7 Tie atveda ēzeļmāti un tās kumeļu un uzklāja tiem savas drēbes, uz kurām viņš apsēdās.+ 8 Daudz ļaužu izklāja uz ceļa savas drēbes,+ bet citi grieza kokiem zarus un klāja tos uz ceļa. 9 Ļaužu pulki, kas gāja viņam pa priekšu un aiz muguras, nemitīgi sauca: ”Glāb jel* Dāvida dēlu!+ Svētīts ir tas, kas nāk Jehovas* vārdā!+ Glāb jel viņu, tu, kas esi debesu augstumos!”+

39 Es jums saku: jūs mani no šī brīža vairs neredzēsiet, līdz kamēr jūs teiksiet: ”Svētīts ir tas, kas nāk Jehovas* vārdā!””+

7 Viņi atveda ēzeli+ pie Jēzus, uzklāja tam savas drēbes, un viņš uzsēdās tam mugurā.+ 8 Daudzi izklāja uz ceļa savas drēbes, bet citi — zaļus zarus, ko bija sagriezuši laukos.+ 9 Tie, kas gāja viņam pa priekšu un aiz muguras, nemitīgi sauca: ”Glāb jel!*+ Svētīts ir tas, kas nāk Jehovas* vārdā!+ 10 Svētīta ir mūsu tēva Dāvida valstība,+ kas tuvojas! Glāb jel, tu, kas esi debesu augstumos!”

37 Tiklīdz viņš nonāca līdz vietai, kur ceļš veda lejup no Olīvkalna, viss mācekļu pulks sāka skaļā balsī priecīgi slavēt Dievu par visiem brīnumiem*, ko viņi bija redzējuši, 38 un sauca: ”Svētīts ir Ķēniņš, kas nāk Jehovas* vārdā! Miers debesīs, un gods tam, kas debesu augstumos!”+