31 Tad sacēlās Jehovas sūtīts vējš, kas atpūta no jūras puses paipalas, un tās sakrita visapkārt nometnei+ dienas gājumā gan vienā, gan otrā pusē, nosedzot zemi aptuveni divu olekšu* biezumā. 32 Visu to dienu un nakti un vēl arī visu nākamo dienu ļaudis vāca paipalas, un katrs savāca ne mazāk par desmit homeriem*. Viņi tās izklāja pa visu nometni. 33 Bet gaļa vēl bija viņiem starp zobiem un nebija pat sakošļāta, kad Jehova iedegās dusmās pret tautu, un Jehova tos bargi sodīja, daudzus nonāvēdams.+

34 Tāpēc to vietu nosauca par Kibrot-Taavu*,+ jo tur izraēlieši apglabāja tos, kas bija ļāvušies negausībai.+