31 Bet brāļi paņēma Jāzepa tērpu, nokāva āzi un samērcēja tērpu asinīs. 32 Pēc tam viņi to aizsūtīja tēvam ar ziņu: ”Mēs atradām šo te. Apskaties, lūdzu, vai tas nav tava dēla tērps.”+ 33 Kad Jēkabs to apskatīja, viņš izsaucās: ”Tas ir mana dēla tērps! Plēsīgs zvērs ir uzklupis Jāzepam un viņu saplosījis!” 34 Un Jēkabs saplēsa savas drēbes, aplika ap gurniem maisa drānu un ilgi sēroja par savu dēlu.

20 un mēs tev pastāstījām, ka mums ir tēvs, jau vecs, un jaunākais brālis,+ kas tam dzimis vecumā, un ka viņa brālis ir miris,+ tāpēc viņš ir palicis vienīgais no savas mātes dēliem,+ un tēvs viņu ļoti mīl.