1. Ķēniņu

18 Pēc kāda laika, trešajā gadā,+ Jehova teica Elijam: ”Ej pie Ahaba, jo es likšu lietum līt pār zemi.”+ 2 Un Elija devās pie Ahaba. Tolaik Samarijā bija smags bads.+

3 Tikmēr Ahabs atsauca pils pārraugu Obadju. (Obadja ļoti bijās Jehovu. 4 Kad Izebele+ izrēķinājās ar Jehovas praviešiem, Obadja bija paslēpis alās simt praviešus — pa piecdesmit katrā alā —, un viņš tos apgādāja ar maizi un ūdeni.) 5 Ahabs sacīja Obadjam: ”Apstaigā šajā zemē visus avotus un visas ielejas! Varbūt mums izdosies atrast pietiekami daudz zāles, lai zirgi un mūļi paliktu dzīvi un lai neaizietu bojā pilnīgi visi mūsu lopi.” 6 Viņi sadalīja zemi savā starpā, lai to pārstaigātu, un Ahabs aizgāja pa vienu ceļu, bet Obadja — pa citu.

7 Ceļā Obadja satika Eliju, kas nāca viņam pretī. To pazinis, Obadja nometās ar seju pie zemes un jautāja: ”Vai tiešām tas esi tu, mans kungs Elija?”+ 8 Tas viņam atbildēja: ”Esmu gan. Ej un saki savam kungam: ”Elija ir te.”” 9 Bet Obadja sacīja: ”Ko es esmu grēkojis, ka tu mani nodod Ahabam? Viņš taču mani nonāvēs! 10 Tik tiešām, ka Jehova, tavs Dievs, ir dzīvs, nav tādas tautas vai valsts, kurp mans kungs nebūtu sūtījis tevi meklēt. Kad viņam teica: ”Viņa te nav,” — viņš lika šai valstij un tautai zvērēt, ka tevi nav varējuši atrast.+ 11 Un tagad tu gribi, lai es eju un saku savam kungam: ”Elija ir te!” 12 Kad es no tevis aiziešu, Jehovas gars tevi aiznesīs+ nezināmā virzienā, un, kad es būšu nodevis ziņu Ahabam un viņš tevi neatradīs, viņš mani nogalinās. Bet tavs kalps jau kopš jaunības bīstas Jehovu. 13 Vai manam kungam nav pavēstīts, ko es darīju, kad Izebele slepkavoja Jehovas praviešus, — kā es paslēpu simt Jehovas praviešus alās, pa piecdesmit katrā, un apgādāju tos ar maizi un ūdeni?+ 14 Bet tagad tu gribi, lai es eju un saku savam kungam: ”Elija ir te!” Viņš taču mani nogalinās!” 15 ”Tik tiešām, ka ir dzīvs karapulku Pavēlnieks* Jehova, kam es kalpoju,” sacīja Elija, ”šodien es stāšos Ahaba priekšā!”

16 Tad Obadja devās pie Ahaba un tam visu izstāstīja, un Ahabs devās satikt Eliju.

17 Ieraudzījis Eliju, Ahabs izsaucās: ”Vai tas esi tu? Tas, kurš ir iegrūdis Izraēlu postā?”

18 Bet Elija atbildēja: ”Ne jau es esmu iegrūdis Izraēlu postā, bet gan tu un tava tēva dzimta. Jūs esat atmetuši Jehovas likumus, un jūs kalpojat Baaliem.+ 19 Bet tagad sasauc visu Izraēlu, kā arī 450 Baala praviešus un 400 Ašēras*+ praviešus, ko Izebele apgādā ar pārtiku! Lai tie nāk pie manis uz Karmela kalnu.”+ 20 Tad Ahabs sūtīja ziņu visiem izraēliešiem un sapulcināja praviešus Karmela kalnā.

21 Elija nostājās tautas priekšā un jautāja: ”Cik ilgi jūs svārstīsieties* starp divām pusēm?+ Ja Jehova ir Dievs, tad sekojiet viņam,+ bet, ja Baals ir Dievs — sekojiet tam!” Bet ļaudis viņam neatbildēja ne vārda. 22 Tad Elija sacīja tautai: ”Es esmu palicis vienīgais Jehovas pravietis,+ bet Baala praviešu ir 450. 23 Lai mums atved divus jaunus buļļus, un lai tie izvēlas vienu bulli, sacērt to gabalos un uzliek uz malkas, bet uguni lai nepieliek. Es sagatavošu otru bulli, uzlikšu to uz malkas, bet uguni nepielikšu. 24 Tad piesauciet sava dieva vārdu,+ bet es piesaukšu Jehovas vārdu. Lai ir tā: Dievs, kurš atbildēs ar uguni, ir patiesais Dievs.”+ Un visa tauta atbildēja: ”Labi!”

25 Elija teica Baala praviešiem: ”Izvēlieties vienu bulli un sagatavojiet to pirmie, jo jūsu ir vairāk. Pēc tam piesauciet sava dieva vārdu, bet uguni nepielieciet.” 26 Viņi paņēma bulli, ko bija izraudzījušies, sagatavoja to un no rīta līdz dienas vidum piesauca Baala vārdu: ”Ak, Baal, atbildi mums!” Taču neatskanēja nekāda balss, nekādas atbildes nebija.+ Un tie lēkāja* apkārt altārim, ko bija uzcēluši. 27 Ap dienas vidu Elija sāka tos izsmiet: ”Sauciet skaļāk! Viņš taču ir dievs!+ Varbūt viņš ir iegrimis domās vai aizgājis atviegloties*. Bet varbūt viņš ir aizmidzis un viņu vajag pamodināt!” 28 Tie sauca skaļā balsī un pēc sava paraduma savainoja sevi ar nažiem un šķēpiem tā, ka tiem plūda asinis. 29 Dienas vidus bija jau garām, bet viņi joprojām bija kā neprātā*, un tā tas turpinājās līdz vakara labības upura laikam, tomēr neatskanēja nekāda balss, atbildes nebija. Neviens viņus neuzklausīja.+

30 Pēc tam Elija sacīja tautai: ”Nāciet šurp!”, un visi ļaudis pienāca viņam klāt. Tad viņš salaboja Jehovas altāri, kas bija nopostīts.+ 31 Elija paņēma divpadsmit akmeņus atbilstoši Jēkaba dēlu cilšu skaitam — tā Jēkaba, kuram Jehova bija paziņojis: ”Tavs vārds būs Izraēls.”+ 32 No akmeņiem viņš uzcēla altāri+ par godu Jehovas vārdam un pēc tam visapkārt altārim izraka grāvi, kurš ieskāva laukumu, ko varētu apsēt ar diviem mēriem* labības. 33 Viņš sakārtoja malku, sacirta bulli gabalos un novietoja to uz malkas.+ Tad viņš teica: ”Piepildiet četras lielas krūkas ar ūdeni un izlejiet to uz dedzināmā upura un uz malkas!” 34 Pēc tam viņš teica: ”Dariet to vēlreiz!”, un viņi to izdarīja. Viņš teica: ”Dariet to trešo reizi!”, un viņi to izdarīja trešo reizi. 35 Ūdens tecēja visapkārt altārim, un viņš piepildīja ar ūdeni arī grāvi.

36 Ap vakara labības upura laiku+ pravietis Elija piegāja pie altāra un sacīja: ”Jehova, Ābrahāma,+ Īzaka+ un Izraēla Dievs, lai šodien top zināms, ka tu esi Dievs Izraēlā, ka es esmu tavs kalps un ka es to visu esmu darījis pēc tavas pavēles!+ 37 Atbildi man, Jehova! Atbildi man, lai šī tauta zina, ka tu, Jehova, esi Dievs un ka tu vēlies, lai viņi atgrieztos pie tevis!”+

38 Tad no debesīm krita Jehovas uguns un aprija dedzināmo upuri,+ malku, akmeņus un zemi un uzsūca ūdeni no grāvja.+ 39 Kad visi ļaudis to redzēja, viņi metās ar seju pie zemes un iesaucās: ”Jehova ir Dievs! Jehova ir Dievs!” 40 Bet Elija pavēlēja: ”Sagrābiet Baala praviešus! Neļaujiet nevienam aizbēgt!” Viņi tos sagrāba, un Elija tos noveda Kišonas ielejā*+ un tur nonāvēja.+

41 Elija sacīja Ahabam: ”Ej, ēd un dzer, jo ir dzirdama spēcīgas lietusgāzes šalkoņa.”+ 42 Ahabs aizgāja ēst un dzert, bet Elija uzkāpa Karmela virsotnē un, nometies zemē, nolieca galvu pie ceļiem.+ 43 Tad viņš teica savam kalpam: ”Pakāpies augstāk un paskaties uz jūras pusi!” Tas pakāpās, paskatījās un teica: ”Tur nekā nav.” Elija viņu sūtīja septiņas reizes, teikdams: ”Ej vēlreiz!” 44 Septītajā reizē kalps sacīja: ”Skaties, no jūras paceļas mākonis, tik mazs kā plauksta.” Elija viņu skubināja: ”Ej un saki Ahabam: ”Jūdz zirgus ratos un brauc lejā, lai lietus tevi nepārsteidz!”” 45 Tikmēr debesīs savilkās tumši mākoņi, sacēlās vējš un sākās spēcīga lietusgāze.+ Ahabs tikmēr brauca uz Jezreēlu.+ 46 Taču pār Eliju nāca Jehovas spēks — viņš aizbāza drēbju malu aiz jostas* un aizskrēja līdz Jezreēlai Ahabam pa priekšu.