12 Kad diena jau sliecās uz vakarpusi, tie divpadsmit atnāca pie viņa un sacīja: ”Sūti ļaudis, lai viņi aiziet uz apkārtējiem ciemiem un lauku sētām un sameklē sev naktsmājas un ēdienu, jo šī ir nomaļa vieta.”+ 13 Taču Jēzus atteica: ”Dodiet jūs viņiem ēst.”+ Mācekļi iebilda: ”Mums nekā vairāk nav kā piecas maizes un divas zivis, ja nu vienīgi mēs paši ietu un nopirktu pārtiku visiem šiem cilvēkiem.” 14 Tur bija apmēram pieci tūkstoši vīriešu. ”Lieciet tiem apsēsties grupās pa kādiem piecdesmit,” Jēzus mācekļiem norādīja. 15 Viņi tā arī izdarīja, un visi apsēdās zemē. 16 Tad Jēzus, paņēmis piecas maizes un abas zivis, paskatījās uz debesīm, lūgšanā pateicās par tām, pārlauza maizes un kopā ar zivīm deva mācekļiem, lai tie tās izdalītu ļaudīm. 17 Visi ēda, līdz bija paēduši, un pēc tam tika savākti divpadsmit grozi ar pāri palikušajiem gabaliem.+

5 Kad Jēzus pavērās apkārt un ieraudzīja, ka pie viņa nāk daudz ļaužu, viņš Filipam jautāja: ”Kur lai nopērkam maizi, lai tie varētu paēst?”+ 6 Bet to viņš teica, lai pārbaudītu Filipu, jo viņš zināja, ko tūlīt darīs. 7 Filips atbildēja: ”Ar maizi, ko var nopirkt par divsimt denārijiem*, nepietiks, lai katrs dabūtu kaut vai mazliet.” 8 Viens no viņa mācekļiem, Sīmaņa Pētera brālis Andrejs, viņam teica: 9 ”Te ir kāds zēns, kam ir piecas miežu maizes un divas zivtiņas. Bet kas gan tas ir tik daudziem?”+

10 Jēzus sacīja: ”Lai ļaudis atsēžas.” Tajā vietā bija daudz zāles, un visi apsēdās zemē. Vīriešu vien tur bija kādi pieci tūkstoši.+ 11 Jēzus paņēma maizes, pateicās Dievam un izdalīja tās ļaudīm. Tāpat viņš izdalīja zivis, un katrs dabūja tik, cik vēlējās. 12 Kad tie bija paēduši, viņš saviem mācekļiem teica: ”Savāciet atlikušos maizes gabalus, lai nekas neietu zudumā.” 13 Mācekļi savāca maizes gabalus, kas pēc ēšanas bija palikuši pāri no piecām miežu maizēm, un pielasīja ar tiem divpadsmit grozus.