Phau Tsom Faj LUB VEJ XAIJ TSHAWB NRHIAV VAJLUGKUB
Phau Tsom Faj
LUB VEJ XAIJ TSHAWB NRHIAV VAJLUGKUB
Hmoob Dawb
  • VAJLUGKUB
  • NTAUB NTAWV
  • TEJ KEV SIB TXOOS
  • w21 Lub 10 Hli Ntuj sab 8-13
  • Peb Teev Tiam Tus Vajtswv Muaj Kev Hlub Tshua

Tsis muaj yeeb yaj kiab rau yam uas koj xaiv.

Thov txim, muaj teeb meem li cas thiaj tso tsis tau tawm.

  • Peb Teev Tiam Tus Vajtswv Muaj Kev Hlub Tshua
  • Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2021
  • Ntsiab Me
  • Ntaub Ntawv Sib Xws
  • YEHAUVAS HLUB TSHUA TIBNEEG
  • YEHAUVAS NTUAS TUS NWS HLUB TSHUA
  • SAWVDAWS SIB HLUB SIB TSHUA
  • Cov Uas Khuvleej Lwm Tus Yuav Zoo Siab!
    Hu Nkauj Rau Yehauvas
  • Cov Uas Khuvleej Lwm Tus Yuav Zoo Siab!
    Xyiv Fab Hlo Hu Nkauj Rau Yehauvas
Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2021
w21 Lub 10 Hli Ntuj sab 8-13

ZAJ KAWM 41

Peb Teev Tiam Tus Vajtswv Muaj Kev Hlub Tshua

“Nws ua zoo rau txhua tus thiab nws hlub ib puas tsav yam uas nws tsim.”​—PHAU NTAWV NKAUJ 145:9.

ZAJ NKAUJ 44 Tus Qaug Zog Tej Lus Thov

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI?a

1. Thaum peb xav txog ib tug neeg hmov tshua lwm leej lwm tus, peb kheev hais li cas?

THAUM peb xav txog ib tug neeg hmov tshua lwm leej lwm tus, peb kheev hais li no: Nws muaj lub siab dawb siab zoo, siab loj siab dav, thiab txawj xav txog luag. Tsis tas li ntawd, ntshe peb yuav ras dheev Yexus zaj kwv huam txog tus neeg Xamalis. Muaj ib tug neeg Yudais raug ib pab tub sab ntaus tiamsis thaum tus neeg Xamalis tuaj ncaj, nws “hlub tus tubsab ntaus ntawd.” Twb yog “nws hlub tus ntawd heev” nws thiaj tu ntshis thiab saib xyuas tus neeg raug ntaus ntawd. (Lukas 10:29-37) Yehauvas hmov tshua tibneeg tib yam nkaus li ntawd. Ib hnub tas ib hnub tuaj, Yehauvas yeej qhia tias nws hlub tshua peb.

2. Tus hmov tshua lwm leej lwm tus ho coj zoo li cas?

2 Tus neeg hlub tshua lwm leej lwm tus tsis yog muaj raws li peb tham tas los no xwb. Tus neeg hlub tshua yeej ua siab ntev thiab tsis maj nrawm nroos tsub txim rau luag. Yehauvas coj tau xws li no. Phau Ntawv Nkauj 103 nqe 10 thiaj hais tias: “Nws tsis tau rau txim rau peb raws li tej kev txhaum uas tsimnyog peb raug.” Txawm tias Yehauvas tsis rau txim los, tsis yog hais tias nws yuav tsis qhuab ntuas tus neeg txhaum.

3. Peb yuav mus teb 3 nqe lus nug twg?

3 Nyob hauv zaj kawm no, peb yuav siv Vajtswv Txojlus los teb 3 nqe lus nug no: Vim li cas Yehauvas thiaj li hlub tshua tibneeg ua luaj li? Vim li cas thaum Yehauvas ntuas ib tug twg ho yog nws hlub tshua tus ntawd? Yuav ua li cas peb thiaj txawj hlub tshua lwm leej lwm tus ib yam nkaus li Yehauvas?

YEHAUVAS HLUB TSHUA TIBNEEG

4. Vim li cas Yehauvas thiaj hlub tshua tibneeg?

4 Yehauvas lub siab hlub tshua mas loj tis ua loj dav tis ua dav. Tus tubtxib Paulus thiaj hais tias Vajtswv “hlub peb kawg nkaus li.” Tos Paulus tau hais li no los yog peb nyeem tej nws sau tseg, peb yuav pom Vajtswv txojkev hmov tshua cov xaiv tseg. Nws thiaj xaiv lawv mus nyob saum ntuj ceeb tsheej. (Efexus 2:4-7) Tiamsis Yehauvas tsis yog hlub tshua cov xaiv tseg nkaus nkaus xwb. Daviv tau hais li no txog Yehauvas tias: “Nws ua zoo rau txhua tus thiab nws hlub ib puas tsav yam uas nws tsim.” (Phau Ntawv Nkauj 145:9) Yog li ntawd, Yehauvas yeej hlub tshua txhua leej txhua tus, nws thiaj li zam tibneeg lub txim npaum li tsim nyog zam.

5. Ua cas Yexus thiaj paub tias Yehauvas hmov tshua tibneeg kawg nkaus li?

5 Tsis muaj leejtwg paub Yehauvas zoo npaum li Yexus. Ua ntej Yexus nqes los rau ntiajteb no, nkawv yeej nyob saum ntuj ceeb tsheej qas txhiab qas vam xyoo los lawm. (Pajlug 8:30, 31) Yexus ntsia ntsoov nws Txiv Yehauvas zam tibneeg lub txim tag zam dua. (Phau Ntawv Nkauj 78:37-42) Vim li ntawd, thaum Yexus los hauv ntiajteb, nws thiaj piav tsis so txog Yehauvas txojkev hmov tshua.

Tus tub loj leeb txiv yeej tsis ua ntsej muag doog dub nciab rau nws tiamsis yeej tos txais nws rov los tsev (Saib nqe 6)c

6. Yexus piav li cas los qhia txog Yehauvas txojkev hmov tshua?

6 Xws li zaj tub loj leeb uas peb kawm dhau lawm. Nws khiav ntawm nws tsev neeg mus nyob deb deb lawm. Nws ua neeg liam txwv thiab “tsis txuag nws tej nyiaj” txiag ib qho li. (Lukas 15:13) Tom qab no, nws mam li tso nws tej kev txhaum tseg, tsis ua kev nkauj kev nraug, txo hwjchim, thiab rov qab los cuag nws txiv. Thaum nws txiv pom nws, nws txiv xav li cas xwb? Yexus hais tias: “Thaum nws los tsis tau txog uas tseem nyob hov deb, nws txiv pom nws thiab hlub nws kawg; nws txiv dhia loo mus puag nkaus tus tub nwj.” Raws li nqe no, nws txiv yeej tsis ua ntsej muag doog dub nciab rau nws. Thaum nws txiv pom dheev nws, nws txiv twb tsis nco qab txhua yam nws ua li lawm. Tus tub yeej ua tsis yog lawm tiag, tiamsis vim nws tso nws tej kev txhaum rov los cuag nws txiv ces nws txiv thiaj zam txhua yam huvsi. Leej txiv hauv zaj kwv huam no piv txwv txog Yehauvas. Yog li ntawd, Yehauvas yeej txaus siab hlo zam tus tso nws tej kev txhaum tseg.​—Lukas 15:17-24.

7. Qhov uas Yehauvas txawj txawj xav ua rau nws hmov tshua tibneeg li cas?

7 Yehauvas txawj txawj xav, nws thiaj hmov tshua tibneeg. Ua ntej Yehauvas yuav ua ib yam dabtsi twg, nws twb muab xob xam thoob tas. Yog li ntawd, phau Vajlugkub thiaj muab Yehauvas lub tswvyim hu ua “lub tswvyim uas los saum ntuj los.” Vim li ntawd, Yehauvas thiaj hlub “hlub lwm tus” thiab ua tau txhua yam haujlwm zoo. (Yakaunpaus 3:17) Yehauvas hmov tshua nws cov tibneeg cuag li leej niam leej txi hmov tshua nkawv tej menyuam. (Phau Ntawv Nkauj 103:13; Yaxayas 49:15) Vim li no, nws cov tibneeg thiaj muaj kev vam kev cia siab tab txawm lawv yog neeg zoo tsis tiav. Tiamsis nco ntsoov tias Yehauvas yeej toov tau thaum ib tug twg xav ua qhov phem, nws yeej tsis cia tibneeg ua ywj siab.

8. Yog ib tug twg xib tim ua txhaum, yuav tau muaj li cas thiab yog vim li cas?

8 Yuav ua li cas yog tias muaj ib tug ntseeg twg xib tim mus ua kev nkauj kev nraug? Yehauvas hais kom Paulus sau tseg tias “tsis txhob mus koom” nrog tus ntawd ua ke. (1 Kauleethaus 5:11) Tus tsis yeem tso nws tej kev txhaum tseg yuav tau muab nws rho tawm ntawm lub koom txoos mus. Yehauvas cia muaj li no los qhia tias nws xav tiv thaiv cov ntseeg thiab nws nyiam kom sawvdaws coj dawb huv. Tiamsis muaj tej txhia tsis suav tias qhov raug rho tawm ntawd yog Yehauvas hlub tshua tibneeg. Cia peb mus kawm ntxiv seb puas yog li ntawd tiag.

YEHAUVAS NTUAS TUS NWS HLUB TSHUA

Tus tswv yug yaj cais tus yaj muaj mob mus nyob rau ib qho.

Yuav tau cais tus yaj muaj mob rau ib qho kom thiaj tsis kis mob rau lwm tus yaj (Saib nqe 9-11)

9-10. Raws li Henplais 12:5, 6, piav seb rho ib tug tawm puas yog Yehauvas hlub tshua nws tiag.

9 Thaum peb hnov cov kwvtij tshaj tawm tom kev sib txoos tias ib tug “tsis yog Yehauvas Cov Timkhawv lawm,” yeej ua rau peb lub siab dua rhe. Tej zaum peb yuav xav tias tsis tsim nyog rho tus ntawd tawm. Yog peb nrog tus raug rho tawm ntawd ua ib nqag ces twb yog peb tsis ua zoo xav thiab tsis hlub tshua tus ntawd ntag. (Pajlug 13:24) Ua li, rho ib tug twg tawm puas qhia tias Yehauvas hlub tshua nws tiag? Yeej qhia. Qhov uas rho ib tug twg tawm yeej pab tau nws thim xav tiag tiag li. Cov uas raug rho tawm thiab twb rov qab los ua Yehauvas ib tug Timkhawv lawm tau hais tias raug rho tawm pab tau lawv thim xav, tso lawv tej kev txhaum tseg, thiab tig rov qab los nrog Yehauvas sib raug zoo.​—Nyeem Henplais 12:5, 6.

10 Cia peb muab hais li no. Muaj ib tug tswv yug yaj ib tug yaj txawm muaj mob. Nws thiaj yuav muab tus yaj ntawd cais mus nyob rau ib qho kom tsis txhob kis rau lwm cov. Yaj yog ib hom tsiaj nyiam nyob sib nphoo ntxuas. Lawv tsis nyiam nyob sib nrha. Ua li puas yog tus tswv yug yaj muaj lub siab dub, nws thiaj cais tus yaj muaj mob mus nyob rau ib qho? Tsis yog. Nws paub tias yog tus yaj muaj mob pheej nyob nphoo ntxuas nrog lwm cov yaj, ces tsis ntev txhua tus yuav muaj mob tib yam nkaus. Qhov nws cais li no yuav koos tau pab yaj.​—Muab piv rau Levis Kevcai 13:3, 4.

11. (1) Vim li cas tus raug rho tawm ho zoo li tus yaj muaj mob? (2) Muaj tej yam twg yuav pab tau cov raug rho tawm?

11 Tus yaj muaj mob no piv txwv txog tus raug rho tawm. Tos nws muaj mob los twb yog nws tsis nrog Yehauvas sib raug zoo lawm. (Yakaunpaus 5:14) Ib tug muaj mob twg yeej kis tau mob rau lwm tus. Tib yam li ntawd, tus uas tsis nrog Yehauvas sib raug zoo lawm yuav haub tau lwm tus mus nrog nws ua phem tib yam nkaus. Yog li ntawd, thiaj yuav tau muab tus ua txhaum rho tawm. Yehauvas ua li no los ntuas tus raug rho tawm, kom tus ntawd thiaj thim xav thiab tso nws tej kev txhaum tseg. Tab txawm tus ntawd raug rho tawm lawm los, nws haj tseem tuaj tau tej kev sib txoos, nqa tau tej ntaub ntawv lub koom haum luam tawm, thiab saib tau Yehauvas Cov Timkhawv Tshooj TV. Cov txwj laus yeej taug nws moo seb nws puas tau hloov thiab ua zoo qhia seb nws yuav ua li cas thiaj rov los cuag tau Yehauvas. Yog nws mloog li lawv hais, yuav pab tau nws rov qab ua Yehauvas ib tug Timkhawv dua.b

12. Cov txwj laus txiav txim siab ua li cas thiaj qhia tias lawv hmov tshua tus tsis kam tso tej kev txhaum tseg?

12 Nco ntsoov tias cov uas tsis kam tso lawv tej kev txhaum tseg thiaj li raug rho tawm xwb. Yog li ntawd, cov txwj laus yuav tau ua tib zoo soj qab saib zoo zoo ua ntej muab ib tug twg rho tawm. Cov txwj laus yeej nco ntsoov tias Yehauvas ntuas “li uas tsim nyog xwb.” (Yelemis 30:11, TT ) Cov txwj laus yeej hmov tshua cov ntseeg, lawv yeej tsis kam ua ib yam dabtsi los rhuav cov ntseeg txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas. Tiamsis muaj qee zaug, cov txwj laus yuav tau muab tus tsis kam tso kev txhaum tseg rho tawm thiaj yuav pab tau nws thim xav.

13. Vim li cas ho tsim nyog muab ib tug ntseeg ua txhaum rho tawm?

13 Xws li nyob hauv lub nroog Kauleethaus, muaj ib tug ntseeg tau ua txhaum. Nws nrog nws niam tshiab pw ua txwj ua nkawm mas rhuav ntsej muag kawg nkaus li. Paulus paub Yehauvas cov lus hais rau cov Yixalayees puag thaum ub tias: “Yog tus txivneej twg deev nws txiv tus pojniam ua rau nws txiv poob ntsejmuag, cia li muab nkawd tua povtseg.” (Levis Kevcai 20:11) Paulus tsis yog hais kom cov ntseeg muab tus txhaum ntawd tua pov tseg. Tiamsis Paulus hais kom cov ntseeg hauv Kauleethaus muab tus txhaum ntawd rho tawm mus. Qhov uas tus txhaum coj li no yuav txw tau lwm leej lwm tus xyaum tau ib yam li nws. Twb muaj ib txhia hais zom zaws hais tias ua li nws ua twb tsis txhaum.​—1 Kauleethaus 5:1, 2, 13.

14. Paulus hmov tshua txog tus raug rho tawm li cas thiab vim li cas nws ho ua li ntawd? (2 Kauleethaus 2:5-8, 11)

14 Tau ib ncuas sijhawm tom qab no, Paulus hnov tias tus ua txhaum ntawd tso nws tej kev txhaum tseg es tig rov qab los. Paulus hais rau cov txwj laus kom tsis txhob tsub lub nra “hnyav rau tus ntawd” tab txawm nws ua tau tej yam rhuav plhu kawg nkaus li yav tas los. Paulus thiaj hais ntxiv tias: “Nej yuav tsum zam txim rau tus ntawd thiab ua tib zoo ntuas nws.” Ua cas Paulus ho hais li no? Paulus hais tias: “Nyob tsam nws tej kev nyuaj siab ntawd ua rau nws tso Vajtswv tseg.” Twb yog Paulus hmov tshua thiab txhawj nyob tsam tus tau ua txhaum ntawd nyuaj siab dhau txog nws tej kev txhaum ces nws tsis muaj cuab kav los fim Vajtswv ntxiv lawm.​—Nyeem 2 Kauleethaus 2:5-8, 11.

15. Cov txwj laus yuav ua li cas thiaj li qhia tias lawv ntuas thiab hmov tshua li tsim nyog xwb?

15 Yog li ntawd, cov txwj laus thiaj li xyaum Yehauvas txojkev hmov tshua. Lawv tsuas ntuas tus ua txhaum li tsim nyog ntuas, thiab hmov tshua tus txhaum li tsim nyog hmov tshua. Yog tias cov txwj laus tsis quav ntsej hais tus txhaum, ces cuag li lawv twb tsis hlub tshua nws ib nyuag qhov luaj ntiv luaj raus, thiab saib nws tej txhaum tsis loj ua luaj twg. Tiamsis nco ntsoov tias tsis yog cov txwj laus thiaj hlub tshua taus lwm leej lwm tus nkaus nkaus xwb. Cia peb mus tham seb tshuav leejtwg ntxiv thiab.

SAWVDAWS SIB HLUB SIB TSHUA

16. Raws li Pajlug 21:13, yog leejtwg tsis txawj hlub tshua lwm leej lwm tus, Yehauvas xav li cas rau tus ntawd?

16 Yehauvas tsis mloog cov tsis hmov tshua luag lwm leej lwm tus tej lus thov. (Nyeem Pajlug 21:13.) Yog li ntawd, cov ntseeg yuav tau xyaum Yehauvas txojkev hlub tshua. Yog tias peb nyiam tsub txim rau lwm leej lwm tus, cia peb muab lub siab ntawd hlais kiag pov tseg. Tsis txhob fee plhu thaum cov ntseeg ib tug twg raug kev txom nyem es “quaj thov” kev pab. Cia peb cim ntsoov nqe Vajlugkub no rau hauv nruab siab tias: “Vajtswv yuav txiav txim rau tus uas tsis hlub lwm tus, tiamsis Vajtswv yuav tsis txiav txim rau tus uas hlub lwm tus.” (Yakaunpaus 2:13) Cia peb nco ntsoov tias yeej yuav muaj tej lub sijhawm peb xav kom lwm tus hlub tshua txog peb. Yog li ntawd, peb yuav tau hlub tshua lwm tus tib yam nkaus. Xws li, ib tug twg uas tau tso nws txojkev txhaum tseg thiab tig rov qab los ua Yehauvas ib tug Timkhawv dua.

17. Ua li cas peb thiaj suav tau tias Vajntxwv Daviv txawj hlub tshua lwm tus?

17 Yog peb muab tej yam ntxwv hauv phau Vajlugkub coj los xyaum hauv peb lub neej ces peb yuav txawj hlub tshua lwm leej lwm tus. Xws li, Vajntxwv Daviv muaj ib lub siab hlub tshua lwm leej lwm tus. Daviv hlub tshua Xa-ules vim nws yog tus Yehauvas tsa ua vajntxwv. Txawm Xa-ules nrhiav nrhw kev muab Daviv tua los Daviv tsis pauj kua zaub ntsuab.​—1 Xamuyees 24:9-12, 18, 19.

18-19. Muaj ob lub caij lub nyoog twg uas Daviv tsis nco qab hmov tshua txog lwm tus?

18 Txawm li ntawd los, yeej muaj qee lub sijhawm Daviv tsis nco qab hmov tshua txog lwm leej lwm tus. Xws li thaum Daviv thov kom Nanpas pub mentsis zaub mov rau nws thiab nws tej tub rog noj. Nanpas ib txwm yog ib tug neeg tsiv tsiv tsaim ces nws thiaj hais tau siab tau qes rau Daviv tias nws tsis kam. Daviv tsis txaus siab, nws thiaj yuav muab Nanpas nrog rau Nanpas tsev neeg tua pov tseg. Tiamsis Nanpas tus pojniam Anpinkayis txawj txawj xav, nws thiaj mus cuag Daviv thiab nqa zaub mov mus rau lawv noj. Daviv thiaj thim xav lawm.​—1 Xamuyees 25:9-22, 32-35.

19 Muaj dua lwm lub caij lub nyoog, Nathas tus uas cev Vajtswv lus tau mus cuag Daviv thiab piav txog ib tug txivneej nplua nuj uas tau mus muas ib tug txivneej pluag pluag tus yaj los rau nws. Daviv yeej paub zoo txog Mauxes Txoj Kevcai tias tus uas nyiag luag ib tug yaj yuav tau pauj 4 tug rov qab. (Khiav Dim 22:1) Tiamsis thaum Daviv hnov Nathas hais li ntawd, txawm ua rau nws npau taws heev nws thiaj hais li no: ‘Kuv thov coglus rau Yehauvas uas muaj sia nyob hais tias, tsimnyog muab tus neeg uas ua li ntawd tua povtseg lawm!’ (2 Xamuyees 12:1-6) Daviv twb tsis ras txog tias Nathas hais txog nws. Daviv rau txim hnyav kawg nkaus li, twb tsis txuag tus neeg nplua nuj txojsia. Tab txawm Daviv coj li no los, Yehauvas haj tseem hmov tshua Daviv kawg nkaus li.​—2 Xamuyees 12:7-13.

Thaum Nathas piav nws zaj lus piv txwv, Vajntxwv Daviv tsis muaj lub siab hmov tshua (Saib nqe 19-20)d

20. Tej uas Daviv coj qhia tau peb li cas?

20 Daviv twb yog ib tug neeg siab dawb siab zoo los ua cas nws yuav rau txim hnyav ua luaj rau Nanpas thiab tus txivneej nplua nuj? Cia peb ua tib zoo xav txog tej yam Daviv raug lub sijhawm ntawd. Nws rau txim hnyav rau Nanpas vim nws tsis tswj nws lub siab. Hos hais txog ntawm tus txivneej nplua nuj ces twb yog nws lub siab rov nkaug nws thiab nws tsis muaj kev sib raug zoo nrog Yehauvas lawm nws thiaj ua li no. Yexus thiaj li ceeb toom hnyav hnyav rau nws cov thwjtim tias: “Nej tsis txhob txiav txim rau lwm tus, Vajtswv thiaj yuav tsis txiav txim rau nej, rau qhov Vajtswv yuav txiav txim rau nej ib yam li nej tau txiav txim rau lwm tus.” (Mathais 7:1, 2) Yog li ntawd, cia peb tsis txhob tsub txim rau luag tiamsis nco ntsoov hmov tshua luag lwm leej lwm tus tib yam li Vajtswv Yehauvas.

21-22. Peb yuav hmov tshua lwm tus li cas?

21 Thaum peb hmov tshua ib tug twg, tsis yog lam hais ntawm lub ncauj xwb. Tus neeg hmov tshua yeej nqes tes mus pab kiag luag. Yog li ntawd, cia peb xav seb puas muaj tej yam twg peb pab tau peb tsev neeg, cov nyob hauv lub koom txoos, thiab tej kwvtij zej zog. Puas muaj tej tug xav tau peb lo lus zoo? Peb puas nqa tau ib qho mentsis zaub mov mus pub rau nws noj lossis leg ib qho mentsis haujlwm rau nws? Yog tias ib tug ho raug rho tawm es nws ho rov qab los rau hauv lub koom txoos, peb puas xam pom muaj nws? Ua li, peb puas xav txog ib tug twg peb xav mus qhia txoj xov zoo rau? Yog peb txawj hmov tshua luag ces peb yuav txawj xav txog luag.​—Yauj 29:12, 13; Loos 10:14, 15; Yakaunpaus 1:27.

22 Yog tias peb txawj hmov tshua lwm leej lwm tus, yuav ua rau Vajtswv Yehauvas zoo siab kawg nkaus li! Cia peb ua tib zoo saib puag ncig peb, seb tus twg xav tau peb txojkev pab.

KOJ YUAV TEB LI CAS?

  • Yehauvas hmov tshua peb li cas?

  • Thaum rho ib tug tawm, puas yog hlub tshua nws tiag?

  • Yuav ua li cas peb thiaj txawj hmov tshua lwm leej lwm tus?

ZAJ NKAUJ 43 Zaj Lus Thov Ua Vajtswv Tsaug

a Yehauvas hlub tshua txhua leej txhua tus. Peb xav xyaum nws txojkev hmov tshua. Yog li ntawd, zaj kawm no yuav tham me ntswb mentsis txog seb vim li cas Yehauvas thiaj li hlub tshua tibneeg ua luaj li, vim li cas thaum Yehauvas ntuas ib tug twg ho yog nws hlub tshua tus ntawd, thiab yuav ua li cas peb thiaj txawj hlub tshua lwm leej lwm tus ib yam nkaus li Yehauvas.

b Mus saib lub ntsiab hauv phau ntawv no hu ua “Rov Qab Nrog Yehauvas Sib Raug Zoo” yog tias peb xav paub ntxiv seb cov rov qab los ua Yehauvas ib tug Timkhawv yuav kho lawv txojkev ntseeg kom ruaj khov li cas, thiab seb cov txwj laus muaj feem nqes tes pab li cas.

c DAIM DUAB: Leej txiv nyob saum ru tsev ntsia pom nws tus tub puag tim dawm. Nws txawm khiav loo mus khawm nkaus nws tus tub.

d DAIM DUAB: Thaum Nathas piav txog tus neeg nplua nuj, Daviv lub siab rov nkaug nws, nws thiaj li npau taws thiab rau txim hnyav.

    Ntaub Ntawv Ua Lus Hmoob Dawb (1988-2025)
    Tawm Mus
    Nkag Mus
    • Hmoob Dawb
    • Xa Rau Lwm Tus
    • Nyiam Zoo Li Cas
    • Copyright © 2025 Watch Tower Bible and Tract Society of Pennsylvania
    • Tso Cai Siv Li Cas
    • Ntsig Txog Koj
    • Privacy Settings
    • JW.ORG
    • Nkag Mus
    Xa Rau Lwm Tus