8 Kas ar durvīm aizšķērsoja ceļu jūrai,+

kad tā izlauzās no mātes klēpja,

11 un teicu: ”Līdz šejienei tu nāksi, bet tālāk ne,

te tavi lepnie viļņi stās”?+

 6 Ar dziļiem ūdeņiem tu pārklāji to kā ar tērpu,+

tie sniedzās pāri kalniem.

 7 No tava uzsauciena ūdeņi bēga,+

no tava pērkona dunas tie bēga izbailēs,

 8 kalniem ceļoties,+ ielejām grimstot,

tie steidzās uz vietu, ko biji tiem noteicis.

 9 Tu nospraudi robežu, ko ūdeņiem nepārkāpt,+

lai tie atkal neapklāj zemi.

 6 zemi pār ūdeņiem ir izklājis,+

— viņa uzticīgā mīlestība paliek mūžam! —