33 Manasem+ bija divpadsmit gadi, kad viņš kļuva par ķēniņu, un viņš valdīja Jeruzālemē piecdesmit piecus gadus.+

5 un abos Jehovas nama pagalmos+ uzstādīja altārus visam debesu pulkam.

14 Gan galvenie priesteri, gan tauta bija galēji neuzticīgi, sekoja citu tautu pretīgajām paražām un aptraipīja Jehovas namu,+ ko viņš Jeruzālemē bija darījis svētu.

11 Vai tad nams, kas nosaukts manā vārdā, jūsuprāt, ir kāds laupītāju midzenis?+ Es taču redzu, ko jūs darāt!” saka Jehova.

10 Iegājis iekšā, es ieraudzīju visapkārt uz sienām iegrebtus dažādu rāpuļu un derdzīgu kustoņu+ attēlus un visādus pretīgus izraēliešu elkus.+ 11 To priekšā stāvēja septiņdesmit vīri no Izraēla tautas vecākajiem, arī Jaazanja, Šafana+ dēls. Katram rokā bija kvēpināmais trauks, un augšup cēlās smaržīgs kvēpināmo vielu dūmu mākonis.+

39 Upurējušas savus bērnus saviem pretīgajiem elkiem,+ viņas tajā pašā dienā devās uz manu svētnīcu un to apgānīja.+ Lūk, kā viņas izrīkojās manā namā!