25 Dāvids par viņu saka: ”Jehova arvien ir manu acu priekšā, viņš ir pie manas labās rokas, lai es nekad nesvārstītos. 26 Tāpēc mana sirds kļuva līksma un mana mēle gavilēja. Es* dzīvošu cerībā, 27 jo tu neatstāsi mani* kapā* un neļausi savam uzticīgajam kalpam pieredzēt satrūdēšanu.+ 28 Tu man esi rādījis dzīvības ceļu, tu mani pildīsi ar prieku savā tuvumā.”+