3 Tad viņš tiem daudz ko stāstīja līdzībās,+ teikdams: ”Sējējs izgāja sēt.+ 4 Viņam sējot, dažas sēklas nokrita ceļmalā, tad atlaidās putni un tās apēda.+ 5 Citas nokrita akmenājā, kur nebija daudz zemes, un tās uzreiz uzdīga, jo zemes kārta nebija dziļa.+ 6 Bet, kad uzlēca saule, asni apsvila un novīta, jo tiem nebija sakņu. 7 Savukārt citas nokrita starp ērkšķiem, un ērkšķi izauga un nomāca uzdīgušos asnus.+ 8 Bet citas iekrita labā zemē un sāka nest ražu: viena simtkārtīgu, cita sešdesmitkārtīgu, vēl cita trīsdesmitkārtīgu.+ 9 Tas, kam ir ausis, lai klausās!”+

5 ”Sējējs izgāja sēt. Viņam sējot, dažas sēklas nokrita ceļmalā un tika samīdītas, un putni tās apēda.+ 6 Citas nokrita uz klints un, izdzinušas asnus, nokalta, jo tām nebija mitruma.+ 7 Vēl dažas nokrita starp ērkšķiem, un ērkšķi, kas izauga līdz ar tām, nomāca uzdīgušo.+ 8 Bet citas iekrita labā zemē un, izdzinušas asnus, nesa simtkārtīgu ražu.”+ To pateicis, viņš iesaucās: ”Kam ir ausis, tas lai klausās!”+