ZAJ KAWM 18
ZAJ NKAUJ 65 Tau Hau Ntsoov Lawm Tom Ntej!
Cov Kwv Tij Hluas—Cia Li Xyaum Malakaus Thiab Timautes
“Koj cia li mus coj Malakaus nrog koj tuaj, rau qhov kuv xav kom nws pab kuv ua haujlwm.”—2 TIMAUTES 4:11.
LUB NTSIAB RAU ZAJ NO
Peb yuav kawm txog Malakaus thiab Timautes tus yam ntxwv los mus pab cov kwv tij hluas kom muaj lub siab xav pab cov kwv tij nkauj muam hauv lawv lub koom txoos.
1-2. Muaj dab tsi ho txwv tau Malakaus thiab Timautes nkawd kom txhob ua ntau yam pab lwm tus?
COV kwv tij hluas, peb paub tias nej yeej xav ua hauj lwm ntau ntxiv rau Yehauvas thiab xav pab cov nyob hauv nej lub koom txoos. Peb zoo siab tias muaj coob tus hluas yeej txaus siab hlo pab lwm tus! (Phau Ntawv Nkauj 110:3) Tiam sis muaj qee lub sij hawm yeej tsis yooj yim rau nej xav ua ntxiv rau Yehauvas. Puas yog nej ntshai nyob tsam nej tsis paub xyov nej lub neej yuav zoo li cas? Los sis tej zaud nej xav tias nej ua tsis tau? Tsis yog nej thiaj xav li no xwb.
2 Malakaus thiab Timautes nkawd kuj xav tib yam li no thiab. Nkawd tsis cia tej yam uas twb tsis tau los raug nkawd los sis tej yam uas nkawd tseem tsis tau txawj txwv kom nkawd tsis txhob ua ntau yam pab lwm tus. Thaum tus tub txib Povlauj thiab Npananpas nkawd caw kom Malakaus nrog nkawd mus tshaj tawm txawv teb chaws, ntshe Malakaus haj tseem nrog nws niam nyob ua ib tse. (Tes Hauj Lwm 12:12, 13, 25) Tiam sis nws tau tso vaj tso tsev tseg kom nws thiaj ua ntau yam rau Yehauvas. Thaum thawj nws tsiv mus nyob hauv Athi-aus. Ces tom qab ntawd nws nrog Povlauj thiab Npananpas nkawd mus ncig xyuas ntau qhov chaw uas nyob deb heev. (Tes Hauj Lwm 13:1-5) Zoo ib yam li ntawd, Timautes kuj nrog nws niam nws txiv nyob ua ib tse thaum Povlauj yaum kom nws nrog Povlauj mus tshaj tawm txoj xov zoo. Timautes haj tseem hluas ces tej zaum nws yuav xav tias nws tsis tsim nyog nrog Povlauj mus. (Muab piv rau 1 Kauleethaus 16:10, 11 thiab 1 Timautes 4:12.) Tiam sis nws ho nrog Povlauj mus thiab tau txais ntau yam koob hmoov.—Tes Hauj Lwm 16:3-5.
3. (1) Ua li cas peb thiaj paub tias Povlauj ris Malakaus thiab Timautes nkawd txiaj ntsig? (2 Timautes 4:6, 9, 11) (Saib cov duab.) (2) Nyob rau hauv zaj kawm no peb yuav tham txog cov lus nug twg?
3 Thaum Malakaus thiab Timautes nkawd tseem hluas, nkawd kawm tau ntau yam kom txawj khiav hauj lwm rau hauv lub koom txoos. Povlauj ris nkawd txiaj ntsig kawg li. Thaum txog caij nws yuav tuag, nws hu kom nkawd tuaj nyob rau ntawm nws ib sab. (Nyeem 2 Timautes 4:6, 9, 11.) Vim li cas Povlauj ho ncawg nkawd ua luaj? Cov kwv tij hluas xyaum tau nkawd ob tug yam ntxwv li cas? Thiab Povlauj cov lus ho pab tau cov kwv tij hluas niaj hnub nim no li cas?
Povlauj nyiam Malakaus thiab Timautes nkawd heev vim nkawd paub tuav hauj lwm puag thaum nkawd tseem hluas (Saib nqe 3)c
XYAUM MALAKAUS—TXAUS SIAB PAB LWM TUS
4-5. Malakaus txaus siab hlo pab lwm tus li cas?
4 Txaus siab pab lwm tus yog thaum peb zoo siab pab luag thiab tab txawm nyuaj npaum twg los peb yeej pab tas zaj tas zog. Malakaus tso tau ib tug yam ntxwv zoo heev txog qhov no. Thaum Malakaus hnov Povlauj hais tias Povlauj tsis kam coj nws mus tshaj tawm txawv teb chaws ntxiv lawm, tej zaum ua rau nws mob siab heev. (Tes Hauj Lwm 15:37, 38) Txawm li ntawd los Malakaus haj tseem kub siab qas lug pab cov kwv tij nkauj muam.
5 Malakaus nrog Npananpas mus tshaj tawm txoj xov zoo rau lwm qhov. Kwv lam li 11 xyoos tom qab ntawd thaum Povlauj raug kaw rau tim Loos, Malakaus kuj mus nyob rau ntawd txhawb nws zog. (Filemoos 23, 24) Povlauj ris Malakaus txiaj ntsig kawg li uas nws tuaj nyob rau ntawd thiab, nws thiaj hais tias Malakaus “txhawb kuv lub zog.”—Kaulauxais 4:10, 11.
6. Qhov uas Malakaus nrog cov kwv tij paub tab pab tau nws li cas? (Saib cov taw ntawv.)
6 Malakaus nrog ntau tus kwv tij uas paub tab mas pab tau nws heev. Tom qab nws tuaj xyuas Povlauj tag hauv Loos, nws kuj mus nrog tus tub txib Petus rau ntawm lub nroog Npanpiloos. Nkawd sib ncawg heev, Petus thiaj hu nws tias “kuv tus tub Malakaus.” (1 Petus 5:13) Nkawd ua ke ntau heev ces tej zaum Petus tau qhia Malakaus ntau yam txog Yexus lub neej. Tom qab no Malakaus thiaj li muab sau rau phau ntawv Malakaus.a
7. Xees Vus xyaum Malakaus tus yam ntxwv li cas thaum nws tseem hluas? (Saib daim duab.)
7 Malakaus rau siab ntso ua hauj lwm rau Yehauvas thiab nrog nraim cov kwv tij uas paub tab ua ke. Yuav ua li cas koj thiaj yoog tau Malakaus tus yam ntxwv? Tej zaum koj xav ua ntau yam rau Yehauvas, xws li xav ua ib tug tub leg num los sis ib tug txwj laus tiam sis koj haj tseem ua tsis tau tau. Yog koj tseem tsis tau ua, tsis txhob tag kev cia siab. Nrhiav kev los mus ua tej yam koj ua tau rau Yehauvas thiab lub koom txoos. Cia peb mus tham txog ib tug txwj laus npe hu ua Xees Vus (Seung-Woo). Thaum nws tseem hluas, nws pheej muab nws tus kheej piv rau lwm tus kwv tij hluas. Muaj ib txhia kwv tij hluas xub tau tuav hauj lwm hauv lub koom txoos dua nws mas ua rau nws mob siab heev nws thiaj mus qhia rau cov txwj laus paub. Muaj ib tug txwj laus thiaj li hais tias kom nws kav tsij ua li nws ua tau rau lwm tus tab txawm luag yuav pom thiab tsis pom los xij peem. Qhov no thiaj ua rau nws mus pab cov kwv tij nkauj muam laus, thiab mus pab cov tsis muaj tsheb kom mus tau tej kev sib txoos. Thaum nws xav txog lub sij hawm ntawd, nws hais tias: “Kuv kawm tau tias qhov uas pab lwm tus yog li cas tiag. Kuv muaj kev zoo siab heev thaum kuv pab lwm tus.”
Vim li cas zoo rau cov kwv tij hluas lauj sij hawm nrog cov kwv tij uas paub tab ua ke? (Saib nqe 7)
XYAUM TIMAUTES—HLUB LWM TUS
8. Vim li cas Povlauj ho xaiv Timautes nrog nws mus? (Filipis 2:19-22)
8 Povlauj xav tau cov kwv tij uas muaj siab tawv nrog nws vim nws yuav rov qab mus rau cov zej zog uas tau tsim txom nws dua lawm. Thawj tug uas nws xaiv nrog nws mus yog Xilas. (Tes Hauj Lwm 15:22, 40) Tom qab no Povlauj ho coj Timautes nrog nws mus. Vim li cas Povlauj ho yaum Timautes nrog nws ua ke? Tos nws yaum los vim Timautes muaj npe zoo nrog cov kwv tij. (Tes Hauj Lwm 16:1, 2) Tsis tas li ntawd, Timautes hlub tshua txog tib neeg.—Nyeem Filipis 2:19-22.
9. Timautes tau ua li cas qhia tias nws hlub tshua cov kwv tij nkauj muam?
9 Txij ntua thaum Timautes pib nrog Povlauj mus tshaj tawm txoj xov zoo, Timautes yeej ua qhia tias nws txhawj txog lwm tus dua li nws tus kheej. Yog li ntawd, Povlauj thiaj li muab nws tso cia nyob rau hauv Npelias kom thiaj txhawb tau cov uas nyuam qhuav los ntseeg. (Tes Hauj Lwm 17:13, 14) Thaum Timautes nyob hauv Npelias, Xilas kuj qhia ntau yam rau Timautes paub. Tom qab no Povlauj kuj xa Timautes tib leeg mus txhawb cov Khixatias hauv Thexalaunikes. (1 Thexalaunikes 3:2) Tau 15 lub xyoos nkaus, Timautes ncawg cov kwv tij nkauj muam heev. Thaum lawv quaj los nws nrog lawv quaj. (Loos 12:15; 2 Timautes 1:4) Ua li cov kwv tij hluas yuav xyaum Timautes tus yam ntxwv li cas?
10. Ua li cas Vus Ntses thiaj li txawj pab lwm tus?
10 Muaj ib tug kwv tij npe hu ua Vus Ntses (Woo Jae) xyaum kom nws txawj nrog lwm tus tham. Thaum nws tseem hluas, nws tsis kheev nrog cov laus tham li. Nws mus tom Tsev Nceeg Vaj los nws hu kiag lawv xwb ces nws txawm mus kiag lawm. Muaj ib tug txwj laus thiaj li qhia rau kom Vus Ntses pib qhia cov kwv tij nkauj muam seb nws ris lawv txiaj ntsig li cas. Tus txwj laus kuj txhawb kom nws xav txog tej yam uas lawv nyiam ua. Vus Ntses kuj mloog tus txwj laus hais. Tam sim no nws kuj yog ib tug txwj laus lawm thiab nws hais tias: “Nim no kuv txawj nrog tus hlob tus yau sib txuas lus ua ke lawm. Kuv zoo siab kawg li uas kuv nkag siab txog lwm tus tej kev txhawj xeeb, kuv thiaj li paub pab lawv.”
11. Cov kwv tij hluas pab tau cov uas nyob hauv lub koom txoos li cas? (Saib daim duab.)
11 Cov kwv tij hluas kuj xyaum kom txawj xav txog lwm tus. Thaum mus kev sib txoos, nco ntsoov lauj sij hawm nrog cov laus cov hluas tham. Nug seb lawv nyob li cas thiab mloog lawv piav rau koj. Yog koj ua li no ces koj thiaj paub pab lawv. Tej zaud thaum koj nrog ib khub niam txiv uas laus lawd tham, nkawd qhia rau koj tias nkawd tsis paub siv lub twj JW Library® los sis tsis muaj leej twg nrog nkawd mus tshaj tawm txoj xov zoo. Ua li koj puas kam qhia rau nkawd kom nkawd txawj siv nkawd lub twj los sis nrog nkawd mus qhia txoj xov zoo? Yog koj kam pab lwm tus ces koj yuav tso tau ib tug yam ntxwv zoo rau lwm tus xyaum.
Cov kwv tij hluas yeej pab tau cov nyob hauv lub koom txoos rau ntau txoj kev (Saib nqe 11)
POVLAUJ COV LUS HO PAB TAU COV KWV TIJ HLUAS LI CAS?
12. Cov kwv tij hluas yuav tau ua li cas xwv Povlauj cov lus ntuas rau Timautes thiaj pab tau lawv?
12 Povlauj muab tau ib co lus ntuas rau Timautes kom txawj ua neej thiab paub ua Yehauvas tes hauj lwm. (1 Timautes 1:18; 2 Timautes 4:5) Cov kwv tij hluas, Povlauj cov lus ntuas kuj pab tau nej lub neej tib yam nkaus thiab. Qhov uas yuav pab tau nej ntawd yog mus nyeem ob tsab ntawv uas Povlauj sau rau Timautes thiab muab xav yam nkaus li Povlauj muab sau cob coos rau nej ntag. Cia peb mus tham txog ob peb qho los pab nej.
13. Yuav ua li cas peb thiaj li npuab siab nraim rau Yehauvas?
13 “Koj yuav tsum ua koj lub neej kom haum Vajtswv siab thiaj zoo.” (1 Timautes 4:7) Povlauj qhia Timautes kom npuab siab nraim rau Yehauvas thiab xav ua txhua yam raws li Yehauvas lub siab nyiam. Peb yuav tau xyaum kam tiag peb thiaj ua tau raws li hais no. Thaum Povlauj hais cov lus no nws xav txog ib tug uas yuav sib tw dhia. Ua ntej tus ntawd yuav mus sib tw, nws yuav tau xyaum dhia mus mus los los kom dhia tau ceev ceev. Tus uas dhia yuav tsum tau hau ntsoov rau yam nws ua xwb es tsis txhob cia tej ub tej no los tab kaum nws. Zoo tib yam li ntawd yuav kom peb nrog tau Yehauvas sib raug zoo, peb yuav tau cob peb tus kheej li tus uas yuav mus sib tw dhia.
14. Piav seb thaum koj nyeem Vajlugkub, koj lub hom phiaj yog dab tsi.
14 Zoo rau koj nyeem phau Vajlugkub txhua txhua hnub thiab nco ntsoov tias qhov uas koj nyeem Vajlugkub ntawd yog koj xav nrog Yehauvas sib raug zoo. Xws li thaum koj nyeem txog Yexus thiab tus txiv neej uas nplua nuj, zaj no qhia rau koj li cas txog Yehauvas? (Malakaus 10:17-22) Tus txiv neej yeej ntseeg tias Yexus yog tus Mexiyas tiam sis nws tsis kam ua Yexus ib tug thwj tim. Txawm li ntawd los “Yexus hlub nws heev” thiab ua zoo hais nws xwb vim Yexus xav kom nws tau ib lub neej zoo. Tsis tas li ntawd, Yexus kuj xav txog tias Yehauvas hlub tshua tus txiv neej ntawd heev. (Yauhas 14:9) Thaum koj xav txog zaj no thiab koj lub neej, ua zoo tshuaj koj tus kheej li no tias, ‘Kuv yuav tau ua dab tsi kuv thiaj nrog Yehauvas sib raug zoo zuj zus ntxiv mus thiab muaj lub siab pab lwm tus kam tiag?’
15. Piav seb vim li cas ib tug kwv tij hluas yuav tau tso ib tug yam ntxwv zoo rau sawv daws xyaum. (1 Timautes 4:12, 13)
15 “Koj yuav tsum ua koj lub neej rau cov ntseeg xyaum.” (Nyeem 1 Timautes 4:12, 13.) Povlauj tsis yog qhia kom Timautes txawj qhuab qhia los sis nyeem Vajtswv Txoj Lus rau tib neeg xwb tiam sis Povlauj kuj xav kom nws txawj hlub lwm tus, muab siab rau ntseeg thiab ua neeg zoo. Tos Povlauj hais li no los tej uas tus tib neeg ua tseem ceeb dua li tej nws hais. Xws li koj tham ib zaj lus qhuab qhia kom kub siab tshaj tawm txoj xov zoo. Yog koj tsis kub siab mus tshaj tawm ces yuav ua rau koj txaj muag cev zaj lus qhia no. Tiam sis yog cov uas mloog koj yeej ib txwm pom tias koj kub siab lug mus tshaj tawm ces tej koj hais yuav muaj kuab dua.—1 Timautes 3:13.
16. (1) Tsib yam twg uas ib tug kwv tij hluas ua tau yam ntxwv rau lwm tus xyaum? (2) Ib tug kwv tij hluas yuav tau xyaum kom txawj hais lus li cas?
16 Nyob rau ntawm 1 Timautes 4:12, Povlauj hais txog tsib yam uas ib tug kwv tij hluas ua tau los tso yam ntxwv rau lwm tus xyaum. Tsib yam no zoo rau koj ua zoo mus nyeem thiab muab ua tib zoo xav txog. Xws li yog koj xav kom koj txawj hais lus ces koj yuav tau xav seb koj yuav hais li cas thiaj txhawb tau lwm tus lub zog. Yog koj tseem nrog koj niam koj txiv nyob, ua zoo xav seb koj yuav hais li cas los ris nkawd txiaj ntsig. Thaum mus kev sib txoos, koj kuj tsa tau tes teb. Tom qab kev sib txoos, koj kuj qhia tau rau tus uas mus tham saum sam thiaj seb koj nyiam li cas rau li cas txog tej uas nws hais. Koj tus yam ntxwv uas koj ua no yuav qhia tau tias koj paub tab teev tiam Yehauvas.—1 Timautes 4:15.
17. Muaj dab tsi pab tau kom ib tug kwv tij hluas ua ntau yam ntxiv rau Yehauvas? (2 Timautes 2:22)
17 “Cia li khiav ntawm tej kev phem uas cov hluas ntshaw . . . cia li nrhiav txojkev ncaj ncees.” (Nyeem 2 Timautes 2:22.)b Povlauj txhawb Timautes kom khiav deb ntawm tej yam uas yuav tav tau tes hauj lwm nws ua rau Yehauvas los sis tej yam twg uas rhuav tau nws txoj kev sib raug nrog Yehauvas. Tej zaud koj yuav pom tias qho yam koj ua, txawm tsis txhaum los yuav noj koj lub sij hawm kom koj tsis txhob muaj sij hawm ua ib yam dab tsi rau Yehauvas, xws li mus ntaus pob, saib Is Taws Nej los sis tua nkees (games). Koj puas kam muab lub sij hawm uas koj ua si no ua Yehauvas tes hauj lwm? Xws li mus teeb laub los sis tu thiab kho lub Tsev Nceeg Vaj. Yog koj ua tej yam li hais no ces tej zaum koj yuav ntsib ntau tus phooj ywg kwv luag uas yuav txhawb tau koj ua ntau yam ntxiv rau Yehauvas.
KOJ YUAV TAU KOOB HMOOV YOG KOJ PAB LWM TUS
18. Vim li cas peb ho hais tau tias Malakaus thiab Timautes nkawd ua neej sov siab so?
18 Malakaus thiab Timautes nkawd siv nkawd lub neej ua ntau yam los pab lwm tus thiab nkawd lub neej los kuj sov siab so. (Tes Hauj Lwm 20:35) Malakaus tau mus deb heev mus pab cov kwv tij nkauj muam. Ntxiv ntawd, nws kuj tau sau txog Yexus lub neej thiab Yexus tes hauj lwm. Timautes pab Povlauj tsa ntau lub koom txoos thiab txhawb cov kwv tij nkauj muam. Yehauvas pom txhua yam uas Malakaus thiab Timautes nkawd tau ua rau nws mas ua rau nws zoo siab kawg li.
19. Vim li cas cov kwv tij hluas yuav tau khaws Povlauj cov lus thiab yog lawv ua li Povlauj hais yuav tsav ntxiv tau lawv lub neej li cas?
19 Raws li peb kawm no peb pom tseeb tias Povlauj yeej hlub Timautes heev los ntawm tej tsab ntawv uas nws sau tseg. Cov ntawv no kuj qhia tau tias Yehauvas hlub nej uas yog cov kwv tij hluas heev thiab. Nws yeej xav kom nej lub neej nce tes mias. Yog li ntawd, nco ntsoov khaws Povlauj cov lus coj mus ua neej thiab muaj lub siab pab lwm tus. Yog koj ua li no ces koj lub neej yuav tawg paj txi txiv tam sim no thiab yav tom ntej.—1 Timautes 6:18, 19.
ZAJ NKAUJ 80 Tso Siab Rau Yehauvas
a Petus yog ib tug neeg qhia siab, nws thiaj li piav rau Malakaus paub txog seb Yexus xav li cas thiab coj li cas. Yog li ntawd, nyob rau hauv phau Malakaus thiaj li piav txog tej yam Yexus xav thiab ua.—Malakaus 3:5; 7:34; 8:12.
b 2 Timautes 2:22, TT: ‘Vim li no cia li khiav ntawm tej kev phem uas cov hluas ntshaw thiab nrog cov uas muaj lub siab dawb paug tuav tus Tswv lub npe, cia li nrhiav txojkev ncaj ncees, kev ntseeg, kev hlub thiab kev sib haum xeeb.’
c DAIM DUAB: Malakaus pab Povlauj thiab Npananpas nkawd thaum nkawd mus tshaj tawm txawv teb chaws. Timautes txaus siab hlo mus xyuas ib lub koom txoos thiab mus txhawb cov kwv tij.