23 Ieradies sinagogas priekšnieka namā, viņš ieraudzīja stabulētājus un daudz ļaužu, un tur valdīja liela kņada.+ 24 Jēzus sacīja: ”Ejiet ārā, jo meitenīte nav nomirusi — viņa guļ.”+ Bet tie sāka viņu izsmiet. 25 Tiklīdz ļaudis bija izsūtīti laukā, viņš iegāja iekšā, saņēma meitenītes roku,+ un viņa piecēlās.+ 26 Un runas par to izplatījās pa visu apvidu.

51 Kad Jēzus pienāca pie mājas, viņš nevienam citam neļāva iet iekšā kopā ar viņu kā vienīgi Pēterim, Jānim, Jēkabam un meitenes tēvam un mātei. 52 Visi ļaudis raudāja un sērās dauzīja sev pa krūtīm viņas dēļ. Bet Jēzus teica: ”Neraudiet,+ jo viņa nav nomirusi, bet gan guļ.”+ 53 Tad tie sāka viņu izsmiet, jo zināja, ka meitene ir mirusi. 54 Bet viņš saņēma tās roku un iesaucās: ”Meitenīt, celies augšā!”+ 55 Tad viņā atgriezās dzīvība*,+ meitene uzreiz piecēlās,+ un Jēzus lika tai dot ēst. 56 Vecāki bija bezgala priecīgi, taču viņš tiem piekodināja nevienam nestāstīt par notikušo.+