18 Tomēr izraēlieši viņiem neuzbruka, jo tautas vadoņi bija zvērējuši gibeoniešiem pie Jehovas,+ Izraēla Dieva. Tad visa tauta sāka kurnēt pret vadoņiem, 19 bet vadoņi tautai sacīja: ”Mēs esam zvērējuši viņiem pie Jehovas, Izraēla Dieva, tāpēc mēs nedrīkstam viņus aiztikt. 20 Darīsim tā: ļausim viņiem dzīvot. Nelauzīsim doto zvērestu, lai pār mums nenāktu dusmas.”+

34 Jefta atgriezās mājās Micpā.+ Viņu iznāca sagaidīt viņa meita, sizdama tamburīnu un dejodama. Viņa tam bija vienīgais bērns — bez viņas citu bērnu tam nebija. 35 Kad Jefta viņu ieraudzīja, viņš saplēsa savas drēbes un izsaucās: ”Ak nē, mana meita! Tu salauz manu sirdi, jo tieši tevi man jāsūta prom. Bet es esmu devis Jehovam solījumu, un es nevaru no tā atkāpties.”+

33 Vēl jūs esat dzirdējuši, ka jūsu senčiem ir teikts: ”Nelauz zvērestu.+ Pildi, ko esi solījis Jehovam*!”+