6 Manas dienas skrien ātrāk par atspoli+

un beidzas bez cerības.+

14 Cilvēks, sievietei dzimis,

dzīvo īsu mūžu,+ kas ir raižu pilns.+

 2 Kā puķe viņš izaug un vīst,+

viņš aizslīd kā ēna un nepaliek.+

 5 Manas dienas tu esi nomērījis sprīža garumā,+

mans mūžs tavā priekšā nav nekas.+

 6 Patiesi, cilvēks staigā kā ēna,

viņš nopūlas velti,

krāj mantu, bet nezina, kam tā tiks.+

15 Cilvēka mūžs ir kā zāle,+

kā pļavas puķe viņš zied,+

16 bet vējš uzpūš — un zieda vairs nav,

it kā tā nekad nebūtu bijis.