21 Viņi runāja savā starpā: ”Patiesi, tas ir sods par to, ko nodarījām savam brālim.+ Mēs taču redzējām viņa ciešanas, kad viņš lūdzās, lai par viņu iežēlojamies, bet mēs neklausījāmies. Tāpēc mums tagad pašiem ir jācieš.” 22 Tad Rūbens sacīja brāļiem: ”Vai es jums neteicu: neaiztieciet* zēnu? Bet jūs neklausījāties,+ tāpēc tagad mums nāksies atbildēt par viņa nāvi*.”+