Sālamana pamācības
26 Kā sniegs neder vasarai un pļaujas laikam — lietus,
tāpat arī muļķim nepiedien gods.+
2 Ne jau bez iemesla aizspurdz putns, ne velti aizlido bezdelīga,
tāpat arī lāsts neizskan bez iemesla.*
4 Neatbildi muļķim tikpat muļķīgi, kā runā viņš,*
lai tu nekļūtu viņam līdzīgs.
6 Kas uztic darbu muļķim,
pats sev cērt kājā un pats sevi kropļo.
7 Sakāmvārds muļķa mutē —
kā klibā nevarīgās kājas.+
8 Izrādīt godu muļķim —
kā piesiet akmeni pie lingas.+
9 Sakāmvārds muļķa mutē —
kā ērkšķains zars žūpas rokā.
10 Kas līgst darbā muļķi vai kuru katru garāmgājēju,
ir kā loka šāvējs, kas šauj, kur pagadās*.
11 Kā suns atgriežas pie saviem vēmekļiem,
tā muļķis atkārto savas muļķības.+
12 Vai redzi vīru, kas ir gudrs pats savās acīs?+
Muļķim ir vairāk, uz ko cerēt, nekā viņam.
13 Sliņķis saka: ”Uz ceļa ir jauns lauva!
Lauva klīst pa pilsētas ielām!”+
14 Kā durvis grozās virās,
tā sliņķis — savā gultā.+
15 Sliņķis iebāž roku bļodā,
bet pacelt to pie mutes viņam šķiet par grūtu.+
16 Sliņķis pats savās acīs ir gudrāks
par septiņiem, kas prot saprātīgi atbildēt.
18 Kā vājprātīgais, kas šauj ugunīgas bultas un sēj nāvi,
19 ir tas, kurš otru izmuļķo un saka: ”Es tikai pajokoju!”+
20 Ja nav malkas, uguns apdziest;
ja nav apmelotāja, strīdi beidzas.+
21 Kā ogles rada karstumu un malka uztur uguni,
tā ķildnieks kurina strīdu.+
22 Apmelotāja vārdi ir kā gardi kumosi,
kas gludi ieslīd vēderā.+
23 Silti vārdi no ļaunas sirds —
kā sudraba glazūra uz māla lauskas.+
24 Nīdējs liekuļo ar savām lūpām,
bet sevī viņš perina viltu.
25 Lai cik saldi viņš runātu, netici viņam,
jo viņa sirdī ir septiņas nekrietnības*.
26 Kaut gan viņš savu naidu viltīgi slēpj,
viņa ļaunums tiks atmaskots ļaužu priekšā.
27 Kas bedri rok, pats tajā iekritīs,
un, kas akmeni veļ, tam tas uzvelsies virsū.+
28 Melis nīst tos, kam viņa mēle kaitējusi,
un lišķīga valoda nodara postu.+