16 Tad ķēniņš Dāvids noslīga zemē Jehovas priekšā un teica: ”Dievs Jehova, kas gan es esmu? Un kas ir mans nams*, ka tu jau tik daudz esi darījis manā labā?+ 17 Turklāt tas vēl nav viss, ak, Dievs. Tu arī soli, ka tava kalpa nams pastāvēs tālā nākotnē.+ Dievs Jehova, tu uzskati, ka es esmu vēl augstāka goda cienīgs*! 18 Ko gan tavs kalps Dāvids varētu piebilst par godu, kāds viņam piešķirts? Tu taču mani tik labi pazīsti!+ 19 Jehova, sava kalpa dēļ tu saskaņā ar savu gribu esi veicis visus šos varenos darbus, atklādams savu diženumu.+ 20 Nav neviena tāda kā tu, ak, Jehova,+ un bez tevis cita Dieva nav.+ It viss, ko esam dzirdējuši, to apliecina. 21 Kura vēl tauta uz zemes ir kā tava tauta — kā izraēlieši?+ Tu, Dievs, viņus atbrīvoji, lai viņi kļūtu par tavu tautu.+ Tu sagādāji sev slavu ar saviem lielajiem un varenajiem darbiem,+ atbrīvodams savu tautu no Ēģiptes un izdzīdams tās dēļ citas tautas.+ 22 Tu uz mūžīgiem laikiem padarīji Izraēlu par savu tautu.+ Tu, Jehova, kļuvi par viņu Dievu.+