4 Jonatāns sacīja Saulam labus vārdus par Dāvidu.+ Viņš teica: ”Ķēniņ, nedari ļaunu savam kalpam Dāvidam, jo viņš tev nav darījis ļaunu un ļoti daudz ir paveicis tavā labā.

32 ”Kāpēc viņam jāmirst? Ko viņš ir nodarījis?” Jonatāns jautāja tēvam,+

11 Skaties, mans tēvs! Man rokā ir tavu virssvārku stūris. Es to nogriezu, tomēr tevi nenogalināju. Tu taču redzi, ka es negrasos tev kaitēt un sacelties pret tevi. Es neesmu pret tevi grēkojis,+ bet tu mani vajā un gribi man atņemt dzīvību.+

23 Jehova ikvienam atlīdzinās par viņa taisnīgumu+ un uzticību, jo šodien Jehova nodeva tevi manā varā, bet es negribēju pacelt roku pret Jehovas svaidīto.+