35 Kad Jefta viņu ieraudzīja, viņš saplēsa savas drēbes un izsaucās: ”Ak nē, mana meita! Tu salauz manu sirdi, jo tieši tevi man jāsūta prom. Bet es esmu devis Jehovam solījumu, un es nevaru no tā atkāpties.”+

24 Bet Izraēla vīri todien bija gaužām nomocījušies, jo Sauls tos bija nozvērinājis, teikdams: ”Nolādēts tas vīrs, kas kaut ko ēdīs, pirms pienāks vakars un es būšu atriebies saviem ienaidniekiem!” Tāpēc neviens neko nebija ēdis.+

33 Vēl jūs esat dzirdējuši, ka jūsu senčiem ir teikts: ”Nelauz zvērestu.+ Pildi, ko esi solījis Jehovam*!”+