3 Kad Jēzus bija Betānijā, spitālīgā Sīmaņa* namā, un sēdēja pie galda, pienāca kāda sieviete ar alabastra trauciņu, kurā bija smaržīga eļļa — īsta nardu eļļa, ļoti dārga. Atlauzusi trauciņu vaļā, tā izlēja eļļu viņam uz galvas.+ 4 Tad daži sašutumā teica cits citam: ”Kādēļ šī smaržīgā eļļa tiek izšķērdēta? 5 To taču varēja pārdot vairāk nekā par trīssimt denārijiem* un naudu izdalīt nabagiem!” Un tie viņai izteica asus pārmetumus. 6 Bet Jēzus teica: ”Lieciet viņu mierā! Kāpēc jūs viņai uzbrūkat? Viņa man ir izdarījusi labu darbu.+ 7 Nabagi ir pie jums vienmēr,+ un jūs varat darīt tiem labu, kad vien vēlaties, bet es gan nebūšu pie jums vienmēr.+ 8 Viņa ir izdarījusi visu, ko varējusi: viņa ir izlējusi uz manis smaržīgu eļļu, jau iepriekš sagatavojot mani apbedīšanai.+ 9 Patiesi, es jums saku: kur vien visā pasaulē sludinās labo vēsti,+ tur viņas piemiņai stāstīs arī par to, ko viņa ir darījusi.”+

12 Sešas dienas pirms Pashas Jēzus ieradās Betānijā, kur dzīvoja Lācars,+ ko viņš bija piecēlis no mirušajiem, 2 un tur Jēzum tika sagatavotas vakariņas. Marta apkalpoja,+ bet Lācars bija starp tiem, kas ēda kopā ar Jēzu. 3 Tad Marija paņēma mārciņu* smaržīgas eļļas, kas bija īsta nardu eļļa, ļoti dārga, izlēja to Jēzum uz kājām un nosusināja tās ar saviem matiem, un eļļas smarža piepildīja visu māju.+ 4 Bet viens no Jēzus mācekļiem, Jūda Iskariots,+ kas grasījās viņu nodot, prasīja: 5 ”Kāpēc šī smaržīgā eļļa nav pārdota par trīssimt denārijiem* un nauda izdalīta nabagiem?” 6 Taču to viņš teica nevis tāpēc, ka rūpētos par nabagiem, bet gan tāpēc, ka bija zaglis — pie viņa atradās naudas lādīte, un viņš zaga tajā ielikto naudu. 7 Bet Jēzus teica: ”Liec viņu mierā! Lai viņa izpilda šo ieražu, sagatavojot mani apbedīšanas dienai.+ 8 Nabagi ir pie jums vienmēr,+ bet es gan nebūšu vienmēr.”+