Apustuļu darbi

12 Ap to laiku ķēniņš Hērods* sāka nežēlīgi vajāt dažus no draudzes.+ 2 Viņš lika ar zobenu nogalināt+ Jēkabu, Jāņa brāli.+ 3 Redzēdams, ka jūdiem tas patika, viņš apcietināja arī Pēteri. (Tas notika Neraudzētās maizes svētku dienās.)+ 4 Kad Pēteris bija saņemts ciet un iemests cietumā,+ Hērods pavēlēja kareivjiem viņu apsargāt četrās maiņās, pa četriem kareivjiem katrā. Pēc Pashas Hērods taisījās viņu vest ļaužu priekšā, lai tiesātu. 5 Tā nu Pēteri turēja cietumā, bet draudze dedzīgi lūdza par viņu Dievu.+

6 Naktī, pirms Hērods gribēja viņu vest uz tiesu, Pēteris, saslēgts ar divām ķēdēm, gulēja starp diviem kareivjiem, un durvju priekšā stāvēja sargi, kas apsargāja cietumu. 7 Tad parādījās Jehovas* eņģelis,+ un kamerā atspīdēja gaisma. Piegrūdis Pēterim pie sāniem, eņģelis viņu pamodināja ar vārdiem: ”Celies aši!” Un ķēdes nokrita no Pētera rokām.+ 8 Eņģelis teica: ”Apģērbies un apauj sandales!”, un viņš tā arī izdarīja. Pēc tam eņģelis mudināja: ”Uzvelc virsdrēbes un seko man.” 9 Pēteris izgāja ārā un tam sekoja, bet viņš nezināja, ka notikums ar eņģeli ir īstenība, jo viņam likās, ka redz parādību. 10 Pagājuši garām pirmajam sargpostenim un pēc tam otrajam, viņi nonāca pie dzelzs vārtiem, kas veda uz pilsētu, un tie viņu priekšā paši no sevis atvērās. Kad viņi bija izgājuši ārā un nogājuši kādu gabalu pa ielu, eņģelis viņu pēkšņi atstāja. 11 Beidzot Pēteris aptvēra, kas notiek, un teica: ”Tagad es tiešām zinu, ka Jehova ir sūtījis savu eņģeli un paglābis mani no Hēroda un no visa tā, uz ko jūdi cerēja.”+

12 To sapratis, viņš gāja uz Jāņa mātes Marijas namu — tā Jāņa, ko sauc arī par Marku.+ Tur daudzi bija sapulcējušies un lūdza Dievu. 13 Kad viņš pieklauvēja pie vārtiem, kalpone, vārdā Rode, devās noskaidrot, kas tur ir. 14 Pazinusi Pētera balsi, viņa bija tik priecīga, ka nevis atvēra vārtus, bet ieskrēja iekšā pavēstīt pārējiem, ka pie vārtiem stāv Pēteris. 15 Tie izsaucās: ”Tu neesi pie pilna prāta!”, tomēr viņa palika pie sava. Tad tie sāka spriest: ”Tas ir viņa eņģelis.” 16 Bet Pēteris joprojām klauvēja. Kad tie atvēra vārtus un ieraudzīja Pēteri, tie bija bezgala pārsteigti. 17 Ar rokas mājienu palūdzis klusumu, viņš tiem sīki izstāstīja, kā Jehova viņu bija izvedis no cietuma, un teica: ”Pastāstiet to Jēkabam+ un brāļiem!” Tad Pēteris izgāja ārā un devās uz citu vietu.

18 Kad uzausa diena, kareivju vidū izcēlās liels satraukums, jo neviens nezināja, kur palicis Pēteris. 19 Hērods viņu visur izmeklējās, bet neatrada. Tad viņš nopratināja sargus un pavēlēja tos aizvest un sodīt.+ Pēc tam Hērods devās no Jūdejas uz Cēzareju un kādu laiku uzturējās tur.

20 Viņš bija noskaities uz tiriešiem un sidoniešiem. Bet tie apvienojušies ieradās pie viņa un, noskaņojuši sev par labu ķēniņa galminieku Blastu, lūdza mieru, jo viņu zeme saņēma pārtiku no ķēniņa zemes. 21 Iepriekš noteiktā dienā Hērods, uzvilcis ķēniņa tērpu, apsēdās tiesneša vietā un uzrunāja tautu. 22 Sanākušie ļaudis sauca: ”Tā ir dieva balss, nevis cilvēka!” 23 Tajā pašā mirklī Jehovas eņģelis sodīja* Hērodu, jo viņš nedeva godu Dievam. Viņu saēda tārpi, un viņš nomira.

24 Bet Jehovas vēsts* turpināja izplatīties un ticīgo skaits auga.+

25 Kad Barnaba+ un Sauls bija nogādājuši palīdzību Jeruzālemē,+ viņi devās atpakaļ, ņemot līdzi Jāni,+ sauktu par Marku.