15 Jūdas cilts dzimtām lozējot+ tika iedalīta zeme līdz Edomas+ robežai, līdz Cīna tuksnesim un līdz Negeva dienvidu galam.

8 Tad tā sniedzas līdz Ben-Hinnomas ielejai,+ līdz jebūsiešu+ pilsētas (tas ir, Jeruzālemes)+ dienvidu nogāzei, un iet augšup uz kalna virsotni, kurš paceļas pār Hinnomas ieleju rietumos un atrodas Refajiešu ielejas ziemeļu galā.

22 Vēlāk filistieši atkal iebruka Refajiešu ielejā,+

15 Trīs no trīsdesmit vadoņiem aizgāja uz klintīm, uz Adullāmas alu+ pie Dāvida, bet filistiešu karapulks bija uzcēlis nometni Refajiešu ielejā.+ 16 Dāvids atradās savā patvērumā kalnos, bet Betlēmē bija izvietota filistiešu karaspēka vienība, 17 un Dāvids izteica vēlēšanos: ”Kaut es varētu padzerties ūdeni no akas pie Betlēmes+ vārtiem!” 18 Tad tie trīs ielauzās filistiešu nometnē, pasmēla ūdeni no akas pie Betlēmes vārtiem un atnesa to Dāvidam. Taču viņš atteicās to dzert un Jehovas priekšā izlēja ūdeni zemē. 19 Dāvids izsaucās: ”Lai mans Dievs nemūžam nepieļauj, ka es kaut ko tādu darītu! Es nedzeršu šo vīru asinis, kuri riskēja ar savu dzīvību!+ Jo viņi taču netaupīja savu dzīvību, lai atnestu šo ūdeni.” Tāpēc viņš negribēja to dzert. Lūk, ko paveica Dāvida trīs varonīgie karotāji.