2 Taču Jonatānam Dāvids bija ļoti mīļš,+ tāpēc viņš to brīdināja: ”Mans tēvs Sauls grib tevi nonāvēt! Lūdzu, rīt no rīta piesargies — paslēpies drošā vietā un paliec tur.

17 Un Jonatāns aicināja Dāvidu vēlreiz apstiprināt viņu draudzības zvērestu, jo mīlēja viņu kā sevi pašu.+

41 Kad kalps bija aizgājis, Dāvids iznāca no slēptuves, kas bija turpat netālu dienvidu virzienā. Viņš nometās ceļos un trīs reizes paklanījās līdz zemei. Pēc tam viņi viens otru noskūpstīja un abi apraudājās, bet Dāvids raudāja sevišķi rūgti.

16 Saula dēls Jonatāns devās pie Dāvida uz Horešu, stiprināja viņa paļāvību uz Jehovu+ 17 un sacīja viņam: ”Nebīsties, mans tēvs Sauls netiks tev klāt! Tu valdīsi pār Izraēlu,+ un es būšu otrais pēc tevis. Arī mans tēvs to saprot.”+ 18 Pēc tam viņi abi Jehovas priekšā noslēdza vienošanos,+ un Dāvids palika Horešā, bet Jonatāns atgriezās mājās.