OTRĀ MOZUS GRĀMATA
1 Šie ir Izraēla dēli, kas ar Jēkabu ieradās Ēģiptē, ikviens ar savu saimi:+ 2 Rūbens, Simeons, Levijs un Jūda,+ 3 Isašars, Zebulons un Benjamīns, 4 Dans un Naftalis, Gads un Ašers.+ 5 To, kas bija cēlušies no Jēkaba, pavisam bija septiņdesmit. Bet Jāzeps jau bija Ēģiptē.+ 6 Pēc kāda laika Jāzeps nomira,+ un tāpat nomira visi viņa brāļi un visa tā paaudze. 7 Izraēliešiem dzima daudz bērnu, viņi ļoti strauji pieauga skaitā, kļuva aizvien varenāki un piepildīja visu to zemi.+
8 Vēlāk Ēģiptē pie varas nāca jauns valdnieks, kas neko nezināja par Jāzepu, 9 un viņš teica savai tautai: ”Lūk, izraēlieši ir pārspējuši mūs skaitā un spēkā!+ 10 Rīkosimies ar viņiem gudri, citādi viņu kļūs vēl vairāk, un, ja izcelsies karš, viņi pievienosies mūsu ienaidniekiem, cīnīsies pret mums un aizies no šīs zemes.”
11 Tad tie iecēla izraēliešiem darba uzraugus, lai viņus nostrādinātu piespiedu darbā,+ un izraēlieši uzcēla faraonam noliktavu pilsētas Pitomu un Ramzesu.+ 12 Bet, jo vairāk viņus apspieda, jo vairāk viņu kļuva un jo straujāk viņi izplatījās, un ēģiptiešus pārņēma lielas bailes no izraēliešiem.+ 13 Tāpēc ēģiptieši tos nežēlīgi verdzināja.+ 14 Viņi padarīja tiem dzīvi sūru, likdami smagi strādāt pie māliem un ķieģeļiem un vergot uz lauka, un tā nežēlīgi tos nostrādināja visādos grūtos darbos.+
15 Tad Ēģiptes valdnieks runāja ar ebreju vecmātēm, kuras sauca Sifra un Pua, 16 un tām pavēlēja: ”Kad jūs palīdzat ebrejietēm dzemdībās+ un tās ir uz dzemdību sola, tad skatieties: ja piedzimst zēns, jums tas ir jānonāvē, bet, ja meitene — lai tā paliek dzīva.” 17 Taču vecmātes bijās Dievu un nedarīja, kā Ēģiptes valdnieks bija licis. Viņas atstāja zēnus dzīvus.+ 18 Tad Ēģiptes valdnieks atsauca vecmātes un prasīja: ”Kāpēc jūs atstājat zēnus dzīvus?” 19 Vecmātes faraonam atbildēja: ”Tāpēc, ka ebreju sievietes nav tādas kā ēģiptietes. Viņas ir stipras — pirms vecmāte ir atnākusi, viņas jau ir dzemdējušas.”
20 Dievs vecmātēm darīja labu, un tauta vairojās un kļuva ļoti varena. 21 Tā kā vecmātes bijās Dievu, viņš tās atalgoja, dāvādams tām bērnus. 22 Tad faraons pavēlēja visai savai tautai: ”Visus jaundzimušos ebreju zēnus metiet Nīlā, bet meitenes atstājiet dzīvas!”+
2 Ap to laiku kāds vīrietis no Levija pēcnācējiem ņēma sievu no Levija cilts,+ 2 un tā viņam dzemdēja dēlu. Redzēdama, cik bērns ir skaists, māte to slēpa trīs mēnešus.+ 3 Kad viņa vairs nespēja to noslēpt,+ viņa paņēma papirusa grozu, nodarvoja to* un, ielikusi tajā bērnu, atstāja grozu starp niedrēm Nīlas krastā. 4 Bet puisēna māsa+ nostājās pa gabalu un vēroja, kas ar viņu notiks.
5 Pēc kāda laika atnāca faraona meita, lai mazgātos Nīlā, un viņas pavadones staigāja gar upi. Viņa starp niedrēm pamanīja grozu un aizsūtīja kalponi tam pakaļ.+ 6 Atvērusi grozu, faraona meita ieraudzīja mazuli. Puisēns raudāja, un viņai kļuva tā žēl. Viņa teica: ”Tas ir viens no ebreju bērniem.” 7 Tad puisēna māsa vaicāja faraona meitai: ”Vai man iet un paaicināt kādu zīdītāju no ebrejietēm, lai tā zīdītu šo bērnu?” 8 Faraona meita atbildēja: ”Ej!” Un meitene aizgāja un pasauca bērna māti.+ 9 Faraona meita tai sacīja: ”Ņem šo bērnu pie sevis un zīdi man to, un es tev maksāšu.” Tad sieviete paņēma bērnu un to zīdīja. 10 Kad bērns paaugās, māte viņu aizveda pie faraona meitas, un tā viņu pieņēma par dēlu+ un nosauca par Mozu*, teikdama: ”Es viņu esmu izvilkusi no ūdens.”+
11 Vēlāk, kad Mozus bija pieaudzis, viņš izgāja pie saviem tautiešiem un redzēja, cik smagi tiem bija jāstrādā,+ un viņš ieraudzīja kādu ēģiptieti sitam ebreju, viņa tautieti. 12 Palūkojies apkārt un nevienu neredzēdams, Mozus nosita ēģiptieti un paslēpa smiltīs.+
13 Nākamajā dienā Mozus izgāja atkal un pamanīja divus ebrejus kaujamies. Viņš prasīja pāridarītājam: ”Kāpēc tu sit savu biedru?”+ 14 Bet tas atcirta: ”Kas tevi ir iecēlis mums par valdnieku un tiesnesi? Vai tu grasies mani nosist tāpat kā to ēģiptieti?”+ Mozus izbijās un nodomāja: ”Tik tiešām, šis gadījums ir kļuvis zināms!”
15 Kad tas nāca ausīs faraonam, viņš gribēja Mozu nogalināt, bet Mozus aizbēga no faraona uz Midiāna+ zemi. Tur viņš apsēdās pie kādas akas. 16 Kādam Midiānas priesterim+ bija septiņas meitas, un tās nāca smelt ūdeni, lai lietu to silēs un dzirdītu sava tēva sīklopus, 17 bet atnāca gani un, kā ierasts, viņas aizdzina. Tad Mozus piecēlās, aizstāvēja priestera meitas un padzirdīja viņu sīklopus. 18 Kad viņas atgriezās mājās pie sava tēva Reuēla*,+ viņš izbrīnījās: ”Kā gan jūs šodien tik drīz esat pārnākušas?” 19 Meitas atteica: ”Kāds ēģiptietis+ mūs izglāba no ganiem, viņš pat sasmēla mums ūdeni un padzirdīja mūsu ganāmpulku.” 20 ”Kur tad viņš ir?” tēvs viņām jautāja. ”Kāpēc jūs viņu neesat atvedušas? Aiciniet viņu paēst kopā ar mums.” 21 Mozus piekrita palikt pie viņa, un viņš deva savu meitu Ciporu+ Mozum par sievu. 22 Viņai piedzima dēls, un Mozus to nosauca par Gēršomu*,+ jo viņš sacīja: ”Es esmu ienācējs svešā zemē.”+
23 Pēc ilgāka laika nomira Ēģiptes valdnieks,+ bet izraēlieši joprojām vaidēja un žēlojās verdzības jūga dēļ, un viņu žēlabas sasniedza Dievu.+ 24 Dievs dzirdēja viņu vaidus+ un atcerējās savu līgumu ar Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu,+ 25 tāpēc Dievs pievērsa uzmanību izraēliešiem un ņēma vērā viņu postu.
3 Mozus sāka ganīt sava sievastēva Jetrus,+ Midiānas priestera, aitas. Reiz, dzīdams ganāmpulku uz tuksneša rietumpusi, viņš nonāca pie Dieva kalna Horeba,+ 2 un Jehovas eņģelis viņam parādījās uguns liesmā, kas dega ērkšķu krūmā.+ Viņš to vēroja un redzēja, ka ērkšķu krūms deg, bet nesadeg. 3 Tad Mozus nodomāja: ”Pieiešu aplūkot šo neparasto skatu — kāpēc ērkšķu krūms nesadeg?” 4 Ieraudzījis, ka Mozus tuvojas, Jehova sauca no ērkšķu krūma: ”Mozu! Mozu!”, un viņš atsaucās: ”Te es esmu!” 5 Dievs teica: ”Nenāc tuvāk! Novelc sandales, jo vieta, kur tu stāvi, ir svēta zeme.”
6 Viņš sacīja: ”Es esmu tavu tēvu* Dievs, Ābrahāma Dievs,+ Īzaka Dievs+ un Jēkaba Dievs.”+ Tad Mozus aizsedza seju, jo viņš baidījās raudzīties uz Dievu. 7 Jehova turpināja: ”Es esmu redzējis savas tautas bēdas Ēģiptē un dzirdējis, kā viņi žēlojas par saviem izdzinējiem. Es zinu viņu ciešanas.+ 8 Es došos izglābt viņus no ēģiptiešiem+ un aizvedīšu viņus no tās zemes uz labu un plašu zemi, kur plūst piens un medus,+ uz kanaāniešu, hetiešu, amoriešu, periziešu, hiviešu un jebūsiešu novadiem.+ 9 Lūk! Izraēliešu žēlabas ir mani sasniegušas, un es esmu redzējis, cik smagi ēģiptieši viņus apspiež.+ 10 Tagad es tevi sūtīšu pie faraona, un tu izvedīsi manu tautu, izraēliešus, no Ēģiptes.”+
11 Bet Mozus Dievam teica: ”Kas gan es esmu, lai ietu pie faraona un izvestu izraēliešus no Ēģiptes?” 12 ”Es būšu ar tevi,”+ Dievs sacīja, ”un šāda būs zīme, ka es tevi esmu sūtījis: kad būsi izvedis tautu no Ēģiptes, jūs pielūgsiet Dievu* šajā kalnā.”+
13 Taču Mozus Dievam jautāja: ”Ja nu es aiziešu pie izraēliešiem un teikšu viņiem: ”Jūsu tēvu Dievs mani ir sūtījis pie jums,” — bet viņi man prasīs: ”Kā viņu sauc?”+ Ko man viņiem atbildēt?” 14 Dievs Mozum sacīja: ”Es būšu, kas gribēšu būt,”*+ un piebilda: ”Saki izraēliešiem tā: ””Es būšu” mani ir sūtījis pie jums.””+
15 Dievs Mozum vēl teica: ”Saki izraēliešiem tā: ”Mani pie jums ir sūtījis Jehova, jūsu tēvu Dievs, Ābrahāma Dievs,+ Īzaka Dievs+ un Jēkaba Dievs.”+ Tas ir mans vārds mūžīgi,+ un tas ir jāatceras* paaudžu paaudzēs. 16 Ej, sapulcini izraēliešu vecākos un saki tiem: ”Jehova, jūsu tēvu Dievs, Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba Dievs, man parādījās un teica: ”Es esmu pievērsis uzmanību jums+ un tam, kā pret jums izturas Ēģiptē. 17 Es apsolu: es jūs atbrīvošu no ēģiptiešu jūga+ un aizvedīšu uz kanaāniešu, hetiešu, amoriešu,+ periziešu, hiviešu un jebūsiešu zemi,+ uz zemi, kur plūst piens un medus.””+
18 Viņi tev klausīs,+ un tev kopā ar izraēliešu vecākajiem jāiet pie Ēģiptes valdnieka un tam jāsaka: ”Mums ir parādījies Jehova, ebreju Dievs.+ Tāpēc, lūdzu, ļauj mums doties trīs dienu gājumā tuksnesī un upurēt Jehovam, mūsu Dievam.”+ 19 Bet es zinu, ka Ēģiptes valdnieks jūs nelaidīs, ja stipra roka viņu nepiespiedīs.+ 20 Tādēļ es pacelšu roku un sodīšu Ēģipti, darīdams tur brīnumainus darbus, un pēc tam viņš jūs atlaidīs.+ 21 Es noskaņošu ēģiptiešus labvēlīgi pret jums, un, kad jūs iesiet prom, jūs neaiziesiet tukšā.+ 22 Ikviena sieviete lai prasa savai kaimiņienei un tai, kas dzīvo viņas namā, sudraba un zelta lietas, kā arī drēbes, un uzvelciet tās saviem dēliem un meitām. Tā jūs atņemsiet ēģiptiešiem bagātības.”+
4 Taču Mozus atbildēja: ”Bet ja nu viņi man neticēs un neklausīs?+ Ja nu viņi teiks: ”Jehova tev nav parādījies”?” 2 Jehova Mozum vaicāja: ”Kas tev rokā?” ”Nūja,” viņš atteica. 3 Dievs sacīja: ”Nomet to zemē!” Kad Mozus nometa nūju zemē, tā pārvērtās par čūsku,+ un viņš no tās bēga. 4 Jehova Mozu mudināja: ”Pastiep roku un satver to aiz astes!” Tad viņš to satvēra, un viņa rokā tā atkal kļuva par nūju. 5 Dievs sacīja: ”Tā tu darīsi, lai viņi ticētu, ka Jehova, viņu tēvu Dievs, Ābrahāma Dievs, Īzaka Dievs un Jēkaba Dievs,+ tev ir parādījies.”+
6 Jehova vēl viņam teica: ”Bāz roku azotē!” Un Mozus iebāza roku azotē. Bet, kad viņš to izvilka, roka bija spitālīga, balta kā sniegs!+ 7 Tad Dievs lika: ”Bāz roku atpakaļ azotē!” Viņš vēlreiz iebāza roku azotē, un, kad viņš to izvilka, tā atkal bija vesela. 8 ”Ja pirmā zīme viņus nepārliecinās un viņi tev neticēs, nākamajai zīmei gan viņi ticēs,”+ sacīja Dievs. 9 ”Bet, ja viņi neticēs pat abām šīm zīmēm un tev neklausīs, tad pasmel ūdeni no Nīlas un izlej to zemē, un šis ūdens uz zemes pārtaps asinīs.”+
10 Tomēr Mozus Jehovam teica: ”Piedod, Jehova, bet es neesmu nekāds runātājs — tāds neesmu bijis agrāk un neesmu arī tagad, kad tu esi sācis runāt ar savu kalpu. Mana runa ir neveikla, un mēle pinas.”+ 11 Jehova viņam sacīja: ”Kas cilvēkam ir devis muti, un kas dara mēmu, kurlu, redzīgu vai aklu? Vai tas neesmu es — Jehova? 12 Tāpēc tagad ej! Es būšu ar tevi, kad tu runāsi,* un pamācīšu, ko tev teikt.”+ 13 Bet Mozus lūdza: ”Ak, Jehova, sūti jel kādu citu!” 14 Tad Jehova sadusmojās uz Mozu un teica: ”Vai levīts Ārons+ nav tavs brālis? Es zinu, ka viņš ir veikls runātājs. Viņš jau nāk tev pretī, un, tevi ieraugot, viņš no sirds priecāsies.+ 15 Runā ar viņu, pastāsti, kas viņam jāsaka,*+ un es būšu ar jums abiem, kad jūs runāsiet,+ un pamācīšu, kas jums jādara. 16 Viņš runās ar tautu tavā vietā un būs tavs runasvīrs, bet tu viņam būsi kā Dievs*.+ 17 Ņem šo nūju — ar to tu darīsi brīnumus*.”+
18 Tad Mozus atgriezās pie sava sievastēva Jetrus+ un teica: ”Lūdzu, ļauj man doties atpakaļ pie maniem brāļiem Ēģiptē. Gribu redzēt, kā tiem klājas!” Jetrus Mozum atbildēja: ”Ej ar mieru!” 19 Jehova sacīja Mozum Midiānā: ”Atgriezies Ēģiptē, jo visi, kas tīkoja pēc tavas dzīvības*, ir miruši.”+
20 Un Mozus uzsēdināja sievu un dēlus ēzeļa mugurā un, paņēmis arī Dieva nūju, devās atceļā uz Ēģipti. 21 Jehova Mozum sacīja: ”Es esmu tev devis varu veikt brīnumus. Kad būsi atgriezies Ēģiptē, tad dari visus šos brīnumus faraona priekšā.+ Tomēr es ļaušu, lai faraona sirds kļūst ietiepīga*,+ un viņš neatlaidīs tautu.+ 22 Bet tu pavēsti faraonam: ”Tā saka Jehova: ”Izraēls ir mans dēls, mans pirmdzimtais.+ 23 Es tev saku: atlaid manu dēlu, lai viņš man kalpo. Bet, ja tu atteiksies viņu laist, es nonāvēšu tavu dēlu, tavu pirmdzimto!”””+
24 Pa ceļam, kad viņi bija apstājušies pārnakšņot, Jehova*+ viņu satika un grasījās viņu* nonāvēt.+ 25 Taču Cipora+ paņēma krama šķēpeli un apgraizīja savu dēlu. Viņa nometa priekšādu tam* pie kājām un teica: ”Tu esi mans asins līgavainis.” 26 Tad tas viņu palaida. ”Asins līgavainis” — tā viņa sacīja apgraizīšanas dēļ.
27 Jehova lika Āronam: ”Ej tuksnesī pretī Mozum!”+ Un Ārons gāja un sastapa Mozu pie Dieva kalna,+ un sveicināja viņu ar skūpstu. 28 Mozus izstāstīja Āronam visu, ko viņam bija teicis Jehova, kurš viņu bija sūtījis,+ kā arī pastāstīja par visām zīmēm, ko Dievs viņam bija pavēlējis rādīt.+ 29 Pēc tam Mozus un Ārons devās sapulcināt izraēliešu vecākos,+ 30 un Ārons tiem izstāstīja visu, ko Jehova Mozum bija sacījis. Mozus rādīja tās zīmes+ tautas priekšā, 31 un tauta viņam ticēja.+ Kad izraēlieši dzirdēja, ka Jehova ir pievērsis viņiem uzmanību+ un ievērojis viņu bēdas,+ viņi metās ceļos un klanījās.
5 Pēc tam Mozus un Ārons gāja pie faraona un teica: ”Tā saka Jehova, Izraēla Dievs: ”Atlaid manu tautu, lai tā tuksnesī svinētu man svētkus!”” 2 Bet faraons atbildēja: ”Kas tas Jehova tāds ir,+ ka man būtu viņam jāklausa un jāatlaiž izraēlieši?+ Es nekādu Jehovu nepazīstu, un izraēliešus es nekur nelaidīšu!”+ 3 Viņi teica: ”Ebreju Dievs mums ir parādījies. Lūdzu, ļauj mums doties trīs dienu gājumā tuksnesī un upurēt Jehovam, mūsu Dievam,+ citādi viņš mūs sodīs ar slimību vai zobenu.” 4 Taču Ēģiptes valdnieks atteica: ”Mozu un Āron, kādēļ jūs atraujat ļaudis no darba? Ejiet atpakaļ strādāt!”+ 5 Faraons piebilda: ”Lūk, cik šo ļaužu ir daudz! Un jūs gribat, lai viņi pārtrauc darbu!?”
6 Tajā pašā dienā faraons pavēlēja uzraugiem un viņu palīgiem: 7 ”Nedodiet vairs ļaudīm salmus ķieģeļu taisīšanai.+ Lai viņi iet un vāc tos paši! 8 Bet jums jāliek viņiem izgatavot tādu pašu daudzumu ķieģeļu kā agrāk. Nesamaziniet to, jo viņi ir slinki, tāpēc viņi klaigā: ”Mēs gribam iet un upurēt savam Dievam!” 9 Spiediet viņus strādāt vēl smagāk, tad viņi būs aizņemti un neklausīsies tukšās valodās.”
10 Uzraugi+ un viņu palīgi gāja un teica ļaudīm: ”Faraons ir sacījis tā: ”Es vairs nedošu jums salmus. 11 Ejiet paši un ņemiet salmus, kur gribat, bet ķieģeļu daudzums, kas jums jāizgatavo, netiks samazināts.”” 12 Tad ļaudis izklīda pa visu Ēģipti vākt rugājus*, 13 un uzraugi viņus skubināja: ”Katru dienu jums jāpaveic tikpat, cik iepriekš, kad jums vēl deva salmus!” 14 Faraona uzraugi arī sita izraēliešus, ko bija iecēluši par saviem palīgiem,+ un prasīja: ”Kāpēc jūs ne vakar, ne šodien neesat izgatavojuši tikpat daudz ķieģeļu kā agrāk?”
15 Tad šie palīgi gāja pie faraona un žēlojās: ”Kāpēc tu tā izturies pret saviem kalpiem? 16 Salmus mums vairs nedod, bet ķieģeļus tik un tā liek taisīt! Tavus kalpus sit, kaut gan vainīgi ir tavi ļaudis.” 17 Bet faraons atteica: ”Sliņķi jūs esat, sliņķi!+ Tāpēc jūs sakāt: ”Mēs gribam iet un upurēt Jehovam!”+ 18 Un tagad atpakaļ pie darba! Salmus jums nedos, bet noteiktais ķieģeļu daudzums jums jāizgatavo!”
19 Saņēmuši pavēli, ka dienā izgatavojamo ķieģeļu skaitu nedrīkst samazināt, izraēlieši, kas bija iecelti par uzraugu palīgiem, saprata, ka nu gan ir slikti. 20 Kad viņi gāja prom no faraona, viņi sastapa Mozu un Āronu, kas viņus gaidīja, 21 un tiem pārmeta: ”Lai Jehova redz, ko jūs esat izdarījuši, un jūs tiesā, jo jūsu dēļ faraons un viņa kalpi tagad mūs ienīst un jūs esat ielikuši viņu rokās zobenu, lai mūs nogalinātu!”+ 22 Tad Mozus vērsās pie Jehovas: ”Jehova, kādēļ tu savai tautai liec tā ciest? Kādēļ tu mani sūtīji? 23 Kopš es gāju pie faraona runāt tavā vārdā,+ viņš pret šo tautu izturas vēl ļaunāk,+ un tu neesi vis izglābis savu tautu!”+
6 Jehova Mozum atbildēja: ”Tagad tu redzēsi, ko es darīšu ar faraonu.+ Ar stipru roku es viņu piespiedīšu atlaist manu tautu, tā ka viņš to nevis vienkārši atlaidīs, bet pat padzīs no savas zemes.”+
2 Dievs Mozum teica: ”Es esmu Jehova. 3 Es parādījos Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam kā Visvarenais Dievs,+ bet ar savu vārdu Jehova+ es viņiem neatklājos*.+ 4 Es noslēdzu ar viņiem līgumu, ka došu viņiem Kanaāna zemi, kur viņi dzīvoja, būdami ienācēji.+ 5 Un nu es esmu dzirdējis izraēliešu vaidus, jo ēģiptieši viņus verdzina, un es atceros savu līgumu.+
6 Tāpēc saki izraēliešiem: ”Es esmu Jehova, un es jūs izvedīšu no Ēģiptes un izglābšu no verdzības jūga,+ es atbrīvošu* jūs ar varenu roku un bargiem tiesas spriedumiem.+ 7 Es pieņemšu jūs par savu tautu un būšu jūsu Dievs,+ un jūs skaidri zināsiet, ka es esmu Jehova, jūsu Dievs, kas ir atbrīvojis jūs no Ēģiptes jūga. 8 Es jūs ievedīšu zemē, ko zvērēju dot Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam, un piešķiršu to jums par īpašumu.+ Es esmu Jehova!””+
9 Mozus nodeva šo vēsti izraēliešiem, bet tie Mozū neklausījās, jo bija izmisuši smagās verdzības dēļ.+
10 Tad Jehova Mozum sacīja: 11 ”Ej un saki faraonam, Ēģiptes valdniekam, lai viņš laiž izraēliešus prom no savas zemes.” 12 Bet Mozus Jehovam atbildēja: ”Pat izraēlieši manī neklausījās,+ kālab lai faraons manī klausītos? Es taču runāju ar grūtībām*.”+ 13 Tomēr Jehova pateica Mozum un Āronam, ko pavēlēt izraēliešiem un Ēģiptes valdniekam faraonam, lai izvestu izraēliešus no Ēģiptes.
14 Šie ir viņu dzimtu galvas: Rūbena, Izraēla pirmdzimtā,+ dēli — Hanohs, Pallu, Hecrons un Karmijs.+ Tās ir rūbeniešu dzimtas.
15 Simeona dēli: Jemuēls, Jamīns, Ohads, Jāhīns, Cohars un Sauls, kanaānietes dēls.+ Tās ir simeoniešu dzimtas.
16 Šie ir Levija+ dēli pēc viņu radniecības līnijām: Gēršons, Kehāts un Merārijs.+ Levijs nodzīvoja simt trīsdesmit septiņus gadus.
17 Gēršona dēli, savu dzimtu ciltstēvi: Libnijs un Šimijs.+
18 Kehāta dēli: Amrāms, Jichārs, Hebrons un Uziēls.+ Kehāts nodzīvoja simt trīsdesmit trīs gadus.
19 Merārija dēli: Mahlijs un Mūšijs.
Tās ir levītu dzimtas pēc to radniecības līnijām.+
20 Amrāms apprecēja Johebedu, sava tēva māsu,+ un tā viņam dzemdēja Āronu un Mozu.+ Amrāms nodzīvoja simt trīsdesmit septiņus gadus.
21 Jichāra dēli: Korahs,+ Nefegs un Zihrijs.
22 Uziēla dēli: Mišaēls, Elcāfāns+ un Sitrijs.
23 Ārons apprecēja Elišebu, Aminadaba meitu, Nahšona+ māsu, un tā viņam dzemdēja Nadabu, Abiju, Eleāzaru un Itamāru.+
24 Koraha dēli: Asīrs, Elkana un Abiāsāfs.+ Tās ir korahiešu dzimtas.+
25 Ārona dēls Eleāzars+ apprecēja vienu no Pūtiēla meitām, un tā viņam dzemdēja Pinehasu.+
Tie ir levītu dzimtu galvas un viņu dzimtas.+
26 Tie ir Ārona un Mozus raduraksti. Viņiem Jehova lika: ”Izvediet izraēliešus no Ēģiptes pulku pa pulkam!”+ 27 Tie ir tie paši Mozus un Ārons, kas prasīja, lai faraons, Ēģiptes valdnieks, ļauj aizvest izraēliešus no Ēģiptes.+
28 Tajā dienā, kad Jehova Ēģiptē runāja ar Mozu, 29 Jehova Mozum teica: ”Es esmu Jehova. Nodod faraonam, Ēģiptes valdniekam, visu, ko es tev saku!” 30 Bet Mozus Jehovam atbildēja: ”Es taču runāju ar grūtībām. Kālab lai faraons manī klausītos?”+
7 Tad Jehova Mozum teica: ”Lūk, es esmu tevi iecēlis, lai tu faraonam būtu kā Dievs,* bet tavs brālis Ārons būs tavs pravietis.+ 2 Saki visu, ko es tev pavēlēšu, un tavs brālis Ārons to nodos faraonam, lai viņš laistu izraēliešus prom no savas zemes. 3 Taču es ļaušu, lai faraona sirds kļūst ietiepīga.+ Es rādīšu Ēģiptē daudz zīmju un brīnumu,+ 4 bet faraons jums neklausīs, tāpēc es vērsīšu savu spēku pret Ēģipti un ar bargiem tiesas spriedumiem izvedīšu no turienes savu tautu, izraēliešu pulkus.+ 5 Un, kad es pacelšu roku pret Ēģipti un izvedīšu izraēliešus no turienes, tad ēģiptieši zinās, ka es esmu Jehova.”+ 6 Mozus un Ārons darīja, kā Jehova bija pavēlējis. Tieši tā viņi darīja. 7 Mozum bija astoņdesmit gadi, bet Āronam astoņdesmit trīs gadi, kad viņi runāja ar faraonu.+
8 Jehova sacīja Mozum un Āronam: 9 ”Ja faraons jums teiks: ”Izdariet kādu brīnumu!”, tad saki Āronam: ”Ņem savu nūju un nomet to faraona priekšā,” — un tā pārvērtīsies par lielu čūsku.”+ 10 Mozus un Ārons devās pie faraona un darīja tieši tā, kā Jehova bija pavēlējis. Ārons nometa nūju faraona un viņa kalpu priekšā, un tā pārvērtās par lielu čūsku. 11 Bet faraons sasauca gudros un burvjus, un šie ēģiptiešu burvji+ ar savām burvestībām paveica to pašu.+ 12 Ikviens no viņiem nometa savu nūju, un tās pārvērtās par lielām čūskām, bet Ārona nūja aprija viņu nūjas. 13 Tomēr faraona sirds kļuva ietiepīga,+ un viņš tiem neklausīja, gluži kā Jehova bija teicis.
14 Tad Jehova Mozum teica: ”Faraons ir nepiekāpīgs+ un atsakās atlaist tautu. 15 No rīta tev jādodas pie viņa. Faraons izies pie ūdens, bet tu nostājies Nīlas krastā, lai viņu satiktu, un paņem arī nūju, kas tika pārvērsta par čūsku.+ 16 Saki viņam: ”Jehova, ebreju Dievs, mani atsūtīja tev pateikt:+ ”Atlaid manu tautu, lai tā pielūdz mani* tuksnesī,” — bet līdz šim tu neesi paklausījis. 17 Tādēļ Jehova saka tā: ”Lūk, kā tu zināsi, ka es esmu Jehova:+ es sitīšu Nīlas ūdeni ar savu nūju, un tas kļūs par asinīm. 18 Zivis Nīlā nobeigsies, un upe smirdēs, tā ka ēģiptieši nevarēs dzert ūdeni no Nīlas.”””
19 Jehova Mozum lika: ”Saki Āronam: ”Ņem nūju un izstiep roku pār Ēģiptes ūdeņiem,+ pār tās upēm, kanāliem, dūksnājiem+ un visām ūdenskrātuvēm, lai tie kļūst par asinīm.” Asinis būs visā Ēģiptē — pat koka un akmens traukos.” 20 Tad Mozus un Ārons darīja tieši tā, kā Jehova bija pavēlējis. Faraona un viņa kalpu acu priekšā Ārons pacēla nūju un sita Nīlas ūdeni, un viss ūdens upē pārvērtās asinīs.+ 21 Zivis upē nobeidzās,+ un upe sāka smirdēt, tāpēc ēģiptieši nevarēja dzert tās ūdeni,+ un asinis bija visā Ēģiptē.
22 Taču ēģiptiešu burvji ar savām slepenajām mākslām paveica to pašu,+ tāpēc faraons palika nepiekāpīgs un neklausīja Mozum un Āronam, gluži kā Jehova bija teicis.+ 23 Faraons atgriezās savā namā un neņēma to visu vērā. 24 Tā kā Nīlas ūdeni vairs nevarēja dzert, ēģiptieši pie upes raka akas, meklējot dzeramo ūdeni. 25 Pēc tam, kad Jehova bija sitis Nīlu, pagāja septiņas dienas.
8 Tad Jehova Mozum teica: ”Ej un pavēsti faraonam: ”Tā saka Jehova: ”Atlaid manu tautu, lai tā man kalpo,+ 2 bet, ja tu atteiksies to laist, es tavai zemei uzsūtīšu vardes.+ 3 Un Nīla mudžēs no vardēm, tās nāks ārā un ielīdīs tavā namā, tavā guļamistabā un tavā gultā, tavu kalpu namos un pie taviem ļaudīm, tavās krāsnīs un abrās.+ 4 Vardes apsēdīs gan tevi pašu, gan tavu tautu, gan visus tavus kalpus.”””
5 Jehova Mozum norādīja: ”Saki Āronam: ”Izstiep savu nūju pār upēm, Nīlas kanāliem un dūksnājiem un uzlaid Ēģiptei vardes!”” 6 Ārons izstiepa roku pār Ēģiptes ūdeņiem, un vardes nāca ārā un noklāja visu zemi. 7 Bet burvji ar savām slepenajām mākslām izdarīja to pašu: arī viņi uzsūtīja Ēģiptei vardes.+ 8 Tad faraons pasauca Mozu un Āronu un teica: ”Lūdziet Jehovu, lai viņš aizvāc vardes no manis un manas tautas,+ jo es laidīšu jūsu tautu upurēt Jehovam.” 9 Mozus sacīja: ”Esi tik laipns un pasaki, kad man lūgt par tevi un taviem kalpiem, un tavu tautu, lai vardes tiek aizvāktas no jums un jūsu namiem un paliek vienīgi Nīlā.” 10 Faraons atbildēja: ”Rīt!”, un Mozus teica: ”Notiks tā, kā tu saki, lai tu zinātu, ka nav neviena, kas līdzinātos mūsu Dievam Jehovam!+ 11 Vardes tiks aizvāktas no tevis, taviem namiem, taviem kalpiem un tavas tautas un paliks vienīgi Nīlā.”+
12 Pēc tam Mozus un Ārons aizgāja no faraona, un Mozus lūdza Jehovu, lai viņš dara galu vardēm, ko bija uzsūtījis faraonam.+ 13 Jehova izpildīja Mozus lūgumu, un vardes nobeidzās namos, pagalmos un laukos. 14 Ļaudis krāva tās kaudžu kaudzēs, un zeme smirdēja. 15 Bet, kad faraons redzēja, ka var atviegloti uzelpot, viņš ietiepās+ un tiem neklausīja, gluži kā Jehova bija teicis.
16 Tad Jehova Mozum lika: ”Saki Āronam: ”Izstiep savu nūju un sit zemes putekļus, lai tie visā Ēģiptē kļūst par knišļiem!”” 17 Viņi tā arī darīja. Ārons izstiepa nūju, sita zemes putekļus, un knišļi uzbruka gan cilvēkiem, gan lopiem. Visi putekļi Ēģiptē kļuva par knišļiem.+ 18 Burvji mēģināja izdarīt tāpat un centās radīt knišļus ar savām slepenajām mākslām,+ bet viņi to nespēja, un knišļi mocīja cilvēkus un lopus. 19 Burvji faraonam sacīja: ”Tas ir Dieva pirksts!”+ Bet faraons palika nepiekāpīgs un atteicās klausīties, gluži kā Jehova bija teicis.
20 Jehova Mozum sacīja: ”Celies agri no rīta un, kad faraons izies pie ūdens, nostājies viņa priekšā un saki: ”Tā saka Jehova: ”Atlaid manu tautu, lai tā man kalpo! 21 Bet, ja tu manu tautu nelaidīsi, es tev un taviem kalpiem, tavai tautai un taviem namiem uzsūtīšu dundurus, tā ka dunduri piepildīs ēģiptiešu namus un noklās pat zemi, uz kuras viņi stāv. 22 Bet Gošenes novadu, kur dzīvo mana tauta, es tajā dienā pasaudzēšu, un tur nekādu dunduru nebūs.+ Tā jūs zināsiet, ka es, Jehova, esmu šajā zemē.+ 23 Es parādīšu, kāda ir starpība starp manu tautu un tavu tautu. Šī zīme būs rīt.”””
24 Jehova tā darīja, un faraona un viņa kalpu namus un visu Ēģipti apsēda dunduru mākoņi,+ un dunduri postīja zemi.+ 25 Tad faraons pasauca Mozu un Āronu un teica: ”Ejiet un upurējiet savam Dievam tepat, šajā zemē!” 26 Bet Mozus atbildēja: ”Tas nebūtu pareizi, jo upuri, ko mēs gribam nest savam Dievam Jehovam, ēģiptiešiem liksies riebīgi.+ Ja mēs saniknosim ēģiptiešus, nesdami savus upurus viņu acu priekšā, viņi taču mūs nomētās ar akmeņiem! 27 Mēs dosimies trīs dienu gājumā tuksnesī un tur upurēsim savam Dievam Jehovam, gluži kā viņš mums ir licis.”+
28 Tad faraons teica: ”Es jūs laidīšu upurēt jūsu Dievam Jehovam tuksnesī, vienīgi neejiet tik tālu. Lūdziet par mani!”+ 29 Mozus sacīja: ”Labi, es došos prom un lūgšu Jehovu, un rīt dunduri atstāsies no faraona, viņa kalpiem un viņa tautas. Bet lai faraons beidz mūs mānīt, nelaizdams tautu upurēt Jehovam.”+ 30 Aizgājis no faraona, Mozus lūdza Jehovu,+ 31 un Jehova izpildīja Mozus lūgumu. Dunduri atstājās no faraona, viņa kalpiem un viņa tautas, tā ka nepalika neviens pats. 32 Tomēr faraons atkal ietiepās un neatlaida tautu.
9 Tāpēc Jehova Mozum teica: ”Ej un pavēsti faraonam: ”Tā saka Jehova, ebreju Dievs: ”Atlaid manu tautu, lai tā man kalpo!+ 2 Bet, ja tu atteiksies to laist un joprojām to aizturēsi, 3 Jehovas roka+ vērsīsies pret taviem ganāmpulkiem: zirgus, ēzeļus, kamieļus, liellopus un sīklopus skars briesmīga sērga.+ 4 Taču ar izraēliešu lopiem Jehova rīkosies citādi nekā ar ēģiptiešu lopiem — neviens lops, kas pieder izraēliešiem, nenobeigsies.”””+ 5 Turklāt Jehova noteica laiku, paziņodams: ”Rīt Jehova to darīs šajā zemē!”
6 Nākamajā dienā Jehova tā arī darīja, un ēģiptiešiem visi lopi beidzās nost,+ bet no izraēliešu lopiem neviens nenobeidzās. 7 Kad faraons ievāca ziņas, izrādījās, ka neviens pats no izraēliešu lopiem nebija nobeidzies. Tomēr viņš palika nepiekāpīgs un neatlaida tautu.+
8 Tad Jehova sacīja Mozum un Āronam: ”Pagrābiet no cepļa pilnas saujas sodrēju, un lai Mozus met tos gaisā faraona priekšā! 9 Tie kļūs par smalkiem putekļiem, kas pārklās visu Ēģipti un radīs strutainus augoņus gan cilvēkiem, gan lopiem.”
10 Paņēmuši sodrējus no cepļa, viņi ieradās pie faraona, un Mozus pasvieda sodrējus gaisā, un tie kļuva par strutainiem augoņiem, kas izsitās cilvēkiem un lopiem. 11 Burvji nespēja nostāties Mozus priekšā augoņu dēļ, jo viņi cieta no augoņiem tāpat kā visi pārējie ēģiptieši.+ 12 Bet Jehova ļāva, lai faraons ietiepjas un atsakās viņos klausīties, gluži kā Jehova Mozum bija teicis.+
13 Jehova Mozum lika: ”Celies agri no rīta, nostājies faraona priekšā un saki viņam: ”Tā saka Jehova, ebreju Dievs: ”Atlaid manu tautu, lai tā man kalpo! 14 Citādi es tev, taviem kalpiem un tavai tautai uzsūtīšu visas savas mocības, lai tu zinātu, ka visā zemē nav neviena, kas man līdzinātos!+ 15 Es jau sen būtu varējis pacelt roku un sodīt tevi un tavu tautu ar sērgu, tā ka jūs būtu noslaucīti no zemes virsas. 16 Bet es tevi esmu atstājis dzīvu tādēļ, lai tev parādītu savu spēku un lai mans vārds tiktu daudzināts pa visu zemi.+ 17 Tu aizvien vēl izturies augstprātīgi un nelaid prom manu tautu? 18 Lūk, rīt ap šo laiku es likšu krist tik spēcīgai krusai, kāda Ēģiptē nekad vēl nav pieredzēta. 19 Tāpēc liec aizvest drošībā visus savus ganāmpulkus un visu, kas vien tev ir laukā, jo ikvienu cilvēku un lopu, kas tiks pārsteigts laukā un nebūs patvēries zem jumta, nositīs krusa.”””
20 Tie faraona kalpi, kas juta bijību pret Jehovas teikto, steigšus aizveda savus kalpus un ganāmpulkus pajumtē, 21 turpretī tie, kas neņēma vērā Jehovas vārdus, pameta savus kalpus un ganāmpulkus laukā.
22 Pēc tam Jehova uzrunāja Mozu: ”Izstiep roku pret debesīm, lai krusa krīt visā Ēģiptē+ — pār cilvēkiem un lopiem, un visiem augiem!”+ 23 Kad Mozus izstiepa nūju pret debesīm, Jehova sūtīja pērkonu un krusu un pār zemi nāca uguns*. Tā Jehova bēra krusu pār Ēģipti. 24 Krusa bira, un tās vidū plaiksnīja uguns. Kopš Ēģiptē dzīvo cilvēki, tik spēcīga krusa tur nekad vēl nebija pieredzēta.+ 25 Krusa Ēģiptē nosita visus, kas atradās laukā, gan cilvēkus, gan lopus, sakapāja visus augus un nolauza visus kokus.+ 26 Krusas nebija vienīgi Gošenē, kur dzīvoja izraēlieši.+
27 Tad faraons aizsūtīja pēc Mozus un Ārona un tiem sacīja: ”Šoreiz es esmu grēkojis. Jehova ir taisns, bet es un mana tauta esam noziegušies. 28 Lūdziet Jehovu, lai viņa pērkons un krusa beidzas, tad es jūs atlaidīšu un jūs varēsiet iet.” 29 Mozus viņam atbildēja: ”Tiklīdz es iziešu no pilsētas, es izstiepšu rokas pret Jehovu. Tad pērkons mitēsies un krusa pārstās, lai tu zinātu, ka zeme pieder Jehovam.+ 30 Tomēr es zinu, ka pat tad ne tu, ne tavi kalpi nebīsieties Dievu Jehovu.”
31 Lini un mieži bija pagalam, jo mieži jau bija savārpojuši un lini ziedēja, 32 bet kvieši un plēkšņu kvieši* netika nopostīti, jo tie nobriest vēlāk. 33 Atstājis faraonu, Mozus izgāja no pilsētas un izstiepa rokas pret Jehovu, tad pērkons un krusa mitējās un lietus norima.+ 34 Bet, kad faraons redzēja, ka lietus, krusa un pērkons ir mitējušies, viņš atkal grēkoja un kļuva nepiekāpīgs,+ un viņa kalpi tāpat. 35 Faraons ietiepīgi atteicās atlaist izraēliešus, gluži kā Jehova ar Mozus starpniecību bija teicis.+
10 Jehova Mozum sacīja: ”Ej pie faraona, jo es viņam un viņa kalpiem esmu ļāvis kļūt nepiekāpīgiem,+ lai parādītu savas zīmes faraona priekšā+ 2 un lai tu saviem bērniem un bērnubērniem pavēstītu, cik bargi es sodīju ēģiptiešus un kādas zīmes es rādīju viņu vidū,+ — tad jūs zināsiet, ka es esmu Jehova!”
3 Mozus un Ārons devās pie faraona un teica: ”Tā saka Jehova, ebreju Dievs: ”Cik ilgi tu atteiksies man pakļauties?+ Atlaid manu tautu, lai tā man kalpo! 4 Ja tu manu tautu nelaidīsi, es rīt uzsūtīšu tavai zemei siseņus. 5 Tie pārklās zemi tā, ka to vairs nevarēs saskatīt, un noēdīs visu, kas jums atlicis pēc krusas, un apgrauzīs visus kokus, kas zaļo laukā.+ 6 Tie piepildīs tavus un tavu kalpu namus un visas Ēģiptes namus — ne tavi tēvi, ne tēvutēvi nemūžam neko tādu nav redzējuši.””+ Un viņi pagriezās un aizgāja no faraona.
7 Faraona kalpi teica savam kungam: ”Cik ilgi šis vīrs mūs apdraudēs*? Atlaid šos ļaudis, lai viņi kalpo savam Dievam Jehovam! Vai tu vēl nesaproti, ka Ēģipte iet postā?” 8 Tad Mozu un Āronu atveda atpakaļ pie faraona, un viņš tiem sacīja: ”Ejiet, kalpojiet savam Dievam Jehovam! Bet kuri būs tie gājēji?” 9 Mozus atbildēja: ”Mēs iesim ar saviem jauniešiem un vecajiem ļaudīm, ar saviem dēliem un meitām, ar savām aitām un govīm,+ jo mēs svinēsim svētkus Jehovam.”+ 10 Bet faraons atteica: ”Lai es jūs laistu ar visiem bērniem!? Ja tā notiks, tad Jehova tiešām ir ar jums!+ Skaidrs, ka jums prātā ir kas ļauns! 11 Nē! Ejiet tikai jūs, vīri, un kalpojiet Jehovam, jo to jau jūs gribējāt.” Un viņus aizdzina no faraona.
12 Tad Jehova Mozum norādīja: ”Izstiep roku pār Ēģipti, lai siseņi nāk un aprij šajā zemē visus augus, itin visu, kas palicis pāri pēc krusas.” 13 Mozus izstiepa savu nūju pār Ēģipti, un Jehova lika austrumu vējam pūst pār zemi visu dienu un nakti. Kad pienāca rīts, austrumu vējš atnesa siseņus. 14 Siseņi salaidās Ēģiptē milzīgā daudzumā un apsēda visu zemi+ — tik daudz siseņu nekad vēl nebija bijis un nekad vairs arī nebūs. 15 Tie pārklāja visu zemi, un tā kļuva gluži vai melna*. Siseņi aprija visus augus un visus augļus kokos, kas bija palikuši pēc krusas, tā ka visā Ēģiptē ne augiem, ne kokiem nepalika ne mazākā zaļuma.
16 Steigšus pasaucis Mozu un Āronu, faraons sacīja: ”Es esmu grēkojis pret jūsu Dievu Jehovu un pret jums. 17 Lūdzu, vēl tikai šoreiz piedodiet manu grēku un lūdziet savu Dievu Jehovu, lai viņš atbrīvo mani no šī posta!” 18 Tad viņš* aizgāja no faraona un lūdza Jehovu.+ 19 Un Jehova lika iegriezties ļoti stipram rietumu vējam, kas aiznesa siseņus un iepūta Sarkanajā jūrā*. Visā Ēģiptē nepalika neviens pats sisenis. 20 Taču Jehova ļāva, lai faraons ietiepjas,+ un tas izraēliešus neatlaida.
21 Jehova Mozum teica: ”Izstiep roku pret debesīm, lai Ēģiptē iestājas tik bieza tumsa, ka teju var sataustīt!” 22 Mozus izstiepa roku pret debesīm, un visa Ēģipte uz trim dienām iegrima melnā tumsā.+ 23 Ļaudis nespēja cits citu saskatīt, tāpēc tie trīs dienas nekur negāja, bet tur, kur dzīvoja izraēlieši, bija gaišs.+ 24 Faraons ataicināja Mozu un teica: ”Ejiet, kalpojiet Jehovam,+ un lai bērni dodas jums līdzi! Tikai atstājiet savas aitas un govis!” 25 Bet Mozus sacīja: ”Tev jādod mums arī lopi kaujamiem un dedzināmiem upuriem, lai mēs tos varētu upurēt mūsu Dievam Jehovam.+ 26 Mēs ņemsim līdzi savus lopus — neatstāsim nevienu pašu*, jo no tiem mēs izraudzīsimies upurus, lai pielūgtu mūsu Dievu Jehovu*. Kamēr neesam nonākuši galā, mēs nezinām, kas mums būs jāupurē Jehovam.” 27 Bet Jehova ļāva, lai faraons ietiepjas, un tas nebija ar mieru viņus atlaist.+ 28 Faraons Mozum pavēlēja: ”Prom no manis! Piesargies, ka tu vairs nerādītos man acīs, jo dienā, kad es tevi ieraudzīšu, tu mirsi!” 29 ”Lai notiek, kā tu saki!” Mozus atbildēja. ”Tu mani vairs neredzēsi!”
11 Jehova Mozum teica: ”Es uzsūtīšu faraonam un Ēģiptei vēl vienu mocību, un pēc tam viņš jums ļaus aiziet.+ Viņš jūs nevis vienkārši palaidīs, bet dzīšus aizdzīs.+ 2 Saki ļaudīm, lai visi, kā vīrieši, tā sievietes, prasa saviem kaimiņiem sudraba un zelta lietas.”+ 3 Jehova noskaņoja ēģiptiešus labvēlīgi pret izraēliešiem, un arī pats Mozus bija iemantojis lielu cieņu faraona kalpu un pārējo ēģiptiešu acīs.
4 Mozus pavēstīja faraonam: ”Tā saka Jehova: ”Ap pusnakti es pārstaigāšu Ēģipti,+ 5 un Ēģiptē nomirs visi pirmdzimtie.+ Visiem, sākot ar faraonu, kas sēž tronī, un beidzot ar kalponi, kas maļ graudus, nomirs viņu pirmdzimtie, arī visi lopu pirmdzimtie nobeigsies.+ 6 Visā Ēģiptē skanēs tik lielas vaimanas, kādu nekad nav bijis un vairs nebūs.+ 7 Bet izraēliešiem un viņu lopiem pat suns neuzries, lai jūs zinātu, ka pret izraēliešiem Jehova izturas citādi nekā pret ēģiptiešiem.”+ 8 Tad visi tavi kalpi nāks un metīsies zemē manā priekšā, lūgdami: ”Ej prom ar visu šo tautu, kas tev seko!”+ Un tad es aiziešu!” To pateicis, viņš ļoti sadusmots aizgāja no faraona.
9 Jehova Mozum sacīja: ”Faraons jums neklausīs,+ lai es Ēģiptē darītu vēl vairāk brīnumu.”+ 10 Mozus un Ārons faraona priekšā bija darījuši daudz brīnumu,+ bet Jehova ļāva, lai faraons ietiepjas un nelaiž izraēliešus prom no savas zemes.+
12 Ēģiptē Jehova teica Mozum un Āronam: 2 ”Šis mēnesis lai jums ir pirmais mēnesis gadā. Ar to jums sāksies gads.+ 3 Sakiet visai Izraēla tautai: ”Šī mēneša desmitajā dienā lai katrs izraugās savai dzimtai jēru,+ pa jēram uz saimi. 4 Bet, ja saime ir par mazu, lai apēstu jēru, ēdiet to kopā ar savu tuvāko kaimiņu. Aprēķinot, kā dalīt jēru, ņemiet vērā, cik būs cilvēku un cik katrs var apēst. 5 Tam jābūt gadu vecam tēviņam bez vainas.+ Jūs varat izvēlēties vai nu aunu, vai āzi. 6 Kopiet to līdz mēneša četrpadsmitajai dienai,+ un tad mijkrēslī*+ lai ikviena saime Izraēla tautā nokauj savu jēru. 7 Apslakiet ar tā asinīm abas durvju stenderes un palodu tajā namā, kurā jūs to ēdīsiet.+
8 Ēdiet gaļu tajā pašā naktī,+ cepiet to uz uguns un ēdiet ar neraudzētu maizi+ un rūgtiem zaļumiem.+ 9 Neēdiet to jēlu vai vārītu, bet cepiet uz uguns ar visu galvu, kājām un iekšām. 10 Neatstājiet neko līdz rītam, bet, ja kaut kas ir atlicis, to sadedziniet!+ 11 Un ēdiet to šādi: apjozušies, ar sandalēm kājās un spieķi rokā. Ēdiet to steigā! Tā ir Jehovas Pasha*. 12 Šonakt es izstaigāšu Ēģipti un nonāvēšu tur visus pirmdzimtos gan cilvēkiem, gan lopiem,+ es izpildīšu spriedumu visiem Ēģiptes dieviem.+ Es esmu Jehova! 13 Asinis uz jūsu namiem būs par zīmi — kad es redzēšu asinis, es paiešu jums garām, un nelaime, ar kuru es sodīšu Ēģipti, jūs neskars.+
14 Tā lai jums ir piemiņas diena, šajā dienā sviniet svētkus Jehovam. Sviniet tos paaudžu paaudzēs, tas lai jums ir mūžīgs* likums! 15 Septiņas dienas jums jāēd neraudzēta maize.+ Pirmajā dienā izmetiet no savām mājām ieraugu, jo ikviens, kas šajās septiņās dienās ēdīs kaut ko raudzētu, ir jāizskauž no Izraēla*. 16 Pirmajā un septītajā dienā lai jums ir svēta sapulce. Šajās dienās nedrīkst darīt nekādus darbus,+ drīkst vienīgi pagatavot ēdienu, cik kuram nepieciešams.
17 Sviniet Neraudzētās maizes svētkus,+ jo šajā dienā es izvedīšu jūsu pulkus no Ēģiptes. Sviniet šo dienu paaudžu paaudzēs, tas lai jums ir mūžīgs likums! 18 No pirmā mēneša četrpadsmitās dienas vakara līdz divdesmit pirmās dienas vakaram ēdiet neraudzētu maizi.+ 19 Septiņas dienas lai jūsu mājās nav atrodams ieraugs, jo ikviens, kas ēdīs kaut ko raudzētu, vienalga, vai ienācējs vai dzimis izraēlietis,+ ir jāizskauž no Izraēla tautas.+ 20 Jūs nedrīkstat ēst neko raudzētu. Lai kur jūs dzīvotu, ēdiet neraudzētu maizi.””
21 Tad Mozus sasauca visus izraēliešu vecākos+ un tiem teica: ”Izraugieties savām dzimtām jērus un nokaujiet Pashas upuri! 22 Pēc tam iemērciet asiņu bļodā izopa* saišķi un apslakiet ar asinīm durvju palodu un abas stenderes, un līdz rītam neviens lai neiet ārā no mājām. 23 Kad Jehova dosies sodīt ēģiptiešus un ieraudzīs asinis uz durvju palodas un stenderēm, Jehova paies šīm durvīm garām un neļaus nelaimei ienākt jūsu namos un kādu nonāvēt.+
24 Tas ir mūžīgs likums, kas jāievēro jums un jūsu bērniem.+ 25 Sviniet šos svētkus, kad būsiet nonākuši zemē, ko Jehova jums dos, kā viņš ir apsolījis.+ 26 Un, kad jūsu bērni jums vaicās: ”Kāpēc jūs to darāt?”,+ 27 atbildiet: ”Tas ir Pashas upuris Jehovam, kas Ēģiptē pagāja garām izraēliešu namiem. Viņš sodīja ēģiptiešus, bet mūsu saimes pasaudzēja.””
Tad ļaudis metās ceļos un klanījās. 28 Un izraēlieši gāja un darīja, kā Jehova Mozum un Āronam bija pavēlējis.+ Tieši tā viņi darīja.
29 Pusnaktī Jehova nonāvēja Ēģiptē visus pirmdzimtos+ — no faraona, paša valdnieka, pirmdzimtā līdz cietumā ieslodzīta gūstekņa pirmdzimtajam, arī visus lopu pirmdzimtos.+ 30 Un faraons, kā arī visi viņa kalpi un pārējie ēģiptieši cēlās tajā naktī, un Ēģiptē atskanēja lielas vaimanas, jo nebija nama, kurā kāds nebūtu miris.+ 31 Tajā pašā naktī viņš atsauca Mozu un Āronu+ un teica: ”Dodieties prom no manas tautas — gan jūs, gan pārējie izraēlieši! Ejiet un kalpojiet Jehovam, kā jūs gribējāt!+ 32 Ņemiet arī savus sīklopus un liellopus, kā gribējāt, un ejiet!+ Bet svētījiet mani!”
33 Ēģiptieši steidzināja izraēliešus ātrāk doties projām,+ sacīdami: ”Citādi mēs visi mirsim!”+ 34 Tā nu ļaudis ietina drēbēs savas abras ar maizes mīklu, kas vēl nebija ieraudzēta, un nesa tās uz pleciem. 35 Izraēlieši darīja, kā Mozus bija licis, un prasīja ēģiptiešiem sudraba un zelta lietas, kā arī drēbes.+ 36 Jehova noskaņoja ēģiptiešus labvēlīgi pret viņiem, un tie deva izraēliešiem visu, ko viņi prasīja. Tā viņi atņēma ēģiptiešiem bagātības.+
37 Tad izraēlieši devās ceļā no Ramzesas+ uz Sukotu,+ ap sešsimt tūkstošiem vīru*, neskaitot bērnus.+ 38 Kopā ar viņiem gāja daudz sveštautiešu,+ un viņi veda līdzi arī sīklopus un liellopus, ļoti lielu ganāmpulku. 39 No mīklas, ko viņi bija paņēmuši līdzi no Ēģiptes, ļaudis cepa neraudzētas maizes plāceņus. Tā bija neraudzēta, jo viņi bija aizdzīti no Ēģiptes tādā steigā, ka nebija paspējuši sagatavot sev pārtiku.+
40 Izraēlieši, kas dzīvoja Ēģiptē,+ bija nodzīvojuši svešatnē četrsimt trīsdesmit gadus*.+ 41 Tieši tajā dienā, kad pagāja četrsimt trīsdesmit gadi, visi Jehovas pulki izgāja no Ēģiptes. 42 Šī nakts, kad Jehova viņus izveda no Ēģiptes, visiem izraēliešiem ir jāsvin par godu Jehovam paaudžu paaudzēs.+
43 Jehova sacīja Mozum un Āronam: ”Šāds ir likums par Pashu: neviens svešzemnieks nedrīkst ēst Pashas upuri.+ 44 Ikviens vergs, kas pirkts par naudu, ir jāapgraiza+ — tad viņš drīkst to ēst. 45 Turpretī ienācējs un algādzis to nedrīkst ēst. 46 Ēdiet Pashas upuri vienā namā. Neko no gaļas nenesiet ārā no mājas un nevienu kaulu nelauziet.+ 47 Šie svētki ir jāsvin visai Izraēla tautai. 48 Ja kāds ienācējs, kas apmeties jūsu vidū, vēlas svinēt Pashu par godu Jehovam, visiem viņa saimes vīriešiem ir jātiek apgraizītiem. Pēc tam viņš drīkst to svinēt, jo tad viņš būs kā dzimis izraēlietis. Bet neviens, kas nav apgraizīts, nedrīkst ēst Pashas upuri.+ 49 Viens likums lai ir visiem — kā dzimušiem izraēliešiem, tā ienācējiem, kas apmetušies jūsu vidū.”+
50 Visi izraēlieši darīja, kā Jehova Mozum un Āronam bija pavēlējis. Tieši tā viņi darīja. 51 Tajā pašā dienā Jehova izveda izraēliešu pulkus no Ēģiptes.
13 Jehova sacīja Mozum: 2 ”Veltījiet man visus izraēliešu pirmdzimtos. Kā cilvēku, tā lopu vīriešu kārtas pirmdzimtie pieder man.”+
3 Tad Mozus uzrunāja tautu: ”Pieminiet dienu, kad jūs izgājāt no Ēģiptes,+ no verdzības zemes, jo Jehova ar stipru roku izveda jūs no turienes.+ Neēdiet neko raudzētu! 4 Jūs izgājāt šajā ābība* mēneša dienā.+ 5 Kad Jehova būs ievedis jūs kanaāniešu, hetiešu, amoriešu, hiviešu un jebūsiešu zemē,+ par kuru viņš zvērēja jūsu tēviem, ka dos to jums,+ — zemē, kur plūst piens un medus,+ — tad jums ābība mēnesī ir jāsvin šie svētki. 6 Septiņas dienas ēdiet neraudzētu maizi,+ bet septītajā dienā ir svētki Jehovam. 7 Septiņas dienas ir jāēd neraudzēta maize.+ Lai pie jums nav nekā raudzēta,+ un lai ieraugs pie jums nav atrodams nekur jūsu robežās. 8 Tajā dienā stāstiet saviem bērniem: ”Šādi mēs pieminam to, kā Jehova mūs izveda no Ēģiptes.”+ 9 Šie svētki lai jums ir kā zīme uz rokas un atgādinājums uz pieres*+ — lai Jehovas likumi būtu jūsu mutē, jo Jehova ar stipru roku izveda jūs no Ēģiptes. 10 Pildiet šos norādījumus noteiktajā laikā gadu no gada.+
11 Kad Jehova jūs ievedīs kanaāniešu zemē, kā viņš ir zvērējis jums un jūsu tēviem, un dos to jums,+ 12 tad veltījiet Jehovam visus pirmdzimtos dēlus un visus savu lopu vīriešu kārtas pirmdzimtos — tie pieder Jehovam.+ 13 Ikviens pirmdzimtais ēzelēns jums ir jāizpērk ar aitu, bet, ja jūs to neizpērkat, jums jālauž tam sprands. Visi pirmdzimtie dēli jums ir jāizpērk.+
14 Ja jūsu bērni vēlāk vaicās: ”Ko tas nozīmē?”, atbildiet viņiem: ”Ar stipru roku Jehova mūs izveda no Ēģiptes, no verdzības zemes.+ 15 Kad faraons stūrgalvīgi atteicās mūs atlaist,+ Jehova Ēģiptē nonāvēja visus pirmdzimtos gan cilvēkiem, gan lopiem,+ tāpēc mēs upurējam Jehovam visus lopu pirmdzimtos, kas ir vīriešu kārtas, bet pirmdzimtos dēlus izpērkam.” 16 Tas viss lai jums ir kā zīme uz rokas un kā apsējs uz pieres,+ jo Jehova mūs izveda no Ēģiptes ar stipru roku.”
17 Kad faraons bija atlaidis tautu, Dievs neveda ļaudis pa ceļu, kas gāja caur filistiešu zemi, kaut gan tas bija tuvāks. Dievs teica: ”Citādi vēl ļaudis, redzot, ka būs jākaro, pārdomās un atgriezīsies Ēģiptē.” 18 Tāpēc Dievs viņus veda pa apkārtceļu cauri tuksnesim pie Sarkanās jūras.+ Izraēlieši izgāja no Ēģiptes kaujas kārtībā. 19 Mozus paņēma līdzi arī Jāzepa kaulus, jo Jāzeps Izraēla dēliem bija licis zvērēt, sacīdams: ”Dievs noteikti par jums parūpēsies. Aizvediet manus kaulus no šejienes!”+ 20 Tad viņi atstāja Sukotu un apmetās Ētāmā, tuksneša malā.
21 Dienā Jehova gāja viņiem pa priekšu mākoņu stabā, lai vadītu viņus ceļā,+ bet naktī — uguns stabā, dodams viņiem gaismu, lai viņi varētu iet dienu un nakti.+ 22 Mākoņu stabs neatstāja tautu dienā un uguns stabs naktī.+
14 Jehova teica Mozum: 2 ”Saki izraēliešiem, lai tie griežas atpakaļ un apmetas pie Pīhahīrotas starp Migdolu un jūru, pretī Baal-Cefonai.+ Apmetieties tai pretī pie jūras. 3 Tad faraons nospriedīs: ”Izraēlieši ir apmaldījušies un netiek ārā no tuksneša.” 4 Es ļaušu faraonam ietiepties,+ un viņš dzīsies tiem pakaļ, un es sagādāšu sev godu, sakaudams faraonu un visu viņa karaspēku.+ Tad ēģiptieši zinās, ka es esmu Jehova!”+ Un izraēlieši tā arī darīja.
5 Kad Ēģiptes valdniekam paziņoja, ka izraēlieši ir projām, faraona un viņa kalpu domas mainījās,+ un viņi sacīja: ”Ko mēs esam izdarījuši!? Kāpēc mēs atlaidām izraēliešus, kas mums vergoja?” 6 Tāpēc faraons lika aizjūgt kaujas ratus un paņēma līdzi savus karavīrus.+ 7 Viņš paņēma sešsimt labāko kaujas ratu, kā arī visus pārējos ēģiptiešu kaujas ratus ar karavīriem. 8 Jehova ļāva faraonam, Ēģiptes valdniekam, ietiepties, un tas dzinās izraēliešiem pakaļ, bet izraēlieši bezbailīgi* devās projām.+ 9 Ēģiptieši dzinās tiem pakaļ+ — faraons ar saviem zirgiem, ratiem un jātniekiem, ar visu savu karaspēku — un panāca tos, kad tie bija apmetušies netālu no jūras, pie Pīhahīrotas pretī Baal-Cefonai.
10 Kad faraons tuvojās, izraēlieši pamanīja, ka ēģiptieši viņus vajā. Tad viņi ļoti izbijās un sāka saukt palīgā Jehovu.+ 11 Viņi pārmeta Mozum: ”Vai Ēģiptē trūka kapu, ka tu mūs esi atvedis mirt šeit tuksnesī?+ Kāpēc tu mums to esi nodarījis? Kāpēc tu izvedi mūs no Ēģiptes? 12 Vai tad mēs jau Ēģiptē tev neteicām: ”Liec mūs mierā! Mēs kalposim ēģiptiešiem!” Labāk jau vergot ēģiptiešiem nekā mirt tuksnesī!”+ 13 Bet Mozus tautai sacīja: ”Nebaidieties!+ Stāviet un skatieties, kā Jehova jūs šodien izglābs!+ Ēģiptiešus, kurus jūs šodien redzat, jūs nemūžam vairs neredzēsiet.+ 14 Jehova cīnīsies par jums,+ bet jūs mierīgi stāvēsiet.”
15 Jehova Mozum teica: ”Kāpēc tu sauc pēc manis? Saki izraēliešiem, lai viņi dodas ceļā! 16 Bet tu pacel savu nūju, izstiep roku pār jūru un pāršķel to, lai izraēlieši var iziet cauri pa sausumu. 17 Es ļaušu, lai ēģiptieši ietiepjas un metas viņiem pakaļ, un es sagādāšu sev godu, sakaudams faraonu un visu viņa karaspēku, viņa kaujas ratus un jātniekus.+ 18 Un, kad es būšu sev sagādājis godu, sakaudams faraonu ar visiem viņa ratiem un jātniekiem, tad ēģiptieši zinās, ka es esmu Jehova!”+
19 Pēc tam Dieva eņģelis,+ kas bija gājis izraēliešiem pa priekšu, nostājās tiem aizmugurē, un arī mākoņu stabs, kas bija atradies tiem priekšā, pārvietojās un nostājās aiz tiem+ — 20 starp ēģiptiešu pulku un izraēliešu pulku.+ No vienas puses mākonis bija tumšs, bet no otras tas izgaismoja nakti.+ Un tā visu nakti pulki viens otram netuvojās.
21 Mozus izstiepa roku pār jūru,+ un Jehova lika visu nakti pūst spēcīgam austrumu vējam, kas dzina jūras ūdeņus atpakaļ, padarot jūru par sauszemi,+ un ūdeņi pašķīrās.+ 22 Tad izraēlieši devās pāri jūrai pa sausumu,+ un ūdeņi slējās kā siena tiem pa labi un pa kreisi.+ 23 Bet ēģiptieši tos vajāja — faraons ar visiem saviem zirgiem, kaujas ratiem un jātniekiem metās tiem pakaļ cauri jūrai.+ 24 Rīta sardzes* laikā Jehova no uguns un mākoņu staba+ pavērās uz ēģiptiešu pulku un radīja viņos apjukumu. 25 Viņš ēģiptiešu ratiem rāva nost riteņus, tā ka bija grūti pabraukt, un ēģiptieši sauca: ”Bēgsim no izraēliešiem, jo Jehova cīnās par viņiem pret Ēģipti!”+
26 Tad Jehova Mozum lika: ”Izstiep roku pār jūru, lai ūdeņi plūst atpakaļ pār ēģiptiešiem, pār viņu ratiem un jātniekiem.” 27 Mozus izstiepa roku pār jūru, un pret rītu ūdeņi atgriezās savā vietā. Ēģiptieši bēga, bet Jehova viņus iegrūda jūrā.+ 28 Ūdeņi atgriezās un apklāja kaujas ratus un jātniekus, visu faraona karaspēku, kas bija dzinies izraēliešiem pakaļ cauri jūrai.+ Neviens pats no tiem nepalika pāri.+
29 Bet izraēlieši šķērsoja jūru pa sausumu,+ un ūdeņi slējās kā siena tiem pa labi un pa kreisi.+ 30 Tā Jehova tajā dienā izglāba izraēliešus no ēģiptiešiem,+ un izraēlieši redzēja ēģiptiešus mirušus guļam jūras krastā. 31 Izraēlieši redzēja, cik varenu spēku Jehova bija vērsis pret ēģiptiešiem, un tauta bijās Jehovu un ticēja Jehovam un viņa kalpam Mozum.+
15 Toreiz Mozus un izraēlieši dziedāja Jehovam šādu dziesmu:+
2 Mans spēks un mans stiprums ir Jah*, viņš ir mans Glābējs!+
Viņš ir mans Dievs — es viņu slavēšu,+ mana tēva Dievs+ — es viņu cildināšu!+
3 Jehova ir varens karotājs!+ Jehova ir viņa vārds.+
5 Dziļi ūdeņi tos apklāja,
tie nogrima dzelmē kā akmens.+
6 Tava labā roka, Jehova, ir dižena spēkā,+
tava labā roka, Jehova, dragā ienaidniekus!
7 Savā varenībā tu notriec pretiniekus,+
tu sūti savu dusmu kvēli — tā aprij viņus kā salmus!
8 No tavas dvašas saplūda ūdeņi,
tie sastājās kā valnis straumes ceļā,
jūras vidū sastinga ūdensdzīles.
9 Ienaidnieks sauca: ”Dzīšos pakaļ un panākšu!
Es dalīšu laupījumu un būšu apmierināts!
Izvilkšu zobenu un tos sakaušu!”+
10 Tu uzpūti elpu, un jūra tos apklāja,+
kā svins tie nogrima varenos ūdeņos.
11 Kurš starp dieviem ir kā tu, ak, Jehova?+
Kurš ir kā tu, tik dižens svētumā?+
Tu bijības un slavas cienīgs, tu dari brīnumus!+
12 Labo roku tu izstiepi — un zeme tos aprija!+
13 Savā uzticīgajā mīlestībā tu ved tautu, ko esi atbrīvojis*,+
ar savu spēku tu vadīsi to uz savu svēto mājvietu.
14 Dzirdēs tautas+ un nodrebēs,
izbailes sagrābs Filistijas iemītniekus.
15 Tad šausmas pārņems Edomas vadoņus
un Moābas valdnieki trīcēs,+
zaudēs drosmi visi Kanaānas iemītnieki.+
16 Bailes un drausmas tiem uzmāksies,+
tie sastings kā akmens tavas varenās rokas dēļ,
kamēr garām ies tava tauta, Jehova,
17 Tu to aizvedīsi un iestādīsi savā kalnā,+
vietā, ko tu, Jehova, esi sagatavojis sev par mītni,
svētnīcā, ko tavas rokas, Jehova, ir cēlušas.
18 Jehova būs Ķēniņš mūžu mūžos!+
19 Kad faraons ar saviem zirgiem, ratiem un jātniekiem nonāca jūrā,+
Jehova lika ūdeņiem plūst atpakaļ pār tiem,+
bet izraēlieši izgāja caur jūru pa sausumu.”+
20 Tad praviete Mirjama, Ārona māsa, paņēma tamburīnu, un visas sievietes dejodamas sekoja viņai ar tamburīniem. 21 Atbildēdama vīriem, Mirjama dziedāja:
22 Pēc tam Mozus aizveda izraēliešus no Sarkanās jūras, un viņi devās uz Šūras tuksnesi, bet, nogājuši pa tuksnesi trīs dienas, viņi neatrada ūdeni. 23 Tad viņi nonāca Mārā*,+ bet turienes ūdeni nevarēja dzert, jo tas bija rūgts, tāpēc to vietu nosauca par Māru. 24 Un ļaudis sāka kurnēt pret Mozu,+ teikdami: ”Ko lai mēs dzeram?” 25 Viņš sauca pēc Jehovas palīdzības,+ un Jehova viņam parādīja kādu koku. Kad Mozus to iemeta ūdenī, ūdens kļuva derīgs dzeršanai.
Tur Dievs tiem deva likumu un parādīja, uz kāda pamata viņš tos tiesās; tur Dievs tos pārbaudīja.+ 26 Viņš sacīja: ”Ja jūs it visā paklausīsiet Jehovam, savam Dievam, un darīsiet to, kas pareizs viņa acīs, ievērosiet viņa likumus un pildīsiet viņa norādījumus,+ es nelikšu jums ciest no tām slimībām, kuras es uzsūtīju ēģiptiešiem,+ jo es, Jehova, jūs dziedinu.”+
27 Pēc tam viņi aizgāja uz Ēlīmu, kur bija divpadsmit avoti un septiņdesmit palmas, un apmetās tur pie ūdens.
16 Atstājuši Ēlīmu, izraēlieši nonāca Sīna tuksnesī,+ kas atrodas starp Ēlīmu un Sīnāju; tas notika otrā mēneša piecpadsmitajā dienā pēc iziešanas no Ēģiptes.
2 Tuksnesī visa tauta sāka kurnēt pret Mozu un Āronu.+ 3 Izraēlieši viņiem teica: ”Kaut mēs būtu miruši no Jehovas rokas Ēģiptē, kad sēdējām pie gaļas podiem+ un ēdām maizi, cik tīk! Bet jūs mūs esat atveduši šajā tuksnesī, lai visu tautu nomērdētu badā!”+
4 Tad Jehova Mozum sacīja: ”Lūk, es likšu maizei līt pār jums no debesīm,+ un ļaudis lai iet un katru dienu savāc, cik vajadzīgs.+ Tā es pārbaudīšu, vai viņi rīkosies pēc maniem likumiem vai ne.+ 5 Bet sestajā dienā+ lai viņi savāc un pagatavo divreiz vairāk nekā citās dienās.”+
6 Mozus un Ārons uzrunāja visus izraēliešus: ”Vakarā jūs sapratīsiet, ka Jehova ir tas, kurš jūs ir izvedis no Ēģiptes.+ 7 No rīta jūs redzēsiet Jehovas spožumu*, jo Jehova ir dzirdējis jūsu kurnēšanu pret viņu. Kas gan mēs esam, ka jūs kurnat pret mums?” 8 Mozus turpināja: ”Kad Jehova vakarā jūs paēdinās ar gaļu un no rīta — ar maizi līdz sātam, jūs sapratīsiet, ka Jehova ir dzirdējis, kā jūs kurnat pret viņu. Jo kas gan mēs tādi esam? Jūs kurnat nevis pret mums, bet pret Jehovu!”+
9 Tad Mozus teica Āronam: ”Saki visiem izraēliešiem: ”Sapulcējieties Jehovas priekšā, jo viņš ir dzirdējis jūsu kurnēšanu!””+ 10 Kad Ārons bija runājis ar izraēliešiem, viņi pagriezās pret tuksnesi un ieraudzīja mākonī parādāmies Jehovas spožumu.+
11 Jehova sacīja Mozum: 12 ”Es esmu dzirdējis izraēliešu kurnēšanu.+ Saki viņiem: mijkrēslī jūs ēdīsiet gaļu un no rīta — maizi.+ Tad jūs zināsiet, ka es esmu Jehova, jūsu Dievs!”+
13 Tajā vakarā salaidās paipalas un noklāja nometni,+ bet no rīta visapkārt nometnei bija rasas klājiens. 14 Kad rasa nožuva, tuksnesī zemi sedza smalkas pārslas,+ tik smalkas kā sarma. 15 To ieraudzījuši, izraēlieši cits citam vaicāja: ”Kas tas ir?”, jo viņi nezināja, kas tas ir. Mozus viņiem teica: ”Tā ir maize, ko Jehova jums dod uzturam.+ 16 Jehova ir pavēlējis: ”Ikviens lai savāc tik, cik viņam vajag ēšanai. Ņemiet pa omeram*+ uz cilvēku atbilstoši iemītnieku skaitam savā teltī.”” 17 Tad izraēlieši tā arī darīja un savāca cits vairāk, cits mazāk. 18 Kad viņi izmērīja savākto omeros, tiem, kas bija savākuši daudz, nepalika pāri un tiem, kas bija savākuši maz, nepietrūka.+ Ikviens bija savācis tik, cik vajadzēja ēšanai.
19 Mozus izraēliešiem pieteica: ”Lai neviens neko neatstāj līdz rītam!”+ 20 Taču viņi Mozum neklausīja. Daži atlicināja daļu savāktā līdz rītam, bet tajā ieperinājās tārpi, un tas sasmirda, tāpēc Mozus uz viņiem dusmojās. 21 Tā viņi vāca šīs pārslas katru rītu, ikviens tik, cik viņam vajadzēja ēšanai. Kad saule sāka karsēt, tās izkusa.
22 Sestajā dienā izraēlieši savāca divtik maizes,+ divus omerus katram, un tautas vadoņi to paziņoja Mozum. 23 Viņš tiem atbildēja: ”Jehova ir teicis tā: ”Rīt ir pilnīgas atpūtas diena*, svēts sabats Jehovam.+ Cepiet, kas jums cepams, vāriet, kas vārāms,+ un to, kas paliek pāri, pataupiet līdz rītam.”” 24 Tā nu viņi uzglabāja pārpalikumu līdz rītam, kā Mozus bija pavēlējis, un tas nesasmirda, un arī tārpi tajā neieperinājās. 25 Tad Mozus sacīja: ”Ēdiet to šodien, jo šodien ir Jehovas sabats. Šodien jūs laukā neko neatradīsiet. 26 Sešas dienas to vāciet, bet septītā diena ir sabats+ — tad nekā nebūs.” 27 Septītajā dienā daži tomēr aizgāja vākt, bet neko neatrada.
28 Jehova Mozum teica: ”Cik ilgi jūs neklausīsiet manām pavēlēm un likumiem?+ 29 Ņemiet vērā, ka Jehova jums ir devis sabatu,+ tāpēc sestajā dienā viņš jums dod maizi divām dienām. Septītajā dienā ikviens lai paliek savā vietā un nekur neiet!” 30 Tā ļaudis septītajā dienā ievēroja sabatu*.+
31 Izraēlieši nosauca šo maizi par mannu*. Manna bija balta, tā līdzinājās koriandra sēkliņām un garšoja kā medus cepumi.+ 32 Mozus teica: ”Jehova ir pavēlējis: ”Vienu omeru mannas saglabājiet nākamajām paaudzēm,+ lai tās redzētu maizi, ar ko es jūs ēdināju tuksnesī, kad biju izvedis jūs no Ēģiptes.”” 33 Tad Mozus lika Āronam: ”Ņem krūku, ieber tajā omeru mannas un noliec to Jehovas priekšā, lai saglabātu nākamajām paaudzēm.”+ 34 Kā Jehova Mozum bija pavēlējis, Ārons nolika mannu glabāšanai liecības šķirsta* priekšā.+ 35 Izraēlieši ēda mannu četrdesmit gadus,+ līdz kamēr nonāca apdzīvotā zemē.+ Viņi pārtika no mannas, līdz nonāca pie Kanaāna zemes robežas.+ 36 (Omers ir desmitā daļa ēfas*.)
17 No Sīna tuksneša izraēlieši devās tālāk,+ ceļā apmezdamies tur, kur Jehova lika.+ Viņi uzcēla nometni Refidīmā,+ bet tur ļaudīm nebija ūdens, ko dzert.
2 Tāpēc ļaudis uzbruka Mozum ar pārmetumiem+ un prasīja: ”Dod mums ūdeni!” ”Kāpēc jūs man pārmetat?” vaicāja Mozus. ”Kāpēc jūs izaicināt* Jehovu?”+ 3 Tomēr ļaudis bija ļoti izslāpuši un kurnēja pret Mozu:+ ”Kāpēc tu mūs izvedi no Ēģiptes? Vai tādēļ, lai mēs, mūsu bērni un mūsu lopi mirtu no slāpēm?” 4 Mozus vērsās pie Jehovas, izsaukdamies: ”Ko man iesākt ar šo tautu? Vēl mazliet, un tie mani nomētās ar akmeņiem!”
5 Tad Jehova Mozum sacīja: ”Dodies tautai pa priekšu kopā ar dažiem no izraēliešu vecākajiem. Paņem arī nūju, ar kuru tu siti Nīlu,+ un ej! 6 Es nostāšos tavā priekšā uz kādas klints Horebā. Sit pa šo klinti, un no tās izplūdīs ūdens, ko tauta varēs dzert.”+ Izraēliešu vecākajiem redzot, Mozus tā arī izdarīja. 7 Viņš to vietu nosauca par Masu*+ un Merību*,+ jo tur izraēlieši bija izteikuši pārmetumus un pārbaudījuši Jehovu,+ jautādami: ”Vai Jehova ir ar mums vai ne?”
8 Pēc tam amalekieši+ nāca uz Refidīmu karot ar izraēliešiem,+ 9 un Mozus sacīja Jozuam:+ ”Izraugies vīrus un dodies cīņā ar amalekiešiem, bet es rīt nostāšos pakalna galā ar Dieva nūju rokā.” 10 Jozua darīja, kā Mozus viņam bija licis,+ un cīnījās ar amalekiešiem. Bet Mozus, Ārons un Hūrs+ uzkāpa pakalna galā.
11 Kamēr Mozus turēja rokas paceltas, pārsvars bija izraēliešiem, bet, līdzko viņš tās nolaida, virsroku guva amalekieši. 12 Kad Mozum rokas pagura, Ārons un Hūrs nolika akmeni, kur viņam apsēsties, un katrs no savas puses balstīja viņa rokas, tā ka Mozus rokas palika paceltas līdz saulrietam. 13 Tā Jozua sakāva amalekiešu karaspēku.+
14 Jehova Mozum lika: ”Ieraksti grāmatā, lai to nekad neaizmirstu, un saki to arī Jozuam: ”Es pilnīgi izdzēsīšu amalekiešu piemiņu zemes virsū*.””+ 15 Tad Mozus uzcēla altāri un nosauca to ”Jehova — mana kaujas zīme”*, 16 teikdams: ”Tā kā amalekieši ir pacēluši roku pret Jah troni,+ Jehova karos pret tiem paaudžu paaudzēs.”+
18 Mozus sievastēvs Jetrus, Midiānas priesteris,+ uzzināja visu, ko Dievs bija darījis Mozus un izraēliešu, savas tautas, labā — kā Jehova bija izvedis Izraēlu no Ēģiptes.+ 2 Jetrus bija pieņēmis pie sevis Mozus sievu Ciporu, ko Mozus bija aizsūtījis mājās 3 ar abiem dēliem,+ no kuriem vienu sauca Gēršoms*+ (jo Mozus bija teicis: ”Es esmu ienācējs svešā zemē”), 4 bet otru — Eliezers* (jo viņš bija teicis: ”Mana tēva Dievs ir mans palīgs, viņš mani ir izglābis no faraona zobena”).+
5 Tad Mozus sievastēvs Jetrus ar viņa dēliem un sievu ieradās tuksnesī, kur Mozus bija apmeties pie Dieva kalna,+ 6 un sūtīja Mozum ziņu: ”Es, tavs sievastēvs Jetrus,+ nāku pie tevis ar tavu sievu un abiem dēliem.” 7 Mozus devās sievastēvam pretī, paklanījās un sveicināja viņu ar skūpstu. Viņi apvaicājās viens otram, kā klājas, un pēc tam iegāja teltī.
8 Mozus izstāstīja sievastēvam, ko Jehova izraēliešu dēļ bija izdarījis ar faraonu un ēģiptiešiem,+ kādas grūtības viņi bija pieredzējuši ceļā+ un kā Jehova viņus bija izglābis. 9 Jetrus priecājās par visu labo, ko Jehova bija darījis izraēliešiem, atbrīvodams viņus no Ēģiptes. 10 ”Lai slavēts Jehova, kas jūs ir izglābis no ēģiptiešiem un no faraona un ir atbrīvojis tautu no Ēģiptes kundzības!” viņš izsaucās. 11 ”Nu es zinu, ka Jehova ir dižāks par visiem citiem dieviem,+ jo viņš ir izglābis savu tautu no tās augstprātīgajiem ienaidniekiem.” 12 Tad Jetrus nesa dedzināmos un kaujamos upurus Dievam, un pēc tam Ārons un visi izraēliešu vecākie ieradās, lai kopā ar Mozus sievastēvu ieturētu maltīti Dieva priekšā.
13 Nākamajā dienā Mozus, kā parasti, apsēdās spriest ļaudīm tiesu, un tie nāca un stājās Mozus priekšā no rīta līdz vakaram. 14 Redzēdams visu, ko viņš dara tautas labā, sievastēvs Mozum prasīja: ”Kāpēc tu tā dari? Kāpēc sēdi un tiesā viens pats un ļaudis stāv tavā priekšā no rīta līdz vakaram?” 15 Mozus atbildēja: ”Ļaudis nāk pie manis, lai vaicātu padomu Dievam. 16 Ja ir izšķirama kāda lieta, viņi nāk pie manis un es spriežu tiesu viņu starpā un daru zināmus Dieva norādījumus un likumus.”+
17 Mozus sievastēvs viņam sacīja: ”Tu dari nepareizi. 18 Tā tu pats pārgursi un arī tavi ļaudis, jo šis pienākums tev ir par smagu un tu viens netiksi galā. 19 Uzklausi mani! Es tev došu padomu, un Dievs būs ar tevi.+ Pārstāvi ļaudis Dieva priekšā+ un izklāsti viņu lietas Dievam.+ 20 Māci viņiem norādījumus un likumus+ un dari zināmu, kā viņiem jādzīvo un kas jādara. 21 Bet izraugies no tautas spējīgus un uzticamus vīrus,+ kas bīstas Dievu un nav mantkārīgi*,+ un iecel viņus par tūkstošu, simtu, pussimtu un desmitu vadītājiem.+ 22 Lai viņi spriež ļaudīm tiesu, kad vien rodas vajadzība. Ja lieta ir grūta, lai viņi to nodod tev,+ bet mazākās lietas lai iztiesā paši. Atvieglo savu nastu, daloties tajā ar viņiem!+ 23 Ja tu tā rīkosies un Dievs tev tā pavēlēs, tu spēsi ar visu tikt galā un ikviens dosies mājās apmierināts.”
24 Mozus paklausīja sievastēvam un darīja, kā tas bija ieteicis. 25 Viņš izraudzījās no izraēliešiem spējīgus vīrus un iecēla tos par tūkstošu, simtu, pussimtu un desmitu vadītājiem. 26 Viņi sprieda ļaudīm tiesu, kad vien radās vajadzība. Grūtās lietas viņi nodeva Mozum,+ bet visas mazākās lietas iztiesāja paši. 27 Pēc tam Mozus atvadījās no sievastēva,+ un tas devās atpakaļ uz savu zemi.
19 Trešajā mēnesī pēc iziešanas no Ēģiptes* izraēlieši nonāca Sīnāja tuksnesī. 2 Atstājuši Refidīmu,+ viņi nonāca Sīnāja tuksnesī un uzcēla tur nometni kalna pakājē.+
3 Tad Mozus uzkāpa kalnā pie Dieva, un tur Jehova viņam teica:+ ”Saki Jēkaba pēcnācējiem, Izraēla dēliem: 4 ”Jūs paši redzējāt, ko es izdarīju ar ēģiptiešiem+ un kā es jūs nesu uz ērgļa spārniem un atvedu pie sevis.+ 5 Ja jūs vienmēr man paklausīsiet un ievērosiet manu līgumu, jūs būsiet man dārgs īpašums visu tautu vidū,+ jo man pieder visa zeme.+ 6 Jūs man būsiet ķēnišķīgi priesteri* un svēta tauta.”+ Saki šos vārdus izraēliešiem!”
7 Nokāpis lejā, Mozus sasauca tautas vecākos un pavēstīja tiem visu, ko Jehova viņam bija pavēlējis,+ 8 un tauta vienprātīgi atbildēja: ”Mēs darīsim visu, ko Jehova ir teicis.”+ Tad Mozus nodeva tautas vārdus Jehovam. 9 Jehova Mozum sacīja: ”Es nākšu pie tevis biezā mākonī, lai tauta dzirdētu, kā es ar tevi runāju, un vienmēr tev ticētu.” Un Mozus atstāstīja Jehovam, ko tauta bija teikusi.
10 Jehova Mozum norādīja: ”Ej pie tautas un liec tai šodien un rīt sagatavoties, lai ļaudis būtu svēti. Viņiem arī jāmazgā savas drēbes. 11 Lai viņi ir gatavi trešajai dienai, jo trešajā dienā Jehova visas tautas acu priekšā nokāps lejā uz Sīnāja kalna. 12 Nospraud ap kalnu robežu, ko ļaudis nedrīkst pārkāpt, un saki tiem: ”Sargieties kāpt kalnā un tam pieskarties! Ja kāds spers kāju šajā kalnā, viņš ir jāsoda ar nāvi. 13 Neviena roka lai viņam nepieskaras — viņš ir jānomētā ar akmeņiem vai jānošauj ar bultām. Vienalga, dzīvnieks vai cilvēks, tas nedrīkst palikt dzīvs!”+ Bet, kad atskanēs rags,+ tie drīkst pienākt pie kalna.”
14 Mozus nokāpa no kalna pie tautas un lika ļaudīm sagatavoties, lai tie būtu svēti, un tie mazgāja drēbes.+ 15 Viņš tiem sacīja: ”Esiet gatavi trešajai dienai! Lai jums nav tuvības ar sievieti!”
16 Trešās dienas rītā sākās pērkons un zibens, pār kalnu sedzās biezs mākonis+ un atskanēja ļoti spēcīgas raga skaņas, tā ka visi ļaudis nometnē drebēja.+ 17 Mozus izveda tautu no nometnes pretī Dievam, un tie nostājās kalna pakājē. 18 Viss Sīnāja kalns kūpēja, jo Jehova bija nokāpis uz tā ugunī.+ Dūmi cēlās kā no cepļa, un viss kalns stipri trīcēja.+ 19 Raga skaņai pieņemoties spēkā, Mozus runāja, un Dieva balss viņam atbildēja.
20 Kad Jehova bija nokāpis uz Sīnāja kalna virsotnes, Jehova sauca Mozu uz virsotni, un Mozus tur uzkāpa.+ 21 Tad Jehova Mozum teica: ”Kāp lejā un brīdini ļaudis, lai nelaužas skatīties uz Jehovu, citādi daudzi aizies bojā. 22 Arī priesteriem, kas tuvojas Jehovam, ir jābūt svētiem, lai Jehova tos nesodītu.”+ 23 Mozus Jehovam atbildēja: ”Tauta nekāps Sīnāja kalnā, jo tu jau mūs brīdināji un liki norobežot kalnu un pasludināt to par svētu.”+ 24 Taču Jehova viņam teica: ”Kāp lejā un atgriezies kopā ar Āronu, bet priesteri un tauta nedrīkst lauzties uz priekšu un nākt augšā pie Jehovas, citādi viņš tos sodīs.”+ 25 Tad Mozus nokāpa lejā un pateica to tautai.
20 Pēc tam Dievs sacīja šādus vārdus:+
2 ”Es esmu Jehova, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes, no verdzības zemes.+ 3 Lai tev nav citu dievu bez manis!+
4 Netaisi sev izcirstus tēlus, ne citus atveidus, kas līdzinātos jebkam debesīs, uz zemes vai ūdenī.+ 5 Nezemojies un nekalpo tiem,+ jo es, Jehova, tavs Dievs, esmu Dievs, kas prasa pilnīgu uzticību*,+ kas tiem, kuri mani ienīst, bērnus soda par tēvu grēkiem līdz trešajai un ceturtajai paaudzei, 6 bet kas izturas ar uzticīgu mīlestību līdz tūkstošajai paaudzei pret tiem, kuri mani mīl un pilda manus likumus.+
7 Nelieto Jehovas, sava Dieva, vārdu necienīgi,+ jo nevienu, kas necienīgi lieto viņa vārdu, Jehova neatstās nesodītu.+
8 Neaizmirsti ievērot sabata dienu — lai tā tev ir svēta.+ 9 Sešas dienas strādā un dari visus savus darbus,+ 10 bet septītā diena ir tava Dieva Jehovas sabats. Tad tu nedrīksti darīt nekādus darbus — ne tu pats, ne tavs dēls, ne tava meita, ne tavs vergs, ne tava verdzene, ne tavs mājlops, ne ienācējs, kas mīt tavā pilsētā*.+ 11 Jo sešās dienās Jehova radīja debesis un zemi, jūru un visu, kas tās pilda, bet septītajā dienā viņš atpūtās,+ tāpēc Jehova svētīja sabata dienu un pasludināja to par svētu.
12 Godā savu tēvu un māti,+ lai tu ilgi dzīvotu zemē, ko Jehova, tavs Dievs, tev dod.+
14 Nepārkāp laulību!+
15 Nezodz!+
16 Nedod nepatiesu liecību pret savu tuvāko!+
17 Neiekāro sava tuvākā namu! Neiekāro sava tuvākā sievu,+ ne viņa vergu, ne verdzeni, ne viņa vērsi, ne ēzeli, ne arī ko citu, kas pieder tavam tuvākajam.”+
18 Izbijušies no pērkondārdiem un zibeņiem, no raga skaņām un dūmiem, kas cēlās no kalna, visi ļaudis drebēja.+ Viņi stāvēja pa gabalu 19 un teica Mozum: ”Runā tu ar mums, un mēs klausīsimies, bet Dievs lai ar mums nerunā, citādi mēs mirsim!”+ 20 Mozus tiem sacīja: ”Nebaidieties, jo Dievs ir nācis, lai jūs pārbaudītu+ un lai jūs pastāvīgi viņu bītos un negrēkotu.”+ 21 Tā ļaudis palika stāvam pa gabalu, bet Mozus tuvojās tumšajam mākonim, kurā bija Dievs.+
22 Jehova uzrunāja Mozu: ”Saki izraēliešiem tā: ”Jūs paši redzējāt, ka es runāju ar jums no debesīm.+ 23 Netaisiet sev sudraba un zelta dievus, jums nedrīkst būt citi dievi bez manis.+ 24 Uztaisiet man altāri no zemes un uz tā upurējiet man savus dedzināmos upurus un miera* upurus, savus sīklopus un liellopus. Katrā vietā, kur es likšu pieminēt savu vārdu,+ es nākšu pie jums un jūs svētīšu. 25 Ja jūs taisīsiet man akmens altāri, neceliet to no tēstiem akmeņiem,+ jo, ar kaltu apstrādājot, jūs to apgānīsiet. 26 Nekāpiet uz manu altāri pa kāpnēm, lai neatsedzas jūsu kailums.”
21 Šie ir tie likumi, kas tev viņiem ir jānodod.+
2 Ja kāds ir nopircis ebreju vergu,+ lai vergs tam kalpo sešus gadus, bet septītajā gadā lai viņš bez maksas aiziet brīvībā.+ 3 Ja viņš ir atnācis viens, lai viņš arī aiziet viens, bet, ja viņam ir sieva, lai sieva aiziet kopā ar viņu. 4 Savukārt tad, ja kungs viņam ir devis sievu un tā viņam ir dzemdējusi dēlus vai meitas, sieva un bērni pieder kungam, bet viņš lai aiziet viens.+ 5 Taču, ja vergs uzstāj: ”Es mīlu savu kungu, savu sievu un bērnus un negribu aiziet brīvībā!”,+ 6 tad lai kungs ved viņu Dieva priekšā, nostāda pie durvīm vai durvju stenderes un caurdur viņa ausi ar īlenu, un viņš lai paliek tam par vergu uz mūžu.
7 Ja kāds pārdod verdzībā savu meitu, lai viņa neaiziet brīvībā kā vergi vīrieši. 8 Ja tā nepatīk savam kungam un viņš negrib to par blakussievu, bet izlemj to pārdot, viņš nedrīkst to pārdot svešzemniekiem, jo viņš pret to ir izturējies nodevīgi. 9 Ja viņš to ir izraudzījies savam dēlam, lai piešķir tai meitas tiesības. 10 Ja viņš* ņem sev vēl vienu sievu, tad viņš nedrīkst pirmajai liegt neko no pienācīgā uztura, apģērba un laulāto kopdzīves.+ 11 Ja viņš tai nenodrošina šīs trīs lietas, lai tā aiziet brīvībā par velti, neko nemaksājot.
12 Ja kāds nosit cilvēku, viņam ir jāmirst.+ 13 Bet, ja viņš to ir izdarījis bez nodoma un Dievs to ir pieļāvis, es jums norādīšu vietu, kurp tāds var bēgt.+ 14 Taču, ja kāds ir iekaisis naidā pret savu tuvāko un tīšuprāt to nogalinājis,+ viņam ir jāmirst — pat ja viņu nāktos aizvest no mana altāra.+ 15 Kas sit savu tēvu vai māti, tam jāmirst.+
16 Ja kāds ir nolaupījis cilvēku,+ vienalga, vai viņš nolaupīto ir pārdevis vai tas tiek atrasts pie viņa,+ viņam ir jāmirst.+
17 Kas lād savu tēvu vai māti, tam jāmirst.+
18 Ja strīdoties viens sit otram ar akmeni vai dūri* tā, ka otrs nemirst, bet viņam kāds laiks jāpavada gultā, 19 tomēr vēlāk cietušais spēj piecelties, iziet ārā un staigāt ar spieķi, tad sitējs nav jāsoda. Viņam tikai jāatlīdzina cietušajam zaudējumi par visu darba nespējas laiku līdz pilnīgai atlabšanai.
20 Ja kāds ar nūju sit savu vergu vai verdzeni un to nosit, tas ir jāatriebj.+ 21 Bet, ja vergs nodzīvo vēl dienu vai divas, tas nav jāatriebj, jo kungs to ir pircis par savu naudu.
22 Ja vīri kaujas un savaino grūtnieci un viņa priekšlaikus dzemdē*,+ bet neviens nemirst*, vainīgajam ir jāmaksā naudas sods, ko no viņa prasa sievietes vīrs, — lai viņš to maksā pēc tiesnešu lēmuma.+ 23 Bet nāves gadījumā dodiet dzīvību* pret dzīvību.+ 24 Aci pret aci, zobu pret zobu, roku pret roku, kāju pret kāju,+ 25 apdegumu pret apdegumu, brūci pret brūci, sitienu pret sitienu!
26 Ja kāds izsit savam vergam vai verdzenei aci, lai viņš atlaiž to brīvībā, atlīdzinot par aci.+ 27 Un, ja kāds izsit savam vergam vai verdzenei zobu, lai viņš atlaiž to brīvībā, atlīdzinot par zobu.
28 Ja vērsis nobada kādu vīrieti vai sievieti, tas ir jānomētā ar akmeņiem+ un tā gaļu nedrīkst ēst, bet vērša saimnieks nav jāsoda. 29 Taču, ja vērsis jau agrāk ir badījies un saimnieks ir ticis brīdināts, bet viņš nav to uzmanījis un tas ir nobadījis kādu vīrieti vai sievieti, tad vērsis ir jānomētā ar akmeņiem un arī saimniekam ir jāmirst. 30 Bet, ja saimniekam liek maksāt izpirkumu*, lai viņš maksā par savas dzīvības izpirkšanu tik, cik no viņa prasa. 31 Ja vērsis nobada zēnu vai meiteni, ar tā saimnieku jārīkojas pēc šī paša likuma. 32 Ja vērsis nobada vergu vai verdzeni, lai vērša saimnieks maksā tā kungam trīsdesmit sudraba šekeļus*, bet vērsis ir jānomētā ar akmeņiem.
33 Ja kāds atstāj vaļā bedri vai izrok to un nenosedz un tajā iekrīt vērsis vai ēzelis, 34 lai bedres īpašnieks atlīdzina zaudējumus.+ Lai viņš samaksā par lopu tā saimniekam, bet beigtais lops lai paliek viņam. 35 Ja kāda vērsis nobada cita vērsi, dzīvais vērsis ir jāpārdod un nauda jāsadala starp abiem saimniekiem, arī beigtais lops tiem jāsadala savā starpā. 36 Taču, ja ir bijis zināms, ka vērsis mēdz badīties, bet saimnieks to nav uzmanījis, lai viņš atlīdzina zaudējumus, dodams vērsi pret vērsi, bet beigtais lops lai paliek viņam.
22 Ja kāds nozog vērsi vai aitu un to nokauj vai pārdod, lai viņš atlīdzina ar pieciem vēršiem par vērsi un ar četrām aitām par aitu.+
2 (Ja kāds pieķer zagli+ ielaužamies un to nosit, viņš nav vainīgs asinsizliešanā. 3 Bet, ja tas noticis, kad saule jau ir uzlēkusi, tādā gadījumā viņš ir vainīgs asinsizliešanā.)
Lai zaglis visu atlīdzina, bet, ja viņam nekā nav, tad viņš pats ir jāpārdod, lai atlīdzinātu nozagto. 4 Ja zagto lopu, vai tas būtu vērsis, ēzelis vai aita, atrod pie viņa dzīvu, lai viņš to atlīdzina divkārt.
5 Ja kāds palaiž savus lopus ganīties tīrumā vai vīna dārzā un nogana svešu tīrumu, viņam jāatlīdzina ar pašu labāko no sava tīruma vai vīna dārza ražas.
6 Ja sāk degt un uguns iemetas ērkšķu krūmos un nodedzina labības kūlīšus, nenopļautu labību vai visu tīrumu, tad tam, kurš uguni ir aizdedzinājis, ir jāatlīdzina sadegušais.
7 Ja kāds savam tuvākajam iedod glabāšanā naudu vai kādas lietas un tās no viņa nama tiek nozagtas, tad gadījumā, ja zaglis tiek atrasts, lai tas atlīdzina divkārt.+ 8 Bet, ja zaglis netiek atrasts, nama saimnieks ir jāved Dieva priekšā*,+ lai noteiktu, vai viņš nav piesavinājies tuvākā mantu. 9 Visos gadījumos, kad kāds apsūdz otru, ka tas ir piesavinājies vērsi, ēzeli, aitu, apģērbu vai kādu pazaudētu mantu, un saka: ”Tas ir mans!”, lai abi nāk ar šo lietu Dieva priekšā+ un lai tas, kuru Dievs atzīst par vainīgu, otram atlīdzina divkārt.+
10 Ja kāds savam tuvākajam uz laiku iedod savu ēzeli, vērsi, aitu vai kādu citu lopu un tas nobeidzas, tiek sakropļots vai aizvests, un neviens to nav redzējis, 11 tad tas, kuram lops bija uzticēts, lai zvēr Jehovas priekšā, ka nav piesavinājies tuvākā īpašumu. Īpašniekam ir jāpieņem viņa zvērests, un viņam nav jāatlīdzina zaudējums.+ 12 Bet, ja lops viņam ir nozagts, tad lai viņš īpašniekam atlīdzina. 13 Ja lops ir saplosīts, tas jāatnes par pierādījumu, un saplosītais nav jāatlīdzina.
14 Ja kāds aizņemas no sava tuvākā lopu un tas, saimniekam klāt neesot, tiek sakropļots vai nobeidzas, zaudējums ir jāatlīdzina. 15 Bet, ja saimnieks ir bijis klāt, tas nav jāatlīdzina. Ja lops ir bijis aizdots par samaksu, šī samaksa lai ir atlīdzība par zaudējumu.
16 Ja kāds paved jaunavu, kas nav saderināta, un guļ ar to, tad lai viņš samaksā līgavas izpirkšanas maksu un ņem to par sievu.+ 17 Bet, ja tēvs atsakās viņam dot savu meitu, lai viņš tik un tā maksā summu, kas atbilst līgavas izpirkšanas maksai.
18 Burve nedrīkst palikt dzīva!+
19 Ikviens, kas kopojas ar dzīvnieku, ir jāsoda ar nāvi!+
20 Kas upurē citiem dieviem, nevis vienīgi Jehovam, ir jāsoda ar nāvi!+
21 Neizturieties slikti pret ienācējiem un neapspiediet viņus,+ jo jūs paši bijāt ienācēji Ēģiptē!+
22 Nedariet pāri atraitnēm un bāreņiem*!+ 23 Ja jūs viņiem darīsiet pāri, viņi sauks pēc manis, un es sadzirdēšu viņu palīgā saucienus.+ 24 Tad iedegsies manas dusmas un es jūs nonāvēšu ar zobenu, jūsu sievas kļūs par atraitnēm un jūsu bērni — par bāreņiem.
25 Ja tu aizdod naudu kādam no manas tautas, kurš cieš trūkumu, nerīkojies kā augļotājs — neprasi no viņa procentus.+
26 Ja tu esi paņēmis par ķīlu sava tuvākā apmetni,+ atdod to viņam, pirms ir norietējusi saule, 27 jo tas ir viņa vienīgais apsegs, viņa drēbes, tajās viņš būtu gulējis.+ Kad viņš pēc manis sauks, es viņu sadzirdēšu, jo es esmu līdzcietīgs.+
28 Nezaimo Dievu+ un nelādi savas tautas vadītājus!+
29 Nevilcinies nest ziedojumus no savas ražas pārpilnības un vīna un eļļas bagātības.+ Savu pirmdzimto dēlu atdod man!+ 30 Ar savu liellopu un sīklopu pirmdzimtajiem tev jārīkojas tā:+ septiņas dienas lai tie paliek pie mātes, bet astotajā dienā atdod tos man.+
31 Jums jābūt manai svētajai tautai+ — neēdiet saplosīta dzīvnieka gaļu!+ Nometiet to suņiem.
23 Neizplati nepatiesas runas!+ Neesi uz vienu roku ar ļaundari, dodams viltus liecību.+ 2 Neseko pūlim ļaunos darbos un liecinādams nesagrozi patiesību, lai izpatiktu vairākumam. 3 Tiesā nenostājies trūcīgā pusē tikai tāpēc, ka viņš ir trūcīgs.+
4 Ja tu pamani sava ienaidnieka vērsi vai ēzeli, kas ir noklīdis, aizved to viņam atpakaļ.+ 5 Ja tu redzi ienaidnieka ēzeli pakritušu zem nastas, nepamet to, bet palīdzi viņam to atbrīvot.+
6 Nespried netaisni, kad tiesājas trūcīgais.+
7 Neatbalsti nepatiesu apsūdzību, nekļūsti vainīgs nevainīga un taisna cilvēka nāvē, jo es neattaisnošu ļaundari.+
8 Nepieņem kukuļus, jo kukuļi aizmiglo redzīgo acis un sagroza taisno vārdus.+
9 Neapspied ienācēju — jūs zināt, ko nozīmē būt ienācējiem, jo jūs paši bijāt ienācēji Ēģiptē.+
10 Sešus gadus apsēj savu zemi un ievāc ražu,+ 11 bet septītajā atstāj to neapstrādātu. Lai no tā, kas tur izaug, pārtiek trūcīgie tavā tautā, un pāri palikušo lai ēd savvaļas dzīvnieki. Tāpat dari ar savu vīna dārzu un olīvkokiem.
12 Sešas dienas dari savus darbus, bet septītajā dienā nestrādā, lai atpūšas tavs vērsis un ēzelis un lai atvelk elpu tavas verdzenes dēls un ienācējs.+
13 Rūpīgi ievērojiet visu, ko es jums esmu teicis,+ un nepieminiet citu dievu vārdus — lai tos nedzird no jūsu mutes!+
14 Trīs reizes gadā sviniet man svētkus.+ 15 Sviniet Neraudzētās maizes svētkus;+ septiņas dienas ēdiet neraudzētu maizi, kā es jums esmu pavēlējis. Dariet to noteiktajā laikā ābība* mēnesī,+ jo tad jūs izgājāt no Ēģiptes. Neviens lai nenāk manā priekšā tukšām rokām.+ 16 Sviniet arī Pļaujas svētkus*, kad vācat pirmo ražu, ko esat izaudzējuši savos tīrumos,+ un Ražas ievākšanas svētkus* gada beigās, kad esat novākuši no lauka sava darba augļus.+ 17 Trīs reizes gadā visiem vīriešiem ir jānāk Kunga Jehovas priekšā.+
18 Kopā ar upura asinīm neupurējiet man neko raudzētu, un manu svētku upuru taukus nedrīkst atstāt līdz rītam.
19 Labāko no savas zemes pirmās ražas nesiet uz sava Dieva Jehovas namu.+
Nevāriet kazlēnu tā mātes pienā!+
20 Lūk, es sūtu jums pa priekšu eņģeli,+ lai tas jūs sargātu ceļā un aizvestu jūs uz vietu, ko es esmu sagatavojis.+ 21 Esiet uzmanīgi un klausiet viņam! Nesacelieties pret viņu, jo viņš jūsu pārkāpumus nepiedos+ — viņš rīkojas manā vārdā*. 22 Bet, ja jūs vienmēr viņam paklausīsiet un darīsiet visu, ko es saku, es būšu ienaidnieks jūsu ienaidniekiem un pretinieks jūsu pretiniekiem. 23 Mans eņģelis ies jums pa priekšu un aizvedīs jūs pie amoriešiem, hetiešiem, periziešiem, kanaāniešiem, hiviešiem un jebūsiešiem, un es tos iznīcināšu.+ 24 Nezemojieties viņu dieviem, nekalpojiet tiem un nedariet tā, kā viņi dara,+ bet sagraujiet viņu elku tēlus un sadragājiet viņu elku akmeņus!+ 25 Kalpojiet Jehovam, savam Dievam,+ un viņš svētīs jūsu maizi un jūsu ūdeni.+ Es jūs pasargāšu no slimībām.+ 26 Jūsu zemē nebūs sieviešu, kas nespētu iznēsāt bērnu vai būtu neauglīgas,+ un es jums došu ilgu mūžu.
27 Es sūtīšu jums pa priekšu bailes no manis,+ sēšu apjukumu visās tautās, ko jūs sastapsiet, un visus jūsu ienaidniekus piespiedīšu bēgt no jums.+ 28 Es viņiem uzsūtīšu šausmas*,+ tāpēc hivieši, kanaānieši un hetieši bēgs, jums tuvojoties.+ 29 Es tos neizdzīšu vienā gadā, lai zeme nekļūtu tukša un tur nesavairotos plēsīgi zvēri,+ 30 bet dzīšu tos ārā pamazām, kamēr jūs pieaugsiet skaitā un iemantosiet šo zemi.+
31 Es nospraudīšu jūsu robežu no Sarkanās jūras līdz Filistiešu jūrai* un no tuksneša līdz upei*,+ jo es nodošu tās zemes iedzīvotājus jūsu varā un jūs viņus padzīsiet.+ 32 Neslēdziet nekādas vienošanās ne ar viņiem, ne ar viņu dieviem.+ 33 Viņi nedrīkst dzīvot jūsu zemē, lai nepamudinātu jūs grēkot pret mani. Ja jūs kalposiet viņu dieviem, tie jums kļūs par slazdu.”+
24 Viņš teica Mozum: ”Kāp augšā pie Jehovas kopā ar Āronu, Nadabu un Abiju+ un septiņdesmit izraēliešu vecākajiem, un iztālēm zemu viņam klanieties. 2 Lai Mozus viens pats tuvojas Jehovam, bet pārējie lai nenāk tuvāk, un tauta lai nekāpj viņam līdzi.”+
3 Tad Mozus gāja un izstāstīja tautai visus Jehovas vārdus un likumus,+ un visa tauta vienā balsī atbildēja: ”Mēs darīsim visu, ko Jehova ir teicis!”+ 4 Un Mozus pierakstīja visus Jehovas vārdus.+ Pēc tam, piecēlies agri no rīta, viņš kalna pakājē uzcēla altāri un uzslēja divpadsmit stabus atbilstoši divpadsmit Izraēla ciltīm. 5 Viņš izraudzījās dažus izraēliešu jaunekļus, un tie nesa Jehovam dedzināmos upurus un upurēja buļļus par miera upuriem.+ 6 Pusi asiņu Mozus salēja bļodās, bet otru pusi viņš slacīja uz altāra. 7 Tad viņš paņēma līguma grāmatu un lasīja to tautai priekšā,+ un ļaudis sacīja: ”Mēs darīsim visu, ko Jehova ir teicis, un būsim paklausīgi!”+ 8 Paņēmis asinis, Mozus ar tām apslacīja tautu+ un teica: ”Ar šīm asinīm tiek apstiprināts līgums, kuru Jehova ar jums ir noslēdzis, pamatojoties uz visiem šiem vārdiem.”+
9 Mozus, Ārons, Nadabs un Abijs un septiņdesmit izraēliešu vecākie uzkāpa kalnā 10 un redzēja Izraēla Dievu.+ Zem viņa kājām bija it kā safīra plākšņu klājums, tik dzidrs kā pašas debesis.+ 11 Viņš neko nenodarīja šiem izraēliešu vadītājiem,+ un tie parādībā redzēja Dievu un ēda un dzēra.
12 Jehova Mozum teica: ”Kāp pie manis kalnā un paliec te. Es tev došu akmens plāksnes ar likumiem un baušļiem, ko es uzrakstīšu, lai mācītu tautu.”+ 13 Tad Mozus ar savu kalpotāju Jozuu+ devās ceļā, un Mozus uzkāpa Dieva kalnā.+ 14 Bet vecākajiem viņš bija norādījis: ”Gaidiet mūs šeit, kamēr mēs atgriezīsimies.+ Pie jums paliks Ārons un Hūrs.+ Ja kādam ir risināma kāda lieta, lai vēršas pie viņiem.”+ 15 Mozus uzkāpa kalnā, bet kalnu sedza mākonis.+
16 Jehovas spožums*+ palika uz Sīnāja kalna,+ un mākonis kalnu sedza sešas dienas. Septītajā dienā Dievs uzrunāja Mozu no mākoņa. 17 Izraēliešiem, kas vēroja Jehovas spožumu, tas izskatījās kā versmaina uguns kalna galā. 18 Mozus iegāja mākonī un uzkāpa kalnā,+ un viņš tur pavadīja četrdesmit dienas un četrdesmit naktis.+
25 Jehova Mozum teica: 2 ”Saki izraēliešiem, lai viņi dod man ziedojumus. Pieņemiet tos no ikviena, kuru sirds mudina dot.+ 3 Ņemiet no ļaudīm šādus ziedojumus: zeltu,+ sudrabu+ un varu,+ 4 zilu, purpurkrāsas un košsarkanu dziju*, smalku linu un kazas vilnu, 5 sarkani krāsotas aunādas, roņādas, akācijas koku,+ 6 eļļu gaismeklim,+ balzamu svaidāmajai eļļai+ un smaržīgam kvēpināmajam,+ 7 kā arī oniksus un citus akmeņus efodam*+ un krūšu zīmei.+ 8 Lai viņi izveido man svētnīcu, un es mājošu viņu vidū.+ 9 Dariniet visu, gan mājokli, gan visus tā piederumus, tieši pēc tā parauga, ko es tev rādīšu!+
10 Lai viņi izgatavo šķirstu* no akācijas koka — divarpus olektis garu, pusotru olekti platu un pusotru olekti augstu*.+ 11 Gan no iekšpuses, gan ārpuses pārklājiet to ar tīru zeltu+ un dariniet tam visapkārt zelta apmali.+ 12 Izlejiet tam četrus zelta gredzenus un piestipriniet tos virs tā četrām kājām: divus vienā pusē un divus otrā. 13 Uztaisiet kārtis no akācijas koka un pārklājiet tās ar zeltu.+ 14 Izbāziet tās cauri gredzeniem šķirsta sānos, lai ar tām varētu nest šķirstu. 15 Kārtīm jāpaliek šķirsta gredzenos, tās nedrīkst ņemt ārā.+ 16 Ieliec šķirstā liecības plāksnes, ko es tev iedošu.+
17 Dariniet vāku no tīra zelta, divarpus olektis garu un pusotru olekti platu.+ 18 Izkaliet no zelta divus ķerubus, pa vienam katrā vāka galā.+ 19 Taisiet ķerubus abos vāka galos — vienu vienā, otru otrā. 20 Lai ķerubiem abi spārni plešas pār vāku, aizsedzot to no augšas,+ un lai ķerubi ir novietoti viens otram pretī, bet viņu sejas lai ir pavērstas pret vāku. 21 Vāks+ ir jāuzliek šķirstam, bet šķirstā tev ir jāieliek liecības plāksnes, ko es tev iedošu. 22 Tur, virs vāka, es tev atklāšos,+ un no turienes, no vietas starp abiem ķerubiem uz liecības šķirsta, es runāšu ar tevi un darīšu tev zināmas visas pavēles, kas tev jānodod izraēliešiem.
23 Izgatavojiet arī galdu+ no akācijas koka, divas olektis garu, vienu olekti platu un pusotru olekti augstu*.+ 24 Pārklājiet to ar tīru zeltu un dariniet tam visapkārt zelta apmali. 25 Izveidojiet galdam visapkārt arī līsti plaukstas* platumā un uztaisiet tai zelta apmali. 26 Izgatavojiet četrus zelta gredzenus un piestipriniet tos četros galda stūros, pie tā četrām kājām. 27 Gredzeni lai ir tieši zem līstes — tie ir galda nesamo kāršu turētāji. 28 Uztaisiet ar zeltu pārklātas kārtis no akācijas koka un nesiet ar tām galdu.
29 Taisiet arī bļodas, kausus, krūkas un upurtraukus lejamiem upuriem. Tie ir jāizgatavo no tīra zelta.+ 30 Uz galda pastāvīgi ir jābūt noliktām maizēm, kas liekamas manā priekšā.+
31 Dariniet gaismekli+ no tīra zelta. Izkaliet to no viena gabala — tā kāju ar pamatni, žuburus, kausiņus, bumbuļus un ziedus.+ 32 Lai no gaismekļa kājas atzarojas seši žuburi: trīs vienā pusē un trīs otrā. 33 Vienam žuburam lai ir trīs mandeļziediem līdzīgi kausiņi, bumbuļi un ziedi, un arī nākamajam žuburam lai ir trīs mandeļziediem līdzīgi kausiņi, bumbuļi un ziedi, un tā lai ir visiem sešiem žuburiem, kas atzarojas no gaismekļa. 34 Gaismekļa kājai lai ir četri mandeļziediem līdzīgi kausiņi ar bumbuļiem un ziediem. 35 Zem katra žuburu pāra, kas atzarojas no kājas, lai ir pa bumbulim — tā lai ir visiem trīs žuburu pāriem*. 36 Gaismeklis ar visiem bumbuļiem un žuburiem jāizkaļ no viena gabala; tam jābūt no tīra zelta.+ 37 Uztaisiet tam arī septiņas lampas. Kad lampas iedegs, tās apgaismos telpu gaismekļa priekšā.+ 38 Tā dakts knaiblēm un nodeguļu traukiem jābūt no tīra zelta.+ 39 Kopā ar visiem šiem piederumiem gaismeklis jāizgatavo no talenta* tīra zelta. 40 Skaties, lai tu visu taisītu pēc tā parauga, kas tev tika parādīts kalnā!+
26 Mājoklim+ ir jānoauž desmit telts audekli no smalki vērpta lina un zilas, purpurkrāsas un košsarkanas dzijas; uz tiem ir jāizšuj ķerubi.+ 2 Katram audeklam ir jābūt divdesmit astoņas olektis garam un četras olektis platam*. Visiem audekliem ir jābūt viena izmēra.+ 3 Pieci audekli ir jāsašuj vienā gabalā, un arī otri pieci audekli ir jāsašuj vienā gabalā. 4 Dariniet zilas cilpas gan viena, gan otra gabala malā, kur tie savienosies. 5 Uztaisiet piecdesmit cilpas vienam gabalam un piecdesmit cilpas otram gabalam tā, lai savienojuma vietā cilpas būtu cita citai pretī. 6 Izgatavojiet piecdesmit zelta āķus un ar tiem savienojiet gabalus kopā, lai mājoklis būtu viens vesels.+
7 Mājokļa pārsegam noaudiet vienpadsmit telts audeklus+ no kazas vilnas.+ 8 Katram audeklam ir jābūt trīsdesmit olektis garam un četras olektis platam*. Visiem vienpadsmit audekliem ir jābūt viena izmēra. 9 Pieci audekli ir jāsašuj vienā gabalā, un atlikušie seši audekli arī ir jāsašuj vienā gabalā, un sestais audekls telts priekšpusē ir jāsaloka divās kārtās. 10 Uztaisiet piecdesmit cilpas gan viena, gan otra gabala malā, kur tie savienosies. 11 Izgatavojiet piecdesmit vara āķus un, ievietojot āķus cilpās, sastipriniet telti kopā, lai tā būtu viens vesels. 12 Pārsega daļa, kas mājokļa aizmugurē sniegsies pāri apakšējam pārsegam, proti, puse no viena audekla platuma, lai paliek karājamies. 13 Arī abos mājokļa sānos papildu garums, viena olekts katrā pusē, lai paliek karājamies — tā, lai mājoklis būtu nosegts.
14 Dariniet teltij arī pārsegu no sarkani krāsotām aunādām un virsējo pārsegu no roņādām.+
15 No akācijas koka uztaisiet mājoklim rāmjus,+ kas stāvēs stateniski.+ 16 Katram rāmim ir jābūt desmit olektis augstam un pusotru olekti platam*, 17 un katram rāmim lai ir divas tapas, viena otrai blakus*. Tādas jums jātaisa visiem mājokļa rāmjiem. 18 Dariniet divdesmit rāmjus mājokļa dienvidu pusei.
19 Šiem divdesmit rāmjiem izgatavojiet četrdesmit sudraba pamatnes:+ lai zem katra rāmja ir divas pamatnes tā divām tapām.+ 20 Arī otrai mājokļa pusei, kas pret ziemeļiem, uztaisiet divdesmit rāmjus 21 un četrdesmit sudraba pamatnes: pa divām zem katra rāmja. 22 Mājokļa aizmugurei, kas pret rietumiem, uztaisiet sešus rāmjus.+ 23 Mājokļa aizmugurējiem stūriem uztaisiet divus rāmjus: 24 tiem jābūt divkāršiem no apakšas līdz pat augšai, līdz pirmajam gredzenam. Tādiem jābūt abiem šiem rāmjiem — tie lai ir divi stūra balsti. 25 Tātad pavisam aizmugurē būs astoņi rāmji ar sešpadsmit sudraba pamatnēm, pa divām zem katra rāmja.
26 Izgatavojiet šķērskokus no akācijas koka: piecus rāmjiem vienā mājokļa pusē,+ 27 piecus rāmjiem otrā mājokļa pusē un piecus rāmjiem mājokļa aizmugurē, kas pret rietumiem. 28 Vidējais šķērskoks, kas iet rāmjiem pa vidu, lai sniedzas no viena gala līdz otram.
29 Rāmjus pārklājiet ar zeltu,+ izgatavojiet zelta gredzenus, caur kuriem izbāzt šķērskokus, un pārklājiet šķērskokus ar zeltu. 30 Uzceliet mājokli pēc tā parauga, kas tev tika parādīts kalnā.+
31 Noaudiet priekškaru+ no zilas, purpurkrāsas un košsarkanas dzijas un smalki vērpta lina un izšujiet uz tā ķerubus. 32 Pakariet to pie četriem ar zeltu pārklātiem akācijas koka stabiem, kuriem ir zelta vadži un četras sudraba pamatnes. 33 Pakariet priekškaru tā, lai tas atrastos zem āķiem*, un novietojiet aiz priekškara liecības šķirstu.+ Priekškars nodalīs svēto vietu+ no vissvētākās vietas.+ 34 Uzliec vāku liecības šķirstam, kas stāvēs vissvētākajā vietā.
35 Šaipus priekškaram nolieciet galdu un tam pretī gaismekli;+ gaismeklis jānovieto mājokļa dienvidu pusē, bet galds — ziemeļu pusē. 36 Noaudiet telts ieejai aizkaru no zilas, purpurkrāsas un košsarkanas dzijas un smalki vērpta lina.+ 37 Izgatavojiet aizkaram piecus akācijas koka stabus un pārklājiet tos ar zeltu. To vadžiem jābūt no zelta, un izlejiet tiem piecas vara pamatnes.
27 Uztaisiet altāri no akācijas koka,+ piecas olektis garu un piecas olektis platu; altārim jābūt četrstūrainam, trīs olektis augstam*.+ 2 Tā četros stūros dariniet ragus,+ kam jābūt vienā gabalā ar altāri, un pārklājiet altāri ar varu.+ 3 Izgatavojiet podus pelnu* aizvākšanai, kā arī lāpstas, bļodas, dakšas un ogļu traukus. Visus šos piederumus taisiet no vara.+ 4 Uztaisiet altārim restes, vara režģi, un četrus vara gredzenus četros režģa stūros. 5 Ievietojiet to altārī zem apmales tā, lai režģis atrastos altāra pusaugstumā. 6 Izgatavojiet altārim kārtis no akācijas koka un pārklājiet tās ar varu. 7 Izbāziet kārtis cauri gredzeniem divās altāra pusēs, lai to varētu nest.+ 8 Taisiet altāri no dēļiem, tukšu vidu, tieši tā, kā tev kalnā tika parādīts.+
9 Izveidojiet mājoklim pagalmu,+ un pagalma dienvidu pusei dariniet priekškaru no smalki vērpta lina. Lai priekškars tajā pusē ir simt olektis* garš+ 10 ar divdesmit stabiem un divdesmit vara pamatnēm. Stabu vadžiem un stiprinājumiem* jābūt no sudraba. 11 Arī ziemeļu pusē priekškaram jābūt simt olektis garam ar divdesmit stabiem un divdesmit vara pamatnēm, un stabu vadžiem un stiprinājumiem jābūt no sudraba. 12 Pagalma rietumu pusē priekškaram jābūt piecdesmit olektis* garam ar desmit stabiem un desmit pamatnēm. 13 Austrumu pusē, pret saullēktu, pagalms arī būs piecdesmit olektis plats. 14 Uz vienu pusi no ieejas lai priekškars ir piecpadsmit olektis* garš ar trim stabiem un trim pamatnēm,+ 15 un tāpat uz otru pusi lai priekškars ir piecpadsmit olektis garš ar trim stabiem un trim pamatnēm.
16 Pagalma ieejai dariniet divdesmit olektis* garu aizkaru no zilas, purpurkrāsas un košsarkanas dzijas un smalki vērpta lina+ un četrus stabus ar četrām pamatnēm.+ 17 Lai visiem pagalma stabiem stiprinājumi un vadži ir no sudraba, bet pamatnes — no vara.+ 18 Lai pagalms ir simt olektis garš+ un piecdesmit olektis plats, un lai smalki vērptā lina priekškars ir piecas olektis* augsts; stabu pamatnēm jābūt no vara. 19 Visiem mājokļa piederumiem, ko vien tur izmanto kalpošanā, kā arī telts un pagalma mietiņiem jābūt no vara.+
20 Pavēli izraēliešiem atnest tev vistīrāko olīveļļu* gaismeklim, lai tā lampas pastāvīgi degtu.+ 21 Āronam un viņa dēliem ir jārūpējas, lai gaismeklis no vakara līdz rītam degtu Jehovas priekšā+ saiešanas teltī* šaipus priekškaram, aiz kura ir liecības šķirsts.+ Tas izraēliešiem ir mūžīgs likums uz paaudžu paaudzēm.+
28 Aicini no izraēliešiem savu brāli Āronu+ un viņa dēlus+ Nadabu, Abiju,+ Eleāzaru un Itamāru,+ lai viņi būtu mani priesteri.+ 2 Darini savam brālim Āronam svētas drēbes godam un skaistumam.+ 3 Runā ar visiem prasmīgajiem meistariem, kam es esmu devis gudrību*,+ un liec viņiem darināt šīs drēbes, kurās Ārons tiks iesvētīts par manu priesteri.
4 Viņiem jātaisa šādas drēbes: krūšu zīme,+ efods,+ virssvārki bez piedurknēm,+ garš, rūtots* krekls, turbāns+ un josta.+ Šīs svētās drēbes viņi darinās tavam brālim Āronam un viņa dēliem, lai tie man kalpotu par priesteriem. 5 Lai meistari izmanto zeltu, kā arī zilu, purpurkrāsas un košsarkanu dziju un smalku linu.
6 Lai viņi darina meistarīgi austu efodu no zelta un no zilas, purpurkrāsas un košsarkanas dzijas un smalki vērpta lina.+ 7 Abas tā puses lai savieno divas plecu daļas. 8 Josta,+ ar kuru efods sienams, ir jānoauž no tāda paša materiāla: zelta, zilas, purpurkrāsas un košsarkanas dzijas un smalki vērpta lina.
9 Ņemiet divus oniksus+ un iegrieziet tajos Izraēla dēlu vārdus+ 10 viņu piedzimšanas secībā: sešus vārdus uz viena akmens, bet pārējos sešus — uz otra. 11 Lai abos akmeņos iegriež Izraēla dēlu vārdus, gluži kā uzrakstu zīmogā,+ un pēc tam tie jāievieto zelta ietvaros. 12 Piestipriniet šos akmeņus pie efoda plecu daļām, lai šie akmeņi ir atgādinājums Izraēla dēliem*.+ Lai Ārons nes viņu vārdus uz pleciem par atgādinājumu Jehovas priekšā. 13 Izgatavojiet zelta ietvarus 14 un divas tīra zelta važiņas, kas savītas kā auklas,*+ un piestipriniet tās pie ietvariem.+
15 Dariniet meistarīgi austu krūšu zīmi tiesas spriešanai,+ tāpat kā efodu taisiet to no zelta, zilas, purpurkrāsas un košsarkanas dzijas un smalki vērpta lina.+ 16 Lai tā ir četrstūraina, divkārt salocīta, sprīdi* gara un sprīdi plata. 17 Iestrādājiet tajā četras dārgakmeņu rindas. Pirmajā rindā lai ir rubīns, topāzs un smaragds, 18 otrajā — tirkīzs, safīrs un jašma, 19 trešajā — lešemakmens*, ahāts un ametists, 20 ceturtajā — hrizolīts, onikss un nefrīts. Tie jāiestiprina zelta ietvaros. 21 Šiem akmeņiem jābūt divpadsmit, atbilstoši Izraēla dēlu vārdiem. Uz katra akmens lai ir savs vārds kā zīmoga griezums — pa vienam katrai no divpadsmit ciltīm.
22 Uz krūšu zīmes jābūt tīra zelta važiņām, savītām kā auklām.+ 23 Uztaisiet divus zelta gredzenus, piestipriniet tos krūšu zīmei abos augšējos stūros 24 un izveriet cauri gredzeniem divas vītās zelta važiņas. 25 Abām važiņām otru galu efoda priekšpusē piestipriniet pie ietvariem uz efoda plecu daļām. 26 Uztaisiet divus zelta gredzenus un piestipriniet tos abos krūšu zīmes apakšējos stūros tajā pusē, kas pieguļ efodam.+ 27 Izgatavojiet vēl divus zelta gredzenus un efoda ārpusē piestipriniet tos apakšā pie plecu daļām, virs tās vietas, kur austā josta savienojas ar efodu.+ 28 Ar zilu auklu, kas piestiprināta pie krūšu zīmes gredzeniem, krūšu zīme jāpiesien pie efoda gredzeniem, lai tā atrastos uz efoda virs austās jostas un stingri turētos vietā.
29 Lai Ārons, iedams svētnīcā, nes uz sirds Izraēla dēlu vārdus, rakstītus uz krūšu zīmes, kas tiks izmantota tiesas spriešanai, — lai tas ir pastāvīgs atgādinājums Jehovas priekšā. 30 Krūšu zīmē jāieliek urīms un tumīms*,+ tiem jābūt Āronam uz sirds, kad viņš nāk Jehovas priekšā. Tie izmantojami, spriežot izraēliešiem tiesu, un Āronam tie pastāvīgi jānes uz sirds Jehovas priekšā.
31 Noaudiet zem efoda velkamos virssvārkus — pilnībā no zilas dzijas.+ 32 Lai tiem augšā pa vidu ir kakla izgriezums, un lai tam ir austa mala kā kara krekla izgriezumam, lai tas neplīstu. 33 Visapkārt gar apakšmalu dariniet tiem granātābolus no zilas, purpurkrāsas un košsarkanas dzijas un starp tiem — zelta zvārguļus. 34 Gar virssvārku apakšmalu pamīšus jārindojas zelta zvārguļiem un granātāboliem. 35 Lai Ārons velk šos virssvārkus, kad viņš veic savu kalpošanu, un to šķinda lai ir dzirdama, kad viņš iet svētnīcā Jehovas priekšā un kad nāk ārā, citādi viņam jāmirst.+
36 Uztaisiet spožu plāksni no tīra zelta un uz tās kā zīmoga griezumu iegravējiet: ”Jehova ir svēts.”*+ 37 Ar zilu auklu uzsieniet to uz turbāna,+ lai tā atrastos turbāna priekšpusē. 38 Lai tā ir Āronam uz pieres, un viņam būs jāatbild, ja kāds no izraēliešiem noziegsies pret svētajām veltēm+ — svētajām dāvanām, ko tie veltī Dievam. Tai vienmēr jābūt viņam uz pieres, lai Jehova būtu labvēlīgs pret izraēliešiem.
39 Noaudiet garu, rūtotu kreklu no smalka lina, dariniet smalka lina turbānu un noaudiet arī jostu.+
40 Arī Ārona dēliem dariniet garus kreklus, kā arī jostas un galvassegas+ godam un skaistumam.+ 41 Ietērp šajās drānās savu brāli Āronu un viņa dēlus, svaidi* viņus+ un iecel amatā*,+ un iesvētī, lai viņi kļūst par maniem priesteriem. 42 Dariniet viņiem arī linu bikses, lai apsegtu kailumu.+ Tām ir jāsniedzas no jostasvietas līdz ceļiem. 43 Lai Ārons un viņa dēli tās uzvelk, kad viņi iet saiešanas teltī vai tuvojas altārim, lai kalpotu svētā vietā, — tad viņi nekļūs vainīgi un viņiem nebūs jāmirst. Tas ir mūžīgs likums viņam un viņa pēcnācējiem.
29 Lai viņus iesvētītu par maniem priesteriem, tev jārīkojas šādi: ņem jaunu bulli, divus aunus bez vainas,+ 2 kā arī neraudzētu maizi, ar eļļu gatavotus neraudzētas maizes gredzenus un ar eļļu pārziestus neraudzētus cepumus.+ Pagatavo tos visus no smalkiem kviešu miltiem, 3 saliec grozā un atnes grozu manā priekšā,+ un atved arī bulli un abus aunus.
4 Atved Āronu un viņa dēlus pie saiešanas telts ieejas+ un liec tiem mazgāties* ūdenī.+ 5 Pēc tam ņem drēbes+ un uzvelc Āronam garo kreklu, zem efoda velkamos virssvārkus bez piedurknēm, efodu un krūšu zīmi, un cieši apjoz viņu ar austo efoda jostu.+ 6 Uzliec viņam galvā turbānu un piestiprini pie turbāna svēto diadēmu*,+ 7 tad paņem svaidāmo eļļu+ un lej Āronam uz galvas, tā viņu svaidīdams.+
8 Pēc tam atved Ārona dēlus. Uzvelc tiem garos kreklus,+ 9 apjoz tos ar jostām tāpat kā Āronu un uzliec tiem galvassegas. Priesteru amats tiks piešķirts viņiem — tas ir mūžīgs likums.+ Tā tev Ārons un viņa dēli ir jāieceļ par priesteriem.+
10 Atved bulli pie saiešanas telts, un lai Ārons un viņa dēli liek rokas uz buļļa galvas.+ 11 Nokauj bulli Jehovas priekšā pie ieejas saiešanas teltī.+ 12 Iemērc pirkstu buļļa asinīs un uzzied tās uz altāra ragiem,+ bet pārējās asinis izlej pie altāra pamatnes.+ 13 Pēc tam ņem visus taukus,+ kas klāj zarnas, taukus, kas ir pie aknām, kā arī abas nieres ar to taukiem un sadedzini tos uz altāra.+ 14 Bet buļļa gaļu, ādu un zarnas ar to saturu sadedzini ārpus nometnes. Tas ir grēku upuris.
15 Tad atved vienu aunu, un lai Ārons un viņa dēli liek rokas uz auna galvas.+ 16 Nokauj aunu, paņem tā asinis un no visām pusēm apslaki ar tām altāri.+ 17 Sadali aunu gabalos, mazgā tā zarnas+ un apakšstilbus un pēc tam gabalus kopā ar galvu sakārto uz altāra. 18 Sadedzini visu aunu uz altāra. Tas ir dedzināmais upuris par patīkamu smaržu Jehovam,+ uguns upuris Jehovam.
19 Tad tev jāatved otrs auns, un lai Ārons un viņa dēli liek rokas uz auna galvas.+ 20 Nokauj aunu, paņem tā asinis un uzzied Āronam un viņa dēliem uz labās auss ļipiņas, kā arī uz labās rokas un labās kājas īkšķa, un no visām pusēm apslaki altāri ar asinīm. 21 Paņem asinis no altāra, kā arī svaidāmo eļļu+ un apslaki ar tām Āronu un viņa drēbes un viņa dēlus un dēlu drēbes, lai gan Ārons un viņa dēli, gan viņu drēbes būtu svēti.+
22 Paņem auna taukus, taukasti, visus taukus, kas klāj zarnas, taukus, kas ir pie aknām, abas nieres ar to taukiem+ un labo pakaļkāju, jo tas ir iecelšanas upura auns.+ 23 Savukārt no neraudzētās maizes groza, kas ir Jehovas priekšā, paņem vienu plāceni, vienu ar eļļu gatavotu maizes gredzenu un vienu cepumu. 24 Liec to visu Ārona un viņa dēlu rokās un šūpo par šūpojamo upuri Jehovas priekšā. 25 Pēc tam paņem to no viņu rokām, uzliec uz dedzināmā upura, kas atrodas uz altāra, un sadedzini, lai tā smarža ir patīkama Jehovam. Tas ir uguns upuris Jehovam.
26 No iecelšanas upura auna, kas nests par Āronu, ņem krūtsgabalu+ un šūpo to par šūpojamo upuri Jehovas priekšā. Tā būs tava daļa. 27 Iesvētī par Āronu un viņa dēliem nestā iecelšanas upura auna gabalus — krūtsgabalu, kas nests par šūpojamo upuri, un pakaļkāju, svēto daļu, kas tika šūpota.+ 28 Saskaņā ar mūžīgu likumu, kas izraēliešiem ir jāpilda, tā ir svēta daļa, kas pienākas Āronam un viņa dēliem.+ Izraēliešiem ir jādod Jehovam šī svētā daļa no saviem miera upuriem.+
29 Ārona svētās drēbes+ lai pārmanto viņa pēcnācēji*+ — lai viņi tajās tiek svaidīti un iecelti amatā. 30 Ārona pēcnācējam, kas stāsies viņa vietā un ies svētnīcā, saiešanas teltī, lai kalpotu par priesteri, tās jānēsā septiņas dienas.+
31 Ņem aunu, kas nests par iecelšanas upuri, un vāri tā gaļu svētā vietā.+ 32 Lai Ārons un viņa dēli pie ieejas saiešanas teltī ēd+ auna gaļu un maizi, kas ir grozā. 33 Lai viņi ēd upurus, ar kuriem tika izlīdzināti grēki, lai viņus ieceltu par priesteriem un iesvētītu. Bet neviens nepiederīgs* nedrīkst tos ēst, jo tie ir svēti.+ 34 Ja no iecelšanas upura gaļas un no maizes kaut kas atliks līdz rītam, tas ir jāsadedzina.+ To nedrīkst ēst, jo tas ir svēts.
35 Tā tev jārīkojas ar Āronu un viņa dēliem — dari visu tā, kā es tev esmu pavēlējis. Viņu iecelšana par priesteriem ilgs septiņas dienas.+ 36 Katru dienu ziedo bulli par grēku upuri, lai izlīdzinātu grēkus, un attīri altāri, veicot grēku izlīdzināšanu tā labā, un svaidi to, lai to iesvētītu.+ 37 Septiņas dienas veic izlīdzināšanu altāra labā un iesvētī to, lai altāris būtu īpaši svēts.+ Ikvienam, kas pieskaras altārim, ir jābūt svētam.
38 Lūk, kas tev pastāvīgi, dienu no dienas, jāupurē uz altāra: divi gadu veci auni.+ 39 Viens auns jāupurē no rīta, bet otrs — mijkrēslī.+ 40 Kopā ar pirmo aunu jāziedo desmitā daļa ēfas* smalko miltu, kas sajaukti ar ceturtdaļu hīna* labākās eļļas, un ceturtdaļa hīna vīna par lejamo upuri. 41 Otrs auns jāupurē mijkrēslī kopā ar tādu pašu labības upuri un lejamo upuri kā no rīta. Nes to par uguns upuri, kura smarža ir patīkama Jehovam. 42 Tas ir pastāvīgs dedzināmais upuris, kas jums paaudžu paaudzēs jāupurē pie ieejas saiešanas teltī Jehovas priekšā, kur es jums atklāšos, lai runātu ar tevi.+
43 Tur es atklāšos izraēliešiem, un mans diženums* darīs šo vietu svētu.+ 44 Es darīšu svētu saiešanas telti un altāri, un arī Āronu un viņa dēlus es darīšu svētus,+ lai viņi kļūst par maniem priesteriem. 45 Es mājošu izraēliešu vidū un būšu viņu Dievs.+ 46 Un viņi zinās, ka es esmu Jehova, viņu Dievs, kas viņus izvedis no Ēģiptes, lai mājotu viņu vidū.+ Es esmu Jehova, viņu Dievs!
30 Uztaisiet no akācijas koka altāri,+ uz kura dedzināt kvēpināmo.+ 2 Tam jābūt četrstūrainam, olekti garam, olekti platam un divas olektis augstam*. Altāra ragiem jābūt vienā gabalā ar to.+ 3 Pārklājiet to ar tīru zeltu, gan virspusi, gan sānu malas, gan ragus, un dariniet tam visapkārt zelta apmali. 4 Zem apmales divās pretējās pusēs uztaisiet altārim divus zelta gredzenus, caur kuriem izbāzt nesamās kārtis. 5 Kārtis taisiet no akācijas koka un pārklājiet ar zeltu. 6 Altāris jānovieto priekškara priekšā, aiz kura ir liecības šķirsts,+ iepretī šķirstam, virs kura vāka es tev atklāšos.+
7 Ik rītu, kad Ārons+ sakārto gaismekļa lampas,+ lai viņš dedzina uz altāra smaržīgu kvēpināmo.+ 8 Lai Ārons dedzina kvēpināmo arī mijkrēslī, kad viņš iededz lampas. Tas ir pastāvīgs kvēpināmais upuris Jehovas priekšā uz paaudžu paaudzēm. 9 Neziedojiet uz šī altāra neatļautu kvēpināmo,+ ne arī dedzināmos upurus vai labības upurus un nelejiet uz tā lejamos upurus. 10 Reizi gadā+ lai Ārons attīra altāri, uzziezdams uz tā ragiem grēku upura asinis.+ Tā paaudžu paaudzēs reizi gadā altāris ir jāattīra ar grēku upura asinīm, kurš nests grēku izlīdzināšanai. Šis altāris Jehovam ir īpaši svēts.”
11 Jehova Mozum teica: 12 ”Kad tu rīkosi Izraēla dēlu skaitīšanu,+ ikvienam no viņiem ir jādod Jehovam izpirkums par savu dzīvību, lai viņus nepiemeklētu nelaime, kad viņi tiks skaitīti. 13 Visi, kas tiek skaitīti, lai maksā pusšekeli* pēc svētās vietas šekeļa* svara.+ (Vienā šekelī ir divdesmit geras*.) Pusšekelis ir ziedojums Jehovam.+ 14 Lai visi saskaitītie, visi, kas divdesmit gadu veci un vecāki, dod Jehovam šo ziedojumu.+ 15 Bagātais lai nedod vairāk un trūcīgais lai nedod mazāk par pusšekeli — tāds ir ziedojums, kas jums jādod Jehovam, lai izpirktu savu dzīvību. 16 Šis sudrabs, ko Izraēla dēli ir samaksājuši par izpirkumu, tev ir jāizmanto kalpošanai saiešanas teltī; tas būs atgādinājums par izraēliešiem Jehovas priekšā, izpirkums par jūsu dzīvībām.”
17 Jehova Mozum vēl teica: 18 ”Izgatavojiet no vara mazgājamo trauku un tā pamatni,+ novietojiet to starp saiešanas telti un altāri un piepildiet ar ūdeni.+ 19 Lai Ārons un viņa dēli šajā ūdenī mazgā rokas un kājas.+ 20 Kad viņi iet uz saiešanas telti vai tuvojas altārim, lai kalpotu un dedzinātu upurus Jehovam, viņiem jāmazgājas ūdenī, citādi viņiem jāmirst. 21 Viņiem jāmazgā rokas un kājas, lai viņiem nebūtu jāmirst. Tas ir mūžīgs likums Āronam un viņa pēcnācējiem uz paaudžu paaudzēm.”+
22 Pēc tam Jehova Mozum sacīja: 23 ”Ņem vislabākās smaržvielas: 500 šekeļus* mirru un uz pusi mazāk kanēļa, proti, 250 šekeļus*, kā arī 250 šekeļus smaržīgo kalmju, 24 500 šekeļus kasijas* pēc svētās vietas šekeļa svara+ un hīnu* olīveļļas. 25 Pagatavo no tā visa svētu svaidāmo eļļu, kā to dara prasmīgi smaržu gatavotāji.+ Lai tā ir svēta svaidāmā eļļa.
26 Svaidi ar to saiešanas telti+ un liecības šķirstu, 27 galdu un visus tā piederumus, gaismekli un tā piederumus, kvēpināšanas altāri, 28 dedzināmo upuru altāri un visus tā piederumus, mazgājamo trauku un tā pamatni. 29 Iesvētī tos, lai tie būtu īpaši svēti.+ Ikvienam, kas tiem pieskaras, ir jābūt svētam.+ 30 Svaidi Āronu+ un viņa dēlus+ un iesvētī viņus par maniem priesteriem.+
31 Saki izraēliešiem: ”Tā būs mana svētā svaidāmā eļļa uz paaudžu paaudzēm.+ 32 To nedrīkst ziest uz cilvēka miesas, un nedrīkst izgatavot eļļu ar līdzīgu sastāvu — tā ir svēta. Lai tā jums vienmēr ir svēta. 33 Ikviens, kas izgatavos kaut ko līdzīgu vai uzziedīs to kādam nepiederīgam cilvēkam*, ir jāsoda ar nāvi.””+
34 Jehova Mozum teica: ”Ņem vienādās daļās šādas smaržvielas:+ smaržīgus sveķus, onihu*, galbansveķus un tīru vīraku*. 35 Sajauc no tā visa kvēpināmo,+ kā to dara prasmīgi smaržu gatavotāji, — tam jābūt ar sāli,+ tīram un svētam. 36 Daļu no tā saberz pulverī un novieto mazliet šī pulvera liecības šķirsta priekšā saiešanas teltī, kur es tev atklāšos. Tas lai jums ir īpaši svēts. 37 Jūs nedrīkstat savām pašu vajadzībām izgatavot kvēpināmo ar šādu sastāvu+ — tas ir svētums, kas pieder Jehovam. 38 Ikviens, kas izgatavos kaut ko līdzīgu, lai baudītu tā smaržu, ir jāsoda ar nāvi.”
31 Jehova Mozum teica: 2 ”Lūk, es esmu izraudzījies Becaleēlu,+ Hūra dēla Ūrija dēlu no Jūdas cilts.+ 3 Es viņu piepildīšu ar Dieva garu, dodams viņam gudrību, sapratni, zināšanas un prasmes visādos amatos, 4 lai viņš mācētu izdomāt mākslas darbus, strādāt ar zeltu, sudrabu un varu, 5 apstrādāt un iestiprināt ietvarā dārgakmeņus,+ kā arī apstrādāt koku, izgatavojot visādus priekšmetus.+ 6 Viņam par palīgu es esmu iecēlis Oholiābu,+ Ahisāmāha dēlu no Dana cilts, un visiem, kam ir spējas, es piešķiršu gudrību, lai tie darinātu visu, ko es tev esmu pavēlējis:+ 7 saiešanas telti,+ liecības šķirstu+ ar tā vāku,+ visus telts piederumus, 8 galdu+ un tā piederumus, tīra zelta gaismekli un visus tā piederumus,+ kvēpināšanas altāri,+ 9 dedzināmo upuru altāri+ un visus tā piederumus, mazgājamo trauku un tā pamatni,+ 10 smalki austas drēbes, priestera Ārona svētās drēbes un viņa dēlu drēbes priesteru amatam,+ 11 svaidāmo eļļu un smaržīgu kvēpināmo svētnīcai.+ Viņi darinās visu tā, kā es tev esmu pavēlējis.”
12 Tad Jehova Mozum teica: 13 ”Saki izraēliešiem: ”Noteikti ievērojiet manus sabatus,+ jo tā ir zīme starp mani un jums uz paaudžu paaudzēm, lai jūs zinātu, ka es, Jehova, daru jūs svētus. 14 Ievērojiet sabatu, jo tas jums ir svēts.+ Kas to apgāna, tam jāmirst. Ikviens, kas tajā dara kādu darbu, ir jāsoda ar nāvi.+ 15 Sešas dienas strādājiet, bet septītā ir sabats — pilnīgas atpūtas diena.+ Tā Jehovam ir svēta. Ikvienam, kas sabatā strādā, ir jāmirst. 16 Lai izraēlieši ievēro sabatu paaudžu paaudzēs. Tas ir mūžīgs līgums. 17 Tā ir zīme starp mani un izraēliešiem uz laiku laikiem,+ jo sešās dienās Jehova radīja debesis un zemi, bet septītajā dienā viņš mitējās strādāt un atpūtās.””+
18 Beidzis runāt ar Mozu Sīnāja kalnā, Dievs viņam iedeva divas liecības plāksnes+ — akmens plāksnes, kas bija aprakstītas ar Dieva pirkstu.+
32 Kad ļaudis redzēja, ka Mozus ilgi nekāpj lejā no kalna,+ viņi sapulcējās ap Āronu un prasīja: ”Uztaisi mums dievu, kas ietu mums pa priekšu,+ jo mēs nezinām, kas ir noticis ar šo Mozu, šo vīru, kurš mūs izveda no Ēģiptes.” 2 Ārons sacīja: ”Izņemiet zelta auskarus,+ kas ir ausīs jūsu sievām, dēliem un meitām, un atnesiet tos man!” 3 Un visi ļaudis izņēma savus zelta auskarus un atnesa tos Āronam. 4 Viņš paņēma no ļaudīm zeltu un izveidoja teļa tēlu, apstrādājot to ar kaltu.+ Tad tie sauca: ”Izraēl, šis ir tavs Dievs, kas tevi ir izvedis no Ēģiptes!”+
5 To redzēdams, Ārons tēla priekšā uzcēla altāri un paziņoja: ”Rīt ir svētki Jehovam!” 6 Nākamajā dienā ļaudis cēlās agri no rīta un nesa dedzināmos upurus un miera upurus. Pēc tam tie apsēdās ēst un dzert un tad piecēlās, lai izpriecātos.+
7 Jehova teica Mozum: ”Kāp lejā, jo tava tauta, ko tu esi izvedis no Ēģiptes, rīkojas nekrietni.+ 8 Cik ātri viņi ir novērsušies no ceļa, kuru es viņiem pavēlēju iet!+ Viņi ir izveidojuši sev teļa tēlu un zemojas un upurē tam, sacīdami: ”Izraēl, šis ir tavs Dievs, kas tevi ir izvedis no Ēģiptes!”” 9 Jehova turpināja: ”Es redzu, ka šī tauta ir stūrgalvīga.+ 10 Tāpēc nekavē mani, un es, dusmās iededzies, tos iznīcināšu, bet no tevis es likšu celties lielai tautai.”+
11 Taču Mozus lūdzās Jehovu, savu Dievu:+ ”Jehova, kāpēc tev jādeg dusmās pret savu tautu, ko tu ar varenu spēku un stipru roku esi izvedis no Ēģiptes?+ 12 Tad jau ēģiptieši varēs teikt: ”Viņš tos ir izvedis ar ļaunu nolūku, lai nonāvētu kalnos un noslaucītu no zemes virsas!”+ Neļauj vaļu savām karstajām dusmām, iežēlojies* un nesodi savu tautu! 13 Atceries savus kalpus Ābrahāmu, Īzaku un Izraēlu, kuriem tu, pie sevis zvērēdams, apsolīji: ”Es vairošu jūsu pēcnācējus kā zvaigznes debesīs,+ un visu šo zemi, par ko esmu runājis, es došu jūsu pēcnācējiem, lai viņi to iemantotu uz mūžiem.””+
14 Tad Jehova iežēlojās* un neiznīcināja savu tautu, kā bija teicis.+
15 Mozus devās lejup no kalna ar abām liecības plāksnēm,+ kas bija aprakstītas no abām pusēm. 16 Plāksnes bija Dieva darinātas, un rakstu tajās bija iegrebis Dievs.+ 17 Izdzirdējis ļaužu klaigas, Jozua sacīja Mozum: ”Nometnē skan kaujas troksnis!” 18 Bet Mozus atbildēja:
”Tā nav uzvaras dziesma,
nedz arī sakauto vaimanas —
es dzirdu citādu dziedāšanu!”
19 Kad Mozus tuvojās nometnei un ieraudzīja teļu+ un dejošanu, viņš iekaisa dusmās, nometa plāksnes zemē un sadauzīja tās kalna pakājē.+ 20 Teļu, ko ļaudis bija izveidojuši, viņš sadedzināja un saberza putekļos,+ bet putekļus iebēra ūdenī un lika izraēliešiem to dzert.+ 21 Mozus prasīja Āronam: ”Ko šie ļaudis ar tevi ir izdarījuši, ka tu tiem esi uzkrāvis tik lielu grēku?!” 22 Ārons atbildēja: ”Nedusmojies, mans kungs! Tu taču zini, ka šī tauta arvien sliecas uz ļaunu.+ 23 Viņi man teica: ”Uztaisi mums dievu, kas ietu mums pa priekšu, jo mēs nezinām, kas ir noticis ar šo Mozu, šo vīru, kurš mūs izveda no Ēģiptes.”+ 24 Tāpēc es viņiem liku: ”Lai visi, kam ir zelts, ņem to nost un atdod man!” Tad es iemetu zeltu ugunī, un tā tapa šis teļš!”
25 Mozus redzēja, ka tauta ir kļuvusi nevaldāma, jo pretiniekiem par apsmieklu Ārons tai bija devis vaļu. 26 Tad Mozus nostājās nometnes vārtos un sauca: ”Kurš ir Jehovas pusē? Lai nāk pie manis!”+ Un ap viņu sapulcējās visi levīti. 27 Viņš tiem teica: ”Tā saka Jehova, Izraēla Dievs: ”Apjoziet zobenu, izstaigājiet visu nometni no viena gala līdz otram un nonāvējiet pat savu brāli, savu kaimiņu un draugu!””+ 28 Levīti darīja, kā Mozus bija licis, un tajā dienā krita ap trīstūkstoš vīru. 29 Tad Mozus sacīja: ”Tagad veltījiet sevi kalpošanai Jehovam, jo ikviens no jums ir nostājies pret savu paša dēlu un pret savu brāli.+ Tāpēc šodien Dievs jūs svētīs.”+
30 Otrā dienā Mozus tautai teica: ”Jūs esat smagi grēkojuši, tāpēc tagad es kāpšu augšā pie Jehovas — varbūt man izdosies izlūgties piedošanu par jūsu grēku.”+ 31 Mozus atgriezās pie Jehovas un lūdza: ”Šī tauta patiešām ir izdarījusi lielu grēku! Ļaudis bija uztaisījuši sev zelta dievu!+ 32 Tomēr, lūdzams, piedod viņu grēku,+ bet, ja ne — izdzēs mani no savas grāmatas.”+ 33 Taču Jehova Mozum atbildēja: ”No savas grāmatas es izdzēsīšu tikai to, kurš pret mani ir grēkojis. 34 Tagad ej un ved tautu turp, kurp es tev liku! Mans eņģelis ies tev pa priekšu,+ un dienā, kad es prasīšu norēķinu, es sodīšu viņus par grēku.” 35 Jehova sodīja ļaudis par to, ka viņi bija darinājuši teļu — to teļu, ko uztaisīja Ārons.
33 Jehova sacīja Mozum: ”Ej prom no šejienes kopā ar tautu, ko tu izvedi no Ēģiptes, un dodies uz zemi, par kuru es Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam zvērēju, ka došu to viņu pēcnācējiem.+ 2 Es sūtīšu jums pa priekšu eņģeli+ un izdzīšu kanaāniešus, amoriešus, hetiešus, periziešus, hiviešus un jebūsiešus.+ 3 Dodieties uz zemi, kur plūst piens un medus.+ Bet es neiešu kopā ar jums, citādi es ceļā varētu jūs iznīcināt,+ jo jūs esat stūrgalvīga tauta.”+
4 Izdzirdējuši šos bargos vārdus, ļaudis sāka sērot, un neviens neaplika savas rotas. 5 Jehova Mozum teica: ”Saki izraēliešiem: ”Jūs esat stūrgalvīgi ļaudis.+ Vienā mirklī es varētu ieiet jūsu vidū un jūs iznīcināt.+ Tāpēc negreznojieties ar savām rotām, kamēr es izlemšu, ko ar jums iesākt.”” 6 Tā izraēlieši pie Horeba kalna noņēma savas rotas un tās vairs nenēsāja.
7 Mozus uzslēja telti ārpus nometnes, kādu gabalu nostāk, un nosauca to par saiešanas telti*. Ikviens, kas gribēja kaut ko vaicāt Jehovam,+ gāja uz saiešanas telti ārpus nometnes. 8 Kad Mozus devās uz šo telti, visi ļaudis cēlās kājās un, nostājušies katrs pie savas telts ieejas, noraudzījās pakaļ Mozum, kamēr viņš iegāja teltī. 9 Tiklīdz Mozus bija tur iegājis, mākoņu stabs+ nolaidās un stāvēja pie telts ieejas, kamēr Dievs runāja ar Mozu.+ 10 Ikreiz, redzot mākoņu stabu stāvam pie telts, visi cēlās un zemu noliecās pie savas telts ieejas. 11 Jehova runāja ar Mozu vaigu vaigā,+ kā cilvēks sarunājas ar otru cilvēku. Kad Mozus atgriezās nometnē, Jozua,+ Nūna dēls, viņa kalpotājs un palīgs,+ palika teltī.
12 Mozus sacīja Jehovam: ”Tu man liki vest šo tautu, bet nepateici, kuru tu sūtīsi ar mani. Turklāt tu teici: ”Es tevi labi pazīstu*, un tu esi iemantojis manu labvēlību.” 13 Ja es tiešām esmu iemantojis tavu labvēlību, lūdzu, dari man zināmus savus ceļus,+ lai es tevi pazītu un tu arvien būtu pret mani labvēlīgs. Neaizmirsti, ka šie ļaudis ir tava tauta!”+ 14 Dievs viņam atbildēja: ”Es pats iešu tev līdzi+ un došu tev mieru.”+ 15 Mozus sacīja: ”Ja tu pats nenāksi, tad nemaz neved mūs prom no šejienes. 16 Kā gan varēs zināt, ka tu esi labvēlīgs pret mani un pret savu tautu, ja tu nenāksi kopā ar mums, lai es un tava tauta atšķirtos no visām citām tautām uz zemes?”+
17 ”Es izpildīšu arī šo tavu lūgumu,” teica Jehova, ”jo es esmu pret tevi labvēlīgs un tevi labi pazīstu.” 18 Tad Mozus sacīja: ”Lūdzu, parādi man savu diženumu*!” 19 Dievs atbildēja: ”Es ļaušu tev skatīt, cik es esmu labs,* un pasludināšu tavā priekšā savu vārdu — Jehova.+ Es būšu labvēlīgs pret to, pret kuru gribu būt labvēlīgs, un apžēlošos par to, par kuru gribu apžēloties.”+ 20 Bet viņš piebilda: ”Manu seju tu nedrīksti redzēt, jo neviens cilvēks nevar mani redzēt un palikt dzīvs.”
21 Jehova turpināja: ”Lūk, te man blakus ir vieta — nostājies uz klints! 22 Kad es savā spožumā iešu tev garām, es tevi paslēpšu klints plaisā un aizsegšu ar roku, kamēr būšu pagājis garām. 23 Pēc tam es noņemšu roku, un tu mani redzēsi no muguras, bet mana seja nebūs redzama.”+
34 Tad Jehova Mozum sacīja: ”Izkal divas akmens plāksnes, tādas pašas kā iepriekšējās,+ un es uzrakstīšu uz tām vārdus, kas bija uz pirmajām plāksnēm,+ kuras tu sadauzīji.+ 2 Rīt no rīta esi gatavs kāpt Sīnāja kalnā un tur virsotnē nostāties manā priekšā.+ 3 Neviens lai neiet tev līdz, un neviens lai nerādās šajā kalnā, pat sīklopus un liellopus pie tā nedrīkst ganīt.”+
4 Mozus izkala divas akmens plāksnes, tādas pašas kā iepriekšējās, un otrā rītā, agri piecēlies, paņēma abas plāksnes un kāpa Sīnāja kalnā, kā Jehova viņam bija pavēlējis. 5 Tad Jehova nolaidās+ mākonī, nostājās viņam blakus un pasludināja savu vārdu — Jehova.+ 6 Jehova gāja Mozum garām un sauca: ”Jehova, Jehova, žēlsirdīgs+ un līdzjūtīgs+ Dievs, pacietīgs*,+ bagāts mīlestībā*+ un bezgala uzticams*,+ 7 viņš tūkstošiem pauž uzticīgu mīlestību,+ piedodams nodarījumus, pārkāpumus un grēkus,+ bet vainīgos neatstāj nesodītus,+ bērnus un bērnubērnus sodīdams par tēvu grēkiem līdz trešajai un ceturtajai paaudzei.”+
8 Mozus tūlīt pat metās ceļos un paklanījās līdz zemei. 9 Viņš teica: ”Jehova, ja vien es esmu ieguvis tavu labvēlību, lūdzu, Jehova, nāc mums līdzi,+ kaut gan mēs esam stūrgalvīga tauta!+ Piedod mūsu pārkāpumu un grēku+ un padari mūs par savu īpašumu.” 10 Dievs atbildēja: ”Es slēdzu ar jums līgumu: visas tautas acu priekšā es darīšu brīnumus, kādi zemes virsū nav notikuši nevienā tautā,+ un visas apkārtējās tautas redzēs Jehovas darbus, jo tas, ko es jūsu labā darīšu, iedvesīs bijību.+
11 Ņemiet vērā to, ko es jums šodien pavēlu!+ Jūsu acu priekšā es izdzīšu amoriešus, kanaāniešus, hetiešus, periziešus, hiviešus un jebūsiešus.+ 12 Sargieties slēgt vienošanās ar tās zemes iedzīvotājiem, uz kuru jūs dodaties,+ lai tas jums nekļūst par slazdu.+ 13 Nopostiet viņu altārus, sadragājiet viņu elku akmeņus un nocērtiet viņu elku stabus*!+ 14 Nezemojieties nevienam citam dievam,+ jo Jehova prasa pilnīgu uzticību* — viņš ir Dievs, kas prasa pilnīgu uzticību*.+ 15 Neslēdziet nekādas vienošanās ar tās zemes iedzīvotājiem, citādi, kad viņi pielūgs savus dievus* un tiem upurēs,+ viņi aicinās arī jūs un jūs piedalīsieties viņu upurmielastos.+ 16 Tad jūs ņemsiet viņu meitas par sievām saviem dēliem,+ un tās ne tikai pašas pielūgs savus dievus*, bet pamudinās uz to arī jūsu dēlus.+
17 Netaisiet sev izlietus dievus.+
18 Sviniet Neraudzētās maizes svētkus.+ Septiņas dienas ēdiet neraudzētu maizi, kā es jums esmu pavēlējis; dariet to noteiktajā laikā ābība* mēnesī,+ jo ābība mēnesī jūs izgājāt no Ēģiptes.
19 Visi pirmdzimtie dēli ir mani,+ arī visi jūsu lopu pirmdzimtie, kā vērši, tā auni.+ 20 Pirmdzimtais ēzelēns jums ir jāizpērk ar aitu, bet, ja jūs to neizpērkat, jums jālauž tam sprands. Visi pirmdzimtie dēli jums ir jāizpērk.+ Neviens lai nenāk manā priekšā tukšām rokām.
21 Sešas dienas strādājiet, bet septītajā atpūtieties*,+ pat ja ir aršanas vai pļaujas laiks.
22 Sviniet Nedēļu svētkus, kuros jums jānes ziedojums no savu kviešu pirmās ražas, un Ražas ievākšanas svētkus* gada beigās.+
23 Trīs reizes gadā visiem vīriešiem ir jānāk Kunga Jehovas, Izraēla Dieva, priekšā.+ 24 Es izdzīšu tautas, jums tuvojoties,+ un paplašināšu jūsu robežas, un neviens neiekāros jūsu zemi, kamēr jūs trīs reizes gadā iesiet stāties sava Dieva Jehovas priekšā.
25 Kopā ar upura asinīm neupurējiet man neko raudzētu,+ un Pashas svētku upuri nedrīkst glabāt līdz rītam.+
26 Labāko no savas zemes pirmās ražas nesiet uz sava Dieva Jehovas namu.+
Nevāriet kazlēnu tā mātes pienā!”+
27 Jehova Mozum teica: ”Uzraksti šos vārdus,+ jo, pamatojoties uz šiem vārdiem, es slēdzu līgumu ar tevi un Izraēlu.”+ 28 Mozus palika kalnā pie Jehovas četrdesmit dienas un četrdesmit naktis un tikmēr ne ēda, ne dzēra.+ Viņš* uzrakstīja uz plāksnēm līguma vārdus — desmit baušļus*.+
29 Tad Mozus nokāpa no Sīnāja kalna ar abām liecības plāksnēm.+ Mozus seja spīdēja, jo viņš bija runājis ar Dievu, taču, lejup kāpdams, viņš to nezināja. 30 Kad Ārons un visi izraēlieši ieraudzīja Mozu, tie pamanīja, ka viņa seja spīd, un baidījās viņam tuvoties.+
31 Bet Mozus tos pasauca, un tad Ārons un visi tautas vadoņi pienāca pie viņa, un Mozus ar tiem runāja. 32 Pēc tam pienāca arī pārējie izraēlieši, un viņš tiem nodeva visas pavēles, kuras bija saņēmis no Jehovas Sīnāja kalnā.+ 33 Kad Mozus beidza ar tiem runāt, viņš aizklāja seju ar apsegu.+ 34 Bet, dodamies teltī, lai runātu ar Jehovu, Mozus noņēma apsegu un to neuzlika, līdz bija jāiet ārā.+ Tad viņš devās laukā un pavēstīja izraēliešiem pavēles, ko bija saņēmis,+ 35 un izraēlieši redzēja, ka Mozus seja spīd. Bet Mozus atkal aizsedza seju līdz brīdim, kad viņš gāja runāt ar Dievu.+
35 Tad Mozus sapulcināja visus izraēliešus un tiem sacīja: ”Šīs ir pavēles, ko Jehova ir licis pildīt:+ 2 sešas dienas strādājiet, bet septītā lai jums ir svēta, lai tas ir sabats — pilnīgas atpūtas diena par godu Jehovam.+ Ikvienam, kas tajā strādā, ir jāmirst.+ 3 Sabata dienā jūs nedrīkstat iededzināt uguni savās mājvietās.”
4 Mozus teica visai izraēliešu tautai: ”Jehova ir pavēlējis: 5 dodiet Jehovam ziedojumus!+ Lai ikviens, kam dāsna sirds,+ nes ziedojumus Jehovam: zeltu, sudrabu un varu, 6 zilu, purpurkrāsas un košsarkanu dziju, smalku linu un kazas vilnu,+ 7 sarkani krāsotas aunādas, roņādas, akācijas koku, 8 eļļu gaismeklim, balzamu svaidāmajai eļļai un smaržīgam kvēpināmajam,+ 9 kā arī oniksus un citus akmeņus efodam+ un krūšu zīmei.+
10 Lai ikviens no jums, kas ir prasmīgs,+ nāk un darina visu, ko Jehova ir pavēlējis: 11 mājokli ar tā pārsegiem, āķus, rāmjus, šķērskokus, stabus un pamatnes; 12 šķirstu,+ tā nesamās kārtis,+ vāku+ un priekškaru,+ kas to aizsedz; 13 galdu,+ tā nesamās kārtis, visus tā piederumus un Dieva priekšā liekamās maizes;+ 14 gaismekli,+ tā piederumus, lampas un eļļu apgaismošanai;+ 15 kvēpināšanas altāri+ un tā nesamās kārtis; svaidāmo eļļu un smaržīgu kvēpināmo;+ mājokļa ieejas aizkaru; 16 dedzināmo upuru altāri,+ tā vara režģi, nesamās kārtis un visus tā piederumus; mazgājamo trauku un tā pamatni;+ 17 pagalma priekškarus,+ tā stabus un pamatnes, pagalma ieejas aizkaru, 18 mājokļa un pagalma mietiņus un virves;+ 19 smalki austas drēbes+ kalpošanai svētnīcā, priestera Ārona svētās drēbes+ un viņa dēlu drēbes priesteru amatam.”
20 Tad Mozus sasauktie izraēlieši izklīda, 21 un ikviens, ko sirds mudināja+ un kam bija labprātīgs gars, nāca un atnesa savu ziedojumu Jehovam, lai darinātu saiešanas telti, visus kalpošanas piederumus un svētās drēbes. 22 Nāca kā vīrieši, tā sievietes, visi, kam bija dāsna sirds, un ziedoja piespraudes, auskarus, gredzenus un citas rotas — visādas zeltlietas. Šo zeltu viņi dāvināja* Jehovam.+ 23 Ikviens, kam bija zila, purpurkrāsas un košsarkana dzija, smalks lins, kazas vilna, sarkani krāsotas aunādas un roņādas, tos atnesa. 24 Visi, kas vēlējās ziedot sudrabu un varu, ziedoja to Jehovam, un tie, kam bija akācijas koks, to atnesa darba veikšanai.
25 Visas prasmīgās vērpējas+ atnesa zilu, purpurkrāsas un košsarkanu dziju un smalku linu, ko savām rokām bija savērpušas. 26 Ikviena sieviete, ko sirds mudināja un kas to labi prata, vērpa kazas vilnu.
27 Vadoņi atnesa oniksus un citus akmeņus efodam un krūšu zīmei,+ 28 balzamu, kā arī eļļu gaismeklim, svaidāmajai eļļai+ un smaržīgam kvēpināmajam.+ 29 Visi vīrieši un sievietes, ko sirds mudināja, deva ziedojumus darbam, kuru Jehova ar Mozus starpniecību bija pavēlējis veikt; tā izraēlieši nesa labprātīgu upuri Jehovam.+
30 Tad Mozus izraēliešiem teica: ”Lūk, Jehova ir izraudzījies Becaleēlu, Hūra dēla Ūrija dēlu no Jūdas cilts,+ 31 un ir piepildījis viņu ar Dieva garu, dodams viņam gudrību, sapratni, zināšanas un prasmes visādos amatos, 32 lai viņš mācētu izdomāt mākslas darbus, strādāt ar zeltu, sudrabu un varu, 33 apstrādāt un iestiprināt ietvarā dārgakmeņus, kā arī apstrādāt koku, izgatavojot visādus mākslinieciskus priekšmetus. 34 Dievs ir piešķīris viņam un arī Oholiābam,+ Ahisāmāha dēlam no Dana cilts, spēju mācīt citus 35 un prasmi*+ veikt visādus amatnieku darbus, aust audumus, izaust rakstus un izšūt ar zilu, purpurkrāsas un košsarkanu dziju un smalku linu. Viņi pratīs visu paveikt un meistarīgi darināt ar izdomu.
36 Becaleēls lai strādā kopā ar Oholiābu un visiem prasmīgajiem vīriem, kam Jehova ir devis gudrību un sapratni, lai tie prastu paveikt visus darbus svētnīcas celšanā, kā Jehova ir pavēlējis.”+
2 Mozus aicināja Becaleēlu, Oholiābu un visus prasmīgos vīrus, kam Jehova bija piešķīris gudrību,+ it visus, ko sirds mudināja ķerties pie darba,+ 3 un viņi paņēma no Mozus ziedojumus,+ ko izraēlieši bija atnesuši svētnīcas celšanai. Bet ļaudis joprojām ik rītu nesa viņam labprātīgus ziedojumus.
4 Tad meistari, kas darīja svēto darbu, cits pēc cita nāca 5 un teica Mozum: ”Ļaudis ziedo daudz vairāk, nekā ir vajadzīgs darbam, ko Jehova ir pavēlējis veikt.” 6 Tāpēc Mozus visā nometnē lika izziņot: ”Lai ne vīrieši, ne sievietes vairs neko nenes svētnīcai!” Tad ļaudis pārstāja nest savus ziedojumus. 7 Saziedotā bija pietiekami, lai paveiktu visu darbu, un vēl palika pāri.
8 Meistari+ noauda mājoklim+ desmit telts audeklus no smalki vērpta lina un zilas, purpurkrāsas un košsarkanas dzijas; uz tiem tika izšūti ķerubi.+ 9 Katrs audekls bija divdesmit astoņas olektis garš un četras olektis plats*. Visi audekli bija viena izmēra. 10 Piecus audeklus viņš* sašuva vienā gabalā, un arī otrus piecus audeklus viņš sašuva vienā gabalā 11 un darināja zilas cilpas gan viena, gan otra gabala malā, kur tiem bija jāsavienojas. 12 Viņš uztaisīja piecdesmit cilpas vienam gabalam un piecdesmit cilpas otram gabalam tā, lai savienojuma vietā cilpas būtu cita citai pretī. 13 Tad viņš izgatavoja piecdesmit zelta āķus un ar tiem savienoja gabalus kopā, lai mājoklis būtu viens vesels.
14 Pēc tam viņš noauda mājokļa pārsegam vienpadsmit telts audeklus no kazas vilnas.+ 15 Katrs audekls bija trīsdesmit olektis garš un četras olektis plats*. Visi vienpadsmit audekli bija viena izmēra. 16 Piecus audeklus viņš sašuva vienā gabalā, un arī atlikušos sešus audeklus viņš sašuva vienā gabalā, 17 un viņš uztaisīja piecdesmit cilpas gan viena, gan otra gabala malā, kur tiem bija jāsavienojas. 18 Tāpat viņš izgatavoja piecdesmit vara āķus telts sastiprināšanai, lai tā būtu viens vesels.
19 Viņš darināja teltij pārsegu no sarkani krāsotām aunādām un virsējo pārsegu no roņādām.+
20 No akācijas koka+ viņš uztaisīja mājoklim rāmjus, kas bija jāuzslien stateniski.+ 21 Katrs rāmis bija desmit olektis augsts un pusotru olekti plats*, 22 un katram rāmim bija divas tapas, viena otrai blakus*. Tādas viņš uztaisīja visiem mājokļa rāmjiem. 23 Viņš darināja divdesmit rāmjus mājokļa dienvidu pusei. 24 Šiem divdesmit rāmjiem viņš izgatavoja četrdesmit sudraba pamatnes, zem katra rāmja bija divas pamatnes tā divām tapām.+ 25 Arī otrai mājokļa pusei, kas pret ziemeļiem, viņš uztaisīja divdesmit rāmjus 26 un četrdesmit sudraba pamatnes: pa divām zem katra rāmja.
27 Mājokļa aizmugurei, kas pret rietumiem, viņš uztaisīja sešus rāmjus.+ 28 Mājokļa aizmugurējiem stūriem viņš uztaisīja divus rāmjus, 29 kas bija divkārši no apakšas līdz pat augšai, līdz pirmajam gredzenam. Tādus viņš darināja abus šos rāmjus — divus stūra balstus. 30 Tātad pavisam aizmugurē bija astoņi rāmji ar sešpadsmit sudraba pamatnēm, pa divām zem katra rāmja.
31 Viņš izgatavoja arī šķērskokus no akācijas koka: piecus rāmjiem vienā mājokļa pusē,+ 32 piecus rāmjiem otrā mājokļa pusē un piecus rāmjiem mājokļa aizmugurē, kas pret rietumiem. 33 Viņš uztaisīja vidējo šķērskoku, kam bija jāiet rāmjiem pa vidu, sniedzoties no viena gala līdz otram. 34 Rāmjus viņš pārklāja ar zeltu, izgatavoja zelta gredzenus, caur kuriem izbāzt šķērskokus, un pārklāja šķērskokus ar zeltu.+
35 Tad viņš noauda priekškaru+ no zilas, purpurkrāsas un košsarkanas dzijas un smalki vērpta lina un izšuva uz tā ķerubus.+ 36 Viņš uztaisīja tam četrus ar zeltu pārklātus akācijas koka stabus, kuriem bija zelta vadži, un izlēja tiem četras sudraba pamatnes. 37 Telts ieejai viņš darināja aizkaru no zilas, purpurkrāsas un košsarkanas dzijas un smalki vērpta lina,+ 38 kā arī piecus stabus un to vadžus. Stabu augšgalus un stiprinājumus* viņš pārklāja ar zeltu, bet piecas stabu pamatnes bija no vara.
37 Becaleēls+ izgatavoja šķirstu+ no akācijas koka — divarpus olektis garu, pusotru olekti platu un pusotru olekti augstu*.+ 2 Gan no iekšpuses, gan ārpuses viņš to pārklāja ar tīru zeltu un darināja tam visapkārt zelta apmali.+ 3 Viņš arī izlēja tam četrus zelta gredzenus un piestiprināja virs tā četrām kājām: divus vienā pusē un divus otrā. 4 Tad viņš uztaisīja kārtis no akācijas koka, pārklāja tās ar zeltu+ 5 un izbāza cauri gredzeniem šķirsta sānos, lai šķirstu varētu nest.+
6 Viņš darināja vāku no tīra zelta,+ divarpus olektis garu un pusotru olekti platu,+ 7 un izkala no zelta divus ķerubus,+ pa vienam katrā vāka galā.+ 8 Ķerubi bija abos vāka galos — viens vienā, otrs otrā. 9 Ķerubiem abi spārni pletās pār vāku, aizsedzot to no augšas,+ un ķerubi bija novietoti viens otram pretī, bet viņu sejas bija pavērstas pret vāku.+
10 Pēc tam viņš izgatavoja galdu no akācijas koka,+ divas olektis garu, vienu olekti platu un pusotru olekti augstu*,+ 11 pārklāja to ar tīru zeltu un darināja tam visapkārt zelta apmali. 12 Viņš izveidoja galdam visapkārt līsti plaukstas* platumā un uztaisīja tai zelta apmali. 13 Viņš arī izlēja četrus zelta gredzenus un piestiprināja tos četros galda stūros, pie tā četrām kājām. 14 Gredzeni bija tieši zem līstes — tie bija galda nesamo kāršu turētāji. 15 Viņš uztaisīja ar zeltu pārklātas kārtis no akācijas koka, lai ar tām galdu nestu. 16 Vēl viņš no tīra zelta izgatavoja piederumus, kam jābūt uz galda: bļodas, kausus, upurtraukus un krūkas lejamiem upuriem.+
17 Tad viņš darināja gaismekli+ no tīra zelta. Viņš to izkala no viena gabala — tā kāju ar pamatni, žuburus, kausiņus, bumbuļus un ziedus.+ 18 No gaismekļa kājas atzarojās seši žuburi: trīs vienā pusē un trīs otrā. 19 Vienam žuburam bija trīs mandeļziediem līdzīgi kausiņi, bumbuļi un ziedi, un arī nākamajam žuburam bija trīs mandeļziediem līdzīgi kausiņi, bumbuļi un ziedi, un tā tas bija visiem sešiem žuburiem, kas atzarojās no gaismekļa. 20 Gaismekļa kājai bija četri mandeļziediem līdzīgi kausiņi ar bumbuļiem un ziediem. 21 Zem katra žuburu pāra, kas atzarojās no kājas, bija pa bumbulim — tā tas bija visiem trīs žuburu pāriem*. 22 Gaismeklis ar visiem bumbuļiem un žuburiem bija izkalts no viena gabala; tas bija no tīra zelta. 23 Viņš tam no tīra zelta uztaisīja septiņas lampas,+ kā arī dakts knaibles un nodeguļu traukus. 24 Gaismekli kopā ar visiem tā piederumiem viņš izgatavoja no talenta* tīra zelta.
25 Viņš uztaisīja kvēpināšanas altāri+ no akācijas koka. Tas bija četrstūrains, olekti garš, olekti plats un divas olektis augsts*. Altāra ragi bija vienā gabalā ar to.+ 26 Viņš pārklāja to ar tīru zeltu, gan virspusi, gan sānu malas, gan ragus, un darināja tam visapkārt zelta apmali. 27 Zem apmales divās pretējās pusēs viņš uztaisīja altārim divus zelta gredzenus, caur kuriem izbāzt nesamās kārtis. 28 Kārtis viņš uztaisīja no akācijas koka un pārklāja ar zeltu. 29 Viņš pagatavoja arī svētu svaidāmo eļļu+ un tīru, smaržīgu kvēpināmo,+ kā to dara prasmīgi smaržu gatavotāji.
38 Viņš uztaisīja dedzināmo upuru altāri no akācijas koka, tas bija četrstūrains, piecas olektis garš, piecas olektis plats un trīs olektis augsts*.+ 2 Tā četros stūros viņš darināja ragus, kas bija vienā gabalā ar altāri, un pārklāja altāri ar varu.+ 3 Pēc tam viņš izgatavoja visus altāra piederumus: podus, lāpstas, bļodas, dakšas un ogļu traukus. Visus šos piederumus viņš uztaisīja no vara. 4 Viņš arī uztaisīja altārim restes — vara režģi, ko ievietoja zem altāra apmales, tā ka režģis atradās altāra pusaugstumā. 5 Četros stūros, blakus vara režģim, viņš izlēja četrus gredzenus, caur kuriem izbāzt kārtis. 6 Kārtis viņš izgatavoja no akācijas koka un pārklāja ar varu. 7 Viņš izbāza kārtis cauri gredzeniem altāra sānos, lai to varētu nest. Altāri viņš uztaisīja no dēļiem, tukšu vidu.
8 No spoguļiem*, ko bija ziedojušas sievietes, kuras noteiktā kārtībā kalpoja pie saiešanas telts ieejas, viņš izgatavoja vara mazgājamo trauku+ ar vara pamatni.
9 Pēc tam viņš izveidoja pagalmu.+ Pagalma dienvidu pusei viņš darināja simt olektis* garu priekškaru no smalki vērpta lina+ 10 ar divdesmit stabiem un divdesmit vara pamatnēm. Stabu vadži un stiprinājumi* bija no sudraba. 11 Arī ziemeļu pusē priekškars bija simt olektis garš ar divdesmit stabiem un divdesmit vara pamatnēm, un stabu vadži un stiprinājumi bija no sudraba. 12 Pagalma rietumu pusē priekškars bija piecdesmit olektis* garš ar desmit stabiem un desmit pamatnēm, un stabu vadži un stiprinājumi bija no sudraba. 13 Arī austrumu pusē, pret saullēktu, pagalms bija piecdesmit olektis plats. 14 Uz vienu pusi no pagalma ieejas priekškars bija piecpadsmit olektis* garš ar trim stabiem un trim pamatnēm, 15 un tāpat uz otru pusi no ieejas tas bija piecpadsmit olektis garš ar trim stabiem un trim pamatnēm. 16 Viss priekškars apkārt pagalmam bija no smalka linu auduma. 17 Stabu pamatnes bija no vara, un to vadži un stiprinājumi — no sudraba, stabu augšgali bija pārklāti ar sudrabu, un visiem pagalma stabiem bija sudraba stiprinājumi.+
18 Pagalma ieejas aizkars bija noausts no zilas, purpurkrāsas un košsarkanas dzijas un smalki vērpta lina. Tas bija divdesmit olektis garš un, tāpat kā pagalma priekškars, piecas olektis augsts*.+ 19 Tā četri stabi ar četrām pamatnēm bija no vara, bet to vadži, augšgalu pārklājums un stiprinājumi — no sudraba. 20 Visi mājokļa un pagalma mietiņi bija no vara.+
21 Pēc Mozus pavēles tika uzskaitīti visi mājoklim, liecības teltij,+ izmantotie materiāli. Šo darbu veica levīti+ priestera Ārona dēla Itamāra+ vadībā. 22 Becaleēls,+ Hūra dēla Ūrija dēls no Jūdas cilts, izdarīja visu, ko Jehova Mozum bija pavēlējis. 23 Kopā ar viņu strādāja Oholiābs,+ Ahisāmāha dēls no Dana cilts, amatu meistars, kas prata izaust rakstus un izšūt ar zilu, purpurkrāsas un košsarkanu dziju un smalku linu.
24 Viss ziedotais* zelts, kas tika izlietots svētnīcas celšanai,+ bija 29 talenti* un 730 šekeļi* pēc svētās vietas šekeļa* svara. 25 Sudrabs, ko bija devuši saskaitītie tautas vīrieši, bija 100 talenti* un 1775 šekeļi* pēc svētās vietas šekeļa svara, 26 pa pusšekelim* pēc svētās vietas šekeļa svara no katra vīrieša, kas bija saskaitīts, — no visiem, sākot ar divdesmit gadu vecumu+ (kopskaitā to bija 603 550).+
27 Svētnīcas un priekškara pamatņu liešanai tika izmantoti 100 talenti sudraba — 100 talenti 100 pamatnēm, pa talentam katrai pamatnei.+ 28 1775 šekeļus viņš izmantoja, lai izgatavotu stabiem vadžus un stiprinājumus un pārklātu stabu augšgalus.
29 Ziedotā* vara daudzums bija 70 talenti* un 2400 šekeļi*. 30 No tā viņš uztaisīja pamatnes saiešanas telts ieejai, vara altāri, tā vara režģi un visus altāra piederumus, 31 pamatnes pagalmam un tā ieejai, kā arī visus mājokļa un pagalma mietiņus.+
39 No zilas, purpurkrāsas un košsarkanas dzijas+ meistari darināja smalki austas drēbes kalpošanai svētnīcā un Ārona svētās drēbes,+ kā Jehova Mozum bija pavēlējis.
2 Viņš* izgatavoja efodu+ no zelta un no zilas, purpurkrāsas un košsarkanas dzijas un smalki vērpta lina. 3 Meistari izkala zeltu plānās plāksnēs un sagrieza pavedienos, ko iestrādāja starp zilajām, purpurkrāsas un košsarkanajām dzijām un smalko linu, izšujot rakstus. 4 Pēc tam viņi darināja efodam plecu daļas, kas savienoja abas tā puses. 5 Josta, ar kuru efods bija sienams,+ tika noausta no tāda paša materiāla: zelta, zilas, purpurkrāsas un košsarkanas dzijas un smalki vērpta lina, kā Jehova Mozum bija pavēlējis.
6 Tad viņi ievietoja zelta ietvaros oniksus, kuros kā uzraksts zīmogā bija iegriezti Izraēla dēlu vārdi,+ 7 un viņš piestiprināja tos pie efoda plecu daļām, lai šie akmeņi būtu atgādinājums Izraēla dēliem*,+ kā Jehova Mozum bija pavēlējis. 8 Pēc tam viņš darināja meistarīgi austu krūšu zīmi,+ tāpat kā efodu, no zelta, zilas, purpurkrāsas un košsarkanas dzijas un smalki vērpta lina.+ 9 Tā bija četrstūraina, divkārt salocīta, sprīdi* gara un sprīdi plata. 10 Tajā tika iestrādātas četras dārgakmeņu rindas. Pirmajā rindā bija rubīns, topāzs un smaragds, 11 otrajā — tirkīzs, safīrs un jašma, 12 trešajā — lešemakmens*, ahāts un ametists, 13 ceturtajā — hrizolīts, onikss un nefrīts. Tie bija iestiprināti zelta ietvaros. 14 Šo akmeņu bija divpadsmit, atbilstoši Izraēla dēlu vārdiem. Uz katra akmens bija savs vārds kā zīmoga griezums — pa vienam katrai no divpadsmit ciltīm.
15 Uz krūšu zīmes bija tīra zelta važiņas, savītas kā auklas.+ 16 Meistari uztaisīja divus zelta ietvarus un divus zelta gredzenus, piestiprināja gredzenus krūšu zīmei abos augšējos stūros 17 un izvēra cauri gredzeniem divas vītās zelta važiņas. 18 Abām važiņām otru galu efoda priekšpusē viņi piestiprināja pie ietvariem uz efoda plecu daļām. 19 Tad viņi uztaisīja divus zelta gredzenus un piestiprināja tos abos krūšu zīmes apakšējos stūros tajā pusē, kas pieguļ efodam.+ 20 Pēc tam viņi izgatavoja vēl divus zelta gredzenus un efoda ārpusē piestiprināja tos apakšā pie plecu daļām, virs tās vietas, kur austā josta savienojas ar efodu. 21 Ar zilu auklu, kas bija piestiprināta pie krūšu zīmes gredzeniem, krūšu zīmi piesēja pie efoda gredzeniem, lai tā atrastos uz efoda virs austās jostas un stingri turētos vietā, kā Jehova Mozum bija pavēlējis.
22 Viņš darināja zem efoda velkamos virssvārkus bez piedurknēm — noaustus pilnībā no zilas dzijas.+ 23 To kakla izgriezumam bija tāda mala kā kara krekla izgriezumam, lai tas neplīstu. 24 Gar virssvārku apakšmalu meistari darināja granātābolus no kopā savērptas zilas, purpurkrāsas un košsarkanas dzijas, 25 un viņi uztaisīja arī tīra zelta zvārguļus un piestiprināja tos starp granātāboliem visapkārt gar virssvārku apakšmalu. 26 Tā zvārguļi un granātāboli pamīšus rindojās gar kalpošanai domāto virssvārku apakšmalu, kā Jehova Mozum bija pavēlējis.
27 Pēc tam viņi Āronam un viņa dēliem darināja garus kreklus, austus no smalki vērpta lina,+ 28 kā arī smalka lina turbānu,+ greznas smalka lina galvassegas,+ smalka lina bikses+ 29 un jostu, austu no smalki vērpta lina un zilas, purpurkrāsas un košsarkanas dzijas, kā Jehova Mozum bija pavēlējis.
30 Visbeidzot viņi no tīra zelta uztaisīja spožu plāksni, svēto diadēmu,* un uz tās kā zīmoga griezumu iegravēja uzrakstu ”Jehova ir svēts”*.+ 31 Viņi pie tās piestiprināja zilu auklu, lai to uzsietu uz turbāna, kā Jehova Mozum bija pavēlējis.
32 Tā viss darbs pie mājokļa, saiešanas telts, izgatavošanas tika pabeigts. Izraēlieši izdarīja visu, kā Jehova Mozum bija pavēlējis.+ Tieši tā viņi izdarīja.
33 Tad viņi atnesa mājokļa daļas+ pie Mozus; viņi atnesa telti+ un visus tās piederumus: āķus,+ rāmjus,+ šķērskokus,+ stabus un pamatnes,+ 34 pārsegu no sarkani krāsotām aunādām,+ pārsegu no roņādām, priekškaru šķirsta aizsegšanai,+ 35 liecības šķirstu, tā kārtis+ un vāku,+ 36 galdu, visus tā piederumus+ un Dieva priekšā liekamās maizes, 37 tīra zelta gaismekli+ ar tā lampu rindu, visus tā piederumus+ un eļļu apgaismošanai,+ 38 zelta altāri,+ svaidāmo eļļu,+ smaržīgu kvēpināmo,+ telts ieejas aizkaru,+ 39 vara altāri,+ tā vara režģi, kārtis+ un visus piederumus,+ mazgājamo trauku ar tā pamatni,+ 40 pagalma priekškaru, stabus un pamatnes,+ pagalma ieejas aizkaru,+ virves un mietiņus,+ visus piederumus kalpošanai mājoklī, saiešanas teltī, 41 smalki austās drēbes kalpošanai svētnīcā, priestera Ārona svētās drēbes+ un viņa dēlu drēbes priesteru amatam.
42 Izraēlieši visu izdarīja tā, kā Jehova Mozum bija pavēlējis.+ 43 Mozus pārbaudīja visu paveikto un redzēja, ka viņi ir izdarījuši darbu tieši tā, kā Jehova bija pavēlējis, un Mozus viņus svētīja.
40 Tad Jehova sacīja Mozum: 2 ”Pirmā mēneša pirmajā dienā uzcel mājokli, saiešanas telti.+ 3 Novieto tajā liecības šķirstu+ un aizsedz šķirstu ar priekškaru.+ 4 Ienes iekšā galdu+ un sakārto uz tā piederumus, ienes arī gaismekli+ un iededz tā lampas.+ 5 Noliec zelta kvēpināšanas altāri+ iepretī liecības šķirstam un piekar aizkaru mājokļa ieejai.+
6 Novieto dedzināmo upuru altāri+ saiešanas telts ieejas priekšā, 7 noliec mazgājamo trauku starp saiešanas telti un altāri un piepildi to ar ūdeni.+ 8 Pēc tam izveido apkārt pagalmu+ un piekar pagalma ieejas aizkaru.+ 9 Tad ņem svaidāmo eļļu+ un svaidi mājokli un visu, kas tur ir.+ Iesvētī mājokli un visus tā piederumus, lai tas būtu svēts. 10 Svaidi dedzināmo upuru altāri un visus tā piederumus, iesvētī to, lai tas būtu īpaši svēts.+ 11 Svaidi arī mazgājamo trauku un tā pamatni, lai to iesvētītu.
12 Pēc tam atved Āronu un viņa dēlus pie saiešanas telts ieejas un liec tiem mazgāties* ūdenī.+ 13 Ietērp Āronu svētajās drēbēs+ un svaidi viņu,+ lai iesvētītu par manu priesteri. 14 Tad atved viņa dēlus, uzvelc tiem garos kreklus+ 15 un, tāpat kā tu svaidīji viņu tēvu, svaidi arī viņus,+ lai viņi kļūst par maniem priesteriem, un šis svaidījums apstiprinās, ka priesteru amats viņiem ir piešķirts uz paaudžu paaudzēm.”+
16 Mozus darīja visu tā, kā Jehova viņam bija pavēlējis.+ Tieši tā viņš darīja.
17 Otrā gada pirmā mēneša pirmajā dienā mājoklis tika uzcelts.+ 18 Kad Mozus cēla mājokli, viņš novietoja tā pamatnes,+ uzslēja rāmjus,+ ievietoja šķērskokus+ un uzslēja stabus. 19 Mozus izpleta pār mājokli telts pārsegu+ un uzklāja virsū pārējos pārsegus,+ kā Jehova viņam bija pavēlējis.
20 Tad viņš ievietoja šķirstā+ liecības plāksnes,+ pielika šķirstam kārtis+ un uzlika tam vāku.+ 21 Mozus ienesa šķirstu mājoklī un piekāra priekškaru,+ aizsedzot liecības šķirstu,+ kā Jehova viņam bija pavēlējis.
22 Pēc tam viņš saiešanas teltī, mājokļa ziemeļu pusē, šaipus priekškaram novietoja galdu+ 23 un sakārtoja uz tā maizes+ Jehovas priekšā, kā Jehova viņam bija pavēlējis.
24 Pretī galdam, mājokļa dienvidu pusē, Mozus saiešanas teltī nolika gaismekli+ 25 un iededza lampas+ Jehovas priekšā, kā Jehova viņam bija pavēlējis.
26 Pēc tam viņš saiešanas teltī priekškara priekšā nolika zelta altāri,+ 27 uz kura dedzināt smaržīgu kvēpināmo,+ kā Jehova viņam bija pavēlējis.
28 Tad viņš piekāra mājokļa ieejas aizkaru.+
29 Pie saiešanas telts ieejas viņš novietoja dedzināmo upuru altāri,+ lai upurētu uz tā dedzināmos upurus+ un labības upurus, kā Jehova viņam bija pavēlējis.
30 Starp saiešanas telti un altāri viņš nolika mazgājamo trauku un piepildīja to ar ūdeni.+ 31 Šajā ūdenī Mozus, Ārons un viņa dēli mazgāja rokas un kājas. 32 Kad vien viņi gāja uz saiešanas telti vai tuvojās altārim, viņi mazgājās,+ kā Jehova Mozum bija pavēlējis.
33 Visbeidzot viņš apkārt mājoklim un altārim izveidoja pagalmu+ un piekāra pagalma ieejas aizkaru.+
Tā Mozus pabeidza darbu. 34 Tad mākonis apsedza saiešanas telti, un mājokli piepildīja Jehovas spožums*.+ 35 Un Mozus nevarēja ieiet saiešanas teltī, jo pār to klājās mākonis un Jehovas spožums pildīja mājokli.+
36 Kamēr vien izraēlieši ceļoja pa tuksnesi, ikreiz, kad mākonis pacēlās no mājokļa, viņi devās ceļā.+ 37 Bet, ja mākonis nepacēlās, viņi palika uz vietas.+ 38 Visa viņu ceļojuma laikā dienā pār mājokli klājās Jehovas mākonis, bet naktī virs tā dega uguns — to redzēja visa Izraēla tauta.+
Vai ”pārklāja to ar asfaltu un piķi”. Sk. ”asfalts” skaidrojošajā vārdnīcā.
Noz. ”izvilktais”, t.i., izglābtais no ūdens.
Saukts arī par Jetru.
Noz. ”ienācējs tur”.
Burt. ”tava tēva”.
Burt. ”kalposiet Dievam”.
Sk. pielikumu A4.
Burt. ”tā ir mana piemiņa”.
Burt. ”ar tavu muti”.
Burt. ”Runā ar viņu un liec vārdus viņa mutē”.
T.i., Dieva pārstāvis.
Burt. ”zīmes”.
Ebr. nefeš. Sk. ”dvēsele” skaidrojošajā vārdnīcā.
Vai ”nocietinās”.
T.i., eņģelis, kas pārstāvēja Jehovu.
Iesp., domāts Mozus dēls.
Iesp., domāts Jehovas eņģelis.
Burt. ”vākt rugājus salmiem”.
Acīmredzot norāde uz to, ka viņiem nebija pilnīgas izpratnes par šī vārda nozīmi.
Burt. ”izpirkšu”.
Burt. ”esmu ar neapgraizītām lūpām”.
Burt. ”esmu tevi iecēlis faraonam par Dievu”.
Burt. ”kalpo man”.
Iesp., domāta spēcīga zibeņošana.
Jeb ”speltas kvieši”.
Burt. ”mums būs par slazdu”.
Vai ”un debesis satumsa”.
Acīmredzot Mozus.
Burt. ”Niedru jūrā”.
Burt. ”ne nagu”.
Burt. ”kalpotu mūsu Dievam Jehovam”.
Burt. ”starp diviem vakariem”.
Noz. ”pāriešana; paiešana garām”.
Ebr. vārds, kas tulkots ”mūžīgs”, ne vienmēr izsaka domu par mūžību burtiskā nozīmē. Tas var norādīt arī uz ilgu, nenoteiktu laikposmu.
Vai ”ir jāsoda ar nāvi”.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Burt. ”vīru kājnieku”. Acīmredzot domāti vīrieši, kas spējīgi karot.
Acīmredzot šajā periodā ir iekļauts ne tikai Ēģiptē, bet arī Kanaānā nodzīvotais laiks.
Sk. pielikumu B15.
Burt. ”starp acīm”.
Burt. ”ar paceltu roku”.
Rīta sardze ilga aptuveni no diviem naktī līdz sešiem rītā.
Jah ir vārda Jehova saīsināta forma.
Burt. ”izpircis”.
Noz. ”rūgtums”.
Vai ”godu; diženumu”.
2,2 l. Sk. pielikumu B14.
Vai ”sabata atpūta”.
Vai ”atpūtās”.
Iesp., nosaukums cēlies no jautājuma ”Kas tas ir?” (ebr. mān hū).
Iesp., tā bija lāde svarīgu dokumentu glabāšanai.
Ēfa atbilst 22 l.
Burt. ”pārbaudāt”.
Noz. ”pārbaudījums”.
Noz. ”nesaskaņas; strīds”.
Burt. ”zem debesīm”.
Ebr. jehwā nissī.
Noz. ”ienācējs tur”.
Noz. ”Dievs ir mans palīgs”.
Vai ”ienīst negodīgu peļņu”.
Ebr. tekstā šajā vietā atrodami arī vārdi ”tajā pašā dienā”. Iesp., domāta diena, kad izraēlieši atstāja Refidīmu.
Burt. ”priesteru valsts”.
Vai ”prasa pielūgt vienīgi viņu”.
Burt. ”tavos vārtos”.
Runa ir par slepkavību — tīšu, prettiesisku cilvēka nonāvēšanu.
Vai ”kopības”.
Var attiekties uz kungu vai viņa dēlu.
Vai, iesp., ”darbarīku”.
Burt. ”un viņas bērni iznāk”.
Vai ”nav smagi cietis”.
Ebr. nefeš. Sk. ”dvēsele” skaidrojošajā vārdnīcā.
Vai ”kompensāciju”.
342 g. Sk. pielikumu B14.
T.i., pie tiesnešiem, kas pārstāv Dievu.
Vai ”bērniem, kas palikuši bez tēva”.
Sk. pielikumu B15.
Saukti arī par Nedēļu svētkiem vai Vasarsvētkiem (Pentakostu).
Saukti arī par Būdiņu svētkiem.
Burt. ”mans vārds ir viņā”.
Vai ”izmisumu”.
T.i., Vidusjūrai.
T.i., Eifratai.
Vai ”gods; diženums”.
Vai ”audumu”.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu un pielikumu B5.
Vai ”lādi”.
111 × 66,8 × 66,8 cm. Sk. pielikumu B14.
89 × 44,5 × 66,8 cm.
7,4 cm.
Burt. ”sešiem žuburiem”.
34,2 kg.
12,5 × 1,8 m. Sk. pielikumu B14.
13,4 × 1,8 m.
4,5 × 0,67 m.
Vai ”divas vertikālas detaļas, kas savienotas kopā”.
Acīmredzot domāti āķi, ar kuriem bija sastiprināts mājokļa pārsegs.
2,2 × 2,2 × 1,3 m. Sk. pielikumu B14.
Vai ”taukaino pelnu”, t.i., pelnu, kas piesūkušies ar upuru taukiem.
44,5 m.
Vai ”gredzeniem; stīpām”.
22,3 m.
6,7 m.
8,9 m.
2,2 m.
T.i., īpaši augstas kvalitātes eļļu, kas iegūta no piestā sagrūstām olīvām.
Sk. ”saiešanas telts” skaidrojošajā vārdnīcā.
Burt. ”gudrības garu”.
Domāts vienkrāsains, reljefā rakstā austs audums.
Vai ”par Izraēla dēliem”.
Vai ”no tīra zelta pavedieniem savītas aukliņas”.
22,2 cm. Sk. pielikumu B14.
Nezināms dārgakmens, iesp., dzintars, hiacints, opāls vai turmalīns.
Sk. ”urīms un tumīms” skaidrojošajā vārdnīcā.
Vai ”Svētums — no Jehovas”.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Burt. ”un piepildi viņu roku”.
Burt. ”mazgā tos”.
Vai ”svētuma zīmi”.
Burt. ”dēli”.
Burt. ”svešinieks”. T.i., kāds, kas nepieder pie Ārona dzimtas.
2,2 l. Sk. pielikumu B14.
0,92 l.
Vai ”gods”.
44,5 × 44,5 × 89 cm. Sk. pielikumu B14.
5,7 g sudraba.
Vai ”pēc svētā šekeļa”.
11,4 g. Viena gera atbilst 0,57 g.
5,7 kg.
2,9 kg.
Acīmredzot Ķīnas kanēlis (Cinnamomum cassia).
3,7 l.
Burt. ”svešiniekam”. T.i., kādam, kas nepieder pie Ārona dzimtas.
Aromātiska viela, ko, iesp., ieguva no kāda auga vai moluska.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Vai ”maini savu lēmumu”.
Vai ”pārdomāja”.
Sk. ”saiešanas telts” skaidrojošajā vārdnīcā.
Burt. ”tevi pazīstu pēc vārda”.
Vai ”godu; spožumu”.
Burt. ”Es likšu visam savam labumam iet garām tavā priekšā”.
Vai ”kas nesteidzas dusmoties”.
Vai ”uzticīgā mīlestībā”.
Vai ”patiesīgs”.
Vai ”Ašēras stabus”. Sk. ”elku stabs” skaidrojošajā vārdnīcā.
Vai ”prasa pielūgt vienīgi viņu”.
Burt. ”Jehova, kura vārds ir Dedzīgais (Greizsirdīgais), — viņš ir dedzīgs (greizsirdīgs) Dievs”.
Vai ”nodosies garīgai netiklībai ar saviem dieviem”.
Vai ”nodosies garīgai netiklībai ar saviem dieviem”.
Sk. pielikumu B15.
Vai ”ievērojiet sabatu”.
Saukti arī par Būdiņu svētkiem.
Acīmredzot domāts Jehova. Sk. 1. p.
Burt. ”desmit vārdus”. Saukti arī par dekalogu.
Vai ”nesa par šūpojamo upuri”.
Burt. ”sirds gudrību”.
12,5 × 1,8 m. Sk. pielikumu B14.
Acīmredzot Becaleēls.
13,4 × 1,8 m.
4,5 × 0,67 m.
Vai ”divas vertikālas detaļas, kas savienotas kopā”.
Vai ”gredzenus; stīpas”.
111 × 66,8 × 66,8 cm. Sk. pielikumu B14.
89 × 44,5 × 66,8 cm.
7,4 cm.
Burt. ”sešiem žuburiem”.
34,2 kg.
44,5 × 44,5 × 89 cm.
2,2 × 2,2 × 1,3 m. Sk. pielikumu B14.
Domāti pulēta vara spoguļi.
44,5 m.
Vai ”gredzeni; stīpas”.
22,3 m.
6,7 m.
8,9 × 2,2 m.
Vai ”par šūpojamo upuri nestais”.
992 kg.
8,3 kg.
Vai ”pēc svētā šekeļa”.
3,4 t.
20,2 kg.
5,7 g.
Vai ”Par šūpojamo upuri nestā”.
2,4 t.
27,4 kg.
Vai ”par Izraēla dēliem”.
22,2 cm. Sk. pielikumu B14.
Nezināms dārgakmens, iesp., dzintars, hiacints, opāls vai turmalīns.
Vai ”svētuma zīmi”.
Vai ”Svētums — no Jehovas”.
Burt. ”mazgā tos”.
Vai ”gods; diženums”.