Manu sirdi plosa neciešamas sāpes,

un sirds krūtīs dauzās.

Es nespēju klusēt,

jo dzirdu raga skaņas,

tiek pūsta kaujas trauksme*.+

20 Pienāk ziņas par vienu nelaimi pēc otras,

visa zeme ir izpostīta.

Manas teltis pēkšņi ir nopostītas,

vienā mirklī telšu pārsegi ir norauti.+

”Lai asaras plūst no manām acīm dienu un nakti bez apstājas,+

jo jaunava, mana tauta,* ir smagi cietusi, tā ir sasista,+

tā guvusi dziļu brūci.