34 ”Kad bija pagājis noteiktais laiks,+ es, Nebukadnecars, palūkojos debesīs un man atgriezās saprāts. Es cildināju Visaugstāko un slavēju un godināju to, kurš dzīvo mūžīgi, jo viņa valdīšana ir mūžīga un viņa valsts pastāv paaudžu paaudzēs.+ 35 Visi, kas dzīvo uz zemes, nav nekas salīdzinājumā ar viņu. Gan ar debesu pulkiem, gan zemes iedzīvotājiem viņš dara, kā pašam tīk. Nav neviena, kas varētu viņu kavēt+ un viņam jautāt: ”Ko tu dari?”+