42 Jēzus viņiem teica: ”Vai jūs Rakstos nekad neesat lasījuši: ”Akmens, ko cēlēji ir atmetuši, ir kļuvis par galveno stūrakmeni*.+ Tas ir no Jehovas, un mūsu acīs tas ir kaut kas brīnumains”?+

44 Katrs, kas kritīs uz šī akmens, nositīsies,+ un katru, uz ko akmens kritīs, tas sadragās.”+

17 Jēzus palūkojās uz tiem un teica: ”Ko tādā gadījumā nozīmē rakstītais: ”Akmens, ko cēlēji ir atmetuši, ir kļuvis par galveno stūrakmeni*”?+ 18 Ikviens, kas kritīs uz šī akmens, nositīsies,+ un katru, uz ko akmens kritīs, tas sadragās.”

31 turpretī izraēlieši, kas centās kļūt taisni, ievērojot bauslību, nav spējuši to sasniegt. 32 Kāpēc? Tāpēc, ka viņi to centās sasniegt nevis ar ticību, bet ar darbiem. Tie ir paklupuši uz klupšanas akmens,+ 33 kā ir rakstīts: ”Lūk, es lieku Cionā klupšanas akmeni,+ klinti, kuras dēļ ļaudis kritīs, bet nevienam, kas tam tic, nenāksies vilties*.”+

23 bet mēs sludinām Kristu, piesistu pie staba, — tas jūdiem ir klupšanas akmens, bet cittautiešiem — muļķība.+

7 Tāpēc jums, ticīgajiem, viņš ir dārgs, bet par tiem, kas netic, ir sacīts, ka ”akmens, ko cēlēji ir atmetuši,+ ir kļuvis par galveno stūrakmeni*”+ 8 un ”par klupšanas akmeni, klinti, kuras dēļ ļaudis kritīs”.+ Viņi klūp tāpēc, ka neklausa Dieva vārdiem, — tāds gals viņus gaida.