21 Hērodijai radās laba izdevība, kad Hērods savā dzimšanas dienā+ sarīkoja mielastu saviem augstākajiem ierēdņiem, karaspēka komandieriem* un Galilejas ietekmīgākajiem cilvēkiem.+ 22 Hērodijas meita ienāca pie viesiem un sāka dejot. Gan Hērodam, gan viņa viesiem tas patika, tāpēc ķēniņš sacīja meitenei: ”Prasi, ko vien vēlies, un es tev to došu!” 23 Viņš tai pat apzvērēja: ”Es tev došu visu, ko tu man lūgsi, kaut pusi savas valsts.” 24 Viņa izgāja ārā un jautāja mātei: ”Ko man prasīt?” Tā atbildēja: ”Jāņa Kristītāja galvu.” 25 Tad viņa uz karstām pēdām iesteidzās pie ķēniņa un izteica savu lūgumu: ”Es gribu, lai tu man tūlīt pat uz paplātes dotu Jāņa Kristītāja galvu!”+ 26 Ķēniņu tas ļoti apbēdināja, bet viesu priekšā doto zvērestu dēļ viņš tai negribēja atteikt. 27 Ķēniņš nekavējoties sūtīja miesassargu, pavēlēdams tam atnest Jāņa galvu. Miesassargs aizgāja un cietumā nocirta Jānim galvu, 28 atnesa viņa galvu uz paplātes un iedeva meitenei, bet meitene to iedeva savai mātei. 29 Kad Jāņa mācekļi to uzzināja, viņi atnāca, paņēma līķi un guldīja to kapā.