CETURTĀ MOZUS GRĀMATA

1 Otrajā gadā pēc iziešanas no Ēģiptes, otrā mēneša pirmajā dienā,+ Jehova Sīnāja tuksnesī+ runāja ar Mozu un saiešanas teltī+ viņam teica: 2 ”Saskaitiet+ visu izraēliešu tautu pa dzimtām un ciltīm, visus vīriešus pēc viņu vārdiem, vīru pa vīram, 3 sākot ar divdesmit gadu vecumu,+ ikvienu, kas spējīgs karot izraēliešu karapulkā. Abi ar Āronu pierakstiet viņus pulku pa pulkam.

4 Ņemiet palīgā pa vienam vīram no katras cilts, ikviens no tiem lai ir dzimtas galva.+ 5 Šie ir tie vīri, kuri jums palīdzēs: Elicūrs,+ Šedeūra dēls, no Rūbena cilts; 6 Šelumiēls,+ Cūrīšadaja dēls, no Simeona cilts; 7 Nahšons,+ Aminadaba dēls, no Jūdas cilts; 8 Netanēls,+ Cuāra dēls, no Isašara cilts; 9 Eliābs,+ Hēlona dēls, no Zebulona cilts; 10 no Jāzepa pēcnācējiem Elišāma, Amihūda dēls, no Efraima+ cilts un Gamaliēls, Pedācūra dēls, no Manases cilts; 11 Abidāns,+ Gidonija dēls, no Benjamīna cilts; 12 Ahiezers,+ Amišadaja dēls, no Dana cilts; 13 Pagiēls,+ Ohrāna dēls, no Ašera cilts; 14 Eljāsāfs,+ Deuēla dēls, no Gada cilts; 15 Ahīra,+ Ēnāna dēls, no Naftaļa cilts. 16 Viņi ir no tautas izraudzītie vīri, savu tēvu cilšu vadoņi,+ Izraēla tūkstošu vadītāji.”+

17 Tad Mozus un Ārons aicināja izraudzītos vīrus, 18 un otrā mēneša pirmajā dienā viņi sapulcināja tautu, lai visus, kas bija divdesmit gadu veci un vecāki,+ vīru pa vīram pierakstītu pēc viņu vārdiem pa dzimtām un ciltīm, 19 kā Jehova Mozum bija pavēlējis. Tā viņš Sīnāja tuksnesī tos saskaitīja.+

20 Rūbena, Izraēla pirmdzimtā, pēcnācēji+ vīru pa vīram tika uzskaitīti pēc viņu vārdiem pa dzimtām un dzimtu saimēm*, visi vīrieši no divdesmit gadu vecuma, visi, kas spējīgi karot, 21 un to skaits Rūbena ciltī bija 46 500.

22 Simeona pēcnācēji+ vīru pa vīram tika uzskaitīti pēc viņu vārdiem pa dzimtām un dzimtu saimēm, visi vīrieši no divdesmit gadu vecuma, visi, kas spējīgi karot, 23 un to skaits Simeona ciltī bija 59 300.

24 Gada pēcnācēji+ tika uzskaitīti pēc viņu vārdiem pa dzimtām un dzimtu saimēm, visi vīrieši no divdesmit gadu vecuma, visi, kas spējīgi karot, 25 un to skaits Gada ciltī bija 45 650.

26 Jūdas pēcnācēji+ tika uzskaitīti pēc viņu vārdiem pa dzimtām un dzimtu saimēm, visi vīrieši no divdesmit gadu vecuma, visi, kas spējīgi karot, 27 un to skaits Jūdas ciltī bija 74 600.

28 Isašara pēcnācēji+ tika uzskaitīti pēc viņu vārdiem pa dzimtām un dzimtu saimēm, visi vīrieši no divdesmit gadu vecuma, visi, kas spējīgi karot, 29 un to skaits Isašara ciltī bija 54 400.

30 Zebulona pēcnācēji+ tika uzskaitīti pēc viņu vārdiem pa dzimtām un dzimtu saimēm, visi vīrieši no divdesmit gadu vecuma, visi, kas spējīgi karot, 31 un to skaits Zebulona ciltī bija 57 400.

32 Jāzepa pēcnācēji no Efraima cilts+ tika uzskaitīti pēc viņu vārdiem pa dzimtām un dzimtu saimēm, visi vīrieši no divdesmit gadu vecuma, visi, kas spējīgi karot, 33 un to skaits Efraima ciltī bija 40 500.

34 Manases pēcnācēji+ tika uzskaitīti pēc viņu vārdiem pa dzimtām un dzimtu saimēm, visi vīrieši no divdesmit gadu vecuma, visi, kas spējīgi karot, 35 un to skaits Manases ciltī bija 32 200.

36 Benjamīna pēcnācēji+ tika uzskaitīti pēc viņu vārdiem pa dzimtām un dzimtu saimēm, visi vīrieši no divdesmit gadu vecuma, visi, kas spējīgi karot, 37 un to skaits Benjamīna ciltī bija 35 400.

38 Dana pēcnācēji+ tika uzskaitīti pēc viņu vārdiem pa dzimtām un dzimtu saimēm, visi vīrieši no divdesmit gadu vecuma, visi, kas spējīgi karot, 39 un to skaits Dana ciltī bija 62 700.

40 Ašera pēcnācēji+ tika uzskaitīti pēc viņu vārdiem pa dzimtām un dzimtu saimēm, visi vīrieši no divdesmit gadu vecuma, visi, kas spējīgi karot, 41 un to skaits Ašera ciltī bija 41 500.

42 Naftaļa pēcnācēji+ tika uzskaitīti pēc viņu vārdiem pa dzimtām un dzimtu saimēm, visi vīrieši no divdesmit gadu vecuma, visi, kas spējīgi karot, 43 un to skaits Naftaļa ciltī bija 53 400.

44 Šie ir tie, ko saskaitīja Mozus kopā ar Āronu un divpadsmit izraēliešu vadoņiem, kuri pārstāvēja katrs savu cilti. 45 Visi izraēlieši, kas bija divdesmit gadu veci un vecāki un kas bija spējīgi karot izraēliešu karapulkā, tika saskaitīti pa ciltīm, 46 un viņu kopskaits bija 603 550.+

47 Bet levītu dzimtas+ netika saskaitītas kopā ar tiem.+ 48 Jehova Mozum teica: 49 ”Vienīgi Levija cilti neskaiti un neiekļauj viņus pārējo izraēliešu skaitā.+ 50 Uzdod levītiem rūpēties par liecības mājokli,+ visiem tā piederumiem un visu, kas tur ir.+ Lai viņi nes mājokli un visus tā piederumus+ un tur kalpo,+ un lai viņi ceļ savas teltis ap mājokli.+ 51 Kad mājoklis ir jāpārvieto, lai levīti to nojauc,+ un, kad mājoklis atkal ir jāsaliek, lai levīti to uzceļ. Bet, ja mājoklim tuvojas kāds nepiederīgs*, viņam ir jāmirst.+

52 Lai ikviens izraēlietis apmetas savā nometnes daļā, savā trīs cilšu vienībā*+ pie sava pulka. 53 Bet levītiem jāceļ savas teltis ap liecības mājokli, lai pār izraēliešu tautu nenāktu Dieva dusmas,+ un levītu pienākums ir rūpēties par* liecības mājokli.”+

54 Izraēlieši darīja visu tā, kā Jehova Mozum bija pavēlējis. Tieši tā viņi darīja.

2 Jehova sacīja Mozum un Āronam: 2 ”Lai izraēlieši apmetas savās trīs cilšu vienībās,+ ikviens pie savas dzimtas zīmes. Lai viņi apmetas visapkārt saiešanas teltij.

3 Austrumos, pret saullēktu, lai apmetas Jūdas cilts vadītā trīs cilšu vienība pa saviem pulkiem; Jūdas vīru vadonis ir Nahšons,+ Aminadaba dēls. 4 Viņa karapulkā ir ieskaitīti 74 600 vīri.+ 5 Vienā pusē lai viņiem blakus apmetas Isašara cilts; Isašara vīru vadonis ir Netanēls,+ Cuāra dēls. 6 Viņa karapulkā ir ieskaitīti 54 400 vīri.+ 7 Otrā pusē lai apmetas Zebulona cilts; Zebulona vīru vadonis ir Eliābs,+ Hēlona dēls. 8 Viņa karapulkā ir ieskaitīti 57 400 vīri.+

9 Pavisam Jūdas nometnes karapulkos ir ieskaitīti 186 400 vīri. Viņiem jādodas ceļā pirmajiem.+

10 Dienvidos lai apmetas Rūbena cilts vadītā trīs cilšu vienība pa saviem pulkiem;+ Rūbena vīru vadonis ir Elicūrs,+ Šedeūra dēls. 11 Viņa karapulkā ir ieskaitīti 46 500 vīri.+ 12 Vienā pusē lai viņiem blakus apmetas Simeona cilts; Simeona vīru vadonis ir Šelumiēls,+ Cūrīšadaja dēls. 13 Viņa karapulkā ir ieskaitīti 59 300 vīri.+ 14 Otrā pusē lai apmetas Gada cilts; Gada vīru vadonis ir Eljāsāfs,+ Reuēla* dēls. 15 Viņa karapulkā ir ieskaitīti 45 650 vīri.+

16 Pavisam Rūbena nometnes karapulkos ir ieskaitīti 151 450 vīri. Viņiem jādodas ceļā otrajiem.+

17 Kad tiek pārvietota saiešanas telts,+ lai levīti iet pa vidu starp pārējo nometņu pulkiem.

Kā izraēlieši ir apmetušies, lai tādā kārtībā tie arī dodas ceļā+ — katrs savā vietā, savā trīs cilšu vienībā.

18 Rietumos lai apmetas Efraima cilts vadītā trīs cilšu vienība pa saviem pulkiem; Efraima vīru vadonis ir Elišāma,+ Amihūda dēls. 19 Viņa karapulkā ir ieskaitīti 40 500 vīri.+ 20 Vienā pusē lai viņiem blakus apmetas Manases+ cilts; Manases vīru vadonis ir Gamaliēls,+ Pedācūra dēls. 21 Viņa karapulkā ir ieskaitīti 32 200 vīri.+ 22 Otrā pusē lai apmetas Benjamīna cilts; Benjamīna vīru vadonis ir Abidāns,+ Gidonija dēls. 23 Viņa karapulkā ir ieskaitīti 35 400 vīri.+

24 Pavisam Efraima nometnes karapulkos ir ieskaitīti 108 100 vīri. Viņiem jādodas ceļā trešajiem.+

25 Ziemeļos lai apmetas Dana cilts vadītā trīs cilšu vienība pa saviem pulkiem; Dana vīru vadonis ir Ahiezers,+ Amišadaja dēls. 26 Viņa karapulkā ir ieskaitīti 62 700 vīri.+ 27 Vienā pusē lai viņiem blakus apmetas Ašera cilts; Ašera vīru vadonis ir Pagiēls,+ Ohrāna dēls. 28 Viņa karapulkā ir ieskaitīti 41 500 vīri.+ 29 Otrā pusē lai apmetas Naftaļa cilts; Naftaļa vīru vadonis ir Ahīra,+ Ēnāna dēls. 30 Viņa karapulkā ir ieskaitīti 53 400 vīri.+

31 Pavisam Dana nometnes karapulkos ir ieskaitīti 157 600 vīri. Viņiem jādodas ceļā pēdējiem+ pēc pārējām trīs cilšu vienībām.”

32 Tie ir izraēlieši, kas tika saskaitīti pa viņu ciltīm; kopumā visās nometnēs karapulkos tika ieskaitīti 603 550 vīri.+ 33 Bet levīti netika saskaitīti+ kopā ar pārējiem izraēliešiem,+ gluži kā Jehova Mozum bija pavēlējis. 34 Izraēlieši darīja visu tā, kā Jehova Mozum bija pavēlējis. Tā viņi apmetās katrs savā trīs cilšu vienībā,+ un tā viņi devās ceļā,+ ikviens savā dzimtā un ciltī.

3 Šie ir Ārona un Mozus raduraksti* laikā, kad Jehova runāja ar Mozu Sīnāja kalnā.+ 2 Šie ir Ārona dēli: pirmdzimtais dēls Nadabs, Abijs,+ Eleāzars+ un Itamārs.+ 3 Tie ir Ārona dēli, svaidīti* priesteri, iecelti priesteru amatā.+ 4 Taču Nadabs un Abijs nomira Jehovas priekšā, kad viņi Sīnāja tuksnesī nesa Jehovam neatļautu upuri*,+ un viņiem nebija dēlu. Bet Eleāzars+ un Itamārs+ kalpoja par priesteriem kopā ar savu tēvu Āronu.

5 Jehova teica Mozum: 6 ”Sapulcē Levija cilti+ un nostādi priestera Ārona priekšā — lai levīti viņam kalpo.+ 7 Lai tie pilda savus pienākumus pret viņu un visu tautu saiešanas telts priekšā un gādā par mājokli. 8 Levītiem ir jārūpējas par visiem saiešanas telts piederumiem+ un jāpilda savi pienākumi pret izraēliešiem, veicot mājoklī darāmos darbus.+ 9 Nodod levītus Ārona un viņa dēlu rīcībā. Tie ir izraudzīti no izraēliešu vidus un nodoti viņam.+ 10 Iecel Āronu un viņa dēlus amatā — lai viņi pilda priesteru pienākumus.+ Bet, ja šos pienākumus iet pildīt kāds nepiederīgs*, viņam ir jāmirst.”+

11 Jehova Mozum vēl sacīja: 12 ”Lūk, es ņemu no izraēliešiem levītus visu izraēliešu pirmdzimto vietā,+ un levīti piederēs man, 13 jo visi pirmdzimtie ir mani.+ Tajā dienā, kad es Ēģiptē nonāvēju visus pirmdzimtos,+ es visus izraēliešu un viņu lopu pirmdzimtos izraudzījos sev.+ Tiem jābūt maniem! Es esmu Jehova!”

14 Jehova Sīnāja tuksnesī+ Mozum teica: 15 ”Saskaiti levītus pa dzimtu saimēm un dzimtām. Saskaiti visus vīriešus un zēnus, sākot ar viena mēneša vecumu.”+ 16 Tad Mozus tos saskaitīja, kā Jehova viņam bija pavēlējis. 17 Šie ir Levija dēli: Gēršons, Kehāts un Merārijs.+

18 Šie ir Gēršona dēli, savu dzimtu ciltstēvi: Libnijs un Šimijs.+

19 Kehāta dēli, savu dzimtu ciltstēvi: Amrāms, Jichārs, Hebrons un Uziēls.+

20 Merārija dēli, savu dzimtu ciltstēvi: Mahlijs+ un Mūšijs.+

Tās ir levītu dzimtas pēc to ciltstēviem.

21 No Gēršona ir cēlusies libniešu dzimta+ un šimiešu dzimta. Tās ir gēršoniešu dzimtas. 22 Visu viņu vīriešu un zēnu skaits, sākot ar viena mēneša vecumu, bija 7500.+ 23 Gēršoniešu dzimtas apmetās aiz mājokļa+ rietumu pusē. 24 Viņu dzimtu vadonis bija Eljāsāfs, Laēla dēls. 25 Gēršoniešu+ pārziņā bija mājoklis un tā pārsegi,+ saiešanas telts ieejas aizkars,+ 26 pagalma priekškari+ un ieejas aizkars+ pagalmam ap mājokli un altāri, virves un visi ar šiem priekšmetiem saistītie darbi.

27 No Kehāta ir cēlusies amrāmiešu dzimta, jichāriešu dzimta, hebroniešu dzimta un uziēliešu dzimta. Tās ir kehātiešu dzimtas.+ 28 Visu viņu vīriešu un zēnu skaits, sākot ar viena mēneša vecumu, bija 8600; viņu pienākums bija rūpēties par svētnīcu.+ 29 Kehātiešu dzimtas apmetās uz dienvidiem no mājokļa.+ 30 Kehātiešu dzimtu vadonis bija Elicāfāns, Uziēla dēls.+ 31 Viņu pienākums bija rūpēties par šķirstu,+ galdu,+ gaismekli,+ altāriem,+ priekškaru+ un svētnīcas piederumiem,+ ko tur izmanto kalpošanā, un veikt visus ar šiem priekšmetiem saistītos darbus.+

32 Levītu virsvadonis bija Eleāzars,+ priestera Ārona dēls, kas pārraudzīja tos, kuru pienākums bija rūpēties par svētnīcu.

33 No Merārija ir cēlusies mahliešu dzimta un mūšiešu dzimta. Tās ir merāriešu dzimtas.+ 34 Visu viņu vīriešu un zēnu skaits, sākot ar viena mēneša vecumu, bija 6200.+ 35 Merāriešu dzimtu vadonis bija Cūriēls, Abihaila dēls. Viņi apmetās uz ziemeļiem no mājokļa.+ 36 Merāriešu pārziņā bija mājokļa rāmji,+ šķērskoki,+ stabi,+ pamatnes un visi piederumi,+ kā arī visi ar tiem saistītie darbi,+ 37 tāpat arī pagalma stabi, to pamatnes,+ mietiņi un virves.

38 Uz austrumiem no mājokļa, saiešanas telts priekšā, apmetās Mozus, Ārons un viņa dēli. Viņu uzdevums bija rūpēties par svētnīcu — viņiem bija jāpilda šis pienākums izraēliešu labā. Ja svētnīcai tuvojās kāds nepiederīgs*, tam bija jāmirst.+

39 Visi levīti, ko Mozus un Ārons pēc Jehovas pavēles saskaitīja pēc viņu dzimtām, vīrieši un zēni, sākot ar viena mēneša vecumu, kopskaitā bija 22 000.

40 Pēc tam Jehova Mozum norādīja: ”Saskaiti visus izraēliešu vīriešu kārtas pirmdzimtos, sākot ar viena mēneša vecumu,+ un izveido viņu vārdu sarakstu. 41 Atdod man levītus visu izraēliešu pirmdzimto vietā+ — es esmu Jehova! — un levītu lopus visu izraēliešu lopu pirmdzimto vietā.”+ 42 Tad Mozus saskaitīja visus izraēliešu pirmdzimtos, kā Jehova viņam bija pavēlējis. 43 Visu sarakstā iekļauto vīriešu kārtas pirmdzimto skaits, sākot ar viena mēneša vecumu, bija 22 273.

44 Tad Jehova Mozum lika: 45 ”Atdod levītus visu izraēliešu pirmdzimto vietā un levītu lopus viņu lopu vietā. Levīti piederēs man — es esmu Jehova! 46 Izraēliešu pirmdzimto ir par 273 vairāk nekā levītu.+ Lai izpirktu+ šos pārpalikušos, 47 par katru no viņiem jāmaksā pieci šekeļi*+ pēc svētās vietas šekeļa* svara (vienā šekelī ir divdesmit geras*).+ 48 Atdod šo naudu Āronam un viņa dēliem — tas ir izpirkums par pirmdzimtajiem, kuru skaits pārsniedz levītu skaitu.” 49 Tad Mozus ņēma izpirkuma naudu no tiem, kas bija palikuši neizpirkti tāpēc, ka viņu bija vairāk nekā levītu. 50 Viņš paņēma naudu no izraēliešu pirmdzimtajiem, 1365 šekeļus* pēc svētās vietas šekeļa svara, 51 un pēc Jehovas norādījuma atdeva šo izpirkuma naudu Āronam un viņa dēliem — gluži kā Jehova viņam bija pavēlējis.

4 Jehova teica Mozum un Āronam: 2 ”No levītiem pa dzimtām un dzimtu saimēm lai tiek saskaitīti kehātieši+ 3 vecumā no trīsdesmit+ līdz piecdesmit gadiem,+ visi, kam jādodas kalpot saiešanas teltī*.+

4 Šāds ir darbs, kas kehātiešiem jādara saiešanas teltī,+ rūpējoties par to, kas ir īpaši svēts: 5 kad nometne ir jāpārceļ, lai Ārons un viņa dēli nāk un noņem priekškaru,+ kas aizsedz liecības šķirstu,+ un apklāj ar to šķirstu. 6 Tam pāri lai viņi pārklāj roņādas pārsegu, uzsedz virsū zilu audumu un ievieto gredzenos* nesamās kārtis.+

7 Lai viņi pārklāj ar zilu audumu arī galdu Dieva priekšā liekamajām maizēm+ un saliek uz tā bļodas, kausus, upurtraukus un krūkas lejamiem upuriem;+ maizēm+ pastāvīgi ir jābūt uz galda. 8 Lai viņi uzsedz tam visam virsū košsarkanu audumu, pārklāj pāri roņādas pārsegu un ievieto gredzenos nesamās kārtis.+ 9 Pēc tam lai viņi ar zilu audumu pārklāj gaismekli,+ tā lampas,+ dakts knaibles, nodeguļu traukus+ un visus gaismeklim izmantojamās eļļas traukus, 10 kopā ar visiem piederumiem ietin gaismekli roņādas pārsegā un liek uz nestuvēm. 11 Arī zelta altāris+ viņiem ir jāpārklāj ar zilu audumu, jāuzsedz virsū roņādas pārsegs un jāievieto gredzenos nesamās kārtis.+ 12 Tad lai viņi ietin zilā audumā visus kalpošanas piederumus,+ kurus izmanto, kalpojot svētajā vietā, apklāj tos ar roņādas pārsegu un liek uz nestuvēm.

13 Lai viņi novāc no altāra pelnus*,+ pārklāj to ar purpura audumu 14 un uzliek virsū visus rīkus, kurus izmanto, kalpojot pie altāra: ogļu traukus, dakšas, lāpstas, bļodas, visus altāra piederumus;+ pēc tam pāri jāpārklāj roņādas pārsegs un jāievieto gredzenos nesamās kārtis.+

15 Kad, nometnei pošoties ceļā, Ārons un viņa dēli būs pabeiguši pārklāt visus svētās vietas+ piederumus, lai kehātieši nāk tos nest,+ bet viņi nedrīkst pieskarties svētumiem, citādi viņiem ir jāmirst.+ Šīs lietas kehātiešiem ir jānes, kad tiek pārvietota saiešanas telts, — tas ir viņu pienākums.

16 Priestera Ārona dēla Eleāzara+ pārziņā ir eļļa gaismeklim,+ smaržīgais kvēpināmais,+ pastāvīgais labības upuris un svaidāmā eļļa.+ Lai viņš pārrauga mājokli un visu, kas tur ir, — svētnīcu un tās piederumus.”

17 Jehova vēl sacīja Mozum un Āronam: 18 ”Nepieļaujiet, ka Levija ciltī izzustu kehātiešu dzimtas!+ 19 Rīkojieties šādi, lai kehātieši paliktu dzīvi un nemirtu, kad viņi tuvojas tam, kas ir īpaši svēts:+ lai Ārons un viņa dēli iet un ikvienam no viņiem norāda, kas tam darāms un kas nesams. 20 Pat ne uz mirkli viņi nedrīkst iet skatīties uz svētajām lietām, citādi viņiem ir jāmirst.”+

21 Jehova Mozum lika: 22 ”Saskaiti arī gēršoniešus+ pa dzimtu saimēm un dzimtām. 23 Saskaiti visus vecumā no trīsdesmit līdz piecdesmit gadiem, kam jādodas kalpot saiešanas teltī. 24 Šādi ir gēršoniešu dzimtu pienākumi, viņu darbi un nastas:+ 25 viņiem jānes mājokļa iekšējais pārsegs,+ saiešanas telts un tās pārsegs,* virsējais pārsegs no roņādām,+ saiešanas telts ieejas aizkars,+ 26 pagalma priekškari,+ ieejas aizkars pagalmam+ ap mājokli un altāri, virves un visi piederumi, kā arī viss, kas viņiem vajadzīgs kalpošanā. Tāds ir viņu uzdevums. 27 Gēršoniešiem+ jāveic visi savi darbi un jānes visas savas nastas pēc Ārona un viņa dēlu rīkojuma; uzdodiet viņiem to visu nest. 28 Tāds ir darbs, kas gēršoniešu dzimtām ir jāveic saiešanas teltī;+ viņiem savi pienākumi ir jāpilda priestera Ārona dēla Itamāra+ vadībā.

29 Saskaiti merāriešus+ pa dzimtām un dzimtu saimēm. 30 Saskaiti visus vecumā no trīsdesmit līdz piecdesmit gadiem, kam jādodas kalpot saiešanas teltī. 31 Šie ir viņu pienākumi un lietas, kas viņiem jānes,+ veicot savu darbu saiešanas teltī: mājokļa rāmji,+ šķērskoki,+ stabi+ un pamatnes,+ 32 pagalma stabi,+ to pamatnes,+ mietiņi+ un virves līdz ar visiem rīkiem; viņu ziņā ir visi darbi, kas ar šīm lietām saistīti. Norādiet katram no viņiem, kas tam jānes. 33 Tāds ir darbs, kas merāriešu dzimtām+ ir jāveic saiešanas teltī priestera Ārona dēla Itamāra vadībā.”+

34 Tad Mozus, Ārons un tautas vadoņi+ pa dzimtām un dzimtu saimēm saskaitīja kehātiešus+ 35 vecumā no trīsdesmit līdz piecdesmit gadiem, visus, kam bija jādodas kalpot saiešanas teltī.+ 36 To, kas tika saskaitīti pa viņu dzimtām, bija 2750.+ 37 Tie bija saskaitītie vīri no kehātiešu dzimtām, visi, kas kalpoja saiešanas teltī. Mozus un Ārons tos saskaitīja, kā Jehova Mozum bija pavēlējis.+

38 Gēršonieši+ tika saskaitīti pa dzimtām un dzimtu saimēm, 39 visi vecumā no trīsdesmit līdz piecdesmit gadiem, kam bija jādodas kalpot saiešanas teltī. 40 To, kas tika saskaitīti pa dzimtām un dzimtu saimēm, bija 2630.+ 41 Tie bija saskaitītie vīri no gēršoniešu dzimtām, visi, kas kalpoja saiešanas teltī. Mozus un Ārons tos saskaitīja pēc Jehovas pavēles.+

42 Merārieši tika saskaitīti pa dzimtām un dzimtu saimēm, 43 visi vecumā no trīsdesmit līdz piecdesmit gadiem, kam bija jādodas kalpot saiešanas teltī.+ 44 To, kas tika saskaitīti pa viņu dzimtām, bija 3200.+ 45 Tie bija saskaitītie vīri no merāriešu dzimtām, kurus Mozus un Ārons saskaitīja, kā Jehova Mozum bija pavēlējis.+

46 Mozus, Ārons un izraēliešu vadoņi saskaitīja šos levītus pa dzimtām un dzimtu saimēm — 47 visus vīriešus vecumā no trīsdesmit līdz piecdesmit gadiem, kam bija jādodas veikt darbus un nest nastas, kalpojot saiešanas teltī.+ 48 Kopumā saskaitīto bija 8580.+ 49 Pēc pavēles, ko Jehova bija devis ar Mozus starpniecību, viņi tika saskaitīti un saņēma norādījumus, kas katram jādara un kas jānes. Viņus saskaitīja, kā Jehova Mozum bija pavēlējis.

5 Jehova teica Mozum: 2 ”Pavēli izraēliešiem izsūtīt ārā no nometnes ikvienu, kas ir spitālīgs+ vai kam ir izdalījumi,+ vai kas ir kļuvis netīrs kāda mirušā dēļ.+ 3 Vai tie būtu vīrieši vai sievietes, sūtiet viņus ārā no nometnes, lai viņi neaptraipītu+ nometni, kur es mājoju viņu vidū.”+ 4 Izraēlieši tā arī darīja un izsūtīja šādus cilvēkus ārā no nometnes. Izraēlieši izdarīja tā, kā Jehova Mozum bija teicis.

5 Jehova Mozum vēl sacīja: 6 ”Saki izraēliešiem: ”Ja cilvēks, vienalga, vīrietis vai sieviete, izdara kādu grēku un lauž uzticību Jehovam, viņš kļūst vainīgs.+ 7 Viņam ir jāatzīstas+ savā grēkā un pilnībā jāatlīdzina nodarītie zaudējumi, pieliekot vēl piekto daļu klāt;+ viņam šī atlīdzība ir jādod cietušajam. 8 Bet, ja cietušajam nav tuva radinieka, kas varētu saņemt atlīdzību,* tad tā ir jāatdod Jehovam — tā pienākas priesterim, tāpat kā auns, ko priesteris upurēs, lai izlīdzinātu pārkāpēja grēku.+

9 Visi svētie ziedojumi,+ ko izraēlieši atnes priesterim, lai pieder viņam.+ 10 Ikviena svētā dāvana lai pieder priesterim — ko vien kāds atnes priesterim, tas lai paliek viņam.””

11 Jehova Mozum teica: 12 ”Saki izraēliešiem: ”Ja sieva krāpj vīru un ir tam neuzticīga 13 un cits vīrietis guļ ar viņu,+ bet vīrs to nav uzzinājis un viņas grēks ir palicis noslēpumā, tā ka viņa ir sevi aptraipījusi, bet tam nav liecinieku un viņa nav pieķerta, 14 un ja vīru pārņem greizsirdība un viņš sāk turēt sievu aizdomās par neuzticību — vai nu viņa tiešām būtu sevi aptraipījusi vai ne —, tad ir jārīkojas šādi: 15 vīram jāatved sieva pie priestera un jāatnes desmitdaļa ēfas* miežu miltu, ko upurēt par sievu. Bet lai tos nepārlej ar eļļu un neliek tiem virsū vīraku, jo tas ir labības upuris greizsirdības dēļ, labības upuris, kas atgādina par pārkāpumu.

16 Priesteris lai atved sievieti un nostāda Jehovas priekšā.+ 17 Tad priesteris lai iesmeļ māla traukā svēto ūdeni, paņem no mājokļa grīdas mazliet zemes un ieber to ūdenī. 18 Lai viņš nostāda sievieti Jehovas priekšā, atsedz viņas galvu un ieliek viņai rokās labības upuri, kas ir par atgādinājumu, šo labības upuri, kas nests greizsirdības dēļ,+ un lai priesterim rokā ir rūgtais ūdens, kas nes lāstu.+

19 Pēc tam lai priesteris liek viņai zvērēt, sacīdams: ”Ja cits vīrietis nav ar tevi gulējis, kopš tu piederi savam vīram,+ un tu neesi vīru krāpusi un sevi aptraipījusi, tad šis rūgtais ūdens, kas nes lāstu, tev nekaitēs. 20 Bet, ja tu esi vīru krāpusi un sevi aptraipījusi, un gulējusi ar citu vīrieti...”+ 21 Tad lai priesteris liek sievietei izteikt zvērestu* un saka viņai: ”Lai Jehova dara tā, ka tavā tautā tevi piemin lāstos un zvērestos! Lai Jehova liek taviem gurniem* izdilt* un tavam vēderam uztūkt. 22 Lai šis ūdens, kas nes lāstu, ielīst tavās iekšās un liek tavam vēderam uztūkt un gurniem izdilt.” Un sievietei jāsaka: ”Āmen! Āmen!”*

23 Priesterim jāieraksta šie lāsti grāmatā un jānomazgā tie ar rūgto ūdeni. 24 Lai viņš dod sievietei dzert rūgto ūdeni, kas nes lāstu, un šis lāsta ūdens ielīs viņā, radīdams rūgtas sāpes. 25 Priesterim vispirms jāpaņem no sievietes greizsirdības dēļ nestais labības upuris,+ jāšūpo tas Jehovas priekšā un jāpienes pie altāra. 26 Tad viņam jāpaņem sauja no labības upura un šī daļa, kas attēlo visu upuri, jāsadedzina uz altāra,+ un pēc tam lai viņš liek sievietei dzert ūdeni. 27 Kad viņa to būs izdzērusi, notiks tā: ja viņa ir sevi aptraipījusi un bijusi neuzticīga vīram, lāsta ūdens ielīs viņā, radīdams rūgtas sāpes, viņas vēders uztūks un gurni izdils, un sievieti tautā pieminēs lāstos. 28 Turpretī, ja sieviete nav sevi aptraipījusi un ir tīra, sods viņu neskars un viņa spēs dzemdēt bērnus.

29 Tas ir likums par greizsirdību.+ Ja sieva ir krāpusi vīru un, būdama precēta, ir sevi aptraipījusi 30 vai ja vīru pārņem greizsirdība un viņam rodas aizdomas, ka sieva ir neuzticīga, viņam ir jānostāda sieva Jehovas priekšā un priesterim ir jārīkojas saskaņā ar šo likumu. 31 Vīrs nebūs izdarījis pārkāpumu, bet sievai, ja viņa ir vainīga, būs jāatbild par izdarīto.””

6 Jehova teica Mozum: 2 ”Saki izraēliešiem: ”Ja kāds vīrietis vai sieviete dod Jehovam īpašu solījumu kļūt par nazīrieti*,+ 3 viņam ir jāatturas no vīna un citiem reibinošiem dzērieniem. Viņš nedrīkst dzert ne vīna etiķi, ne cita reibinoša dzēriena etiķi+ un nekādu dzērienu, kas gatavots no vīnogām, un viņš nedrīkst ēst ne svaigas, ne žāvētas vīnogas. 4 Visu laiku, kamēr ir spēkā viņa solījums, nazīrietis nedrīkst ēst neko, kas nācis no vīnogulāja, pat ne negatavas vīnogas, nedz arī vīnogu mizas.

5 Visu nazīrieša solījuma laiku viņš nedrīkst griezt matus*.+ Lai viņš paliek svēts un ļauj matiem brīvi augt, kamēr paiet laiks, kurā viņš ir veltīts Jehovam. 6 Visu laiku, kamēr viņš ir veltīts Jehovam, viņš nedrīkst tuvoties mirušam cilvēkam*. 7 Pat ja miris būtu viņa tēvs vai māte, vai brālis, vai māsa, viņš nedrīkst sevi aptraipīt,+ jo uz viņa galvas ir zīme, ka viņš ir sava Dieva nazīrietis.

8 Visu laiku, kamēr viņš ir nazīrietis, viņš ir svēts, jo ir veltīts Jehovam. 9 Bet, ja kāds piepeši nomirst viņam līdzās+ un viņš aptraipa savu nazīrieša galvu, tad savas attīrīšanās dienā viņam tā ir jānoskuj.+ Lai viņš to noskuj septītajā dienā. 10 Astotajā dienā viņam jāatnes priesterim pie saiešanas telts ieejas divas ūbeles vai divi jauni baloži. 11 Lai priesteris vienu no tiem upurē par grēku upuri, bet otru — par dedzināmo upuri, izlīdzinādams viņa grēku,+ jo viņš ir aptraipījies mirušā dēļ. Tajā pašā dienā lai nazīrietis dara svētu savu galvu*. 12 Viņam atkal jāveltī sevi Jehovam uz savu nazīrieša solījuma laiku, un viņam jāupurē gadu vecs jērs* par vainas upuri. Bet iepriekšējais laiks neskaitīsies, jo viņš aptraipījās, būdams nazīrietis.

13 Šis ir likums par nazīrieti: dienā, kad paiet nazīrieša solījuma laiks,+ lai viņu atved pie saiešanas telts ieejas. 14 Lai viņš tur nes Jehovam upuri — vienu nevainojamu, gadu vecu aunēnu par dedzināmo upuri,+ vienu nevainojamu, gadu vecu aitiņu par grēku upuri,+ vienu nevainojamu aunu par miera* upuri,+ 15 grozu ar neraudzētas maizes gredzeniem, kas cepti no eļļā iejauktiem smalkajiem miltiem, un neraudzētiem cepumiem, kas pārziesti ar eļļu, līdz ar labības upuri+ un lejamo upuri.+ 16 Priesterim tas jānes Jehovas priekšā un jāupurē viņa grēku upuris un dedzināmais upuris. 17 Lai priesteris upurē aunu par miera upuri Jehovam kopā ar neraudzēto maizi no groza, un lai viņš upurē arī labības upuri+ un lejamo upuri.

18 Pēc tam lai nazīrietis pie saiešanas telts ieejas noskuj galvu+ un nazīrieša solījuma laikā izaugušos matus iemet ugunī, kas deg zem miera upura. 19 Kad nazīrietis ir noskuvis matus, savu nazīrieša zīmi, lai priesteris ņem vārīto+ auna pleca gabalu, vienu neraudzētas maizes gredzenu un vienu neraudzētu cepumu no groza un ieliek to visu viņam rokās. 20 Lai priesteris šūpo tos par šūpojamo upuri Jehovas priekšā.+ Tas ir svētums, kas pienākas priesterim līdz ar krūtsgabalu, kas nests par šūpojamo upuri, un pakaļkāju, svēto daļu.+ Pēc tam nazīrietis atkal drīkst dzert vīnu.

21 Šis ir likums par nazīrieti,+ kas dod solījumu: ja viņš var atļauties dot Jehovam upuri papildus tam, kas no nazīrieša tiek prasīts, un ir to apsolījis, viņam savs solījums ir jāpilda. Tāds ir likums par nazīriešiem.””

22 Jehova Mozum vēl teica: 23 ”Saki Āronam un viņa dēliem: ”Svētījiet+ izraēliešus šādiem vārdiem:

24 ”Lai Jehova jūs svētī+ un pasargā!

25 Lai Jehovas vaigs laipnībā atmirdz pār jums!+ Lai viņš jums ir labvēlīgs!

26 Lai Jehova pavērš vaigu pret jums un dāvā jums mieru!””+

27 Svētīdami izraēliešus, lai viņi piesauc manu vārdu,+ un es tos svētīšu.”+

7 Tajā dienā, kad Mozus bija pabeidzis celt mājokli,+ viņš svaidīja+ un iesvētīja mājokli un visus tā piederumus, kā arī altāri un visus tā piederumus.+ Kad viņš to visu bija svaidījis un iesvētījis,+ 2 izraēliešu vadoņi,+ cilšu galvas, ziedoja upurdāvanas. Šie cilšu vadoņi, kuru vadībā bija notikusi skaitīšana, 3 atveda savas dāvanas Jehovam: sešus segtus ratus un divpadsmit vēršus — pa vieniem ratiem no diviem vadoņiem un pa vērsim no katra vadoņa. Viņi tos atveda mājokļa priekšā. 4 Jehova teica Mozum: 5 ”Pieņem no viņiem šīs dāvanas, lai tās izmantotu saiešanas telts darbos, un nodod to visu levītiem atbilstoši viņu pienākumiem.”

6 Tad Mozus paņēma ratus un vēršus un nodeva tos levītiem. 7 Divus ratus un četrus vēršus viņš piešķīra gēršoniešiem viņu pienākumu veikšanai,+ 8 un četrus ratus un astoņus vēršus viņš piešķīra merāriešiem viņu pienākumu veikšanai priestera Ārona dēla Itamāra vadībā.+ 9 Bet kehātiešiem viņš neko nepiešķīra, jo svētās vietas piederumi, par kuriem viņiem bija uzdots rūpēties,+ kehātiešiem bija jānes uz pleciem.+

10 Kad altāris tika svaidīts, vadoņi ziedoja upurdāvanas tā iesvētīšanai;+ viņi ieradās ar savu upuri altāra priekšā. 11 Jehova Mozum sacīja: ”Lai katru dienu viens vadonis nes savu upuri altāra iesvētīšanai.”

12 Pirmajā dienā savu upuri nesa Nahšons,+ Aminadaba dēls, no Jūdas cilts. 13 Viņa upuris bija sudraba šķīvis, kas svēra 130 šekeļus*, un sudraba bļoda, kas svēra 70 šekeļus* pēc svētās vietas šekeļa* svara,+ abi pilni labības upurim domātu smalko miltu, kas sajaukti ar eļļu,+ 14 zelta kauss, kas svēra 10 šekeļus*, pilns kvēpināmā, 15 jauns bullis, auns, kā arī gadu vecs jērs* dedzināmajam upurim,+ 16 jauns āzis grēku upurim+ 17 un divi buļļi, pieci auni, pieci āži un pieci gadu veci jēri miera upurim.+ Tāds bija Nahšona, Aminadaba dēla,+ upuris.

18 Otrajā dienā upuri nesa Netanēls,+ Cuāra dēls, Isašara cilts vadonis. 19 Viņa upuris bija sudraba šķīvis, kas svēra 130 šekeļus, un sudraba bļoda, kas svēra 70 šekeļus pēc svētās vietas šekeļa svara,+ abi pilni labības upurim domātu smalko miltu, kas sajaukti ar eļļu,+ 20 zelta kauss, kas svēra 10 šekeļus, pilns kvēpināmā, 21 jauns bullis, auns, kā arī gadu vecs jērs dedzināmajam upurim,+ 22 jauns āzis grēku upurim+ 23 un divi buļļi, pieci auni, pieci āži un pieci gadu veci jēri miera upurim.+ Tāds bija Netanēla, Cuāra dēla, upuris.

24 Trešajā dienā upuri nesa Zebulona cilts vadonis Eliābs,+ Hēlona dēls. 25 Viņa upuris bija sudraba šķīvis, kas svēra 130 šekeļus, un sudraba bļoda, kas svēra 70 šekeļus pēc svētās vietas šekeļa svara,+ abi pilni labības upurim domātu smalko miltu, kas sajaukti ar eļļu,+ 26 zelta kauss, kas svēra 10 šekeļus, pilns kvēpināmā, 27 jauns bullis, auns, kā arī gadu vecs jērs dedzināmajam upurim,+ 28 jauns āzis grēku upurim+ 29 un divi buļļi, pieci auni, pieci āži un pieci gadu veci jēri miera upurim.+ Tāds bija Eliāba,+ Hēlona dēla, upuris.

30 Ceturtajā dienā upuri nesa Rūbena cilts vadonis Elicūrs,+ Šedeūra dēls. 31 Viņa upuris bija sudraba šķīvis, kas svēra 130 šekeļus, un sudraba bļoda, kas svēra 70 šekeļus pēc svētās vietas šekeļa svara,+ abi pilni labības upurim domātu smalko miltu, kas sajaukti ar eļļu,+ 32 zelta kauss, kas svēra 10 šekeļus, pilns kvēpināmā, 33 jauns bullis, auns, kā arī gadu vecs jērs dedzināmajam upurim,+ 34 jauns āzis grēku upurim+ 35 un divi buļļi, pieci auni, pieci āži un pieci gadu veci jēri miera upurim.+ Tāds bija Elicūra,+ Šedeūra dēla, upuris.

36 Piektajā dienā upuri nesa Simeona cilts vadonis Šelumiēls,+ Cūrīšadaja dēls. 37 Viņa upuris bija sudraba šķīvis, kas svēra 130 šekeļus, un sudraba bļoda, kas svēra 70 šekeļus pēc svētās vietas šekeļa svara,+ abi pilni labības upurim domātu smalko miltu, kas sajaukti ar eļļu,+ 38 zelta kauss, kas svēra 10 šekeļus, pilns kvēpināmā, 39 jauns bullis, auns, kā arī gadu vecs jērs dedzināmajam upurim,+ 40 jauns āzis grēku upurim+ 41 un divi buļļi, pieci auni, pieci āži un pieci gadu veci jēri miera upurim.+ Tāds bija Šelumiēla,+ Cūrīšadaja dēla, upuris.

42 Sestajā dienā upuri nesa Gada cilts vadonis Eljāsāfs,+ Deuēla dēls. 43 Viņa upuris bija sudraba šķīvis, kas svēra 130 šekeļus, un sudraba bļoda, kas svēra 70 šekeļus pēc svētās vietas šekeļa svara,+ abi pilni labības upurim domātu smalko miltu, kas sajaukti ar eļļu,+ 44 zelta kauss, kas svēra 10 šekeļus, pilns kvēpināmā, 45 jauns bullis, auns, kā arī gadu vecs jērs dedzināmajam upurim,+ 46 jauns āzis grēku upurim+ 47 un divi buļļi, pieci auni, pieci āži un pieci gadu veci jēri miera upurim.+ Tāds bija Eljāsāfa,+ Deuēla dēla, upuris.

48 Septītajā dienā upuri nesa Efraima cilts vadonis Elišāma,+ Amihūda dēls. 49 Viņa upuris bija sudraba šķīvis, kas svēra 130 šekeļus, un sudraba bļoda, kas svēra 70 šekeļus pēc svētās vietas šekeļa svara,+ abi pilni labības upurim domātu smalko miltu, kas sajaukti ar eļļu,+ 50 zelta kauss, kas svēra 10 šekeļus, pilns kvēpināmā, 51 jauns bullis, auns, kā arī gadu vecs jērs dedzināmajam upurim,+ 52 jauns āzis grēku upurim+ 53 un divi buļļi, pieci auni, pieci āži un pieci gadu veci jēri miera upurim.+ Tāds bija Elišāmas,+ Amihūda dēla, upuris.

54 Astotajā dienā upuri nesa Manases cilts vadonis Gamaliēls,+ Pedācūra dēls. 55 Viņa upuris bija sudraba šķīvis, kas svēra 130 šekeļus, un sudraba bļoda, kas svēra 70 šekeļus pēc svētās vietas šekeļa svara,+ abi pilni labības upurim domātu smalko miltu, kas sajaukti ar eļļu,+ 56 zelta kauss, kas svēra 10 šekeļus, pilns kvēpināmā, 57 jauns bullis, auns, kā arī gadu vecs jērs dedzināmajam upurim,+ 58 jauns āzis grēku upurim+ 59 un divi buļļi, pieci auni, pieci āži un pieci gadu veci jēri miera upurim.+ Tāds bija Gamaliēla,+ Pedācūra dēla, upuris.

60 Devītajā dienā upuri nesa Benjamīna cilts vadonis+ Abidāns,+ Gidonija dēls. 61 Viņa upuris bija sudraba šķīvis, kas svēra 130 šekeļus, un sudraba bļoda, kas svēra 70 šekeļus pēc svētās vietas šekeļa svara,+ abi pilni labības upurim domātu smalko miltu, kas sajaukti ar eļļu,+ 62 zelta kauss, kas svēra 10 šekeļus, pilns kvēpināmā, 63 jauns bullis, auns, kā arī gadu vecs jērs dedzināmajam upurim,+ 64 jauns āzis grēku upurim+ 65 un divi buļļi, pieci auni, pieci āži un pieci gadu veci jēri miera upurim.+ Tāds bija Abidāna,+ Gidonija dēla, upuris.

66 Desmitajā dienā upuri nesa Dana cilts vadonis Ahiezers,+ Amišadaja dēls. 67 Viņa upuris bija sudraba šķīvis, kas svēra 130 šekeļus, un sudraba bļoda, kas svēra 70 šekeļus pēc svētās vietas šekeļa svara,+ abi pilni labības upurim domātu smalko miltu, kas sajaukti ar eļļu,+ 68 zelta kauss, kas svēra 10 šekeļus, pilns kvēpināmā, 69 jauns bullis, auns, kā arī gadu vecs jērs dedzināmajam upurim,+ 70 jauns āzis grēku upurim+ 71 un divi buļļi, pieci auni, pieci āži un pieci gadu veci jēri miera upurim.+ Tāds bija Ahiezera,+ Amišadaja dēla, upuris.

72 Vienpadsmitajā dienā upuri nesa Ašera cilts vadonis Pagiēls,+ Ohrāna dēls. 73 Viņa upuris bija sudraba šķīvis, kas svēra 130 šekeļus, un sudraba bļoda, kas svēra 70 šekeļus pēc svētās vietas šekeļa svara,+ abi pilni labības upurim domātu smalko miltu, kas sajaukti ar eļļu,+ 74 zelta kauss, kas svēra 10 šekeļus, pilns kvēpināmā, 75 jauns bullis, auns, kā arī gadu vecs jērs dedzināmajam upurim,+ 76 jauns āzis grēku upurim+ 77 un divi buļļi, pieci auni, pieci āži un pieci gadu veci jēri miera upurim.+ Tāds bija Pagiēla,+ Ohrāna dēla, upuris.

78 Divpadsmitajā dienā upuri nesa Naftaļa cilts vadonis Ahīra,+ Ēnāna dēls. 79 Viņa upuris bija sudraba šķīvis, kas svēra 130 šekeļus, un sudraba bļoda, kas svēra 70 šekeļus pēc svētās vietas šekeļa svara,+ abi pilni labības upurim domātu smalko miltu, kas sajaukti ar eļļu,+ 80 zelta kauss, kas svēra 10 šekeļus, pilns kvēpināmā, 81 jauns bullis, auns, kā arī gadu vecs jērs dedzināmajam upurim,+ 82 jauns āzis grēku upurim+ 83 un divi buļļi, pieci auni, pieci āži un pieci gadu veci jēri miera upurim.+ Tāds bija Ahīras,+ Ēnāna dēla, upuris.

84 Šāds bija altāra iesvētīšanas upuris,+ ko nesa izraēliešu vadoņi, kad altāris tika svaidīts: 12 sudraba šķīvji, 12 sudraba bļodas, 12 zelta kausi+ 85 (katrs sudraba šķīvis svēra 130 šekeļus, bet katra bļoda — 70 šekeļus, visi sudraba trauki kopā svēra 2400 šekeļus* pēc svētās vietas šekeļa svara;+ 86 katrs no 12 zelta kausiem, kas bija pilni kvēpināmā, svēra 10 šekeļus pēc svētās vietas šekeļa svara, visi zelta kausi kopā svēra 120 šekeļus*); 87 visi lopi dedzināmajam upurim, proti, 12 buļļi, 12 auni un 12 jēri, gadu veci, kopā ar labības upuri; 12 jauni āži grēku upurim; 88 kā arī visi lopi miera upurim — 24 buļļi, 60 auni, 60 āži un 60 jēri, gadu veci. Tāds bija altāra iesvētīšanas upuris,+ ko nesa pēc tam, kad altāris tika svaidīts.+

89 Ikreiz, kad Mozus iegāja saiešanas teltī, lai runātu ar Dievu,+ viņš dzirdēja balsi, kas runāja ar viņu. Šī balss skanēja virs liecības šķirsta vāka+ starp abiem ķerubiem.+ Tā Dievs ar viņu runāja.

8 Jehova Mozum teica: 2 ”Saki Āronam: ”Kad tu iedegsi gaismekļa septiņas lampas, tām jāapgaismo telpa gaismekļa priekšā.””+ 3 Ārons tā arī darīja: viņš iededza lampas, lai tās apgaismotu telpu gaismekļa priekšā,+ kā Jehova Mozum bija pavēlējis. 4 Gaismeklis bija darināts šādi: tas bija izkalts no zelta — gan tā kāja, gan ziedi.+ Gaismeklis bija darināts tā, kā Jehova Mozum redzējumā+ bija rādījis.

5 Jehova Mozum sacīja: 6 ”Nošķir levītus no citiem izraēliešiem un attīri viņus.+ 7 Attīri viņus šādi: apslaki viņus ar ūdeni, kas attīra no grēkiem, un lai viņi noskuj visu ķermeni, mazgā savas drēbes un attīrās.+ 8 Tad lai viņi atved jaunu bulli+ un kopā ar to atnes labības upurim+ smalkos miltus, kas sajaukti ar eļļu; savukārt tu atved otru jaunu bulli grēku upurim.+ 9 Liec levītiem nostāties saiešanas telts priekšā un sapulcini visus izraēliešus.+ 10 Kad būsi atvedis levītus Jehovas priekšā, lai izraēlieši uzliek viņiem rokas.+ 11 Pēc tam lai Ārons atdod* levītus Jehovam par šūpojamo upuri+ no izraēliešiem, un lai viņi kalpo Jehovam.+

12 Lai levīti liek rokas buļļiem uz galvas,+ un tad viens bullis jāupurē par grēku upuri, bet otrs — par dedzināmo upuri Jehovam, lai izlīdzinātu+ levītu grēkus. 13 Nostādi levītus Ārona un viņa dēlu priekšā un atdod viņus par šūpojamo upuri Jehovam. 14 Nošķir levītus no pārējiem izraēliešiem — levīti būs mani.+ 15 Pēc tam lai levīti iet kalpot saiešanas teltī. Tā tev viņi ir jāattīra un jāatdod par šūpojamo upuri, 16 jo viņi ir izraudzīti no izraēliešu vidus un atdoti man. Es viņus ņemu sev visu izraēliešu pirmdzimto vietā.+ 17 Visi izraēliešu un viņu lopu pirmdzimtie ir mani.+ Es tos izraudzījos sev tajā dienā, kad es nonāvēju visus pirmdzimtos Ēģiptē.+ 18 Es ņemu levītus visu izraēliešu pirmdzimto vietā, 19 un es viņus nodošu Āronam un viņa dēliem. Levītiem jākalpo saiešanas teltī+ izraēliešu labā un jāveic izlīdzināšana par izraēliešu grēkiem, lai izraēlieši netuvotos svētajai vietai un viņus neskartu nelaime.”+

20 Kā Jehova Mozum bija pavēlējis rīkoties ar levītiem, tā Mozus, Ārons un visi sapulcētie izraēlieši arī darīja. 21 Levīti attīrījās un mazgāja savas drēbes,+ un tad Ārons atdeva viņus par šūpojamo upuri Jehovam.+ Ārons arī veica grēku izlīdzināšanu levītu labā, lai viņus attīrītu.+ 22 Pēc tam levīti Ārona un viņa dēlu pārraudzībā ķērās pie saviem pienākumiem saiešanas teltī. Kā Jehova Mozum par levītiem bija pavēlējis, tā ar viņiem tika darīts.

23 Jehova Mozum teica: 24 ”Lūk, kādi ir norādījumi par levītiem: ikvienam, kas ir sasniedzis divdesmit piecu gadu vecumu, ir jādodas kalpot saiešanas teltī, 25 bet piecdesmit gadu vecumā viņam kalpotāju pulks ir jāatstāj — lai viņš vairs nedodas kalpot. 26 Viņš drīkst palīdzēt saviem ciltsbrāļiem, kas pilda pienākumus saiešanas teltī, bet lai viņš tur vairs nekalpo. Šādi norādījumi par levītiem un viņu pienākumiem tev ir jāievēro.”+

9 Otrā gada pirmajā mēnesī+ pēc iziešanas no Ēģiptes Jehova teica Mozum Sīnāja tuksnesī: 2 ”Lai izraēlieši noteiktajā laikā+ sagatavo Pashas upuri.+ 3 Sagatavojiet to šī mēneša četrpadsmitās dienas mijkrēslī*, dariet to noteiktajā laikā pēc visiem likumiem un priekšrakstiem.”+

4 Tad Mozus lika izraēliešiem sagatavot Pashas upuri, 5 un viņi to sagatavoja Sīnāja tuksnesī pirmā mēneša četrpadsmitās dienas mijkrēslī. Izraēlieši darīja visu tā, kā Jehova Mozum bija pavēlējis.

6 Bet daži bija aptraipījušies, pieskaroties mirušajam,+ tāpēc viņi todien nevarēja sagatavot Pashas upuri. Viņi tajā pašā dienā gāja pie Mozus un Ārona+ 7 un teica: ”Mēs esam netīri, jo esam pieskārušies mirušajam. Bet kāpēc lai mums būtu liegts kopā ar pārējiem izraēliešiem noteiktajā laikā nest upuri Jehovam?”+ 8 Mozus atbildēja: ”Pagaidiet tepat! Es uzzināšu, ko Jehova par jums pavēlēs.”+

9 Tad Jehova Mozum norādīja: 10 ”Saki izraēliešiem: ”Ja kāds no jums vai jūsu pēcnācējiem ir kļuvis netīrs, pieskardamies mirušajam,+ vai ir tālā ceļā, viņam tomēr ir jāsvin Pasha par godu Jehovam. 11 Pashas upuris jānes otrā mēneša+ četrpadsmitās dienas mijkrēslī un jāēd ar neraudzētu maizi un rūgtiem zaļumiem.+ 12 Neko no tā nedrīkst atstāt līdz rītam,+ un tam nedrīkst salauzt nevienu kaulu.+ Upuris ir jāsagatavo pēc visiem Pashas likumiem. 13 Bet, ja kāds ir bijis tīrs un nav atradies ceļā un tomēr nav svinējis Pashu, viņš ir jāsoda ar nāvi,+ jo viņš noteiktajā laikā nav nesis upuri Jehovam. Viņam būs jāatbild par savu grēku.

14 Ja kāds ienācējs ir apmeties jūsu vidū, arī viņam ir jāsvin Pasha par godu Jehovam.+ Lai viņš to dara pēc Pashas likumiem un priekšrakstiem.+ Lai jums visiem ir viens likums — kā dzimušiem izraēliešiem, tā ienācējiem.””+

15 Tajā dienā, kad tika uzcelts mājoklis,+ liecības telts, to apsedza mākonis, bet no vakara līdz rītam tas dega virs mājokļa kā uguns.+ 16 Tā bija vienmēr: dienā mājokli sedza mākonis, bet naktī virs tā dega uguns.+ 17 Tiklīdz mākonis pacēlās no telts, izraēlieši devās ceļā,+ un vietā, kur mākonis apstājās, izraēlieši apmetās.+ 18 Pēc Jehovas pavēles izraēlieši devās ceļā, un pēc Jehovas pavēles viņi apstājās.+ Kamēr vien mākonis palika virs mājokļa, viņi dzīvoja nometnē. 19 Ja mākonis palika virs mājokļa ilgu laiku, izraēlieši, paklausīdami Jehovam, nedevās projām.+ 20 Savukārt citreiz mākonis palika virs mājokļa vien dažas dienas — arī tad pēc Jehovas pavēles viņi palika uz vietas un devās ceļā tikai pēc Jehovas pavēles. 21 Reizēm mākonis stāvēja uz vietas tikai no vakara līdz rītam, un, kad no rīta mākonis pacēlās, izraēlieši posās ceļā. Vai bija diena vai nakts — kad mākonis pacēlās, viņi devās tālāk.+ 22 Vienalga, vai mākonis palika virs mājokļa divas dienas, mēnesi vai ilgāk, izraēlieši visu šo laiku dzīvoja nometnē un nedevās ceļā. Bet, kad tas pacēlās, tad viņi devās tālāk. 23 Pēc Jehovas pavēles viņi palika uz vietas, un pēc Jehovas pavēles viņi devās ceļā. Viņi paklausīja Jehovam, pildīdami to, ko Jehova caur Mozu pavēlēja.

10 Jehova teica Mozum: 2 ”Izkal no sudraba divas taures,+ kas jāizmanto, lai sasauktu tautu un izziņotu došanos ceļā. 3 Ja tiks pūstas abas taures, visai tautai jāsapulcējas pie tevis saiešanas telts ieejas priekšā.+ 4 Bet, ja pūtīs tikai vienu, lai pie tevis pulcējas tikai vadoņi, Izraēla tūkstošu vadītāji.+

5 Kad taures tiks pūstas tā, kā trauksmi pūšot, lai ceļā dodas vienība, kuras nometne ir austrumos.+ 6 Bet, kad šāds signāls atskanēs otru reizi, lai ceļā dodas vienība, kuras nometne ir dienvidos.+ Tā ir jāpūš ikreiz, kad kādai no vienībām jādodas ceļā.

7 Arī sasaucot tautu, ir jāpūš taures,+ bet ne tā, kā trauksmi pūšot. 8 Lai taures pūš priesteri, Ārona dēli,+ — tas jums ir mūžīgs* likums uz paaudžu paaudzēm.

9 Ja jums savā zemē būs jākaro ar ienaidniekiem, kas jūs apspiedīs, pūtiet kaujas trauksmi,+ un Jehova, jūsu Dievs, jūs atcerēsies un izglābs no jūsu ienaidniekiem.

10 Arī priecīgās dienās+ — svētkos+ un mēnešu sākumā — pūtiet taures, ziedodami savus dedzināmos upurus+ un miera upurus,+ lai jūsu Dievs jūs atceras. Es esmu Jehova, jūsu Dievs!”+

11 Otrā gada otrā mēneša divdesmitajā dienā+ mākonis pacēlās no liecības mājokļa.+ 12 Tad izraēlieši noteiktajā kārtībā devās prom no Sīnāja tuksneša,+ un mākonis apstājās Pārānas tuksnesī.+ 13 Tā bija pirmā reize, kad viņi devās ceļā, paklausot pavēlei, ko Jehova bija devis Mozum.+

14 Pirmā pulku pa pulkam ceļā devās Jūdas cilts vadītā trīs cilšu vienība ar Nahšonu,+ Aminadaba dēlu, priekšgalā. 15 Isašara cilts pulkus vadīja Netanēls,+ Cuāra dēls, 16 bet Zebulona cilts pulkus — Eliābs,+ Hēlona dēls.

17 Kad mājoklis bija nojaukts,+ ceļā devās gēršonieši+ un merārieši,+ kas nesa mājokli.

18 Pēc tam pulku pa pulkam ceļā devās Rūbena cilts vadītā trīs cilšu vienība ar Elicūru,+ Šedeūra dēlu, priekšgalā. 19 Simeona cilts pulkus vadīja Šelumiēls,+ Cūrīšadaja dēls, 20 bet Gada cilts pulkus — Eljāsāfs,+ Deuēla dēls.

21 Tad ceļā devās kehātieši, kas nesa svētnīcas piederumus.+ Mājoklis bija jāuzceļ pirms viņu ierašanās.

22 Pēc tam pulku pa pulkam ceļā devās Efraima cilts vadītā trīs cilšu vienība ar Elišāmu,+ Amihūda dēlu, priekšgalā. 23 Manases cilts pulkus vadīja Gamaliēls,+ Pedācūra dēls, 24 bet Benjamīna cilts pulkus — Abidāns,+ Gidonija dēls.

25 Tad pulku pa pulkam ceļā devās Dana cilts vadītā trīs cilšu vienība, sargājot visus pārējos no aizmugures, un tās priekšgalā bija Ahiezers,+ Amišadaja dēls. 26 Ašera cilts pulkus vadīja Pagiēls,+ Ohrāna dēls, 27 bet Naftaļa cilts pulkus — Ahīra,+ Ēnāna dēls. 28 Tādā kārtībā izraēlieši ikreiz devās ceļā pulku pa pulkam.+

29 Mozus teica Hobābam, sava sievastēva midiānieša Reuēla*+ dēlam: ”Mēs dodamies uz zemi, kuru Jehova mums ir apsolījis.+ Nāc mums līdzi,+ un mēs tev darīsim labu, jo Jehova ir apsolījis Izraēlam daudz laba.”+ 30 ”Es neiešu,” atteica Hobābs. ”Es gribu atgriezties savā zemē pie saviem radiem.” 31 Bet Mozus sacīja: ”Lūdzu, neatstāj mūs, jo tu zini, kur tuksnesī var apmesties, — tu vari būt mūsu ceļvedis*. 32 Ja tu nāksi līdzi,+ mēs dalīsimies ar tevi visā labajā, ko saņemsim no Jehovas.”

33 Aizgājuši no Jehovas kalna,+ izraēlieši soļoja trīs dienas, un šajā trīs dienu gājumā Jehovas līguma šķirsts+ tika nests viņiem pa priekšu, lai atrastu vietu, kur apmesties.+ 34 Kad viņi dienā jauca nost nometni un devās ceļā, pār viņiem bija Jehovas mākonis.+

35 Kad vien šķirstu pacēla, lai nestu, Mozus teica: ”Celies, Jehova!+ Lai tiek izdzenāti tavi ienaidnieki! Lai bēg no tevis tie, kas tevi nīst!” 36 Bet, kad šķirstu atkal nolika, viņš sacīja: ”Atgriezies, Jehova, pie neskaitāmajiem Izraēla tūkstošiem!”+

11 Bet ļaudis sāka gausties, un Jehova to dzirdēja. Tad Jehova iedegās dusmās, uzliesmoja Jehovas uguns un sāka tos dedzināt nometnes malās. 2 Ļaudis sauca, lai Mozus tiem palīdz, un viņš lūdzās Jehovu,+ un uguns apdzisa. 3 Tāpēc to vietu nosauca par Tabēru*, jo tur starp viņiem bija uzliesmojusi Jehovas uguns.+

4 Sveštautiešus,+ kas bija kopā ar izraēliešiem, pārņēma negausīga kāre+ pēc cita ēdiena, un tad arī izraēlieši atkal sāka raudāt un žēloties: ”Kas mums dos gaļu?+ 5 Ak, kādas zivis mēs Ēģiptē ēdām par brīvu, kādus gurķus, arbūzus, puravus, sīpolus un ķiplokus!+ 6 Bet nu mēs nīkstam ārā! Mēs neredzam neko citu kā vienīgi mannu.”+

7 Manna+ bija līdzīga koriandra sēkliņām,+ tā izskatījās kā mirreskoka sveķi. 8 Aizgājuši un savākuši mannu, ļaudis to samala rokas dzirnavās vai sagrūda piestā un tad vārīja podos vai cepa no tās plāceņus,+ un tā garšoja kā cepumi ar eļļu. 9 Kad naktī nometni pārklāja rasa, parādījās arī manna.+

10 Mozus dzirdēja, kā ļaudis ar visām savām ģimenēm raud pie savām teltīm. Jehova bija ārkārtīgi sadusmots,+ un arī Mozum tas viss ļoti nepatika. 11 Mozus sacīja Jehovam: ”Kāpēc tu tā moki savu kalpu? Ar ko es esmu izpelnījies tavu nelabvēlību, ka tu man esi uzkrāvis tādu nastu — visu šo tautu?+ 12 Vai tad es šos ļaudis esmu ieņēmis, vai tad es viņus esmu dzemdējis, ka tu man liec, gluži kā auklei zīdaini, nest viņus pie savām krūtīm uz zemi, ko tu esi zvērējis dot viņu tēviem?+ 13 Kur lai es ņemu gaļu visiem šiem ļaudīm, kas raud un prasa: ”Dod mums gaļu!” 14 Es nespēju viens pats panest visu šo tautu — tas man ir par smagu!+ 15 Ja tu tā gribi ar mani rīkoties, tad jau labāk uzreiz mani nogalini!+ Ja esmu ieguvis tavu labvēlību, neliec man ilgāk mocīties!”

16 Jehova Mozum atbildēja: ”Izraugies no izraēliešu vecākajiem septiņdesmit vīrus, kuri, kā tu zini, ir tautas vecākie un priekšnieki,+ sapulcē viņus pie saiešanas telts un nostādi sev līdzās. 17 Es nonākšu lejā+ un runāšu ar tevi,+ un es paņemšu daļu no tev piešķirtā gara+ un došu to viņiem. Viņi tev palīdzēs nest atbildības nastu par šo tautu, lai tev tas nebūtu jādara vienam.+ 18 Saki tautai: ”Sagatavojieties, lai jūs rīt būtu svēti!+ Tad jūs ēdīsiet gaļu, jo jūs taču raudājāt, Jehovam dzirdot,+ un žēlojāties: ”Kas mums dos gaļu? Ēģiptē mums klājās labāk!”+ Nu tad Jehova dos jums gaļu, un jūs ēdīsiet!+ 19 Jūs ēdīsiet nevis vienu dienu, ne divas, ne piecas, ne desmit un ne divdesmit dienas, 20 bet veselu mēnesi, kamēr gaļa jums pa nāsīm nāks ārā un šķebinās,+ jo jūs atmetāt Jehovu, kas bija jūsu vidū, un raudājāt viņa priekšā, sacīdami: ”Kāpēc mēs aizgājām no Ēģiptes?”””+

21 Taču Mozus teica: ”Šajā tautā ir sešsimt tūkstoši vīru,+ bet tu soli tik daudz gaļas, ka tie varēs ēst veselu mēnesi! 22 Pat ja nokautu visus lopus, vai ar to viņiem pietiktu? Ja izzvejotu visas zivis no jūras, vai ar to būtu diezgan?”

23 Jehova Mozum sacīja: ”Vai tad Jehovas roka ir par īsu?+ Tagad tu redzēsi, vai mani vārdi piepildīsies vai ne.”

24 Izgājis pie tautas, Mozus tai izstāstīja, ko Jehova bija teicis. Viņš sapulcēja septiņdesmit tautas vecākos un nostādīja tos ap telti.+ 25 Tad Jehova mākonī nonāca lejā+ un runāja ar viņu,+ un, paņēmis daļu no Mozum piešķirtā gara,+ Dievs to deva septiņdesmit vecākajiem. Tiklīdz vecākie saņēma garu, viņi sāka pravietot*,+ bet tā notika tikai tajā reizē.

26 Taču divi no šiem vīriem, Eldāds un Mēdāds, bija palikuši nometnē, un arī viņi saņēma garu, jo viņi bija sarakstā, kaut gan nebija aizgājuši uz telti. Tāpēc viņi nometnē sāka pravietot. 27 Tad kāds jauneklis aizskrēja un paziņoja Mozum: ”Eldāds un Mēdāds nometnē pravieto!” 28 To izdzirdējis, Jozua,+ Nūna dēls, kas kalpoja Mozum kopš jaunības, izsaucās: ”Mozu, mans kungs, apturi viņus!”+ 29 Bet Mozus atteica: ”Vai tu uztraucies* manis dēļ? Kaut Jehovas tautā visi būtu pravieši un Jehova viņiem visiem dotu savu garu!” 30 Pēc tam Mozus kopā ar izraēliešu vecākajiem atgriezās nometnē.

31 Tad sacēlās Jehovas sūtīts vējš, kas atpūta no jūras puses paipalas, un tās sakrita visapkārt nometnei+ dienas gājumā gan vienā, gan otrā pusē, nosedzot zemi aptuveni divu olekšu* biezumā. 32 Visu to dienu un nakti un vēl arī visu nākamo dienu ļaudis vāca paipalas, un katrs savāca ne mazāk par desmit homeriem*. Viņi tās izklāja pa visu nometni. 33 Bet gaļa vēl bija viņiem starp zobiem un nebija pat sakošļāta, kad Jehova iedegās dusmās pret tautu, un Jehova tos bargi sodīja, daudzus nonāvēdams.+

34 Tāpēc to vietu nosauca par Kibrot-Taavu*,+ jo tur izraēlieši apglabāja tos, kas bija ļāvušies negausībai.+ 35 No Kibrot-Taavas tauta devās uz Hacērotu+ un tur apmetās.

12 Mozus bija apprecējis kušieti, un Mirjama un Ārons sāka nosodīt Mozu viņa sievas kušietes+ dēļ. 2 Viņi kurnēja: ”Vai tad Mozus ir vienīgais, caur kuru Jehova ir runājis? Vai viņš nav runājis arī caur mums?”+ Un Jehova to dzirdēja.+ 3 Bet Mozus bija ļoti pazemīgs*, viņš bija pazemīgākais cilvēks+ uz zemes.

4 Pēkšņi Jehova aicināja Mozu, Āronu un Mirjamu: ”Nāciet visi trīs uz saiešanas telti!”, un viņi trijatā devās turp. 5 Jehova nolaidās mākoņu stabā,+ nostājās pie telts ieejas un pasauca Āronu un Mirjamu. Kad tie abi pienāca tuvāk, 6 viņš teica: ”Tagad klausieties mani! Ja jūsu vidū ir kāds Jehovas pravietis, es viņam atklājos parādībā+ vai runāju ar viņu sapnī.+ 7 Turpretī ar manu kalpu Mozu ir citādi. Viņam ir uzticēta visa mana tauta.*+ 8 Es sarunājos ar viņu vaigu vaigā,+ tieši, nevis mīklās, un viņš redz Jehovas veidolu. Kā jūs uzdrīkstaties runāt sliktu par manu kalpu Mozu?”

9 Iededzies pret tiem dusmās, Jehova devās prom, 10 un, kad mākonis pacēlās no telts, izrādījās, ka Mirjama ir kļuvusi spitālīga, balta kā sniegs.+ Ārons pagriezās pret Mirjamu un ieraudzīja, ka tā ir spitālīga,+ 11 un viņš lūdzās Mozu: ”Ak, mans kungs! Lūdzams, neliec mums maksāt par grēku, ko savā muļķībā esam izdarījuši! 12 Lūdzu, lai viņa nav kā nedzīvs dzimis bērns, kam miesa pa pusei sairusi jau mātes klēpī!” 13 Tad Mozus vērsās pie Jehovas, saukdams: ”Dievs, izdziedini jel viņu! Es lūdzu!”+

14 Jehova Mozum atbildēja: ”Ja pašas tēvs viņai būtu iespļāvis sejā, vai viņa septiņas dienas nebūtu apkaunota? Lai Mirjama septiņas dienas pavada ārpus nometnes, nošķirta no citiem,+ bet pēc tam viņa drīkst nākt atpakaļ.” 15 Tā Mirjama uz septiņām dienām tika nošķirta no citiem,+ un tauta nedevās ceļā, kamēr Mirjama nebija atgriezusies nometnē. 16 Pēc tam tauta atstāja Hacērotu+ un apmetās Pārānas tuksnesī.+

13 Jehova uzrunāja Mozu: 2 ”Sūti vīrus izlūkot Kanaāna zemi, ko es dodu izraēliešiem. Sūti pa vienam vīram no katras cilts, pa vienam vadonim.”+

3 Tad Mozus pēc Jehovas pavēles no Pārānas tuksneša+ sūtīja vīrus izlūkos. Tie visi bija izraēliešu vadoņi. 4 Lūk, viņu vārdi: Šammua, Zakūra dēls, no Rūbena cilts; 5 Šafats, Horija dēls, no Simeona cilts; 6 Kālebs,+ Jefunnes dēls, no Jūdas cilts; 7 Jigals, Jāzepa dēls, no Isašara cilts; 8 Hošea,+ Nūna dēls, no Efraima cilts; 9 Paltijs, Rāfū dēls, no Benjamīna cilts; 10 Gadiēls, Sodija dēls, no Zebulona cilts; 11 Gadijs, Sūsija dēls, no Jāzepa cilts,+ tas ir, no Manases cilts;+ 12 Amiēls, Gemalija dēls, no Dana cilts; 13 Setūrs, Mihaēla dēls, no Ašera cilts; 14 Nahbijs, Vafsija dēls, no Naftaļa cilts; 15 Geuēls, Mahija dēls, no Gada cilts. 16 Tie ir vīri, kurus Mozus sūtīja izlūkot zemi. Un Mozus nosauca Hošeu, Nūna dēlu, par Jozuu*.+

17 Sūtīdams tos izlūkot Kanaāna zemi, Mozus norādīja: ”Dodieties uz Negevu un pēc tam augšup kalnos.+ 18 Apskatieties, kāda ir tā zeme+ un kādi ir tās iedzīvotāji, vai tie ir stipri vai vāji, vai to ir daudz vai maz, 19 vai viņu zeme ir laba vai slikta un vai viņu pilsētas ir nocietinātas vai nav. 20 Noskaidrojiet, vai zeme ir trekna vai liesa+ un vai tur ir koki. Esiet drosmīgi+ un atnesiet kādus no tās zemes augļiem!” Bija pirmo vīnogu laiks.+

21 Tad vīri gāja un izlūkoja zemi no Cīna tuksneša+ līdz Rehobai+ netālu no Lebo-Hamātas*.+ 22 Viņi nonāca Negevā un pēc tam devās uz Hebronu,+ kur dzīvoja Ahimans, Šēšajs un Talmajs*,+ Anāka pēcnācēji.+ Hebrona bija uzcelta septiņus gadus pirms Ēģiptes pilsētas Coanas. 23 Sasnieguši Eškolas ieleju*,+ izlūki tur nogrieza vīnogulāja zaru ar vīnogu ķekaru, kas bija tik liels, ka diviem vīriem tas bija jānes uz kārts. Viņi paņēma arī granātābolus un vīģes.+ 24 To vietu nosauca par Eškolas* ieleju,+ jo tur izraēlieši bija nogriezuši vīnogu ķekaru.

25 Pēc četrdesmit dienām+ vīri atgriezās no izlūkgājiena. 26 Ieradušies pie Mozus un Ārona un visiem izraēliešiem Pārānas tuksnesī, Kadešā,+ viņi pastāstīja tautai, ko bija redzējuši, un parādīja atnestos augļus. 27 Viņi Mozum pavēstīja: ”Mēs bijām tajā zemē, kurp tu mūs sūtīji, un tur patiesi plūst piens un medus,+ un, lūk, kādi ir tās zemes augļi!+ 28 Taču ļaudis, kas tur dzīvo, ir stipri, un viņu pilsētas ir ļoti lielas un nocietinātas, turklāt mēs tur redzējām arī Anāka pēcnācējus.+ 29 Negevā+ mīt amalekieši,+ kalnos — hetieši, jebūsieši+ un amorieši,+ bet pie jūras+ un gar Jordānu — kanaānieši.”+

30 Kālebs centās nomierināt ļaudis, kas bija sastājušies Mozus priekšā, sacīdams: ”Iesim tūlīt pat un ieņemsim šo zemi! Nav nekādu šaubu, ka mēs spēsim to iekarot!”+ 31 Bet pārējie izlūki teica: ”Mēs nevaram doties cīņā pret tiem ļaudīm, jo viņi ir stiprāki par mums.”+ 32 Un tie sastāstīja izraēliešiem daudz slikta+ par to zemi, ko bija izlūkojuši. ”Tā zeme, kuru mēs izlūkodami pārstaigājām, ir zeme, kas aprij savus iedzīvotājus,” viņi teica, ”un visi ļaudis, ko mēs tur redzējām, ir neparasti liela auguma.+ 33 Mēs tur redzējām arī milžus*, Anāka dēlus,+ milžu pēcnācējus, — viņu priekšā mēs sajutāmies kā sienāži, un viņu acīs tādi arī bijām.”

14 Tad visa tauta sāka skaļi vaimanāt, un ļaudis raudāja cauru nakti.+ 2 Visi izraēlieši kurnēja pret Mozu un Āronu+ un pārmeta viņiem, sacīdami: ”Kaut mēs būtu nomiruši Ēģiptē vai gājuši bojā šajā tuksnesī! 3 Kādēļ Jehova mūs ved uz šo zemi, kur mēs kritīsim no zobena?+ Mūsu sievas un bērni kļūs par laupījumu!+ Vai mums nebūtu labāk atgriezties Ēģiptē?”+ 4 Tie pat runāja savā starpā: ”Iecelsim sev vadoni un dosimies atpakaļ uz Ēģipti!”+

5 Tad Mozus un Ārons visas sapulcētās izraēliešu tautas priekšā nometās ar seju pie zemes, 6 bet Jozua,+ Nūna dēls, un Kālebs,+ Jefunnes dēls, divi no tiem, kas bija gājuši izlūkos, saplēsa savas drēbes 7 un teica izraēliešiem: ”Tā zeme, kuru mēs izlūkodami pārstaigājām, ir ļoti, ļoti laba!+ 8 Ja vien būsim Jehovam patīkami, viņš mūs tur ievedīs un dos mums šo zemi, kur plūst piens un medus.+ 9 Tikai nesacelieties pret Jehovu un nebaidieties no tās iedzīvotājiem,+ jo mēs tos uzveiksim kā nieku. Tiem vairs nav glābiņa, bet ar mums ir Jehova!+ Nebaidieties no tiem!”

10 Taču visa tauta draudēja nomētāt viņus ar akmeņiem.+ Tad virs saiešanas telts izraēliešiem parādījās Jehovas spožums*.+

11 Un Jehova sacīja Mozum: ”Cik ilgi šī tauta mani nicinās?+ Cik ilgi tā man neticēs par spīti visiem brīnumiem, ko es esmu darījis viņu vidū?+ 12 Es viņus sodīšu ar sērgu un iznīcināšu, bet no tevis es likšu celties tautai, kas būs lielāka un varenāka nekā viņi.”+

13 Bet Mozus teica Jehovam: ”Tad ēģiptieši, no kuru vidus tu ar savu spēku izvedi šo tautu, to uzzinās+ 14 un izstāstīs šīs zemes iedzīvotājiem. Arī tie ir dzirdējuši, ka tu, Jehova, esi ar šo tautu+ un esi ļāvis tevi skatīt vaigu vaigā,+ ka tu esi Jehova un tavs mākonis stāv pār šiem ļaudīm, ka dienā tu ej viņiem pa priekšu mākoņu stabā, bet naktī — uguns stabā.+ 15 Ja tu viņus visus kā vienu iznīcināsi, tad tautas, kas ir dzirdējušas par tavu slavu, teiks: 16 ”Jehova nespēja ievest šo tautu zemē, ko bija zvērējis tai dot, tāpēc viņš tos visus nonāvēja tuksnesī.”+ 17 Jehova, izpaud jel savu vareno spēku, kā tu solīji, sacīdams: 18 ”Jehova ir pacietīgs* un bagāts uzticīgā mīlestībā,+ viņš piedod nodarījumus un pārkāpumus, bet vainīgos neatstāj nesodītus, bērnus sodīdams par tēvu grēkiem līdz trešajai un ceturtajai paaudzei.”+ 19 Lūdzu, piedod šīs tautas pārkāpumus savā lielajā mīlestībā*, kā tu tai esi piedevis kopš Ēģiptes laikiem līdz pat šai dienai.”+

20 Jehova atbildēja: ”Labi, es tiem piedodu, kā tu esi lūdzis.+ 21 Bet — tik tiešām, ka es esmu dzīvs! — Jehovas diženums piepildīs visu zemi,+ 22 taču neviens no tiem vīriem, kas ir redzējuši manu godu un brīnumus,+ kurus es darīju Ēģiptē un tuksnesī, un tomēr desmitiem reižu mani ir pārbaudījuši+ un nav man klausījuši,+ 23 neredzēs to zemi, kuru es esmu zvērējis dot viņu tēviem. Nē, neviens no tiem, kas mani nicina, to neredzēs!+ 24 Bet, tā kā manam kalpam Kālebam+ bija pavisam cits gars* un viņš man paklausīja no visas sirds, es viņu ievedīšu zemē, ko viņš izlūkoja, un viņa pēcnācēji to iemantos.+ 25 Ielejā dzīvo amalekieši un kanaānieši,+ tāpēc rīt griezieties atpakaļ un ejiet uz tuksnesi pa ceļu, kas ved uz Sarkano jūru.”+

26 Jehova teica Mozum un Āronam: 27 ”Cik ilgi šī ļaunā tauta kurnēs pret mani?+ Es esmu dzirdējis izraēliešu kurnēšanu.+ 28 Paziņo tiem: ””Tik tiešām, ka es esmu dzīvs!” saka Jehova. ”Kā jūs teicāt, tā es jums darīšu!+ 29 Jūs mirsiet šajā tuksnesī+ — visi saskaitītie, kam divdesmit gadu un vairāk, jūs visi, kas pret mani esat kurnējuši.+ 30 Neviens no jums neieies zemē, par kuru es zvērēju, ka ļaušu jums tur mājot,+ izņemot Kālebu, Jefunnes dēlu, un Jozuu, Nūna dēlu.+

31 Jūsu bērnus, par kuriem jūs teicāt, ka tie kļūšot par laupījumu,+ es tur ievedīšu, un viņi iepazīs zemi, ko jūs esat nonievājuši,+ 32 bet jūs mirsiet šajā tuksnesī. 33 Jūsu bērniem četrdesmit gadus būs jāgana lopi tuksnesī+ un jācieš jūsu neuzticības* dēļ, kamēr jūs visi līdz pēdējam būsiet miruši.+ 34 Tā kā jūs izlūkojāt zemi četrdesmit dienas,+ jums būs jāatbild par saviem pārkāpumiem četrdesmit gadus+ — gads par katru dienu —, lai jūs zinātu, ko nozīmē būt ar mani naidā.

35 Es, Jehova, to saku, un tā es arī darīšu ar šo ļauno tautu, ar visiem, kas ir nostājušies pret mani: šajā tuksnesī viņiem pienāks gals, šeit viņi mirs!+ 36 Tie vīri, kurus Mozus sūtīja izlūkos un kuru dēļ visa tauta sāka kurnēt pret viņu, jo atgriezušies tie sastāstīja par šo zemi daudz slikta,+ 37 jā, tie vīri, kas pēla šo zemi, saņems sodu un mirs Jehovas priekšā.+ 38 No visiem izlūkiem dzīvi paliks tikai Jozua, Nūna dēls, un Kālebs, Jefunnes dēls.”””+

39 Kad Mozus to izraēliešiem pavēstīja, ļaudis ļoti bēdājās. 40 Otrā dienā, piecēlušies agri no rīta, viņi grasījās doties augšup kalnos. ”Mēs esam grēkojuši,” viņi sacīja, ”bet nu gan mēs iesim uz to vietu, par kuru Jehova runāja.”+ 41 Taču Mozus teica: ”Kāpēc jūs pārkāpjat Jehovas pavēli? Jums nekas neizdosies! 42 Nekāpiet augšā, jo Jehova nav ar jums un ienaidnieki jūs sakaus!+ 43 Tur jums pretī stāsies amalekieši un kanaānieši,+ un jūs kritīsiet no zobena. Jūs esat novērsušies no Jehovas, tāpēc Jehova nebūs ar jums.”+

44 Tomēr tie pašpaļāvīgi devās augšup kalnos,+ bet ne Jehovas līguma šķirsts, ne Mozus neatstāja nometni.+ 45 Tad amalekieši un kanaānieši, kas dzīvoja kalnos, nāca lejup, sakāva izraēliešus un aizdzina līdz Hormai.+

15 Jehova Mozum teica: 2 ”Saki izraēliešiem: ”Kad jūs nonāksiet zemē, ko es jums dodu par mājvietu,+ 3 un nesīsiet Jehovam uguns upuri no liellopiem vai sīklopiem par patīkamu smaržu Jehovam,+ vai tas būtu dedzināmais upuris+ vai kaujamais upuris kāda īpaša solījuma dēļ, labprātīgais upuris+ vai svētkos+ ziedojamais upuris, 4 tad lai tas, kurš nes šo upuri, ziedo Jehovam arī labības upuri — desmito daļu ēfas* smalko miltu,+ kas sajaukti ar ceturtdaļu hīna* eļļas. 5 Kopā ar dedzināmo upuri+ un katru upurējamo jēru* ziedojiet arī ceturtdaļu hīna vīna par lejamo upuri. 6 Bet kopā ar aunu nesiet par labības upuri divas desmitdaļas ēfas* smalko miltu, kas sajaukti ar trešdaļu hīna* eļļas, 7 un trešdaļu hīna vīna ziedojiet par lejamo upuri, kura smarža ir patīkama Jehovam.

8 Ja jūs ziedojat Jehovam bulli par dedzināmo upuri+ vai par kaujamo upuri kāda īpaša solījuma dēļ,+ vai par miera upuri,+ 9 tad kopā ar bulli upurējiet arī labības upuri+ — trīs desmitdaļas ēfas* smalko miltu, kas sajaukti ar pusi hīna* eļļas. 10 Nesiet arī pusi hīna vīna par lejamo upuri,+ par uguns upuri, kura smarža ir patīkama Jehovam. 11 Tā jums jārīkojas ar katru bulli, aunu, jēru un āzi. 12 Lai kāds būtu upurējamo lopu skaits, dariet tā ar katru no tiem. 13 Tā ir jārīkojas ikvienam dzimušam izraēlietim, nesot uguns upuri par patīkamu smaržu Jehovam.

14 Ja kāds ienācējs, kas apmeties pie jums, vai kāds no tiem, kas jau paaudzēs dzīvo jūsu vidū, grib nest uguns upuri par patīkamu smaržu Jehovam, viņam ir jārīkojas tāpat kā jums.+ 15 Viens likums lai ir gan jums pašiem, gan ienācējiem, kas apmetušies pie jums. Tas jums ir mūžīgs likums uz paaudžu paaudzēm. Jehovas priekšā ienācēji ir tādi paši kā jūs.+ 16 Viens likums un vienāda tiesa lai ir gan jums, gan ienācējiem, kas apmetušies pie jums.””

17 Jehova Mozum vēl teica: 18 ”Saki izraēliešiem: ”Kad jūs nonāksiet zemē, uz kuru es jūs vedu, 19 un ēdīsiet tās zemes maizi,+ dodiet ziedojumu Jehovam. 20 Ziedojiet par pirmās ražas upuri+ maizes gredzenus no rupja maluma miltiem — ziedojiet tos tāpat kā ziedojumu no kuļamklona. 21 Paaudžu paaudzēs dodiet Jehovam ziedojumu no saviem pirmajiem rupja maluma miltiem.

22 Ja jūs netīši grēkosiet un nepildīsiet kaut vienu no šiem likumiem, ko Jehova ir devis Mozum, 23 no visa tā, ko Jehova ar Mozus starpniecību jums ir pavēlējis un kas no tās dienas, kad Jehova to pavēlēja, jums un jūsu pēcnācējiem ir jāievēro, 24 un ja tas būs izdarīts netīši, tautai neapzinoties, ka tas ir grēks, tad visai tautai pēc parastās kārtības jāupurē jauns bullis par dedzināmo upuri, kura smarža ir patīkama Jehovam, kopā ar labības upuri un lejamo upuri+ un jauns āzis par grēku upuri.+ 25 Priesteris lai veic grēku izlīdzināšanu visas izraēliešu tautas labā, un viņiem tiks piedots,+ jo pārkāpums ir bijis netīšs un viņi šī pārkāpuma dēļ ir upurējuši Jehovam uguns upuri, kā arī nesuši Jehovam grēku upuri. 26 Tad visai izraēliešu tautai un ienācējiem, kas mīt viņu vidū, tiks piedots, jo tauta ir grēkojusi netīši.

27 Bet, ja netīši grēko viens cilvēks, tad viņam jādod par grēku upuri gadu veca kaza.+ 28 Priesteris lai veic grēku izlīdzināšanu tā cilvēka labā, kurš ir netīši grēkojis Jehovas priekšā, — lai izlīdzina viņa grēku, un viņam tiks piedots.+ 29 Visiem, gan dzimušiem izraēliešiem, gan ienācējiem, kas mīt viņu vidū, lai ir viens likums par tiem, kas ir izdarījuši netīšu grēku.+

30 Bet, ja kāds grēko tīšuprāt,+ vai tas būtu dzimis izraēlietis vai ienācējs, viņš zaimo Jehovu un ir jāsoda ar nāvi. 31 Tā kā viņš ir nicinājis Jehovas vārdus un pārkāpis viņa likumu, šim cilvēkam katrā ziņā jāmirst.+ Viņam ir jāatbild par savu pārkāpumu.””+

32 Kad izraēlieši bija tuksnesī, viņi reiz pamanīja kādu vīru sabatā vācam malku.+ 33 Tie, kas viņu bija ieraudzījuši, atveda viņu pie Mozus, Ārona un visas tautas. 34 Šo vīru ieslodzīja,+ jo nebija skaidri pateikts, kas ar viņu būtu darāms.

35 Jehova sacīja Mozum: ”Šim vīram katrā ziņā ir jāmirst+ — lai visa tauta viņu ārpus nometnes nomētā ar akmeņiem!”+ 36 Tad visa tauta izveda viņu ārpus nometnes un nomētāja ar akmeņiem, kā Jehova Mozum bija pavēlējis.

37 Jehova Mozum norādīja: 38 ”Liec izraēliešiem, lai tie paaudžu paaudzēs darina bārkstis sava apģērba apakšmalā un virs bārkstīm piešuj zilu aukliņu.+ 39 Saki tiem: ”Šīs bārkstis pie jūsu apģērba jums atgādinās visus Jehovas likumus, lai jūs tos pildītu.+ Nesekojiet tam, pēc kā jūsu sirds un acis tīko, pavedinādamas jūs uz neuzticību*.+ 40 Es to jums pavēlu tādēļ, lai jūs atcerētos un pildītu visus manus likumus un būtu svēti savam Dievam.+ 41 Es esmu Jehova, jūsu Dievs, — es jūs izvedu no Ēģiptes, lai būtu jūsu Dievs.+ Es esmu Jehova, jūsu Dievs!””+

16 Tad Korahs,+ Levija+ dēla Kehāta+ dēla Jichāra+ dēls, un rūbenieši+ Dātans un Abirāms, Eliāba+ dēli, un Ons, Peleta dēls, 2 sacēlās pret Mozu. Viņiem pievienojās divsimt piecdesmit izraēlieši — tautas vadoņi, izraudzīti pārstāvji, ievērojami vīri. 3 Viņi sapulcējās un teica Mozum un Āronam: ”Mums reiz pietiek!+ Visa tauta taču ir svēta,+ un Jehova ir tās vidū!+ Kādas jums tiesības celt sevi augstāk par Jehovas draudzi?”

4 To dzirdot, Mozus nometās ar seju pie zemes. 5 Pēc tam viņš Koraham un visiem tā atbalstītājiem atbildēja: ”Rīt no rīta Jehova parādīs, kurš viņam pieder,+ kurš ir svēts un kurš drīkst viņam tuvoties.+ Kuru viņš pats izraudzīsies,+ tas arī viņam tuvosies. 6 Dariet tā: paņemiet ogļu traukus,+ tu, Korah, ar visu savu pulku,+ 7 un rīt Jehovas priekšā ielieciet tur kvēlojošas ogles un virsū uzlieciet kvēpināmo. Kuru Jehova izraudzīsies,+ tas ir svēts. Levija dēli,+ jūs esat aizgājuši par tālu!”

8 Mozus Koraham sacīja: ”Uzklausiet, lūdzu, Levija dēli! 9 Vai jums ar to vēl par maz, ka Izraēla Dievs ir izraudzījies jūs no pārējo izraēliešu vidus+ un ļāvis jums tuvoties viņam, lai jūs rūpētos par Jehovas mājokli un kalpotu tautas labā?+ 10 Vai nepietiek, ka viņš tevi un visus tavus brāļus, Levija dēlus, ir pietuvinājis sev? Nu jūs esat sagribējuši arī priesteru amatu?+ 11 Tā jūs visi — tu un tavu atbalstītāju pulks — esat nostājušies pret Jehovu. Jo kas gan ir Ārons, ka jūs pret viņu kurnat?”+

12 Tad Mozus sūtīja pēc Dātana un Abirāma,+ Eliāba dēliem, bet tie atteica: ”Mēs nenāksim! 13 Vai nepietiek, ka tu mūs esi aizvedis no zemes, kur plūst piens un medus, lai nobeigtu mūs tuksnesī?+ Tu vēl gribi uzmesties mums par valdnieku? 14 Nekādā zemē, kur plūst piens un medus,+ tu mūs neesi ievedis un nekādus laukus un vīna dārzus neesi piešķīris! Tu gribi šiem vīriem acis aizmiglot*? Nekur mēs neiesim!”

15 Ļoti sadusmots, Mozus vērsās pie Jehovas: ”Neskaties uz viņu labības upuriem! Pat ne ēzeli es neesmu no viņiem ņēmis, nedz kādam no viņiem ļaunu darījis!”+

16 Pēc tam Mozus teica Koraham: ”Rīt ar visu savu atbalstītāju pulku ierodies Jehovas priekšā, un lai nāk arī Ārons. 17 Paņemiet katrs savu ogļu trauku, ielieciet tur kvēpināmo un nesiet šos divsimt piecdesmit ogļu traukus Jehovas priekšā; arī jūs abi ar Āronu nāciet katrs ar savu ogļu trauku.” 18 Tā nu tie visi paņēma savus ogļu traukus, ielika tur kvēlojošas ogles un kvēpināmo un kopā ar Mozu un Āronu nostājās pie saiešanas telts ieejas. 19 Kad Korahs bija sapulcējis savus atbalstītājus+ pie saiešanas telts ieejas, visai tautai parādījās Jehovas spožums*.+

20 Tad Jehova sacīja Mozum un Āronam: 21 ”Nošķirieties no šī pulka, un es tos vienā mirklī iznīcināšu!”+ 22 Bet viņi krita ar seju pie zemes un lūdza: ”Dievs, ak, Dievs, kas dod dzīvību visiem!+ Vai viena cilvēka grēka dēļ tu dusmosies uz visu tautu?”+

23 Jehova Mozum atbildēja: 24 ”Saki ļaudīm: ”Atkāpieties uz visām pusēm no Koraha, Dātana un Abirāma teltīm!””+

25 Mozus piecēlās un kopā ar izraēliešu vecākajiem+ devās pie Dātana un Abirāma. 26 Viņš uzrunāja tautu: ”Atkāpieties jel no šo ļauno vīru teltīm un nepieskarieties nekam, kas viņiem pieder, lai jūs neietu bojā viņu grēku dēļ!” 27 Ļaudis uzreiz atkāpās no Koraha, Dātana un Abirāma teltīm, bet Dātans un Abirāms iznāca laukā un kopā ar savām sievām un bērniem nostājās katrs pie savas telts ieejas.

28 Mozus sacīja: ”Lūk, kā jūs uzzināsiet, ka Jehova man ir licis to visu darīt un es nerīkojos pats uz savu galvu: 29 ja šie cilvēki mirs parastā nāvē, kā mirst visi cilvēki, un viņu gals būs tāds pats kā visiem, tad Jehova nav mani sūtījis.+ 30 Bet, ja Jehova darīs kaut ko nebijušu un zeme atvērsies un aprīs viņus kopā ar visu, kas viņiem pieder, tā ka viņi dzīvi nogrims kapā*, tad jūs sapratīsiet, ka šie vīri ir nicinājuši Jehovu.”

31 Tiklīdz Mozus to bija pateicis, zeme zem viņu kājām pāršķēlās.+ 32 Zeme atvērās un aprija viņus kopā ar viņu saimēm, kā arī visus Koraha ļaudis+ un viņu mantu. 33 Tā šie vīri un visi viņu ļaudis dzīvi nogrima kapā*. Zeme aizvērās, un tie pazuda no tautas vidus.+ 34 Dzirdot to kliedzienus, izraēlieši metās bēgt, viņi sauca: ”Ka tikai zeme neaprij arī mūs!” 35 Tad nāca uguns no Jehovas+ un aprija divsimt piecdesmit vīrus, kas bija atnesuši kvēpināmo.+

36 Pēc tam Jehova norādīja Mozum: 37 ”Saki Eleāzaram, priestera Ārona dēlam, lai viņš no deguma vietas paņem ogļu traukus,+ jo tie ir svēti, bet ogles lai izkaisa kādu gabalu nostāk. 38 To vīru ogļu trauki, kuri par savu grēku samaksāja ar dzīvību, ir jāpārkaļ plānās plāksnēs, ar kurām ir jāpārklāj altāris,+ jo šie trauki bija atnesti Jehovas priekšā, tāpēc tie ir svēti. Lai tie izraēliešiem ir par brīdinājumu.”+ 39 Tad priesteris Eleāzars paņēma sadegušo vīru ogļu traukus un no šiem vara traukiem izkala pārklājumu altārim, 40 kā Jehova viņam ar Mozus starpniecību bija licis, lai atgādinātu izraēliešiem, ka neviens nepiederīgs cilvēks, kas nav no Ārona pēcnācējiem, nedrīkst dedzināt kvēpināmo Jehovas priekšā+ un neviens nedrīkst rīkoties kā Korahs un viņa atbalstītāji.+

41 Bet jau nākamajā dienā visi izraēlieši sāka kurnēt un pārmest Mozum un Āronam:+ ”Jūs iegrūdāt nāvē Jehovas tautu!” 42 Kad tauta, kas bija noskaņota pret Mozu un Āronu, bija sapulcējusies kopā, visi pagriezās pret saiešanas telti un ieraudzīja, ka to apsedz mākonis un parādās Jehovas spožums.+

43 Mozus un Ārons piegāja pie saiešanas telts,+ 44 un Jehova sacīja Mozum: 45 ”Nošķirieties no šī pulka, un es tos vienā mirklī iznīcināšu!”+ Tad tie nometās ar seju pie zemes,+ 46 un pēc tam Mozus teica Āronam: ”Paņem ogļu trauku, ieliec tajā kvēlojošas ogles no altāra,+ uzliec virsū kvēpināmo un steidzies pie tautas! Izlīdzini grēkus tās labā,+ jo Jehova ir sadusmots un ir sākusies sērga!” 47 Ārons nekavējoties paņēma ogļu trauku, kā Mozus bija licis, un skrēja pie tautas, jo sērga tautā jau bija sākusies. Ielicis traukā kvēpināmo, viņš sāka izlīdzināt grēkus tautas labā. 48 Viņš stāvēja starp mirušajiem un dzīvajiem, un tad sērga beidzās. 49 Sērgā mira 14 700 cilvēku, neskaitot tos, kas gāja bojā Koraha dēļ. 50 Kad sērga bija beigusies, Ārons atgriezās pie Mozus saiešanas telts ieejas priekšā.

17 Jehova Mozum teica: 2 ”Liec izraēliešiem atnest divpadsmit nūjas — pa vienai no katras cilts. Lai katras cilts vadonis+ atnes savu nūju, un uzraksti katra vārdu uz viņa nūjas. 3 Uz Levija cilts nūjas raksti Ārona vārdu, jo katra nūja attēlo vienas cilts galvu. 4 Pēc tam noliec šīs nūjas saiešanas teltī liecības šķirsta+ priekšā, kur es jums atklājos.+ 5 Un tad notiks tā — kuru vīru es izraudzīšos,+ tā nūja uzplauks, un es izbeigšu izraēliešu kurnēšanu,+ lai viņi pārstātu kurnēt pret mani un jums!”+

6 Tad Mozus runāja ar izraēliešiem, un visi vadoņi iedeva viņam savas nūjas, pa nūjai no katras cilts vadoņa, kopā divpadsmit nūjas, starp kurām bija arī Ārona nūja. 7 Un Mozus nolika nūjas liecības teltī Jehovas priekšā.

8 Otrā dienā, iegājis liecības teltī, Mozus ieraudzīja, ka Ārona nūja, kas bija dota par Levija cilti, bija saplaukusi, raisīja pumpurus un ziedēja un tajā bija ienākušās mandeles. 9 Tad Mozus iznesa ārā visas nūjas, kas bija novietotas Jehovas priekšā, izraēlieši tās aplūkoja, un katrs paņēma savu nūju.

10 Pēc tam Jehova lika Mozum: ”Noliec Ārona nūju+ atpakaļ liecības šķirsta priekšā! Tā ir jāsaglabā par brīdinājumu+ dumpiniekiem,+ lai viņi beigtu kurnēt pret mani un neietu bojā.” 11 Mozus izdarīja tā, kā Jehova viņam bija pavēlējis. Tieši tā viņš izdarīja.

12 Bet izraēlieši sacīja Mozum: ”Nu gan mēs esam pagalam! Mēs iesim bojā, mēs visi iesim bojā! 13 Ikviens, kas tuvosies Jehovas mājoklim, mirs!+ Vai tiešām mums pienāks tāds gals?”+

18 Jehova teica Āronam: ”Tev, taviem dēliem un tavai dzimtai būs jāatbild par grēkiem pret svētnīcu,+ un tev un taviem dēliem būs jāatbild par grēkiem pret priestera amatu.+ 2 Atved arī savus ciltsbrāļus, sava ciltstēva Levija pēcnācējus, lai viņi tev pievienojas un palīdz tev un taviem dēliem, kalpojot liecības telts priekšā.+ 3 Lai viņi veic darbu, ko tu viņiem uzdod, un pilda savus pienākumus saiešanas teltī.+ Taču viņi nedrīkst tuvoties svētās vietas piederumiem un altārim, lai ne viņiem, ne jums nebūtu jāmirst.+ 4 Lai levīti pievienojas tev un pilda savus pienākumus, rūpēdamies par saiešanas telti, un veic visus darbus, kas teltī darāmi, bet neviens nepiederīgs* jums nedrīkst tuvoties.+ 5 Pildiet savus pienākumus svētajā vietā+ un pie altāra,+ lai manas dusmas+ vairs nenāktu pār izraēliešiem. 6 Es esmu izvēlējies no izraēliešu vidus jūsu ciltsbrāļus levītus jums par dāvanu.+ Viņi ir atdoti Jehovam, lai kalpotu saiešanas teltī.+ 7 Tev un taviem dēliem jāpilda savs priesteru amats, kalpojot pie altāra un aiz priekškara,+ — jums ir jāveic šī kalpošana.+ Priestera amatu es esmu dāvinājis jums, un, ja svētnīcai tuvojas kāds nepiederīgs, viņam ir jāmirst.”+

8 Jehova Āronam vēl sacīja: ”Es pats esmu nodevis tavā pārziņā man nestos ziedojumus.+ No visiem izraēliešu svētajiem upuriem es esmu devis daļu tev un taviem dēliem — tā ir jūsu daļa uz mūžiem.+ 9 Lūk, kas no īpaši svētajiem uguns upuriem būs tavs: visi izraēliešu ziedojumi, ieskaitot labības upurus,+ grēku upurus+ un vainas upurus,+ ko viņi man upurē. Tas ir īpašs svētums, kas pienākas tev un taviem dēliem. 10 Ēd to īpaši svētā vietā,+ visi jūsu vīrieši lai to ēd. Tas tev ir svēts!+ 11 Tev pienākas arī izraēliešu ziedotās dāvanas+ līdz ar visiem viņu šūpojamiem upuriem.+ Es tos esmu piešķīris tev un taviem dēliem un meitām, tā ir jūsu daļa uz mūžiem.+ Ikviens, kas tīrs tavā saimē, drīkst tos ēst.+

12 Vislabāko eļļu, vislabāko jauno vīnu un labību — pirmo ražu,+ ko viņi ziedo Jehovam, — es piešķiru tev.+ 13 Pirmie augļi no visas viņu zemes ražas, ko viņi nes Jehovam, būs tavi.+ Ikviens, kas tīrs tavā saimē, drīkst tos ēst.

14 Viss, kas Izraēlā bez nosacījumiem veltīts Dievam, būs tavs.+

15 Visi pirmdzimtie,+ ko viņi atdod Jehovam, gan cilvēki, gan lopi, būs tavi. Taču cilvēku pirmdzimtie,+ kā arī netīro dzīvnieku pirmdzimtie katrā ziņā ir jāizpērk.+ 16 Kad tie ir sasnieguši mēneša vecumu, tie ir jāizpērk par noteikto summu — pieciem sudraba šekeļiem*+ pēc svētās vietas šekeļa* svara. (Vienā šekelī ir divdesmit geras*.) 17 Turpretī pirmdzimtais bullis, auns un āzis nav jāizpērk+ — tie ir svēti. To asinis tev ir jāslaka uz altāra+ un tauki jāsadedzina par uguns upuri, par patīkamu smaržu Jehovam,+ 18 bet to gaļa ir tava, tāpat kā krūtsgabals, kas nests par šūpojamo upuri, un labā pakaļkāja.+ 19 Visus svētos upurus, ko izraēlieši ziedo Jehovam,+ es esmu piešķīris tev un taviem dēliem un meitām, tā ir jūsu daļa uz mūžiem.+ Tas ir mūžīgs sāls* līgums starp Jehovu un tevi un taviem pēcnācējiem.”

20 Jehova Āronam teica: ”Izraēliešu zemē jums nebūs mantojuma, un jums nebūs savas daļas līdz ar viņiem.+ Es esmu jūsu daļa un jūsu mantojums izraēliešu vidū.+

21 Par darbu, ko levīti veic, kalpojot saiešanas teltī, es esmu viņiem piešķīris visas desmitās tiesas+ Izraēlā. 22 Lai izraēlieši vairs netuvojas saiešanas teltij, citādi viņi kļūs vainīgi grēkā un mirs. 23 Levītiem jāveic savs darbs, rūpējoties par saiešanas telti, un viņiem jāatbild par tautas grēkiem.+ Tas jums ir mūžīgs likums uz paaudžu paaudzēm: lai viņi neiegūst īpašumu līdz ar pārējiem izraēliešiem,+ 24 jo es esmu piešķīris levītiem par īpašumu desmito tiesu, ko izraēlieši ziedo Jehovam. Tāpēc es viņiem esmu teicis: ”Jūs neiegūsiet īpašumu līdz ar pārējiem izraēliešiem.””+

25 Tad Jehova teica Mozum: 26 ”Saki levītiem: ”Kad jūs saņemsiet no izraēliešiem desmito tiesu, ko es jums esmu piešķīris par īpašumu,+ tad desmito daļu no šīs desmitās tiesas dodiet par ziedojumu Jehovam.+ 27 Tas tiks uzskatīts par jūsu ziedojumu, it kā jūs būtu devuši labību paši no sava kuļamklona+ un vīnu un eļļu no savām spiedēm. 28 Tā arī jūs dosiet ziedojumu Jehovam no visām desmitajām tiesām, ko saņemsiet no izraēliešiem. Šo ziedojumu, kas pienākas Jehovam, jūs atdosiet priesterim Āronam. 29 No visām savām dāvanām,+ no visa labākā, dodiet svētus ziedojumus Jehovam.”

30 Saki tiem: ”Kad būsiet ziedojuši vislabāko daļu, pārējais pienāksies jums, levītiem, it kā tā būtu jūsu pašu raža no kuļamklona un vīna un eļļas spiedēm. 31 Jūs un jūsu saimes drīkstat to ēst jebkurā vietā, jo tā ir jūsu alga par kalpošanu saiešanas teltī.+ 32 Ja ziedosiet vislabāko no saņemtā, jūs nekļūsiet vainīgi grēkā. Neapgāniet izraēliešu svētās dāvanas, citādi jums jāmirst!””+

19 Jehova sacīja Mozum un Āronam: 2 ”Šāds ir Jehovas noteiktais likums: ”Liec, lai izraēlieši tev atved sarkanu govi, pilnīgi veselu, bez mazākā trūkuma,+ kura nekad nav bijusi iejūgta. 3 Nododiet to priesterim Eleāzaram, lai viņš to izved ārā no nometnes, un tur govs ir jānokauj viņa acu priekšā. 4 Pēc tam lai priesteris Eleāzars iemērc pirkstu govs asinīs un septiņas reizes slaka tās saiešanas telts ieejas virzienā,+ 5 bet govi lai sadedzina, viņam redzot. Gan tās āda, gan gaļa, gan asinis un zarnas ar visu saturu ir jāsadedzina.+ 6 Priesteris lai paņem ciedrkoka gabalu, izopu*+ un košsarkanu pavedienu un iemet tos ugunī, kur govs tiek dedzināta. 7 Tad priesterim jāmazgā savas drēbes un arī pašam jāmazgājas ūdenī, un pēc tam viņš drīkst atgriezties nometnē, bet viņš ir netīrs līdz vakaram.

8 Arī tam, kurš govi ir sadedzinājis, ir jāmazgā drēbes un jāmazgājas pašam, un viņš ir netīrs līdz vakaram.

9 Lai kāds, kurš ir tīrs, savāc govs pelnus+ un noliek tīrā vietā ārpus nometnes, un izraēliešiem šie pelni ir jāglabā, lai varētu pagatavot attīrīšanās ūdeni.+ Tas ir grēku upuris. 10 Lai tas, kurš ir savācis govs pelnus, mazgā savas drēbes, un viņš ir netīrs līdz vakaram.

Tas ir mūžīgs likums izraēliešiem un ienācējiem, kas apmetušies viņu vidū:+ 11 katrs, kas pieskaras mirušam cilvēkam, ir netīrs septiņas dienas.+ 12 Trešajā dienā viņam ir jāattīrās ar šo ūdeni, un septītajā dienā viņš būs tīrs, bet, ja viņš trešajā dienā neattīrīsies, septītajā dienā viņš nebūs tīrs. 13 Ja kāds, kas ir pieskāries mirušam cilvēkam, neattīrās, viņš ir aptraipījis Jehovas mājokli+ un ir jāizskauž no Izraēla*.+ Tā kā viņš nav slacīts ar attīrīšanās ūdeni,+ viņš joprojām ir netīrs un viņa netīrība paliek uz viņa.

14 Ja kāds nomirst teltī, likums ir šāds: ikviens, kas ienāk teltī, un ikviens, kas tur jau atrodas, ir netīrs septiņas dienas. 15 Visi trauki, kas nav cieši aizvākoti, arī ir netīri.+ 16 Katrs, kas laukā pieskaras kādam, kurš ir nogalināts ar zobenu vai miris dabīgā nāvē, vai cilvēka kaulam, vai kapam, ir netīrs septiņas dienas.+ 17 Lai netīro attīrītu, ir jāpaņem pelni no sadedzinātā grēku upura, jāieber tie traukā un virsū jāuzlej avota ūdens. 18 Tad lai kāds, kas ir tīrs,+ paņem izopu,+ iemērc to ūdenī un apslaka telti, visus traukus un cilvēkus, kas tur ir atradušies, un to, kurš ir pieskāries kaulam, nogalinātajam, dabīgā nāvē mirušajam vai kapam. 19 Tīrajam jāapslaka netīrais trešajā un septītajā dienā, un septītajā dienā viņam tas jāattīra no grēka;+ tad lai tas mazgā drēbes un pats mazgājas ūdenī, un vakarā tas būs tīrs.

20 Bet, ja kāds, kas ir kļuvis netīrs, neattīrās, viņš ir jāsoda ar nāvi,+ jo viņš ir aptraipījis Jehovas svētnīcu. Viņš nav slacīts ar attīrīšanās ūdeni, tāpēc viņš ir netīrs.

21 Tas izraēliešiem ir mūžīgs likums: tam, kurš ir slacījis attīrīšanās ūdeni,+ ir jāmazgā savas drēbes, un tas, kurš ir pieskāries šim ūdenim, ir netīrs līdz vakaram. 22 Viss, kam netīrais pieskaras, kļūst netīrs, un katrs, kas tam pieskaras, ir netīrs līdz vakaram.””+

20 Pirmajā mēnesī izraēlieši nonāca Cīna tuksnesī un apmetās Kadešā.+ Tur nomira un tika apglabāta Mirjama.+

2 Ļaudīm nebija ūdens,+ un, sapulcējušies kopā, viņi vērsās pret Mozu un Āronu. 3 Ļaudis uzbruka Mozum ar pārmetumiem,+ teikdami: ”Kaut mēs būtu miruši kopā ar saviem brāļiem, kas nomira Jehovas priekšā! 4 Kāpēc jūs esat atveduši Jehovas tautu šajā tuksnesī, kur mēs ar saviem lopiem iesim bojā?+ 5 Kāpēc jūs aizvedāt mūs no Ēģiptes un atvedāt uz šo briesmīgo vietu?+ Te nekas neaug — ne labība, ne vīģes, ne vīnogulāji, ne granātkoki! Te nav pat ūdens, ko dzert!”+ 6 Tad Mozus un Ārons aizgāja no ļaudīm un nometās ar seju pie zemes saiešanas telts ieejas priekšā, un viņiem parādījās Jehovas spožums*.+

7 Jehova uzrunāja Mozu: 8 ”Ņem nūju un kopā ar savu brāli Āronu sasauc tautu! Visu acu priekšā sakiet klintij, lai tā dod ūdeni. Tad no klints izplūdīs ūdens un tu padzirdīsi ļaudis un viņu lopus.”+

9 Mozus paņēma nūju, kas atradās Jehovas priekšā,+ kā viņam bija pavēlēts. 10 Pēc tam Mozus un Ārons sapulcināja tautu pie klints, un Mozus uzrunāja ļaudis: ”Klausieties, jūs dumpinieki! Vai mums jāsagādā jums ūdens no šīs klints?”+ 11 Viņš pacēla roku un divas reizes sita ar nūju pa klinti. Tad no klints aumaļām izplūda ūdens, un ļaudis un viņu lopi dzēra.+

12 Bet vēlāk Jehova sacīja Mozum un Āronam: ”Jūs neesat man ticējuši un Izraēla tautas priekšā neesat atzinuši mani par svētu*, tāpēc jūs neievedīsiet šo tautu zemē, ko es tai došu.”+ 13 Tie ir Merības* ūdeņi,+ pie kuriem izraēlieši cēla nesaskaņas ar Jehovu, un viņš tiem pierādīja, ka ir svēts.

14 No Kadešas Mozus sūtīja vēstnešus pie Edomas ķēniņa ar ziņu:+ ”Tā saka tavi brāļi izraēlieši:+ ”Tu zini, kādas grūtības mēs esam pieredzējuši. 15 Mūsu tēvi pārcēlās uz Ēģipti,+ un mēs tur dzīvojām daudzus gadus,+ bet ēģiptieši pret mums un mūsu tēviem izturējās ļauni.+ 16 Tad mēs saucām pēc Jehovas palīdzības,+ un viņš mūs sadzirdēja. Viņš sūtīja eņģeli+ un izveda mūs no Ēģiptes. Nu mēs esam Kadešā, pilsētā pie tavas robežas. 17 Lūdzu, ļauj mums šķērsot tavu zemi! Mēs neiesim cauri laukiem un vīna dārziem un nedzersim ūdeni ne no vienas akas. Mēs turēsimies uz ķēniņa ceļa un nenogriezīsimies ne pa labi, ne pa kreisi, kamēr nebūsim šķērsojuši tavu zemi.””+

18 Bet Edomas ķēniņš atbildēja: ”Jūs neiesiet vis cauri manai zemei, citādi es došos jums pretī ar zobenu!” 19 Izraēlieši viņam teica: ”Mēs iesim pa lielceļu, un, ja kāds no mums vai mūsu lopiem dzers tavu ūdeni, mēs par to samaksāsim.+ Mēs gribam tikai iziet cauri, neko vairāk.”+ 20 Tomēr Edomas ķēniņš atteica: ”Jūs nedrīkstat iet!”+ Un viņš iznāca tiem pretī ar lielu un varenu karaspēku. 21 Tā Edomas ķēniņš aizliedza izraēliešiem šķērsot viņa zemi, tāpēc izraēlieši nogriezās pa citu ceļu.+

22 Izraēlieši atstāja Kadešu un nonāca pie Hora kalna.+ 23 Tur, pie Hora kalna Edoma zemes pierobežā, Jehova sacīja Mozum un Āronam: 24 ”Ārons piepulcēsies saviem tēviem+ un neieies zemē, ko es došu izraēliešiem, jo jūs abi pie Merības ūdeņiem sacēlāties pret manu pavēli.+ 25 Uzved Āronu un viņa dēlu Eleāzaru Hora kalnā, 26 novelc Āronam priestera drēbes+ un ietērp tajās Eleāzaru,+ un tur Ārons mirs.”

27 Mozus darīja, kā Jehova bija pavēlējis, un viņi visas tautas acu priekšā uzkāpa Hora kalnā. 28 Tad Mozus novilka Āronam priestera drēbes un ietērpa tajās viņa dēlu Eleāzaru. Un tur, kalna galā, Ārons nomira,+ bet Mozus un Eleāzars nokāpa lejā. 29 Kad tauta redzēja, ka Ārons ir miris, visi izraēlieši trīsdesmit dienas viņu apraudāja.+

21 Kad kanaānietis, Arādas ķēniņš,+ kas dzīvoja Negevā, padzirdēja, ka izraēlieši nāk pa Atārīmas ceļu, viņš tiem uzbruka un dažus saņēma gūstā. 2 Tad izraēlieši deva Jehovam solījumu: ”Ja tu šo tautu nodosi mūsu rokās, mēs pilnībā iznīcināsim* viņu pilsētas.” 3 Jehova uzklausīja izraēliešus un deva viņiem uzvaru pār kanaāniešiem, un viņi pilnībā iznīcināja gan pašus kanaāniešus, gan to pilsētas. Tāpēc to vietu nosauca par Hormu*.+

4 No Hora kalna+ izraēlieši devās tālāk pa Sarkanās jūras ceļu, lai apietu apkārt Edoma zemei,+ un, garajā ceļā kļuvuši nepacietīgi, 5 ļaudis sāka kurnēt pret Dievu un Mozu:+ ”Kāpēc jūs aizvedāt mūs no Ēģiptes? Vai tādēļ, lai mēs mirtu tuksnesī? Te nav ne maizes, ne ūdens,+ un mums ir apriebies šis nožēlojamais ēdiens!”+ 6 Tad Jehova uzsūtīja tautai indīgas* čūskas, kas sakoda izraēliešus, tā ka daudzi nomira.+

7 Ļaudis nāca pie Mozus un sacīja: ”Mēs esam grēkojuši, kurnēdami pret Jehovu un tevi.+ Lūdz par mums Jehovu, lai viņš aizvāc čūskas!” Tad Mozus lūdza par tautu,+ 8 un Jehova viņam atbildēja: ”Izveido čūsku un piestiprini pie staba. Ja kāds tiek sakosts, lai viņš skatās uz to — tad viņš paliks dzīvs.” 9 Mozus tūlīt pat izveidoja vara čūsku+ un piestiprināja to pie staba,+ un visi čūsku sakostie, kas skatījās uz vara čūsku, palika dzīvi.+

10 Pēc tam izraēlieši devās ceļā un apmetās Obotā.+ 11 No Obotas tie aizgāja uz tuksnesi, kas atrodas iepretī Moābai, pret austrumiem, un apmetās Ije-Abarīmā.+ 12 No turienes tie devās tālāk un uzcēla nometni Zeredas ielejā*.+ 13 Aizgājuši no turienes, tie apmetās viņpus Arnonas+ tuksnesī, kas plešas no amoriešu robežas, jo Arnona ir Moābas robeža, kas šķir moābiešus no amoriešiem. 14 Tāpēc Jehovas karu grāmatā ir rakstīts: ”Vāheba Sūfā un Arnonas ielejas, 15 gravas, kas stiepjas līdz Ārai un liecas gar Moābas robežu.”

16 Pēc tam tie gāja uz Beēru — tur ir aka, pie kuras Jehova Mozum teica: ”Sapulcini tautu, un es tiem došu ūdeni.”

17 Toreiz izraēlieši dziedāja šādu dziesmu:

”Urdzi, aka! Dziediet tai!

No tuksneša tie devās uz Matānu, 19 no Matānas uz Nahaliēlu, no Nahaliēlas uz Bāmotu+ 20 un no Bāmotas uz ieleju Moāba zemē,+ kur no Pisgas virsotnes+ paveras skats uz Ješimonu*.+

21 Tad izraēlieši sūtīja vēstnešus pie amoriešu ķēniņa Sīhona ar ziņu:+ 22 ”Ļauj mums šķērsot tavu zemi! Mēs nenogriezīsimies sāņus un neiesim pa laukiem un vīna dārziem, un nedzersim ūdeni ne no vienas akas. Mēs turēsimies uz ķēniņa ceļa, kamēr būsim izgājuši cauri tavai zemei.”+ 23 Bet Sīhons neļāva izraēliešiem šķērsot viņa zemi. Sapulcējis savu karaspēku, viņš izgāja tuksnesī pret izraēliešiem un, sasniedzis Jahacu, tiem uzbruka.+ 24 Taču izraēlieši viņu sakāva+ un iekaroja viņa zemi+ no Arnonas+ līdz Jabokai,+ līdz amoniešu zemei, jo amoniešu robeža+ ir pie Jazēras.+

25 Tā izraēlieši ieņēma visas amoriešu+ pilsētas, ieskaitot Hešbonu un apkārtējās mazpilsētas, un tajās apmetās. 26 Hešbona bija amoriešu ķēniņa Sīhona pilsēta, viņš bija karojis ar Moābas ķēniņu un sagrābis visu viņa zemi līdz pat Arnonai. 27 Tā radusies dzēlīga dziesma:

”Nāciet uz Hešbonu!

Lai top uzcelta Sīhona pilsēta, lai tā top nostiprināta!

29 Bēdas tev, Moāba! Posts tev, Kemoša+ tauta!

Savus dēlus viņš ir padarījis par bēgļiem, savas meitas — par amoriešu ķēniņa Sīhona gūsteknēm.

30 Bruksim tiem virsū!

31 Tā izraēlieši apmetās amoriešu zemē. 32 Mozus aizsūtīja vīrus izlūkot Jazēru,+ un izraēlieši ieņēma tās apkārtējās mazpilsētas un padzina amoriešus, kas tur dzīvoja. 33 Pēc tam izraēlieši devās prom pa ceļu, kas ved uz Basanu, un Basanas ķēniņš Ogs+ ar visu savu karaspēku iznāca pie Edrejas pret viņiem cīnīties.+ 34 Jehova Mozum teica: ”Nebaidies no viņa,+ jo viņu pašu, viņa ļaudis un viņa zemi es nodošu tavās rokās,+ un tu darīsi ar viņu tāpat, kā tu darīji ar amoriešu ķēniņu Sīhonu, kas dzīvoja Hešbonā.”+ 35 Tad izraēlieši sakāva Ogu un viņa dēlus, un visu viņa karaspēku, tā ka neviens pats nepalika pāri,+ un iekaroja viņa zemi.+

22 Pēc tam izraēlieši devās ceļā un uzcēla nometni Moābas klajumos šaipus* Jordānas pretī Jērikai.+ 2 Kad Balaks,+ Cipora dēls, uzzināja visu, ko izraēlieši bija izdarījuši ar amoriešiem, 3 moābiešus sagrāba bailes, jo izraēliešu bija ļoti daudz. Moābieši tiešām bija no tiem pārbijušies,+ 4 tāpēc viņi teica midiāniešu vecākajiem:+ ”Tagad šis ļaužu bars te mums apkārt visu noēdīs, kā vērsis noēd zāli laukā!”

Balaks, Cipora dēls, tolaik bija Moābas ķēniņš. 5 Viņš sūtīja vēstnešus pie Bileāma, Beora dēla, uz Petoru,+ kas ir pie upes*, uz viņa dzimto zemi, lai Bileāmu aicinātu: ”Redzi, no Ēģiptes ir iznākusi tauta, kas ir pārklājusi zemes virsu,+ un tā ir apmetusies tieši man pretī. 6 Lūdzu, nāc un nolādi man šo tautu,+ jo tā ir stiprāka par mums. Varbūt tad man izdosies to uzveikt un izdzīt no šīs zemes, jo es zinu, ka tas, kuru tu svētī, ir svētīts un tas, kuru tu nolādi, ir nolādēts.”

7 Moābiešu un midiāniešu vecākie, paņēmuši samaksu, ar ko atlīdzināt par nolādēšanu*, aizgāja pie Bileāma+ un nodeva viņam Balaka vēsti. 8 Viņš tiem sacīja: ”Pārnakšņojiet tepat, un es jums atstāstīšu, ko Jehova man pateiks.” Tā nu moābiešu vadoņi palika pie Bileāma.

9 Tad Dievs ieradās pie Bileāma un vaicāja:+ ”Kas tie pie tevis par vīriem?” 10 Bileāms Dievam atbildēja: ”Moābas ķēniņš Balaks, Cipora dēls, ir atsūtījis man šādu vēsti: 11 ”Redzi, tauta, kas iznākusi no Ēģiptes, ir pārklājusi zemes virsu. Nāc un nolādi man šo tautu,+ varbūt tad man izdosies to sakaut un padzīt.”” 12 Bet Dievs Bileāmam teica: ”Neej viņiem līdzi! Tu nedrīksti nolādēt šo tautu, jo tā ir svētīta.”+

13 No rīta piecēlies, Bileāms sacīja Balaka atsūtītajiem vadoņiem: ”Atgriezieties savā zemē, jo Jehova man neļauj doties jums līdzi.” 14 Tad moābiešu vadoņi atgriezās pie Balaka un pavēstīja: ”Bileāms atteicās nākt ar mums.”

15 Taču Balaks atkal sūtīja vadoņus, vēl vairāk un vēl ievērojamākus nekā iepriekš. 16 Atnākuši pie Bileāma, tie viņam paziņoja: ”Tā saka Balaks, Cipora dēls: ”Lūdzu, neatsakies ierasties pie manis! 17 Es tev parādīšu izcilu godu un darīšu visu, ko vien tu vēlēsies. Tikai, lūdzu, nāc un nolādi man šo tautu!”” 18 Bet Bileāms Balaka kalpiem atbildēja: ”Pat ja Balaks man atdotu savu namu, pilnu ar sudrabu un zeltu, pret sava Dieva Jehovas pavēli es nevaru darīt neko, vienalga, vai tas būtu kas svarīgs vai nesvarīgs.+ 19 Bet pārlaidiet te šo nakti, un es uzzināšu, ko vēl Jehova man teiks.”+

20 Naktī Dievs ieradās pie Bileāma un sacīja: ”Ja jau šie vīri ir atnākuši tevi aicināt, ej viņiem līdzi. Bet tu drīksti runāt tikai to, ko es tev teikšu.”+ 21 No rīta Bileāms piecēlās, apsegloja savu ēzelieni un kopā ar moābiešu vadoņiem devās ceļā.+

22 Taču Dievs bija dusmīgs, ka Bileāms dodas uz Moābu, un Jehovas eņģelis nostājās uz ceļa, lai viņu apturētu. Bet Bileāms jāja uz ēzelienes, un viņam līdzi bija divi kalpi. 23 Kad ēzeliene ieraudzīja Jehovas eņģeli stāvam uz ceļa ar zobenu rokā, tā nogriezās no ceļa un gāja pa lauku, bet Bileāms sita ēzelieni, lai to piedabūtu atgriezties uz ceļa. 24 Tad Jehovas eņģelis nostājās šaurā vietā, kur ceļš veda starp divu vīna dārzu mūriem. 25 Redzēdama Jehovas eņģeli, ēzeliene spiedās pie mūra un saspieda Bileāma kāju, tāpēc Bileāms atkal sāka to sist.

26 Tad Jehovas eņģelis pagāja uz priekšu un nostājās vietā, kur bija tik šaurs, ka nebija iespējams nogriezties ne pa labi, ne pa kreisi. 27 Kad ēzeliene ieraudzīja Jehovas eņģeli, tā ar visu Bileāmu mugurā nogūlās pie zemes, tāpēc Bileāms aizsvilies sita ēzelieni ar spieķi. 28 Visbeidzot Jehova atvēra ēzelienes muti,+ un tā Bileāmam jautāja: ”Ko es tev esmu nodarījusi, ka tu mani trīs reizes esi sitis?”+ 29 Bileāms atbildēja: ”Tu pataisi mani par muļķi! Ja man būtu zobens rokā, es tevi nogalinātu!” 30 Bet ēzeliene viņam vaicāja: ”Vai es neesmu tava ēzeliene, uz kuras tu vienmēr esi jājis? Vai es jebkad agrāk esmu tā darījusi?” ”Nē,” viņš atteica. 31 Tad Jehova atvēra Bileāmam acis,+ un viņš ieraudzīja Jehovas eņģeli stāvam uz ceļa ar zobenu rokā. Bileāms steigšus metās ceļos un noliecās ar seju pie zemes.

32 Tad Jehovas eņģelis viņu uzrunāja: ”Kāpēc tu trīs reizes siti savu ēzelieni? Redzi, es esmu nācis, lai stātos tev pretī, jo tu rīkojies pret manu gribu.+ 33 Ēzeliene mani ieraudzīja un trīs reizes centās no manis izvairīties.+ Ja viņa tā nebūtu darījusi, es būtu tevi nogalinājis, bet ēzelieni es būtu atstājis dzīvu.” 34 Bileāms Jehovas eņģelim atbildēja: ”Es esmu grēkojis, jo es nezināju, ka tu esi nostājies man ceļā. Ja tev nepatīk tas, ko es daru, es griezīšos atpakaļ.” 35 Bet Jehovas eņģelis viņam atteica: ”Ej ar šiem vīriem, bet tu drīksti runāt tikai to, ko es tev teikšu.” Tā Bileāms kopā ar Balaka sūtītajiem vadoņiem turpināja ceļu.

36 Kad Balaks dzirdēja, ka Bileāms ir klāt, viņš devās tam pretī uz moābiešu pilsētu Arnonas krastā pie savas zemes robežas. 37 Balaks prasīja Bileāmam: ”Kāpēc tu nenāci, kad es pēc tevis sūtīju? Vai tiešām tu domāji, ka es tevi nespēšu pienācīgi pagodināt?”+ 38 ”Nu es esmu ieradies,” Bileāms atbildēja. ”Bet vai man būs ļauts ko teikt? Es varu sacīt tikai tos vārdus, ko Dievs liks manā mutē.”+

39 Tad Bileāms devās līdzi Balakam, un viņi nonāca Kirjat-Hucotā. 40 Tur Balaks upurēja liellopus un sīklopus un aizsūtīja daļu arī Bileāmam un vadoņiem, kas viņu pavadīja. 41 No rīta Balaks uzveda Bileāmu Bāmot-Baalā, no kurienes viņš varēja pārskatīt visu Izraēla tautu.+

23 Tad Bileāms Balakam teica: ”Uzcel šeit septiņus altārus+ un sagatavo septiņus buļļus un septiņus aunus!” 2 Balaks izdarīja, kā Bileāms bija licis, un viņi uz katra altāra upurēja pa bullim un aunam.+ 3 Pēc tam Bileāms Balakam sacīja: ”Paliec šeit pie sava dedzināmā upura, bet es iešu — varbūt Jehova man parādīsies. Ko viņš man atklās, to es tev nodošu.” Un viņš uzkāpa pakalnā.

4 Tad Dievs parādījās Bileāmam,+ un Bileāms viņam teica: ”Es esmu uzcēlis septiņus altārus un uz katra no tiem upurējis pa bullim un aunam.” 5 Jehova lika vārdus Bileāmam mutē un pavēlēja:+ ”Atgriezies pie Balaka un saki tos viņam!” 6 Aizgājis atpakaļ, Bileāms ieraudzīja, ka Balaks ar visiem moābiešu vadoņiem stāv pie sava dedzināmā upura. 7 Tad viņš paziņoja šādu vēsti:+

 8 Kā lai es nolādu tos, ko Dievs nav nolādējis?

Kā lai nosodu tos, ko Jehova nav nosodījis?+

11 Balaks pārmeta Bileāmam: ”Ko tu izdarīji? Es taču tevi atvedu, lai tu nolādētu manus ienaidniekus, bet, lūk, kā tu tos esi svētījis!”+ 12 Bet Bileāms atbildēja: ”Vai tad man nav jārunā tikai tas, ko Jehova man liek?”+

13 Tad Balaks aicināja: ”Lūdzu, nāc man līdzi uz citu vietu, no kuras tu viņus arī varēsi redzēt, tikai nevis visus, bet daļu. Nolādi viņus no turienes!”+ 14 Viņš to aizveda uz Cofīmas lauku Pisgas virsotnē,+ uzcēla tur septiņus altārus un upurēja pa bullim un aunam uz katra altāra.+ 15 Bileāms atkal sacīja Balakam: ”Paliec šeit pie sava dedzināmā upura, bet es iešu runāt ar Dievu.” 16 Jehova parādījās Bileāmam un lika vārdus viņam mutē, teikdams:+ ”Atgriezies pie Balaka un saki tos viņam!” 17 Viņš aizgāja atpakaļ un ieraudzīja Balaku kopā ar moābiešu vadoņiem stāvam pie dedzināmā upura. Balaks jautāja: ”Ko Jehova teica?” 18 Tad Bileāms paziņoja šādu vēsti:+

”Celies, Balak, un klausies!

Ieklausies manī, Cipora dēls!

Ja viņš ko saka, vai viņš to nedarīs?

Ja ko sola, vai neizpildīs?+

20 Lūk, man pavēlēts svētīt!

Viņš ir svētījis,+ un es to nevaru atsaukt.+

25 Balaks sacīja Bileāmam: ”Ja tu viņus nekādi nespēj nolādēt, tad vismaz nesvētī!” 26 Bet Bileāms atbildēja: ”Vai es tev neteicu, ka darīšu visu, ko Jehova sacīs?”+

27 ”Lūdzu, nāc, es tevi aizvedīšu uz kādu citu vietu,” aicināja Balaks. ”Varbūt Dievam labpatiks, lai tu nolādētu viņus no turienes.”+ 28 Un viņš uzveda Bileāmu Peora kalnā, no kura paveras skats uz Ješimonu*.+ 29 Bileāms viņam teica: ”Uzcel šeit septiņus altārus un sagatavo septiņus buļļus un septiņus aunus!”+ 30 Balaks izdarīja, kā Bileāms bija licis, un uz katra altāra upurēja pa bullim un aunam.

24 Sapratis, ka Jehova vēlas izraēliešus svētīt, Bileāms vairs negāja meklēt zīmes, kas tiem vēstītu nelaimi,+ bet pagriezās ar seju pret tuksnesi. 2 Bileāms nolūkojās uz izraēliešu nometni, kur tie bija izvietojušies pa savām ciltīm,+ un pār viņu nāca Dieva gars.+ 3 Tad viņš paziņoja šādu vēsti:+

10 Balaks saniknojās uz Bileāmu un, sašutumā sasitis plaukstas, izsaucās: ”Es tevi ataicināju, lai tu nolādētu manus ienaidniekus,+ bet tu veselas trīs reizes esi viņus svētījis! 11 Prom no šejienes! Atgriezies mājās! Es gribēju tevi izcili pagodināt,+ bet, kā redzi, Jehova ir liedzis tev godu.”

12 Bileāms Balakam atbildēja: ”Vai tad es taviem vēstnešiem neteicu: 13 ”Pat ja Balaks man atdotu savu namu, pilnu ar sudrabu un zeltu, es nevaru pārkāpt Jehovas pavēli un darīt kaut ko pēc sava prāta, vienalga, labu vai sliktu. Es runāšu tikai to, ko Jehova man liks.”+ 14 Nu es došos pie savas tautas. Bet vispirms nāc, es tev pastāstīšu, ko šī tauta nākotnē* izdarīs ar tavu tautu.” 15 Un viņš paziņoja šādu vēsti:+

20 Ieraudzījis Amaleku, Bileāms pavēstīja:

21 Tad viņš ieraudzīja kēniešus+ un pavēstīja:

Cik vairs ilgi, līdz Asīrija tevi aizvedīs gūstā?”

23 Viņš turpināja:

”Ak vai! Kurš gan izdzīvos, kad Dievs to darīs?

25 Tad Bileāms+ devās atpakaļ uz savu mājvietu, un arī Balaks aizgāja savu ceļu.

25 Dzīvodami Šitīmā,+ izraēlieši sāka nodoties netiklībai ar moābietēm.+ 2 Viņas tos aicināja uz savu dievu upurmielastiem,+ un ļaudis ēda un zemojās viņu dieviem.+ 3 Tā izraēlieši sāka pielūgt Peora Baalu,+ un Jehova iekaisa pret tiem dusmās. 4 Jehova sacīja Mozum: ”Saņem ciet visus šo ļaužu barvežus, nogalini un, visiem redzot, pakar viņu līķus Jehovas priekšā, lai Jehovas karstās dusmas pret izraēliešiem norimtu.” 5 Tad Mozus pavēlēja Izraēla tiesnešiem:+ ”Nonāvējiet starp savējiem visus tos vīrus, kas ir pielūguši Peora Baalu!”+

6 Tajā brīdī Mozus un visas tautas acu priekšā kāds izraēlietis atveda pie saviem brāļiem midiāniešu sievieti,+ bet tauta raudāja, sanākusi pie saiešanas telts ieejas. 7 Kad to ieraudzīja Pinehass,+ priestera Ārona dēla Eleāzara dēls, viņš tūlīt pat iznāca no ļaužu pulka un satvēra šķēpu. 8 Pinehass sekoja izraēlietim teltī un caurdūra tos abus, gan izraēlieti, gan sievieti, izdurdams šķēpu viņai caur pavēderi. Tad sērga izraēliešu vidū beidzās,+ 9 bet tajā bija miruši divdesmit četri tūkstoši.+

10 Jehova teica Mozum: 11 ”Pinehass,+ priestera Ārona dēla Eleāzara dēls, ir novērsis no izraēliešiem manas dusmas. Viņš nepacieta, ka tie ir man neuzticīgi,+ tāpēc es neesmu izraēliešus iznīcinājis, kaut gan es pieprasu pilnīgu uzticību*.+ 12 Tādēļ saki viņam, ka es slēdzu ar viņu miera līgumu. 13 Tas Pinehasam un viņa pēcnācējiem+ būs līgums par priestera amatu uz mūžiem, jo viņš nepacieta neuzticību savam Dievam+ un izlīdzināja izraēliešu grēkus.”

14 To izraēlieti, kurš tika nogalināts kopā ar midiānieti, sauca Zimrijs, Sālu dēls, viņš bija simeoniešu dzimtas vadonis. 15 Savukārt nogalinātās midiānietes vārds bija Kozbija, Cūra+ meita; Cūrs bija kādas midiāniešu cilts+ vadonis.

16 Jehova vēl sacīja Mozum: 17 ”Nīstiet midiāniešus un nogaliniet tos,+ 18 jo arī tie ir izturējušies pret jums naidīgi — viņi viltīgi pavedināja jūs grēkot Peora+ dēļ un midiāniešu virsaiša meitas Kozbijas dēļ, kura tika nonāvēta+ todien, kad Peora dēļ izcēlās sērga.”+

26 Pēc sērgas+ Jehova teica Mozum un priestera Ārona dēlam Eleāzaram: 2 ”Saskaitiet pa dzimtām visus izraēliešus no divdesmit gadu vecuma, visus, kas ir spējīgi karot izraēliešu karapulkā.”+ 3 Tad Mozus un priesteris Eleāzars+ uzrunāja ļaudis Moābas klajumos+ pie Jordānas pretī Jērikai+ un sacīja: 4 ”Saskaitiet visus, sākot ar divdesmit gadu vecumu, kā Jehova Mozum ir pavēlējis!”+

Šie ir izraēlieši, kas izgāja no Ēģiptes. 5 Rūbens+ bija Izraēla pirmdzimtais; Rūbena pēcnācēji:+ no Hanoha hanohiešu dzimta, no Pallu palliešu dzimta, 6 no Hecrona hecroniešu dzimta un no Karmija karmiešu dzimta. 7 Tās ir rūbeniešu dzimtas, un tajās tika saskaitīti 43 730 vīri.+

8 Pallu dēls bija Eliābs, 9 un Eliāba dēli bija Nemuēls, Dātans un Abirāms. Dātans un Abirāms bija tie tautas izraudzītie pārstāvji, kas sacēlās pret Mozu+ un Āronu kopā ar Koraha atbalstītāju pulku,+ kad tie sacēlās pret Jehovu.+

10 Tad zeme atvērās un viņus aprija, bet Korahs kopā ar saviem atbalstītājiem aizgāja bojā, kad uguns aprija 250 vīrus.+ Tā viņi kļuva par brīdinošu piemēru citiem.+ 11 Taču Koraha dēli neaizgāja bojā.+

12 Simeona pēcnācēji+ pa viņu dzimtām: no Nemuēla nemuēliešu dzimta, no Jamīna jamīniešu dzimta, no Jāhīna jāhīniešu dzimta, 13 no Zeraha zerahiešu dzimta un no Saula sauliešu dzimta. 14 Tās ir simeoniešu dzimtas — 22 200 vīri.+

15 Gada pēcnācēji+ pa viņu dzimtām: no Cefona cefoniešu dzimta, no Hagija hagiešu dzimta, no Šūnija šūniešu dzimta, 16 no Oznija ozniešu dzimta, no Ērija ēriešu dzimta, 17 no Aroda arodiešu dzimta un no Arēlija arēliešu dzimta. 18 Tās ir gadiešu dzimtas, un tajās tika saskaitīti 40 500 vīri.+

19 Jūdas dēli+ bija Ērs un Onāns,+ taču tie nomira Kanaāna zemē.+ 20 Jūdas pēcnācēji pa viņu dzimtām: no Šēlas+ šēliešu dzimta, no Pereca+ pereciešu dzimta un no Zeraha+ zerahiešu dzimta. 21 Pereca pēcnācēji: no Hecrona+ hecroniešu dzimta un no Hāmūla+ hāmūliešu dzimta. 22 Tās ir Jūdas dzimtas, un tajās tika saskaitīti 76 500 vīri.+

23 Isašara+ pēcnācēji pa viņu dzimtām: no Tolas+ toliešu dzimta, no Puvas puviešu dzimta, 24 no Jāšūba jāšūbiešu dzimta un no Šimrona šimroniešu dzimta. 25 Tās ir Isašara dzimtas, un tajās tika saskaitīti 64 300 vīri.+

26 Zebulona+ pēcnācēji pa viņu dzimtām: no Sereda serediešu dzimta, no Ēlona ēloniešu dzimta un no Jahleēla jahleēliešu dzimta. 27 Tās ir zebuloniešu dzimtas, un tajās tika saskaitīti 60 500 vīri.+

28 Jāzepa+ dēli, no kuriem cēlušās viņu dzimtas, bija Manase un Efraims.+ 29 Manases+ pēcnācēji: no Māhīra+ māhīriešu dzimta. Māhīram piedzima Gileāds;+ no Gileāda ir cēlusies gileādiešu dzimta. 30 Šie ir Gileāda pēcnācēji: no Jezera jezeriešu dzimta, no Hēleka hēlekiešu dzimta, 31 no Asriēla asriēliešu dzimta, no Šehema šehemiešu dzimta, 32 no Šemīdas šemīdiešu dzimta un no Hēfera hēferiešu dzimta. 33 Bet Hēfera dēlam Celofehādam nebija dēlu, vienīgi meitas;+ Celofehāda meitas+ sauca Mahla, Noa, Hogla, Milka un Tirca. 34 Tās ir Manases dzimtas, un tajās tika saskaitīti 52 700 vīri.+

35 Šie ir Efraima+ pēcnācēji pa viņu dzimtām: no Šūtelaha+ šūtelahiešu dzimta, no Behera beheriešu dzimta un no Tahana tahaniešu dzimta. 36 Šie ir Šūtelaha pēcnācēji: no Ērāna ērāniešu dzimta. 37 Tās ir efraimiešu dzimtas, un tajās tika saskaitīti 32 500 vīri.+ Tie ir Jāzepa pēcnācēji pa viņu dzimtām.

38 Benjamīna+ pēcnācēji pa viņu dzimtām: no Belas+ beliešu dzimta, no Ašbēla ašbēliešu dzimta, no Ahirāma ahirāmiešu dzimta, 39 no Šefūfāma šefūfāmiešu dzimta un no Hūfāma hūfāmiešu dzimta. 40 Belas dēli bija Ards un Naāmans;+ no Arda ir cēlusies ardiešu dzimta, un no Naāmana — naāmaniešu dzimta. 41 Tie ir benjamīnieši pa viņu dzimtām, un tajās tika saskaitīti 45 600 vīri.+

42 Šie ir Dana+ pēcnācēji pa viņu dzimtām: no Šūhāma šūhāmiešu dzimta. Tās ir Dana dzimtas. 43 Pavisam šūhāmiešu dzimtās tika saskaitīti 64 400 vīri.+

44 Ašera+ pēcnācēji pa viņu dzimtām: no Jimnas jimniešu dzimta, no Jišvija jišviešu dzimta un no Berijas beriešu dzimta. 45 Berijas pēcnācēji: no Hebera heberiešu dzimta un no Malkiēla malkiēliešu dzimta. 46 Ašera meitu sauca Seraha. 47 Tās ir ašeriešu dzimtas, un tajās tika saskaitīti 53 400 vīri.+

48 Naftaļa+ pēcnācēji pa viņu dzimtām: no Jahceēla jahceēliešu dzimta, no Gūnija gūniešu dzimta, 49 no Jēcera jēceriešu dzimta un no Šillēma šillēmiešu dzimta. 50 Tās ir Naftaļa dzimtas, un tajās tika saskaitīti 45 400 vīri.+

51 Saskaitīto izraēliešu kopskaits bija 601 730.+

52 Pēc tam Jehova sacīja Mozum: 53 ”Lai zeme starp viņiem tiek sadalīta atbilstoši ļaužu skaitam.+ 54 Tiem, kuru ir vairāk, ir jāpiešķir lielāks īpašums, bet tiem, kuru ir mazāk, — mazāks.+ Lai īpašums tiek piešķirts atbilstoši viņu skaitam. 55 Zeme ir jāsadala lozējot,+ un lai katra dzimta saņem īpašumu savas cilts daļā. 56 Visiem, gan tiem, kuru ir vairāk, gan tiem, kuru ir mazāk, īpašums ir jāiedala lozējot.”

57 Šie ir levīti,+ kas tika saskaitīti pa viņu dzimtām: no Gēršona gēršoniešu dzimta, no Kehāta+ kehātiešu dzimta un no Merārija merāriešu dzimta. 58 Šīs ir levītu dzimtas: libniešu+ dzimta, hebroniešu+ dzimta, mahliešu+ dzimta, mūšiešu+ dzimta un korahiešu+ dzimta.

Kehātam piedzima Amrāms,+ 59 un Amrāma sieva bija Johebeda,+ Levija meita, kas bija dzimusi Ēģiptē. Viņa Amrāmam dzemdēja Āronu un Mozu, un viņu māsu Mirjamu.+ 60 Āronam piedzima Nadabs, Abijs, Eleāzars un Itamārs,+ 61 bet Nadabs un Abijs nomira, jo viņi nesa Jehovam neatļautu upuri*.+

62 Visi levīti, vīrieši un zēni, sākot ar viena mēneša vecumu,+ kopskaitā bija 23 000, bet tos nepieskaitīja pārējiem izraēliešiem,+ jo tiem nepienācās īpašums līdz ar citiem izraēliešiem.+

63 Šie bija tie izraēlieši, ko Mozus un priesteris Eleāzars saskaitīja Moābas klajumos pie Jordānas pretī Jērikai. 64 Bet starp tiem nebija neviena, ko Mozus un priesteris Ārons bija saskaitījuši toreiz, kad viņi skaitīja izraēliešus Sīnāja tuksnesī,+ 65 jo Jehova par tiem bija teicis: ”Viņi mirs šajā tuksnesī!”+ Neviens no tiem vairs nebija palicis, izņemot Kālebu, Jefunnes dēlu, un Jozuu, Nūna dēlu.+

27 Tad atnāca Celofehāda meitas;+ Celofehāds piederēja pie vienas no Jāzepa dēla Manases dzimtām, viņš bija Manases dēla Māhīra dēla Gileāda dēla Hēfera dēls, un viņa meitas sauca Mahla, Noa, Hogla, Milka un Tirca. 2 Viņas nostājās Mozus, priestera Eleāzara, vadoņu+ un visas tautas priekšā pie saiešanas telts ieejas un teica: 3 ”Mūsu tēvs nomira tuksnesī, taču viņš nebija starp Koraha atbalstītājiem,+ kas sacēlās pret Jehovu. Viņš nomira pats savu grēku dēļ, un viņam nebija dēlu. 4 Vai tāpēc vien, ka mūsu tēvam nav dēlu, viņa vārdam ir jāizzūd viņa dzimtā? Piešķir mums īpašumu tāpat kā mūsu tēva brāļiem!” 5 Mozus vērsās ar šo lietu pie Jehovas.+

6 Jehova Mozum atbildēja: 7 ”Celofehāda meitām ir taisnība. Noteikti piešķir tām īpašumu tāpat kā viņu tēva brāļiem, lai īpašums, kas pienāktos tēvam, tiek nodots mantojumā viņām.+ 8 Saki izraēliešiem: ”Ja cilvēks nomirst, neatstājis dēlu, viņa īpašumu lai manto meita. 9 Ja viņam nav meitas, dodiet mantojumu viņa brāļiem, 10 ja viņam nav arī brāļu, dodiet mantojumu viņa tēva brāļiem, 11 bet, ja viņa tēvam nav brāļu, lai mantojumu saņem tuvākais asinsradinieks viņa dzimtā. Šis tiesas lēmums izraēliešiem kļūs par likumu, kā Jehova Mozum ir pavēlējis.””

12 Jehova Mozum sacīja: ”Kāp šajā Abārīma kalnā+ un apskati zemi, ko es došu izraēliešiem.+ 13 Un, kad tu būsi to redzējis, tu piepulcēsies saviem tēviem+ tāpat kā tavs brālis Ārons,+ 14 jo, kad tauta Cīna tuksnesī cēla nesaskaņas ar mani, jūs nepakļāvāties manai pavēlei un tur, Cīna tuksnesī+ pie Kadešas,+ pie Merības ūdeņiem,+ tautas priekšā neatzināt mani par svētu*.”+

15 Mozus Jehovam lūdza: 16 ”Jehova, Dievs, kas dod dzīvību visiem, iecel pār tautu kādu vīru, 17 kas stātos tās priekšgalā un to vadītu, lai Jehovas tauta nebūtu kā avis bez gana!” 18 Tad Jehova Mozum lika: ”Atved Jozuu, Nūna dēlu, kas ir spējīgs vīrs,* un uzliec viņam rokas.+ 19 Nostādi viņu priestera Eleāzara un tautas priekšā un, visiem redzot, iecel viņu par vadoni.+ 20 Nodod viņam savu varu*,+ lai visi izraēlieši viņam klausītu.+ 21 Lai viņš stājas priestera Eleāzara priekšā, un Eleāzars Jozuas vārdā ar urīma*+ palīdzību izvaicās Jehovu, lai uzzinātu viņa spriedumu. Tie visu darīs pēc viņa pavēles — gan pats Jozua, gan visa izraēliešu tauta.”

22 Mozus darīja, kā Jehova viņam bija pavēlējis. Viņš atveda Jozuu priestera Eleāzara un visas tautas priekšā, 23 uzlika viņam rokas un iecēla viņu par vadoni,+ kā Jehova Mozum bija teicis.+

28 Jehova teica Mozum: 2 ”Pavēli izraēliešiem: ”Manus upurus, manu maizi, cītīgi nesiet man noteiktajā laikā+ — uguns upurus man par patīkamu smaržu.”

3 Saki tiem: ”Šāds ir uguns upuris, kas jums jāziedo Jehovam: divi nevainojami, gadu veci jēri* ik dienas par pastāvīgu dedzināmo upuri.+ 4 Viens jērs jāupurē no rīta, bet otrs mijkrēslī+ 5 kopā ar labības upuri — desmito daļu ēfas* smalko miltu, kas sajaukti ar ceturtdaļu hīna* labākās eļļas.+ 6 Tas ir pastāvīgs dedzināmais upuris,+ kas tika iedibināts Sīnāja kalnā, uguns upuris, kura smarža ir patīkama Jehovam. 7 Kopā ar katru jēru jāziedo lejamais upuris — ceturtdaļa hīna reibinoša dzēriena.+ Tas jāizlej svētā vietā par lejamo upuri Jehovam. 8 Otrs jērs jāupurē mijkrēslī. Kopā ar tādu pašu labības upuri un lejamo upuri kā no rīta tas jānes par uguns upuri, kura smarža ir patīkama Jehovam.+

9 Sabata dienā+ jāziedo divi nevainojami, gadu veci jēri un labības upuris no divām desmitdaļām ēfas* smalko miltu, kas sajaukti ar eļļu, kā arī lejamais upuris. 10 Tas ir sabata dedzināmais upuris papildus pastāvīgajam dedzināmajam upurim ar tā lejamo upuri.+

11 Katra mēneša sākumā nesiet Jehovam par dedzināmo upuri divus jaunus buļļus, vienu aunu un septiņus nevainojamus, gadu vecus jērus.+ 12 Kopā ar katru bulli nesiet labības upuri+ no trim desmitdaļām ēfas* smalko miltu, kas sajaukti ar eļļu, kopā ar aunu+ — labības upuri no divām desmitdaļām ēfas smalko miltu, kas sajaukti ar eļļu, 13 un kopā ar katru jēru — labības upuri no desmitās daļas ēfas smalko miltu, kas sajaukti ar eļļu. Tas ir dedzināmais upuris, uguns upuris, kura smarža ir patīkama Jehovam.+ 14 Lejamais upuris lai ir puse hīna* vīna kopā ar katru bulli,+ trešdaļa hīna* kopā ar aunu+ un ceturtdaļa hīna kopā ar katru jēru.+ Tas ir ikmēneša dedzināmais upuris, kas jānes katru mēnesi visu cauru gadu. 15 Papildus pastāvīgajam dedzināmajam upurim un lejamam upurim ziedojiet Jehovam arī vienu jaunu āzi par grēku upuri.

16 Pirmā mēneša četrpadsmitajā dienā ir Jehovas Pasha,+ 17 un šī mēneša piecpadsmitajā dienā ir svētki. Septiņas dienas ir jāēd neraudzēta maize.+ 18 Pirmajā dienā lai ir svēta sapulce, tad nedariet nekādus lielus darbus. 19 Nesiet Jehovam par dedzināmo upuri divus jaunus buļļus, vienu aunu un septiņus gadu vecus jērus; tiem visiem jābūt bez vainas.+ 20 Kopā ar tiem nesiet labības upuri no smalkajiem miltiem, kas sajaukti ar eļļu,+ — trīs desmitdaļas ēfas ar katru bulli, divas desmitdaļas ēfas ar aunu 21 un desmito daļu ēfas ar katru no septiņiem jēriem. 22 Ziedojiet arī vienu āzi par grēku upuri, lai jūsu labā tiktu izlīdzināti grēki. 23 Tas viss jums jāupurē papildus rīta dedzināmajam upurim, kas ir pastāvīgs dedzināmais upuris. 24 Visas septiņas dienas nesiet šādus upurus katru dienu — tas ir ēdiens*, uguns upuris, kura smarža ir patīkama Jehovam. Upurējiet tos papildus pastāvīgajam dedzināmajam upurim un lejamam upurim. 25 Septītajā dienā lai jums ir svēta sapulce,+ tad nedariet nekādus lielus darbus.+

26 Pirmās ražas dienā,+ kad jūs savos Nedēļu svētkos+ ziedojat Jehovam jaunās labības upuri,+ lai jums ir svēta sapulce, tad nedariet nekādus lielus darbus.+ 27 Nesiet par dedzināmo upuri, kura smarža ir patīkama Jehovam, divus jaunus buļļus, vienu aunu un septiņus gadu vecus jērus+ 28 kopā ar labības upuri no smalkajiem miltiem, kas sajaukti ar eļļu, — trīs desmitdaļas ēfas ar katru bulli, divas desmitdaļas ēfas ar aunu 29 un desmito daļu ēfas ar katru no septiņiem jēriem. 30 Ziedojiet arī vienu jaunu āzi jūsu grēku izlīdzināšanai.+ 31 Tas viss jums jāupurē papildus pastāvīgajam dedzināmajam upurim un labības upurim kopā ar lejamiem upuriem; dzīvniekiem jābūt bez vainas.+

29 Septītā mēneša pirmajā dienā lai jums ir svēta sapulce, tad nedariet nekādus lielus darbus.+ Šajā dienā jums ir jāpūš taures.+ 2 Nesiet par dedzināmo upuri, kura smarža ir patīkama Jehovam, vienu jaunu bulli, vienu aunu un septiņus gadu vecus jērus*; tiem visiem jābūt bez vainas. 3 Kopā ar tiem ziedojiet labības upuri no smalkajiem miltiem, kas sajaukti ar eļļu, — trīs desmitdaļas ēfas* ar bulli, divas desmitdaļas ēfas* ar aunu 4 un desmito daļu ēfas* ar katru no septiņiem jēriem, 5 kā arī jaunu āzi par grēku upuri jūsu grēku izlīdzināšanai. 6 Tas jānes papildus ikmēneša dedzināmajam upurim ar tā labības upuri,+ pastāvīgajam dedzināmajam upurim ar tā labības upuri+ un to lejamiem upuriem.+ Ziedojiet to visu pēc parastās kārtības par patīkamu smaržu, par uguns upuri Jehovam.

7 Septītā mēneša desmitajā dienā lai jums ir svēta sapulce.+ Šajā dienā zemojieties* un nedariet nekādu darbu.+ 8 Nesiet par dedzināmo upuri, kura smarža ir patīkama Jehovam, vienu jaunu bulli, vienu aunu un septiņus gadu vecus jērus; tiem visiem jābūt bez vainas.+ 9 Kopā ar tiem ziedojiet labības upuri no smalkajiem miltiem, kas sajaukti ar eļļu, — trīs desmitdaļas ēfas ar bulli, divas desmitdaļas ēfas ar aunu 10 un desmito daļu ēfas ar katru no septiņiem jēriem, 11 kā arī jaunu āzi par grēku upuri papildus grēku izlīdzināšanas upurim+ un pastāvīgajam dedzināmajam upurim līdz ar labības upuri un lejamiem upuriem.

12 Septītā mēneša piecpadsmitajā dienā lai jums ir svēta sapulce, tad nedariet nekādus lielus darbus. Septiņas dienas sviniet svētkus Jehovam.+ 13 Nesiet par dedzināmo upuri,+ par uguns upuri, kura smarža ir patīkama Jehovam, trīspadsmit jaunus buļļus, divus aunus un četrpadsmit jērus, gadu vecus; tiem visiem jābūt bez vainas.+ 14 Kopā ar tiem ziedojiet labības upuri no smalkajiem miltiem, kas sajaukti ar eļļu, — trīs desmitdaļas ēfas ar katru no trīspadsmit buļļiem, divas desmitdaļas ēfas ar katru aunu 15 un desmito daļu ēfas ar katru no četrpadsmit jēriem, 16 kā arī jaunu āzi par grēku upuri papildus pastāvīgajam dedzināmajam upurim līdz ar tā labības upuri un lejamo upuri.+

17 Otrajā dienā upurējiet divpadsmit jaunus buļļus, divus aunus un četrpadsmit jērus, gadu vecus, tiem visiem jābūt bez vainas,+ 18 un kopā ar buļļiem, auniem un jēriem atbilstoši to skaitam parastajā kārtībā ziedojiet arī labības upuri un lejamos upurus, 19 kā arī jaunu āzi par grēku upuri papildus pastāvīgajam dedzināmajam upurim līdz ar tā labības upuri un lejamo upuri.+

20 Trešajā dienā upurējiet vienpadsmit buļļus, divus aunus un četrpadsmit jērus, gadu vecus, tiem visiem jābūt bez vainas,+ 21 un kopā ar buļļiem, auniem un jēriem atbilstoši to skaitam parastajā kārtībā ziedojiet arī labības upuri un lejamos upurus, 22 kā arī āzi par grēku upuri papildus pastāvīgajam dedzināmajam upurim līdz ar tā labības upuri un lejamo upuri.+

23 Ceturtajā dienā upurējiet desmit buļļus, divus aunus un četrpadsmit jērus, gadu vecus, tiem visiem jābūt bez vainas,+ 24 un kopā ar buļļiem, auniem un jēriem atbilstoši to skaitam parastajā kārtībā ziedojiet arī labības upuri un lejamos upurus, 25 kā arī jaunu āzi par grēku upuri papildus pastāvīgajam dedzināmajam upurim līdz ar tā labības upuri un lejamo upuri.+

26 Piektajā dienā upurējiet deviņus buļļus, divus aunus un četrpadsmit jērus, gadu vecus, tiem visiem jābūt bez vainas,+ 27 un kopā ar buļļiem, auniem un jēriem atbilstoši to skaitam parastajā kārtībā ziedojiet arī labības upuri un lejamos upurus, 28 kā arī āzi par grēku upuri papildus pastāvīgajam dedzināmajam upurim līdz ar tā labības upuri un lejamo upuri.+

29 Sestajā dienā upurējiet astoņus buļļus, divus aunus un četrpadsmit jērus, gadu vecus, tiem visiem jābūt bez vainas,+ 30 un kopā ar buļļiem, auniem un jēriem atbilstoši to skaitam parastajā kārtībā ziedojiet arī labības upuri un lejamos upurus, 31 kā arī āzi par grēku upuri papildus pastāvīgajam dedzināmajam upurim līdz ar tā labības upuri un lejamo upuri.+

32 Septītajā dienā upurējiet septiņus buļļus, divus aunus un četrpadsmit jērus, gadu vecus, tiem visiem jābūt bez vainas,+ 33 un kopā ar buļļiem, auniem un jēriem atbilstoši to skaitam parastajā kārtībā ziedojiet arī labības upuri un lejamos upurus, 34 kā arī āzi par grēku upuri papildus pastāvīgajam dedzināmajam upurim līdz ar tā labības upuri un lejamo upuri.+

35 Astotajā dienā lai jums ir svēta sapulce, tad nedariet nekādus lielus darbus.+ 36 Nesiet par dedzināmo upuri, uguns upuri, kura smarža ir patīkama Jehovam, vienu bulli, vienu aunu un septiņus gadu vecus jērus; tiem visiem jābūt bez vainas.+ 37 Kopā ar bulli, aunu un jēriem atbilstoši to skaitam parastajā kārtībā ziedojiet arī labības upuri un lejamos upurus, 38 kā arī āzi par grēku upuri papildus pastāvīgajam dedzināmajam upurim līdz ar tā labības upuri un lejamo upuri.+

39 To visu upurējiet Jehovam noteiktos laikos svinamajos svētkos+ papildus saviem solījuma upuriem+ un labprātīgajiem upuriem+ — dedzināmajiem upuriem,+ labības upuriem,+ lejamiem upuriem+ un miera upuriem.””+ 40 Mozus pavēstīja izraēliešiem visu, ko Jehova viņam bija pavēlējis.

30 Mozus sacīja izraēliešu cilšu vadoņiem:+ ”Lūk, ko Jehova ir pavēlējis: 2 ja vīrietis dod solījumu+ Jehovam vai zvēr+ no kaut kā atturēties, viņš nedrīkst lauzt savu vārdu.+ Viņam ir jāpilda viss solītais.+

3 Bet, ja jauna meitene, kas vēl dzīvo sava tēva namā, dod solījumu Jehovam vai zvēr no kaut kā atturēties 4 un viņas tēvs, uzzinājis, ko viņa solījusi vai no kā zvērējusi atturēties, neko neiebilst, tad visi viņas solījumi un atturības zvēresti paliek spēkā. 5 Taču, ja tēvs, dzirdēdams, kādus solījumus vai atturības zvērestus meita devusi, aizliedz viņai tos pildīt, tad tie nav spēkā. Jehova viņai piedos, jo tēvs viņai ir aizliedzis pildīt solīto.+

6 Bet, ja meitene, kas ir devusi solījumu vai pārsteidzīgi zvērējusi no kaut kā atturēties, apprecas 7 un viņas vīrs, uzzinājis, ko sieva solījusi, tajā pašā dienā neko neiebilst, viņas solījumi un atturības zvēresti paliek spēkā. 8 Taču, ja vīrs tajā pašā dienā, kad to ir uzzinājis, aizliedz viņai pildīt solīto, tad viņš atceļ sievas solījumu vai pārsteidzīgo zvērestu,+ un Jehova viņai piedos.

9 Ja solījumu dod atraitne vai šķirtene, tad viss, ko viņa solījusi, ir jāpilda.

10 Bet, ja solījumu vai atturības zvērestu dod sieviete, kas jau dzīvo vīra namā, 11 un vīrs, to dzirdējis, neiebilst un neaizliedz viņai to pildīt, visi viņas solījumi un atturības zvēresti paliek spēkā. 12 Taču, ja vīrs tajā pašā dienā, kad to ir uzzinājis, atceļ itin visu, ko sieva ir solījusi vai zvērējusi, tas nav spēkā.+ Viņas vīrs to ir atcēlis, un Jehova viņai piedos. 13 Jebkuru sievas solījumu vai atturības zvērestu, ar kuru viņa sev kaut ko ir liegusi, vīrs var apstiprināt vai atcelt. 14 Ja laiks rit un vīrs neko neiebilst, tas nozīmē, ka viņš apstiprina visus viņas solījumus vai atturības zvērestus. Viņš tos ir apstiprinājis, jo neko nav iebildis, par tiem uzzinot. 15 Bet, ja viņš tos atceļ vēlāk, atbildība par sievas vainu gulsies uz viņu.”+

16 Šādus norādījumus Jehova Mozum deva par vīru un sievu un par tēvu un meitu, kas, būdama jauna, vēl dzīvo viņa namā.

31 Jehova Mozum teica: 2 ”Atrieb+ midiāniešiem ļaunumu, ko tie nodarījuši izraēliešiem!+ Pēc tam tu piepulcēsies saviem tēviem.”+

3 Tad Mozus sacīja ļaudīm: ”Apbruņojiet vīrus karam ar midiāniešiem, lai pār tiem nāktu Jehovas atmaksa. 4 Sūtiet kaujā pa tūkstotim no katras Izraēla cilts.” 5 Tā no katras cilts+ tika izraudzīti tūkstoš karotāju — pavisam divpadsmit tūkstoši karam bruņotu vīru.

6 Tad Mozus sūtīja tos karā, pa tūkstotim no katras cilts. Ar tiem kopā gāja arī priesteris Pinehass,+ Eleāzara dēls, paņēmis līdzi svētos piederumus un signāltaures.+ 7 Tie karoja ar midiāniešiem, kā Jehova Mozum bija pavēlējis, un nogalināja visus vīriešus. 8 Starp kritušajiem bija arī pieci Midiānas ķēniņi — Evijs, Rekems, Cūrs, Hūrs un Reba. Arī Bileāmu,+ Beora dēlu, izraēlieši nogalināja ar zobenu. 9 Midiāniešu sievietes un bērnus tie aizveda gūstā, sagrāba visus viņu lopus un pārējo mantu, 10 bet viņu pilsētas un apmetnes nodedzināja. 11 Izraēlieši paņēma visu laupījumu, ko bija ieguvuši, gan cilvēkus, gan lopus, 12 un aizveda gūstekņus un pārējo guvumu pie Mozus, priestera Eleāzara un visas tautas uz nometni Moābas klajumos+ pie Jordānas pretī Jērikai.

13 Mozus, priesteris Eleāzars un tautas vadoņi izgāja no nometnes tiem pretī, 14 bet Mozus noskaitās uz karaspēka pavēlniekiem, uz tūkstošu un simtu komandieriem, kas atgriezās no karagājiena. 15 Viņš tiem prasīja: ”Kāpēc jūs esat atstājuši dzīvas visas sievietes?! 16 Viņas taču bija tās, kas pēc Bileāma padoma pavedināja izraēliešus Peora+ dēļ lauzt uzticību+ Jehovam, un tāpēc Jehovas tautā izcēlās sērga.+ 17 Tagad nogaliniet visus zēnus un visas sievietes, kas ir gulējušas ar vīrieti, 18 bet visas meitenes, kas nav gulējušas ar vīrieti, atstājiet dzīvas!+ 19 Septiņas dienas dzīvojiet ārpus nometnes. Ikvienam, kas kādu ir nonāvējis vai ir pieskāries kādam kritušajam,+ trešajā un septītajā dienā ir jāattīrās+ — tas jādara jums pašiem un jūsu gūsteknēm. 20 Attīriet visas drēbes un visu, kas darināts no ādas, kazas vilnas un koka.”

21 Tad priesteris Eleāzars sacīja karavīriem, kas bija gājuši kaujā: ”Šāds ir likums, ko Jehova ir devis Mozum: 22 ”Zeltu, sudrabu, varu, dzelzi, alvu un svinu, 23 visu, kas iztur uguni, attīriet ar uguni, un tas būs tīrs. Taču tas ir jāattīra arī ar attīrīšanās ūdeni.+ Bet visu, kas neiztur uguni, attīriet tikai ar šo ūdeni. 24 Septītajā dienā mazgājiet savas drēbes, tad jūs būsiet tīri un drīkstēsiet atgriezties nometnē.””+

25 Pēc tam Jehova Mozum teica: 26 ”Kopā ar priesteri Eleāzaru un dzimtu galvām saskaiti visu laupījumu, gan sagūstītos cilvēkus, gan lopus. 27 Sadali laupījumu uz pusēm starp tiem, kas gāja karot, un pārējo tautu+ 28 un no karavīriem, kas devās kaujā, ņem nodevu Jehovam — pa vienam* ik no piecsimt cilvēkiem, liellopiem, ēzeļiem un sīklopiem. 29 Ņem to no karavīru daļas un atdod priesterim Eleāzaram — tas būs ziedojums Jehovam.+ 30 Savukārt no pārējo izraēliešu daļas ņem pa vienam ik no piecdesmit cilvēkiem, liellopiem, ēzeļiem, sīklopiem un citiem lopiem un atdod tos levītiem,+ kuru pienākums ir rūpēties par Jehovas mājokli.”+

31 Mozus un priesteris Eleāzars darīja, kā Jehova Mozum bija pavēlējis. 32 Guvums, atlikušais kara laupījums, bija šāds: 675 000 sīklopu, 33 72 000 liellopu 34 un 61 000 ēzeļu. 35 Sieviešu, kas nebija gulējušas ar vīrieti,+ bija 32 000. 36 Karavīriem piešķirtā daļa bija 337 500 sīklopu, 37 no kuriem nodeva Jehovam bija 675, 38 36 000 liellopu, no kuriem nodeva Jehovam bija 72, 39 30 500 ēzeļu, no kuriem nodeva Jehovam bija 61, 40 un 16 000 cilvēku, no kuriem nodeva Jehovam bija 32. 41 Mozus atdeva šo nodevu priesterim Eleāzaram par ziedojumu Jehovam,+ kā Jehova Mozum bija pavēlējis.

42 Pārējiem izraēliešiem piešķirtā daļa, kuru Mozus nodalīja no tā, kas pienācās karavīriem, 43 bija šāda: 337 500 sīklopu, 44 36 000 liellopu, 45 30 500 ēzeļu 46 un 16 000 cilvēku. 47 Mozus paņēma no izraēliešu daļas pa vienam ik no piecdesmit cilvēkiem un lopiem un, kā Jehova viņam bija pavēlējis, atdeva tos levītiem,+ kuru pienākums bija rūpēties par Jehovas mājokli.+

48 Tad karaspēka vienību+ pavēlnieki, tūkstošu un simtu komandieri, ieradās pie Mozus 49 un teica: ”Mēs, tavi kalpi, esam pārskaitījuši mums padotos karavīrus, un neviena no mūsu vīriem netrūkst.+ 50 Tāpēc mēs vēlamies ziedot Jehovam daļu no mūsu iegūtajām zeltlietām — kāju sprādzēm, rokassprādzēm, gredzeniem, auskariem un citām rotām —, lai Jehovas priekšā izlīdzinātu savus grēkus.”

51 Mozus un priesteris Eleāzars pieņēma no tiem šo zeltu, visas šīs rotaslietas. 52 Kopumā tūkstošu un simtu komandieri ziedoja Jehovam 16 750 šekeļus* zelta. 53 Ikviens karavīrs bija guvis sev laupījumu. 54 Mozus un priesteris Eleāzars pieņēma zeltu no tūkstošu un simtu komandieriem un aiznesa to uz saiešanas telti, lai tas izraēliešiem atgādinātu, kā Jehova viņiem deva uzvaru*.

32 Rūbeniešiem+ un gadiešiem+ bija ļoti daudz lopu, un viņi redzēja, ka Jazēras+ un Gileādas zeme ir piemērota vieta ganāmpulkiem. 2 Tāpēc gadieši un rūbenieši gāja pie Mozus, priestera Eleāzara un tautas vadoņiem un teica: 3 ”Atārota, Dībona, Jazēra, Nimra, Hešbona,+ Eleāle, Sebāma, Nebo+ un Beona+ — 4 tā zeme, ko Jehova ir iekarojis izraēliešu tautai,+ — ir piemērota vieta ganāmpulkiem, un mums, taviem kalpiem, ir daudz lopu.”+ 5 Viņi lūdza: ”Ja vien esam izpelnījušies tavu labvēlību, piešķir šo zemi īpašumā saviem kalpiem un neliec mums iet pāri Jordānai!”

6 Bet Mozus gadiešiem un rūbeniešiem atbildēja: ”Vai jūsu brāļiem jāiet karot, bet jūs paši mierīgi paliksiet šeit? 7 Kāpēc jūs graujat izraēliešu apņēmību iet uz zemi, ko Jehova viņiem noteikti dos? 8 Tieši tā taču rīkojās jūsu tēvi, kad es no Kadeš-Barneas tos sūtīju izlūkos.+ 9 Viņi tika līdz Eškolas ielejai+ un apskatīja to zemi, bet atgriezušies viņi laupīja izraēliešiem drosmi, un tiem zuda apņēmība doties uz zemi, ko Jehova tiem bija apsolījis.+ 10 Todien Jehova, iededzies dusmās, zvērēja:+ 11 ”Neviens no tiem vīriem, kas ir izgājuši no Ēģiptes, neviens, kam divdesmit gadu un vairāk, neredzēs zemi,+ kuru es ar zvērestu esmu apsolījis Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam,+ jo viņi nav man paklausījuši no visas sirds, — 12 izņemot Kālebu,+ kenazieša Jefunnes dēlu, un Jozuu,+ Nūna dēlu, jo viņi gan no visas sirds ir paklausījuši Jehovam.”+ 13 Jehovas dusmas iedegās pret izraēliešiem, un viņš lika tiem klejot tuksnesī četrdesmit gadus,+ kamēr nomira visa paaudze, kas bija rīkojusies tā, kā Jehovam nepatīk.+ 14 Un nu jūs, grēcinieku bars, ejat savu tēvu pēdās, lai vēl vairāk sakurtu Jehovas dusmas pret izraēliešiem! 15 Ja jūs no viņa novērsīsieties, viņš atkal atstās tos tuksnesī, un tā jūs iegrūdīsiet postā visu tautu.”

16 Tad viņi pienāca pie Mozus un teica: ”Mēs šeit uzcelsim aplokus saviem lopiem un pilsētas saviem bērniem, 17 un, kamēr mūsu bērni dzīvos nocietinātās pilsētās, kur viņi būs pasargāti no šīs zemes iedzīvotājiem, mēs paši, bruņojušies karam,+ iesim pa priekšu pārējiem izraēliešiem, līdz būsim tos ieveduši viņiem paredzētajā dzīvesvietā. 18 Mēs neatgriezīsimies mājās, kamēr visi izraēlieši nebūs ieguvuši īpašumā savu zemi.+ 19 Mēs neprasīsim īpašumu otrpus Jordānas kopā ar viņiem, jo būsim saņēmuši zemi šajā pusē, austrumos no Jordānas.”+

20 Mozus viņiem atbildēja: ”Dariet šādi: bruņojieties karam, kā Jehova ir licis,+ 21 un kaujas gatavībā Jehovas priekšā šķērsojiet Jordānu. Kad viņš būs izdzinis savus ienaidniekus+ 22 un zeme ar Jehovas palīdzību būs pakļauta,+ jūs drīkstēsiet atgriezties+ un nebūsiet vainīgi Jehovas un izraēliešu priekšā. Tad šī zeme kļūs par jūsu īpašumu, ko piešķīris Jehova.+ 23 Bet, ja jūs tā nedarīsiet, jūs būsiet grēkojuši pret Jehovu un jums būs jāatbild par savu grēku. 24 Un nu celiet pilsētas saviem bērniem un aplokus lopiem,+ bet jums jāpilda, ko esat solījuši.”

25 Tad gadieši un rūbenieši Mozum sacīja: ”Tavi kalpi darīs, kā tu, kungs, pavēli. 26 Mūsu sievas, bērni un ganāmpulki paliks Gileādas pilsētās,+ 27 bet mēs dosimies pāri upei, bruņojušies kaujai, lai karotu Jehovas priekšā,+ kā tu, kungs, esi teicis.”

28 Mozus priesterim Eleāzaram, Jozuam, Nūna dēlam, un izraēliešu dzimtu galvām deva par viņiem šādu pavēli: 29 ”Ja gadieši un rūbenieši kopā ar jums šķērsos Jordānu, bruņojušies karam Jehovas priekšā, un jūs to zemi iekarosiet, tad piešķiriet viņiem īpašumā Gileādas zemi,+ 30 bet, ja viņi nebruņosies un nedosies jums līdzi, tad lai viņi apmetas Kanaānā kopā ar jums.”

31 Gadieši un rūbenieši atbildēja: ”Tavi kalpi darīs, kā Jehova ir licis. 32 Mēs bruņosimies un Jehovas priekšā dosimies pāri uz Kanaāna zemi,+ bet īpašums, ko mēs iemantosim, būs šaipus Jordānas.” 33 Tad Mozus gadiešiem, rūbeniešiem+ un pusei Jāzepa dēla Manases cilts+ piešķīra amoriešu ķēniņa Sīhona valsti+ un Basanas ķēniņa Oga valsti+ — viņu zemi ar visām pilsētām un to apkārtējām mazpilsētām.

34 Gadieši uzbūvēja* Dībonu,+ Atārotu,+ Aroēru,+ 35 Atārot-Šofānu, Jazēru,+ Jogbohu,+ 36 Bēt-Nimru+ un Bēt-Hārānu,+ nocietinātas pilsētas, un uzcēla aplokus lopiem. 37 Savukārt rūbenieši uzcēla Hešbonu,+ Eleāli,+ Kirjataimu,+ 38 Nebo+ un Baal-Meonu+ (tās ir pārdēvētas), kā arī Sibmu. Atjaunotajām pilsētām viņi deva citus nosaukumus.

39 Manases dēla Māhīra pēcnācēji+ uzbruka Gileādai, ieņēma to un padzina amoriešus, kas tur dzīvoja. 40 Tad Mozus piešķīra Gileādu māhīriešiem, Manases pēcnācējiem, un viņi tur apmetās uz dzīvi.+ 41 Jaīrs no Manases cilts ieņēma Gileādas ciemus un nosauca tos par Havot-Jaīru*,+ 42 bet Nobahs iekaroja Kenātu un apkārtējās mazpilsētas un nodēvēja to savā vārdā par Nobahu.

33 Šādu ceļu izraēlieši veica, kad Mozus un Ārona vadībā+ pulku pa pulkam+ bija izgājuši no Ēģiptes.+ 2 Pēc Jehovas pavēles Mozus pierakstīja, kā viņi ceļoja, apmezdamies vienā vietā pēc otras,+ un viņu ceļš bija šāds: 3 viņi aizgāja no Ramzesas+ pirmā mēneša piecpadsmitajā dienā,+ nākamajā dienā pēc Pashas.+ Izraēlieši bezbailīgi* devās projām visu ēģiptiešu acu priekšā, 4 kamēr ēģiptieši apglabāja visus savus pirmdzimtos, ko Jehova bija nonāvējis,+ kad Jehova izpildīja spriedumu viņu dieviem.+

5 Aizgājuši no Ramzesas, izraēlieši apmetās Sukotā.+ 6 Pēc tam viņi atstāja Sukotu un apmetās Ētāmā,+ tuksneša malā. 7 Aizgājuši no Ētāmas, viņi nogriezās uz Pīhahīrotu, kas ir pretī Baal-Cefonai,+ un apmetās iepretī Migdolai.+ 8 No Pīhahīrotas viņi devās tālāk, cauri jūrai+ aizgāja uz tuksnesi+ un, nogājuši trīs dienas pa Ētāmas tuksnesi,+ apmetās Mārā.+

9 Aizgājuši no Māras, viņi nonāca Ēlīmā. Ēlīmā bija divpadsmit avoti un septiņdesmit palmas, tāpēc viņi tur apmetās.+ 10 No Ēlīmas viņi devās ceļā un apmetās pie Sarkanās jūras 11 un pēc tam aizgāja no Sarkanās jūras un apmetās Sīna tuksnesī.+ 12 Tad viņi devās prom no Sīna tuksneša un apmetās Dofkā, 13 un, aizgājuši no Dofkas, viņi apmetās Ālūšā. 14 Aizgājuši no Ālūšas, viņi uzcēla nometni Refidīmā,+ bet tur ļaudīm nebija ūdens, ko dzert. 15 Tad viņi aizgāja no Refidīmas un apmetās Sīnāja tuksnesī.+

16 Atstājuši Sīnāja tuksnesi, viņi apmetās Kibrot-Taavā,+ 17 un no Kibrot-Taavas viņi devās tālāk un apmetās Hacērotā.+ 18 Aizgājuši no Hacērotas, viņi uzcēla nometni Ritmā 19 un pēc tam atstāja Ritmu un apmetās Rimmon-Perecā. 20 Aizgājuši no Rimmon-Perecas, viņi apmetās Libnā 21 un, aizgājuši no Libnas, apmetās Risā. 22 Tad viņi devās prom no Risas un apmetās Kehēlātā, 23 un, aizgājuši no Kehēlātas, viņi uzcēla nometni pie Šāfera kalna.

24 No Šāfera kalna viņi turpināja ceļu un apmetās Harādā. 25 Aizgājuši no Harādas, viņi apmetās Makhēlotā 26 un, aizgājuši+ no Makhēlotas, apmetās Tahatā. 27 Tad viņi atstāja Tahatu un apmetās Terahā 28 un pēc tam aizgāja no Terahas un uzcēla nometni Mitkā. 29 Aizgājuši no Mitkas, viņi apmetās Hašmonā, 30 aizgājuši no Hašmonas, viņi apmetās Mosērotā, 31 un, aizgājuši no Mosērotas, viņi apmetās Benē-Jaakānā.+ 32 Pēc tam viņi devās ceļā no Benē-Jaakānas un uzcēla nometni Hor-Gidgadā 33 un tad atstāja Hor-Gidgadu un apmetās Jotbātā.+ 34 Aizgājuši no Jotbātas, viņi apmetās Abronā 35 un, aizgājuši no Abronas, apmetās Ecjon-Geberā.+ 36 No Ecjon-Geberas viņi devās uz Cīna tuksnesi+ un apmetās Kadešā.

37 Tad viņi aizgāja no Kadešas un apmetās pie Hora kalna,+ pie Edoma zemes robežas. 38 Pēc Jehovas pavēles priesteris Ārons uzkāpa Hora kalnā, un tur viņš nomira četrdesmitajā gadā pēc izraēliešu iziešanas no Ēģiptes, piektā mēneša pirmajā dienā.+ 39 Kad Ārons nomira Hora kalnā, viņam bija simt divdesmit trīs gadi.

40 Tad kanaānietis, Arādas ķēniņš,+ kas dzīvoja Negevā, Kanaāna zemē, dzirdēja par izraēliešu tuvošanos.

41 No Hora kalna+ viņi devās tālāk un apmetās Calmonā, 42 aizgājuši no Calmonas, viņi apmetās Pūnonā 43 un, aizgājuši no Pūnonas, apmetās Obotā.+ 44 Pēc tam viņi atstāja Obotu un uzcēla nometni Ije-Abarīmā Moābas+ pierobežā 45 un tad, aizgājuši no Ijīmas*, apmetās Dībon-Gādā.+ 46 Aizgājuši no Dībon-Gādas, viņi apmetās Almon-Diblataimā, 47 un, aizgājuši no Almon-Diblataimas, viņi apmetās Abārīma kalnos+ iepretī Nebo.+ 48 Tad viņi devās prom no Abārīma kalniem un apmetās Moābas klajumos pie Jordānas pretī Jērikai.+ 49 Viņi uzcēla nometni Moābas klajumos pie Jordānas no Bēt-Ješīmotas līdz Ābel-Šitīmai.+

50 Tur, Moābas klajumos pie Jordānas pretī Jērikai, Jehova teica Mozum: 51 ”Saki izraēliešiem: ”Kad jūs šķērsosiet Jordānu un ieiesiet Kanaānā,+ 52 jums jāizdzen visi tās zemes iedzīvotāji, jāiznīcina visi viņu cirstie+ un lietie tēli+ un jānoposta visas viņu upurvietas*.+ 53 Jūs iegūsiet šo zemi un dzīvosiet tajā, jo es to jums atdošu īpašumā.+ 54 Sadaliet zemi starp savām dzimtām lozējot+ un lielākajām piešķiriet lielāku īpašumu, bet mazākajām — mazāku.+ Loze noteiks, kur būs katras dzimtas īpašums, un ikviens no jums saņems īpašumu savas cilts daļā.+

55 Bet, ja jūs neizdzīsiet tās zemes iedzīvotājus,+ tad tie, kurus jūs būsiet atstājuši, jums būs kā dadži acīs un kā ērkšķi sānos, tie jums nedos mieru zemē, kurā jūs dzīvosiet.+ 56 Un tad es darīšu ar jums tā, kā biju nodomājis darīt ar viņiem.””+

34 Jehova Mozum vēl teica: 2 ”Saki izraēliešiem: ”Kad jūs ieiesiet Kanaānā,+ tā zeme kļūs par jūsu īpašumu, un, lūk, kādas būs tās robežas.+

3 Jūsu dienvidu robeža stiepsies no Cīna tuksneša, tā ies gar Edomu un austrumos sāksies no Sāls jūras* gala.+ 4 Robeža pagriezīsies dienvidos no Skorpionu* pārejas,+ ies uz Cīnu un vedīs dienvidos no Kadeš-Barneas.+ Tad tā turpināsies līdz Hacar-Adārai+ un tālāk līdz Acmonai, 5 pie Acmonas metīs līkumu uz Ēģiptes sausgultni* un beigsies pie jūras*.+

6 Rietumos jūsu robeža būs Lielā jūra. Tās krasts būs jūsu rietumu robeža.+

7 Šāda būs jūsu ziemeļu robeža: no Lielās jūras nospraudiet robežu līdz Hora kalnam*,+ 8 no Hora kalna — līdz Lebo-Hamātai,+ un lai robeža sniedzas līdz Cedādai.+ 9 Tālāk tā turpināsies līdz Zifronai un beigsies pie Hacar-Ēnānas.+ Tāda lai ir jūsu ziemeļu robeža.

10 Austrumos nospraudiet robežu no Hacar-Ēnānas uz Šefāmu. 11 No Šefāmas robeža ies uz Riblu austrumos no Ajinas, tad vedīs lejup un šķērsos kalnu nogāzi austrumos no Kinneretas jūras*.+ 12 Robeža sniegsies līdz Jordānai un beigsies pie Sāls jūras.+ Tāda būs jūsu zeme+ un tās robežas.””

13 Tad Mozus deva izraēliešiem šādus norādījumus: ”Šī ir tā zeme, kas jums ir jāsadala lozējot+ un ko Jehova ir pavēlējis iedalīt deviņarpus ciltīm, 14 jo Rūbena cilts, Gada cilts un puse Manases cilts savu īpašumu jau ir saņēmušas.+ 15 Šīs divarpus ciltis jau ir ieguvušas īpašumu Jordānas austrumu pusē, uz austrumiem no Jērikas.”+

16 Jehova Mozum sacīja: 17 ”Šie ir tie vīri, kas sadalīs jums zemi īpašumā: priesteris Eleāzars+ un Jozua,+ Nūna dēls. 18 Aiciniet arī pa vienam vadonim no katras cilts, lai tie palīdzētu dalīt jums zemi.+ 19 Šie ir tie vīri: Kālebs,+ Jefunnes dēls, no Jūdas cilts;+ 20 Samuēls, Amihūda dēls, no Simeona cilts;+ 21 Elidāds, Kislona dēls, no Benjamīna cilts;+ 22 vadonis Bukijs, Joglija dēls, no Dana cilts;+ 23 no Jāzepa pēcnācējiem+ vadonis Hanniēls, Ēfoda dēls, no Manases cilts+ 24 un vadonis Kemuēls, Šiftāna dēls, no Efraima cilts;+ 25 vadonis Elicāfāns, Parnāha dēls, no Zebulona cilts;+ 26 vadonis Paltiēls, Azāna dēls, no Isašara cilts;+ 27 vadonis Ahihūds, Šelomija dēls, no Ašera cilts;+ 28 vadonis Pedahēls, Amihūda dēls, no Naftaļa cilts.”+ 29 Tie ir vīri, kuriem Jehova pavēlēja sadalīt izraēliešiem Kanaāna zemi.+

35 Jehova sacīja Mozum Moābas klajumos pie Jordānas+ pretī Jērikai: 2 ”Pavēli izraēliešiem, lai tie no saviem īpašumiem, ko būs iemantojuši, dod levītiem pilsētas ar apkārtējām ganībām.+ 3 Šajās pilsētās levīti dzīvos, bet ganības būs viņu lopiem un saimniecībām. 4 Levītiem piešķirto pilsētu ganības lai plešas visapkārt pilsētas mūrim 1000 olekšu* platumā. 5 Nomēriet ārpus pilsētas 2000 olektis* austrumu pusē, 2000 olektis dienvidu pusē, 2000 olektis rietumu pusē un 2000 olektis ziemeļu pusē, un pilsēta lai ir vidū. Tādām jābūt viņu pilsētu ganībām.

6 Piešķiriet levītiem sešas patvēruma pilsētas,+ kurp varēs bēgt tie, kas kādu ir nogalinājuši,+ un vēl četrdesmit divas pilsētas. 7 Kopumā jums jādod levītiem četrdesmit astoņas pilsētas ar ganībām.+ 8 Šīs pilsētas levīti saņems no pārējiem izraēliešiem:+ no lielākām ciltīm lielākā skaitā, bet no mazākām — mazākā.+ Ikviena cilts lai dod levītiem pilsētas atbilstoši sava īpašuma lielumam.”

9 Jehova Mozum vēl teica: 10 ”Saki izraēliešiem: ”Kad jūs šķērsosiet Jordānu un ieiesiet Kanaānā,+ 11 izvēlieties piemērotas pilsētas par patvēruma pilsētām, kurp varēs bēgt tie, kas kādu* netīšām ir nogalinājuši.+ 12 Šajās pilsētās varēs patverties no asinsatriebēja,+ lai nevienam, kas kādu ir nogalinājis, nebūtu jāmirst, kamēr viņš nav stājies tiesnešu* priekšā un saņēmis spriedumu.+ 13 Šim nolūkam jums jāatvēl sešas patvēruma pilsētas: 14 trīs šaipus Jordānas+ un trīs Kanaāna zemē.+ Tās būs patvēruma pilsētas. 15 Šajās sešās pilsētās varēs patverties kā izraēlieši, tā ienācēji,+ kas apmetušies viņu vidū, — lai turp bēg ikviens, kas netīšām ir nogalinājis cilvēku.+

16 Bet, ja kāds otram ir tā iesitis ar dzelzs priekšmetu, ka cietušais ir miris, sitējs ir slepkava, un slepkavam katrā ziņā ir jāmirst.+ 17 Arī tad, ja kāds otram ir iesitis ar akmeni, ar kuru var nosist, un cietušais ir miris, viņš ir slepkava, un slepkavam katrā ziņā ir jāmirst. 18 Tāpat, ja kāds otram ir iesitis ar koka priekšmetu, ar kuru var nosist, un tas ir miris, viņš ir slepkava, un slepkavam katrā ziņā ir jāmirst.

19 Asinsatriebējs lai nonāvē slepkavu — lai viņš to nonāvē, kad satiek. 20 Ja kāds otru ir pagrūdis aiz naida vai ļaunprātīgā nolūkā ar kaut ko tam ir metis un tas ir miris+ 21 vai ja kāds aiz naida tā ir sitis otram ar dūri, ka tas ir miris, tad viņam katrā ziņā ir jāmirst, jo viņš ir slepkava. Asinsatriebējs lai nonāvē slepkavu, kad to satiek.

22 Bet, ja cilvēks otru ir pagrūdis nejauši, bez naida, vai ar kaut ko tam ir metis bez ļauna nolūka,+ 23 vai, otru neredzēdams, ir uzmetis tam akmeni un cietušais ir miris, kaut arī viņš ar to nav bijis naidā un nav vēlējis tam ļaunu, 24 tad lai starp šo cilvēku un asinsatriebēju tiesneši spriež tiesu pēc šiem likumiem.+ 25 Lai viņi glābj šo cilvēku no asinsatriebēja un sūta viņu atpakaļ uz patvēruma pilsētu, kurp viņš bija aizbēdzis, un viņam tur jādzīvo, līdz nomirst augstais priesteris, kas svaidīts ar svēto eļļu.+

26 Bet, ja cilvēks, kurš kādu ir nogalinājis, iziet ārpus savas patvēruma pilsētas robežām 27 un asinsatriebējs viņu tur sastop un nonāvē, asinsatriebējs nav vainīgs asinsizliešanā, 28 jo tādam cilvēkam ir jādzīvo savā patvēruma pilsētā līdz augstā priestera nāvei. Tikai pēc augstā priestera nāves viņš drīkst atgriezties savā zemes īpašumā.+ 29 Tie ir likumi, pēc kuriem jums šādas lietas jāiztiesā paaudžu paaudzēs visur, kur vien jūs dzīvosiet.

30 Ja kāds ir nogalinājis cilvēku, viņš ir jāsoda ar nāvi par slepkavību,+ balstoties uz liecinieku liecībām.+ Bet nevienu nedrīkst sodīt ar nāvi, pamatojoties tikai uz viena liecinieka liecību. 31 Neņemiet izpirkumu par slepkavas dzīvību, jo viņš ir pelnījis nāvi un viņam katrā ziņā ir jāmirst.+ 32 Un neņemiet izpirkumu arī par to, kurš aizbēdzis uz patvēruma pilsētu, — viņš nedrīkst atgriezties savā zemē pirms augstā priestera nāves.

33 Neapgāniet zemi, kur jūs dzīvojat, jo asinis apgāna zemi,+ un, ja zemē ir izlietas asinis, šo grēku var izlīdzināt vienīgi ar tā cilvēka asinīm, kurš asinis ir izlējis.+ 34 Neaptraipiet zemi, kur jūs mītat, kur mītu arī es, jo es, Jehova, dzīvoju izraēliešu vidū!””+

36 Gileādiešu dzimtu galvas, Jāzepa dēla Manases dēla Māhīra pēcnācēji,+ gāja runāt ar Mozu un vadoņiem, izraēliešu dzimtu galvām. 2 Viņi teica: ”Jehova mūsu kungam ir pavēlējis lozējot+ sadalīt izraēliešiem zemi, un Jehova arī pavēlēja mūsu kungam piešķirt mūsu brāļa Celofehāda mantojumu viņa meitām.+ 3 Bet, ja viņas kļūs par sievām izraēliešiem no citām ciltīm, viņu mantojums tiks atņemts no mūsu tēvu īpašuma un pievienots tās cilts īpašumam, pie kuras viņas piederēs pēc apprecēšanās, un tā mēs zaudēsim daļu mums ielozētās zemes. 4 Kad izraēliešiem pienāks gaviļu gads,+ šo sieviešu mantojums pavisam tiks pievienots tās cilts īpašumam, pie kuras viņas piederēs, un mūsu cilts to zaudēs.”

5 Tad Mozus pēc Jehovas pavēles izraēliešiem norādīja: ”Jāzepa pēcnācēju ciltij ir taisnība. 6 Jehova par Celofehāda meitām dod šādu pavēli: viņas drīkst precēties, ar ko vēlas, taču viņām jāprecas vienīgi ar tiem, kas pieder pie viņu tēva cilts. 7 Lai izraēliešu zeme nepāriet īpašumā no vienas cilts citai, jo ikvienam izraēlietim ir jāsaglabā savas cilts mantojums. 8 Ja kādā no izraēliešu ciltīm meita manto zemi, viņa drīkst precēties tikai ar cilvēku, kas pieder pie viņas tēva cilts,+ lai izraēlieši paturētu īpašumā savu tēvu mantojumu. 9 Lai zeme nepāriet īpašumā no vienas cilts citai, jo katrai ciltij ir jāsaglabā savs mantojums.”

10 Celofehāda meitas darīja tieši tā, kā Jehova Mozum bija pavēlējis.+ 11 Mahla, Tirca, Hogla, Milka un Noa apprecējās ar sava tēva Celofehāda+ brāļu dēliem. 12 Viņas kļuva par sievām vīriešiem no Jāzepa dēla Manases dzimtām, lai viņu mantojums paliktu tēva ciltī.

13 Tie ir likumi un priekšraksti, ko Jehova ar Mozus starpniecību deva izraēliešiem Moābas klajumos pie Jordānas pretī Jērikai.+