2 ”Likums, kas jāievēro, kad spitālīgais tiek vests pie priestera, lai viņu atzītu par tīru, ir šāds:+ 3 priesterim jāiet ārpus nometnes un viņš jāapskata. Ja spitālīgais ir izveseļojies, 4 priesteris lai viņam liek viņa attīrīšanai atnest divus dzīvus, tīrus putnus, ciedrkoka gabalu, košsarkanu pavedienu un izopu*.+

10 Astotajā dienā lai viņš ņem divus nevainojamus aunēnus un vienu nevainojamu, gadu vecu aitiņu,+ trīs desmitdaļas ēfas* smalko miltu, kas sajaukti ar eļļu, par labības upuri,+ kā arī vienu logu* eļļas,+

20 Priesteris lai ziedo uz altāra dedzināmo upuri un labības upuri+ un izlīdzina grēkus šī cilvēka labā,+ un viņš būs tīrs.+