JOZUAS GRĀMATA
1 Pēc Jehovas kalpa Mozus nāves Jehova teica viņa palīgam+ Jozuam*,+ Nūna dēlam: 2 ”Mans kalps Mozus ir miris.+ Tagad gatavojies ceļam un kopā ar visu izraēliešu tautu dodies pāri Jordānai uz to zemi, ko es grasos viņiem dot.+ 3 Es jums atdošu ik vietu, kur jūs spersiet savu kāju, kā esmu apsolījis Mozum.+ 4 Zeme, kas sniedzas no tuksneša līdz Libānam, līdz lielajai upei Eifratai un līdz Lielajai jūrai* rietumos, visa hetiešu+ zeme, — tā būs jūsu.+ 5 Neviens nespēs stāties tev pretī, kamēr vien tu dzīvosi.+ Kā es biju ar Mozu, es būšu arī ar tevi.+ Es tevi nekad neatstāšu un nepametīšu.+ 6 Esi drosmīgs un stiprs,+ jo tu vedīsi šo tautu iemantot zemi, ko es ar zvērestu esmu apsolījis viņu tēviem.+
7 Tikai esi drosmīgs un stiprs un cītīgi ievēro visu bauslību, ko mans kalps Mozus tev ir pavēlējis pildīt. Nenovērsies no tās ne pa labi, ne pa kreisi,+ tad tu vienmēr rīkosies gudri.+ 8 Lai šīs bauslības grāmatas vārdi allaž ir tev mutē,+ pārdomā* to dienu un nakti, lai varētu cītīgi ievērot it visu, kas tajā ir rakstīts,+ jo tad tu rīkosies gudri un tev viss izdosies.+ 9 Es taču esmu tev pavēlējis: esi drosmīgs un stiprs! Neizbīsties un nebaidies, jo Jehova, tavs Dievs, ir ar tevi, lai kur tu ietu.”+
10 Tad Jozua lika tautas priekšniekiem: 11 ”Apstaigājiet nometni un pavēliet tautai: ”Sagatavojiet pārtiku ceļam, jo pēc trim dienām jūs šķērsosiet Jordānu, lai ietu iemantot zemi, ko Jehova, jūsu Dievs, jums dod.””+
12 Bet rūbeniešiem, gadiešiem un pusei Manases cilts viņš teica: 13 ”Atcerieties, ko jums pavēlēja Jehovas kalps Mozus:+ ”Jehova, jūsu Dievs, jums ir devis šo zemi, lai jūs tur varētu dzīvot mierā. 14 Jūsu sievas un bērni un jūsu ganāmpulki lai paliek šajā zemē, ko Mozus jums ir piešķīris šaipus* Jordānas,+ bet jūs, varonīgie karotāji,+ kaujas kārtībā ejiet pāri upei pa priekšu saviem brāļiem.+ Palīdziet viņiem, 15 līdz Jehova jūsu brāļiem dos mieru tāpat kā jums un arī viņi iemantos zemi, ko Jehova, jūsu Dievs, viņiem dod. Pēc tam atgriezieties un apmetieties paši savā zemē, ko Jehovas kalps Mozus jums ir piešķīris austrumos no Jordānas.””+
16 Tie Jozuam atbildēja: ”Mēs darīsim visu, ko tu pavēli, un iesim, kurp vien tu mūs sūtīsi.+ 17 Tāpat kā mēs visā esam klausījuši Mozum, mēs klausīsim arī tev. Lai tikai Jehova, tavs Dievs, ir ar tevi, tāpat kā viņš bija ar Mozu.+ 18 Ja kāds sacelsies pret tavām pavēlēm un atteiksies tām pakļauties, tam būs jāmirst.+ Tikai esi drosmīgs un stiprs!”+
2 Kamēr viņi bija Šitīmā,+ Jozua, Nūna dēls, slepus sūtīja divus vīrus izlūkos, sacīdams: ”Ejiet izlūkot zemi un it īpaši Jēriku.” Izlūki aizgāja un, ieradušies Jērikā, palika kādas prostitūtas namā. Šo sievieti sauca Rahāba.+ 2 Jērikas ķēniņam tika pavēstīts, ka tajā vakarā ir atnākuši izraēliešu vīri, lai izlūkotu zemi. 3 Tad Jērikas ķēniņš sūtīja Rahābai ziņu: ”Izdod vīrus, kas pie tevis ir atnākuši, jo viņi ir ieradušies izlūkot mūsu zemi.”
4 Bet Rahāba paslēpa abus izlūkus un atbildēja ķēniņa sūtņiem: ”Kaut kādi vīri tiešām bija atnākuši, bet man nebija ne jausmas, no kurienes viņi ir. 5 Taču līdz ar tumsu, kad vārtus jau taisījās slēgt, viņi aizgāja. Es nezinu, kurp viņi devās, bet, ja jūs pasteigsieties, jūs viņus panāksiet.” 6 Bet viņa tos bija uzvedusi uz jumta un paslēpusi zem liniem, kas tur bija izklāti. 7 Tā nu ķēniņa vīri uzsāka pakaļdzīšanos un devās uz Jordānas brasla+ pusi. Tiklīdz viņi bija izgājuši pa pilsētas vārtiem, tie aiz viņiem tika aizslēgti.
8 Pirms izlūki bija likušies gulēt, Rahāba uzkāpa pie viņiem uz jumta 9 un teica: ”Es zinu, ka Jehova jums atdos šo zemi,+ un mūs ir pārņēmušas bailes no jums.+ Visi šīs zemes iedzīvotāji ir pārbijušies,+ 10 jo mēs esam dzirdējuši, kā Jehova jūsu priekšā lika izžūt Sarkanās jūras ūdeņiem, kad jūs izgājāt no Ēģiptes,+ un kā jūs viņpus* Jordānas esat nogalinājuši amoriešu ķēniņus Sīhonu+ un Ogu.+ 11 To dzirdot, mums sirds sāka drebēt, un jūsu dēļ visi ir zaudējuši drosmi, jo Jehova, jūsu Dievs, — viņš ir Dievs gan augšā debesīs, gan lejā uz zemes.+ 12 Bet tagad, lūdzu, zvēriet man pie Jehovas, ka jūs darīsiet labu* mana tēva saimei, tāpat kā es esmu darījusi labu jums, un dodiet man kaut ko par zīmi, ka turēsiet vārdu. 13 Atstājiet dzīvus manu tēvu un māti, brāļus un māsas un visus, kas pieder pie viņu saimēm, izglābiet mūs no nāves!”+
14 Izlūki teica: ”Ar savu dzīvību* mēs atbildēsim par jūsējo! Ja jūs nevienam par mums neko neizpaudīsiet, mēs turēsim vārdu un, kad Jehova mums atdos šo zemi, darīsim jums labu.” 15 Tad Rahāba izlaida vīrus ārā pa logu un nolaida lejā pa virvi, jo viņas nams bija pilsētas mūrī, pašā augšā.+ 16 Viņa tiem sacīja: ”Dodieties kalnos un slēpieties tur trīs dienas, lai vajātāji jūs neatrod. Kad viņi atgriezīsies atpakaļ, ejiet savu ceļu.”
17 Vīri atbildēja: ”Mēs pildīsim tev doto zvērestu,+ 18 ja tu rīkosies šādi: kad mēs nāksim iekarot šo zemi, piesien šo sarkano virvi pie loga, pa kuru tu mūs izlaidi, un sapulcini pie sevis savu tēvu un māti, brāļus un visu sava tēva saimi.+ 19 Ja kāds izies laukā no tava nama, viņš pats būs vainojams savā nāvē,* nevis mēs. Bet, ja cietīs kāds, kas būs ar tevi namā, vaina gulsies uz mums. 20 Taču, ja tu mūs nodosi,+ mēs būsim brīvi no sava zvēresta.” 21 ”Lai notiek, kā jūs sakāt,” atteica Rahāba.
Pēc tam viņa atlaida izlūkus un, kad tie bija aizgājuši, piesēja pie loga sarkano virvi. 22 Tie devās kalnos un palika tur trīs dienas, līdz vajātāji, velti tos izmeklējušies pa visiem ceļiem, griezās atpakaļ. 23 Tad abi vīri nokāpa no kalniem, šķērsoja upi un atgriezās pie Jozuas, Nūna dēla. Viņi tam izstāstīja, ko bija pieredzējuši, 24 un sacīja: ”Visu šo zemi Jehova ir nodevis mums,+ un tās iedzīvotāji dreb bailēs mūsu priekšā.”+
3 Rīta agrumā Jozua kopā ar visiem izraēliešiem atstāja Šitīmu+ un nonāca pie Jordānas. Vēl nešķērsojuši upi, viņi nolēma tur pārnakšņot.
2 Pēc trim dienām tautas priekšnieki+ apstaigāja nometni 3 un pavēlēja ļaudīm: ”Kad jūs ieraudzīsiet, ka priesteri, Levija pēcnācēji,+ nes jūsu Dieva Jehovas līguma šķirstu, dodieties ceļā un sekojiet tam, 4 lai jūs zinātu, pa kuru ceļu jums jāiet, jo jūs vēl nekad pa to neesat staigājuši. Tikai turieties divtūkstoš olekšu* attālumā no šķirsta, neejiet tuvāk.”
5 Tad Jozua tautai lika: ”Sagatavojieties, lai jūs būtu svēti,+ jo rīt Jehova jūsu vidū darīs brīnumus!”+
6 Savukārt priesteriem Jozua teica: ”Ņemiet līguma šķirstu+ un dodieties tautai pa priekšu.” Un priesteri paņēma līguma šķirstu un gāja tautai pa priekšu.
7 Jehova sacīja Jozuam: ”Kopš šīs dienas es tevi arvien vairāk pagodināšu visu izraēliešu acīs,+ lai viņi zinātu, ka es būšu ar tevi,+ tāpat kā es biju ar Mozu.+ 8 Pavēli priesteriem, kas nes līguma šķirstu: ”Kad sasniegsiet Jordānu, tiklīdz būsiet iebriduši ūdenī, palieciet stāvam.””+
9 Tad Jozua aicināja izraēliešus: ”Nāciet šurp un klausieties jūsu Dieva Jehovas vārdus.” 10 Jozua viņiem teica: ”Lūk, kā jūs varēsiet zināt, ka dzīvais Dievs ir jūsu vidū+ un ka viņš jūsu acu priekšā izdzīs kanaāniešus, hetiešus, hiviešus, periziešus, girgasiešus, amoriešus un jebūsiešus:+ 11 redziet, visas zemes Kunga līguma šķirsts jums pa priekšu dodas pār Jordānu. 12 Tagad izraugieties no Izraēla ciltīm divpadsmit vīrus, pa vienam no katras cilts,+ 13 un, līdzko priesteri, kas nes visas zemes Kunga Jehovas šķirstu, iebridīs Jordānā, ūdens, kas plūst no augšteces, apstāsies un stāvēs kā siena*.”+
14 Tā nu tauta devās ceļā, lai šķērsotu Jordānu, un priesteri, kas nesa līguma šķirstu,+ gāja visiem pa priekšu. 15 Kad šķirsta nesēji sasniedza Jordānas krastmalu un iebrida ūdenī (bet Jordāna ir pārplūdusi+ visu pļaujas laiku), 16 ūdens, kas plūda no augšteces, apstājās. Tas pacēlās kā siena krietni tālu pie Ādamas, pilsētas blakus Cāretānai, bet ūdens, kas tecēja prom uz Aravas jūru jeb Sāls jūru*, izsīka, un tauta šķērsoja upi iepretī Jērikai. 17 Kamēr priesteri ar Jehovas līguma šķirstu stāvēja sausumā+ Jordānas vidū, izraēlieši gāja pāri pa sausu zemi,+ līdz visa tauta bija tikusi pāri Jordānai.
4 Kad visa tauta bija pārgājusi pāri Jordānai, Jehova teica Jozuam: 2 ”Ataiciniet tos divpadsmit vīrus, pa vienam no katras cilts,+ 3 un pavēliet tiem paņemt divpadsmit akmeņus no Jordānas vidus, kur stāv priesteri,+ aiznest tos līdzi un sakraut tur, kur jūs nakšņosiet.”+
4 Tad Jozua pasauca divpadsmit vīrus, kurus viņš bija izraudzījies, pa vienam no katras izraēliešu cilts, 5 un teica: ”Ejiet uz Jordānas vidu, un tur jūsu Dieva Jehovas šķirsta priekšā lai katrs no jums uzceļ uz pleca pa akmenim — kopā tikpat akmeņu, cik izraēliešu cilšu. 6 Šie akmeņi jums būs piemiņas zīme. Kad jūsu bērni vēlāk jautās: ”Kas tie jums par akmeņiem?”,+ 7 atbildiet tiem: ”Kad Jehovas līguma šķirstu nesa pāri Jordānai, Jordānas ūdeņi apstājās tā priekšā,+ un šie akmeņi ir piemiņas zīme, lai Izraēla tauta to nemūžam neaizmirstu.””+
8 Izraēlieši darīja, kā Jozua bija pavēlējis. Viņi paņēma no Jordānas vidus divpadsmit akmeņus atbilstoši izraēliešu cilšu skaitam, kā Jehova Jozuam bija licis, aiznesa tos līdzi un sakrāva nakšņošanas vietā.
9 Jozua sakrāva divpadsmit akmeņus arī Jordānas vidū, kur priesteri bija stāvējuši ar līguma šķirstu,+ un akmeņi tur atrodas līdz šai dienai.
10 Priesteri, šķirsta nesēji, stāvēja Jordānas vidū, kamēr bija izpildīts viss, ko Jozua pēc Jehovas pavēles tautai bija licis, — tā, kā Mozus bija pavēlējis Jozuam, — bet ļaudis tikmēr steigšus gāja pāri. 11 Kad visa tauta bija tikusi otrā krastā, tad arī priesteri ar Jehovas šķirstu tautas acu priekšā šķērsoja upi.+ 12 Rūbenieši, gadieši un puse Manases cilts kaujas kārtībā devās pāri upei+ pa priekšu pārējiem izraēliešiem, kā Mozus viņiem bija licis.+ 13 Aptuveni četrdesmit tūkstoši bruņotu karavīru Jehovas priekšā devās pāri Jordānai karot Jērikas klajumos.
14 Tajā dienā Jehova pagodināja Jozuu visas izraēliešu tautas acīs,+ un tie viņu dziļi cienīja* līdz viņa mūža galam, tāpat kā bija cienījuši Mozu.+
15 Tad Jehova Jozuam norādīja: 16 ”Pavēli priesteriem, kas nes liecības šķirstu,+ iznākt no Jordānas.” 17 Un Jozua lika priesteriem: ”Nāciet ārā no Jordānas!” 18 Kad priesteri ar Jehovas līguma šķirstu+ iznāca no upes un spēra kāju uz sauszemes, ūdens atgriezās gultnē, un upe kā iepriekš pārplūdināja krastus.+
19 Tauta šķērsoja Jordānu pirmā mēneša desmitajā dienā un apmetās Gilgālā+ pie Jērikas austrumu robežas.
20 Jozua sakrāva Gilgālā tos divpadsmit akmeņus, ko viņi bija paņēmuši no Jordānas,+ 21 un teica izraēliešiem: ”Kad jūsu bērni vēlāk jautās: ”Kas tie par akmeņiem?”,+ 22 paskaidrojiet viņiem: ”Izraēlieši šķērsoja Jordānu pa sausumu,+ 23 jo jūsu Dievs Jehova lika Jordānai izžūt, lai viņi varētu pāriet tai pāri. To pašu jūsu Dievs Jehova izdarīja ar Sarkano jūru — viņš to padarīja sausu mūsu priekšā, lai mēs varētu to šķērsot.+ 24 Viņš to darīja, lai visas tautas uz zemes zinātu, cik stipra ir Jehovas roka,+ un lai jūs vienmēr bītos Jehovu, savu Dievu.””
5 Kad visi amoriešu+ ķēniņi rietumos no Jordānas un visi kanaāniešu+ ķēniņi pie jūras uzzināja, ka Jehova ir licis izžūt Jordānas ūdeņiem, lai izraēlieši varētu šķērsot upi, viņi ļoti nobijās+ un nevienam vairs nebija drosmes stāties izraēliešiem pretī.+
2 Tajā laikā Jehova sacīja Jozuam: ”Uztaisi krama nažus un otrreiz apgraizi+ Izraēla dēlus.” 3 Tad Jozua uztaisīja krama nažus un Gibeat-Aralotā* apgraizīja izraēliešus.+ 4 Lūk, kāds bija iemesls, kāpēc Jozua rīkoja otru apgraizīšanu: visi karam derīgie vīri, kas bija aizgājuši no Ēģiptes, bija miruši, kamēr tauta klejoja pa tuksnesi.+ 5 Visi, kas atstāja Ēģipti, bija apgraizīti, turpretī tie, kas bija dzimuši tuksnesī pēc aiziešanas no Ēģiptes, nebija. 6 Izraēlieši bija staigājuši pa tuksnesi četrdesmit gadus,+ līdz visi karam derīgie vīri, kas bija atstājuši Ēģipti, bija miruši. Viņi nebija klausījuši Jehovam,+ tāpēc Jehova bija zvērējis, ka neļaus viņiem redzēt zemi,+ kur plūst piens un medus,+ — šo zemi, par kuru Jehova bija zvērējis viņu tēviem, ka dos to savai tautai*.+ 7 Viņu vietā Dievs šajā zemē ieveda viņu dēlus,+ un tos Jozua apgraizīja, jo ceļā tie bija palikuši neapgraizīti.
8 Kad visi vīrieši bija apgraizīti, tie palika nometnē, kamēr atspirga.
9 Tad Jehova teica Jozuam: ”Šodien es no jums esmu novēlis Ēģiptes negodu.” Tāpēc to vietu līdz pat šai dienai sauc par Gilgālu*.+
10 Izraēlieši mitinājās Gilgālā, un mēneša četrpadsmitās dienas vakarā viņi Jērikas klajumos svinēja Pashu.+ 11 Uzreiz nākamajā dienā pēc Pashas viņi sāka ēst tās zemes ražu — neraudzētu maizi+ un grauzdētus graudus. 12 Kopš tās dienas, kad viņi sāka ēst šo ražu, manna vairs neparādījās. Turpmāk izraēliešiem vairs nebija mannas,+ un togad viņi sāka pārtikt no Kanaānā izaudzētās ražas.+
13 Reiz, kad Jozua bija netālu no Jērikas, viņš pēkšņi ieraudzīja, ka viņa priekšā stāv kāds vīrs+ ar zobenu rokā.+ Piegājis tuvāk, Jozua jautāja: ”Vai tu esi no mūsējiem vai no mūsu pretiniekiem?” 14 Tas atbildēja: ”Es* esmu Jehovas karaspēka pavēlnieks.”+ Tad Jozua godbijībā nometās ar seju pie zemes un vaicāja: ”Ko mans kungs grib sacīt savam kalpam?” 15 Jehovas karaspēka pavēlnieks atbildēja: ”Noauj sandales, jo vieta, kur tu stāvi, ir svēta.” Un Jozua tā arī izdarīja.+
6 Bet Jērika bija cieši noslēgta, un neviens negāja ne iekšā, ne ārā, jo pilsētas iedzīvotāji baidījās no izraēliešiem.+
2 Tad Jehova uzrunāja Jozuu: ”Jēriku, tās ķēniņu un tās varenos karotājus es esmu nodevis tavās rokās.+ 3 Lai visi jūsu karavīri sešas dienas pēc kārtas vienreiz dienā apsoļo apkārt pilsētai. 4 Septiņi priesteri lai iet pa priekšu šķirstam ar septiņiem auna ragiem. Bet septītajā dienā soļojiet ap pilsētu septiņas reizes, un priesteri lai pūš ragus.+ 5 Kad jūs sadzirdēsiet gari stieptu pūtienu, lai visi izkliedz skaļu kaujas saucienu. Tad pilsētas mūri sagrūs,+ un karavīri lai metas uz priekšu un dodas iekšā.”
6 Sasaucis priesterus, Jozua, Nūna dēls, tiem sacīja: ”Ņemiet līguma šķirstu, un lai septiņi priesteri iet pa priekšu Jehovas šķirstam ar septiņiem auna ragiem.”+ 7 Karavīriem viņš pavēlēja: ”Soļojiet ap pilsētu, un lai Jehovas šķirstam pa priekšu iet bruņotu vīru vienība.”+ 8 Un, kā Jozua bija licis, septiņi priesteri devās ceļā, pūzdami septiņus auna ragus Jehovas priekšā, un Jehovas līguma šķirsts tika nests aiz viņiem. 9 Pa priekšu priesteriem, kas pūta ragus, soļoja bruņota vienība, un aizmugurējais pulks sekoja šķirstam, ragiem nemitīgi skanot.
10 Jozua tautai bija pavēlējis: ”Nekliedziet, esiet pavisam klusi! Lai ne vārds nenāk no jūsu mutes līdz brīdim, kad es teikšu: ”Kliedziet!”, un tad jums jākliedz.” 11 Tā Jehovas šķirstu vienu reizi apnesa apkārt pilsētai, un pēc tam ļaudis atgriezās nometnē un pārlaida tur nakti.
12 Nākamajā rītā Jozua agri piecēlās, un priesteri atkal paņēma Jehovas šķirstu.+ 13 Septiņi priesteri, pūzdami septiņus auna ragus, gāja Jehovas šķirstam pa priekšu, pirms viņiem soļoja bruņoti vīri, un aizmugurējais pulks sekoja Jehovas šķirstam, ragiem nemitīgi skanot. 14 Arī otrajā dienā tie vienu reizi apsoļoja apkārt pilsētai un pēc tam atgriezās nometnē. Tā viņi darīja sešas dienas.+
15 Septītajā dienā viņi piecēlās rītausmā un tādā pašā veidā soļoja apkārt pilsētai septiņas reizes. Tā bija vienīgā diena, kad viņi ap to apsoļoja septiņas reizes.+ 16 Septītajā reizē, kad priesteri pūta ragus, Jozua ļaudīm pavēlēja: ”Kliedziet,+ jo Jehova šo pilsētu ir atdevis jums! 17 Lai tā tiek pilnīgi iznīcināta* kopā ar visu, kas vien tur ir:+ tas viss pieder Jehovam! Tikai prostitūtu Rahābu+ un tos, kas ir pie viņas namā, atstājiet dzīvus, jo viņa paslēpa mūsu izlūkus.+ 18 Taču sargieties no tā, kas ir nododams iznīcībai,+ — neiekārojiet un neņemiet neko, kas ir jāiznīcina,+ citādi jūs pakļausiet iznīcībai Izraēla nometni un iegrūdīsiet to postā.+ 19 Bet viss sudrabs un zelts, kā arī vara un dzelzs lietas ir svētums, kas pieder Jehovam.+ Tam jānonāk Jehovas dārgumu krātuvē.”+
20 Tad ļaudis kliedza, ragiem skanot.+ Un, tiklīdz tie, izdzirdējuši raga skaņu, izkliedza kaujas saucienu, pilsētas mūri sagruva,+ karavīri metās uz priekšu un ieņēma pilsētu. 21 Viņi pilnībā iznīcināja itin visus, kas tur bija, nonāvēdami ar zobenu gan vīriešus, gan sievietes, gan jaunus, gan vecus, gan vēršus, aitas un ēzeļus.+
22 Abiem vīriem, kas bija gājuši izlūkos, Jozua sacīja: ”Ejiet uz prostitūtas namu un izvediet no turienes šo sievieti un visus, kas ir pie viņas, kā jūs viņai esat zvērējuši.”+ 23 Tad izlūki izveda ārā Rahābu, viņas tēvu un māti, viņas brāļus un visus, kas bija pie viņas. Tie izveda ārā visus viņas radiniekus+ un aizveda uz drošu vietu ārpus Izraēla nometnes.
24 Viņi pilnībā nodedzināja pilsētu, bet sudrabu un zeltu, kā arī vara un dzelzs lietas nodeva Jehovas nama dārgumu krātuvē.+ 25 Bet prostitūtu Rahābu, viņas tēva saimi un visus, kas bija pie viņas, Jozua atstāja dzīvus,+ un Rahāba dzīvo starp izraēliešiem līdz šai dienai,+ jo viņa bija paslēpusi vīrus, ko Jozua bija sūtījis izlūkot Jēriku.+
26 Tolaik Jozua izteica šādu lāstu*: ”Lai nolādēts Jehovas priekšā tas vīrs, kas no jauna uzcels Jēriku! Ar sava pirmdzimtā dzīvību viņš samaksās par tās pamatiem un ar jaunākā dēla dzīvību — par vārtiem!”+
27 Jehova bija ar Jozuu,+ un viņa slava izplatījās pa visu zemi.+
7 Bet izraēlieši lauza uzticību Dievam, pārkāpdami pavēli par to, kas nododams iznīcībai. Ahans,+ Zeraha dēla Zabdija dēla Karmija dēls no Jūdas cilts, paņēma kaut ko no tā, kas bija jāiznīcina,+ tāpēc Jehova iedegās dusmās pret izraēliešiem.+
2 No Jērikas Jozua sūtīja vīrus uz Aju,+ kas atrodas pie Bēt-Āvenas uz austrumiem no Bēteles,+ un tiem lika: ”Ejiet izlūkot zemi.” Vīri aizgāja, izlūkoja Aju 3 un atgriezušies stāstīja Jozuam: ”Visiem nemaz nav jādodas turp. Lai sakautu Aju, pietiks ar diviem vai trim tūkstošiem vīru. Nenogurdini visus karavīrus, sūtīdams viņus uz turieni, jo tur nav daudz iedzīvotāju.”
4 Tad kādi trīs tūkstoši vīru devās turp, bet tiem nācās bēgt no Ajas iedzīvotājiem.+ 5 Ajieši nonāvēja trīsdesmit sešus izraēliešu karavīrus. Viņi vajāja izraēliešus no pilsētas vārtiem līdz Šebarīmai* un citu pēc cita nogalināja nogāzē. Tad ļaudis nobijās un tiem zuda visa drosme*.
6 Jozua un izraēliešu vecākie saplēsa savas drēbes, krita ar seju pie zemes Jehovas šķirsta priekšā un palika tā līdz vakaram, un viņi bēra sev uz galvas zemi. 7 Jozua izsaucās: ”Ak, Visaugstais Kungs Jehova, kādēļ tu esi pārvedis šo tautu pār Jordānu? Vai tiešām tādēļ, lai mūs nodotu amoriešu rokās un tie mūs iznīcinātu? Kaut mēs labāk būtu palikuši viņpus* Jordānas! 8 Piedod man, Jehova, bet ko gan es varu teikt pēc tam, kad izraēlieši ir bēguši no saviem ienaidniekiem? 9 Kad kanaānieši un pārējie šīs zemes iedzīvotāji to dzirdēs, viņi mūs ielenks un izdzēsīs mūsu vārdu zemes virsū. Ko tu tad darīsi sava dižā vārda labā?”+
10 Jehova Jozuam atbildēja: ”Celies! Kāpēc tu guli ar seju pie zemes? 11 Izraēlieši ir grēkojuši. Viņi ir pārkāpuši līgumu,+ ko es tiem pavēlēju pildīt, un paņēmuši to, kas bija jāiznīcina,+ nozaguši+ to un paslēpuši starp savām mantām.+ 12 Tāpēc izraēlieši nespēs turēties pretī saviem ienaidniekiem. Viņi bēgs no tiem, jo viņi paši ir nolēmuši sevi iznīcībai. Ja jūs neiznīcināsiet savā vidū to, kas ir jāiznīcina, es vairs nebūšu ar jums.+ 13 Celies un liec tautai sagatavoties,+ sacīdams: ”Sagatavojieties, lai jūs rīt būtu svēti, jo Jehova, Izraēla Dievs, saka tā: ”Izraēl, tavā vidū ir tas, kas jānodod iznīcībai! Jūs nespēsiet turēties pretī saviem ienaidniekiem, kamēr nebūsiet no tā atbrīvojušies. 14 Rīt no rīta ierodieties cilti pa ciltij, un tā cilts, uz kuru Jehova norādīs,+ lai nāk pa dzimtām, un tā dzimta, uz kuru Jehova norādīs, lai nāk pa saimēm, un tā saime, uz kuru Jehova norādīs, lai nāk pa vienam vīram. 15 Kad atklāsies, pie kura ir tas, kas ir nododams iznīcībai, šis cilvēks ir jāsadedzina+ kopā ar visu, kas viņam ir, jo viņš ir pārkāpis līgumu+ ar Jehovu un bezgodīgi rīkojies Izraēla tautā.”””
16 Otrā dienā, piecēlies agri no rīta, Jozua lika izraēliešiem ierasties cilti pa ciltij, un tika norādīts uz Jūdas cilti. 17 Tad viņš lika nākt Jūdas cilts dzimtām, un tika norādīts uz zerahiešu dzimtu.+ Pēc tam viņš lika, lai nāk zerahiešu dzimta, vīru pa vīram, un tika norādīts uz Zabdiju. 18 Visbeidzot viņš lika, lai vīru pa vīram nāk Zabdija saime, un tika norādīts uz Ahanu, Zeraha dēla Zabdija dēla Karmija dēlu no Jūdas cilts.+ 19 Jozua viņam teica: ”Mans dēls, dod jel godu Jehovam, Izraēla Dievam, un atzīsties viņam! Lūdzu, izstāsti man, ko tu esi izdarījis. Neslēp neko no manis!”
20 Ahans atbildēja: ”Es tiešām esmu grēkojis pret Jehovu, Izraēla Dievu. Lūk, ko es esmu izdarījis: 21 kad es laupījuma vidū ieraudzīju dārgu Šināras*+ tērpu un divsimt sudraba šekeļus*, un zelta stieni, kas svēra piecdesmit šekeļus*, man sakārojās paņemt šīs mantas, un es tās paņēmu. Tās ir ieraktas zemē manā teltī — drēbes virsū, bet nauda apakšā.”
22 Jozua tūlīt sūtīja vīrus, un tie, aizskrējuši uz Ahana telti, atrada tur gan tērpu, gan zem tā paslēpto naudu. 23 Viņi to visu atnesa pie Jozuas un pārējiem izraēliešiem un nolika Jehovas priekšā. 24 Jozua kopā ar visiem izraēliešiem aizveda Ahanu,+ Zeraha dēlu, uz Āhoras ieleju.+ Viņi turp aizveda arī sudrabu, dārgo tērpu un zelta stieni,+ viņa dēlus un meitas, viņa vēršus, ēzeļus un aitas, viņa telti un visu citu, kas viņam bija. 25 Jozua sacīja: ”Kādēļ tu mūs esi iegrūdis postā?+ Šodien Jehova iegrūdīs postā tevi!” Un izraēlieši nomētāja Ahanu ar akmeņiem.+ Viņi tos visus nomētāja ar akmeņiem un sadedzināja.+ 26 Pēc tam tie sakrāva pār Ahanu lielu akmeņu kaudzi, kas stāv vēl šodien. Tad Jehovas karstās dusmas norima.+ Tāpēc to vietu līdz pat šai dienai sauc par Āhoras* ieleju.
8 Jehova sacīja Jozuam: ”Neizbīsties un nebaidies!+ Sapulcē karavīrus un uzbrūc Ajai! Gan Ajas ķēniņu, gan viņa tautu, pilsētu un zemi es esmu nodevis tavā varā.+ 2 Rīkojies ar Aju un tās ķēniņu tāpat kā ar Jēriku un tās ķēniņu,+ tikai šoreiz jūs iegūto laupījumu un lopus drīkstēsiet paturēt sev. Ierīko aiz pilsētas slēpni.”
3 Tad Jozua ar visu karaspēku devās uzbrukumā Ajai. Viņš izvēlējās trīsdesmit tūkstošus varonīgu karotāju un naktī tos sūtīja ceļā, 4 pavēlēdams: ”Izvietojieties slēpnī aiz pilsētas! Neejiet pārāk tālu no tās un esiet gatavībā. 5 Bet es ar saviem ļaudīm tuvošos pilsētai, un, kad ajieši tāpat kā iepriekš iznāks pret mums cīņā,+ mēs no viņiem bēgsim. 6 Viņi domās, ka mēs atkal bēgam, un dzīsies mums pakaļ, un tā mēs viņus aizvilināsim projām.+ 7 Tad atstājiet slēpni un ieņemiet pilsētu. Jehova, jūsu Dievs, to atdos jums. 8 Tiklīdz būsiet sagrābuši pilsētu, aizdedziniet to.+ Dariet, kā Jehova ir licis. Tāda ir mana pavēle!”
9 Tā Jozua viņus aizsūtīja, un viņi aizgāja un ierīkoja slēpni starp Bēteli un Aju, uz rietumiem no Ajas, bet Jozua pārlaida to nakti pie pārējiem karavīriem.
10 Piecēlies agri no rīta, Jozua sapulcināja karavīrus un kopā ar izraēliešu vecākajiem veda tos cīņā pret Aju. 11 Visi viņa pulki+ devās uz priekšu, un, nonākuši pretī Ajai, izraēlieši ziemeļos no tās uzcēla nometni. Tur viņus no Ajas šķīra ieleja. 12 Bet kādus piecus tūkstošus vīru Jozua bija izvietojis slēpnī+ starp Bēteli+ un Aju, uz rietumiem no pilsētas. 13 Līdz ar to galvenā karaspēka nometne bija ierīkota ziemeļos,+ bet slēpnis — rietumos no Ajas.+ Tonakt Jozua devās lejup ielejā.
14 Rīta agrumā Ajas ķēniņš, to ieraudzījis, ar pilsētas vīriem steidzās izraēliešiem pretī, lai cīnītos ar tiem kādā vietā pie līdzenuma, bet viņš nezināja, ka aiz pilsētas ir ierīkots slēpnis. 15 Izlikdamies sakauti, Jozua un viņa vīri metās bēgt pa ceļu tuksneša virzienā.+ 16 Tad ajieši sasauca visus, kas vēl bija pilsētā, lai dzītos izraēliešiem pakaļ, un tā viņi vajāja Jozuu un tika aizvilināti projām. 17 Ne Ajā, ne Bētelē nepalika neviena vīra, kas nebūtu devies vajāt izraēliešus. Viņi pameta pilsētu neaizsargātu un dzinās izraēliešiem pakaļ.
18 Tad Jehova teica Jozuam: ”Izstiep pret Aju savu šķēpu,+ jo es to nododu tavā varā.”+ Jozua izstiepa šķēpu pret pilsētu, 19 un, līdzko viņš bija izstiepis roku, karavīri no slēpņa metās uz Aju, ieņēma to un tūlīt aizdedzināja.+
20 Kad ajieši atskatījās un ieraudzīja, ka no pilsētas debesīs kāpj dūmi, viņi vairs nespēja nekur aizbēgt. Tad izraēlieši, kas bija bēguši tuksneša virzienā, griezās atpakaļ un stājās saviem vajātājiem pretī. 21 Redzot, ka slēpnī izvietotie vīri ir ieņēmuši pilsētu un no tās ceļas dūmi, Jozua ar saviem karavīriem griezās atpakaļ un uzbruka ajiešiem. 22 Vīri, kas bija ieņēmuši Aju, iznāca no pilsētas tiem pretī, un tā ajieši nokļuva pa vidu starp izraēliešu spēkiem. Izraēlieši viņiem uzbruka no abām pusēm un nonāvēja visus bez izņēmuma.+ 23 Vienīgi Ajas ķēniņu+ tie sagūstīja dzīvu un atveda pie Jozuas.
24 Tā izraēlieši nogalināja ajiešus, kas viņus bija vajājuši līdzenumā, un, kad tie visi līdz pēdējam bija krituši, izraēlieši atgriezās Ajā un ar zobenu nogalināja atlikušos iedzīvotājus. 25 Tajā dienā gāja bojā visi Ajas iedzīvotāji, kā vīrieši, tā sievietes, — divpadsmit tūkstoši cilvēku. 26 Jozua nenolaida roku, kurā viņš turēja šķēpu,+ kamēr Ajas iedzīvotāji nebija pilnībā iznīcināti.+ 27 Bet lopus un pārējo laupījumu izraēlieši paturēja sev, kā Jehova Jozuam bija norādījis.+
28 Jozua nodedzināja Aju un uz visiem laikiem pārvērta to par drupu kaudzi,+ kāda tā ir līdz šai dienai. 29 Ajas ķēniņa līķi viņš pakāra pie staba un atstāja tur līdz vakaram. Ap saules rietu izraēlieši pēc Jozuas pavēles noņēma līķi no staba,+ nometa pie pilsētas vārtiem un sakrāva tam virsū lielu akmeņu kaudzi, kas tur slejas vēl šodien.
30 Toreiz Jozua Ēbala kalnā+ uzcēla altāri Jehovam, Izraēla Dievam, 31 kā Jehovas kalps Mozus izraēliešiem bija pavēlējis un kā ir rakstīts Mozus bauslības grāmatā:+ altāri no veseliem akmeņiem, kas nav apstrādāti ar dzelzs rīkiem.+ Uz tā viņi upurēja Jehovam dedzināmos upurus un miera* upurus.+
32 Jozua tur uzrakstīja uz akmeņiem norakstu no bauslības,+ ko Mozus bija rakstījis izraēliešu klātbūtnē.+ 33 Visi izraēlieši kopā ar tautas vecākajiem, priekšniekiem un tiesnešiem stāvēja abās pusēs šķirstam pretī priesteriem, Levija pēcnācējiem, Jehovas līguma šķirsta nesējiem, — tur bija sapulcējušies gan izraēlieši, gan ienācēji, kas mita viņu vidū.+ Kā Jehovas kalps Mozus iepriekš bija pavēlējis,+ puse ļaužu stāvēja Garicima kalna priekšā, bet otra puse — Ēbala kalna priekšā,+ lai Izraēla tauta tiktu svētīta. 34 Pēc tam Jozua nolasīja visus bauslības vārdus,+ svētības+ un lāstus,+ tieši tā, kā tie ir rakstīti bauslības grāmatā. 35 Jozua neizlaida nevienu vārdu no tā, ko Mozus bija pavēlējis, — viņš to visu nolasīja priekšā visai Izraēla tautai,+ arī sievietēm un bērniem un ienācējiem,+ kas mita viņu vidū.+
9 Kad ziņas par to sasniedza visus hetiešu, amoriešu, kanaāniešu, periziešu, hiviešu un jebūsiešu+ ķēniņus rietumos no Jordānas+ — gan kalnos, gan Šefelā, gan visā Lielās jūras* piekrastē,+ gan Libāna pakājē —, 2 tie apvienojās, lai karotu ar Jozuu un Izraēlu.+
3 Arī Gibeonas+ iedzīvotāji uzzināja, ko Jozua bija izdarījis ar Jēriku+ un Aju,+ 4 tāpēc viņi ķērās pie viltības: sarūpējuši pārtiku ceļam, viņi uzkrāva uz ēzeļiem nodriskātus pārtikas maisus un vecus vīna maisus, kas bija saplīsuši un salāpīti. 5 Gibeonieši apāva vecas, salāpītas sandales, uzvilka nonēsātas drēbes, un visa viņu ceļamaize bija sausa un sabirzusi. 6 Tā viņi ieradās pie Jozuas un Izraēla vīriem Gilgālas nometnē+ un lūdza: ”Mēs esam atnākuši no tālas zemes — noslēdziet ar mums vienošanos!” 7 Bet Izraēla vīri šiem hiviešiem+ atteica: ”Varbūt jūs dzīvojat mūsu tuvumā. Kā lai mēs slēdzam ar jums vienošanos?”+ 8 Tad gibeonieši sacīja Jozuam: ”Mēs esam tavi kalpi.”
Jozua viņiem jautāja: ”Kas jūs esat, un no kurienes nākat?” 9 Viņi atbildēja: ”Mēs, tavi kalpi, esam mērojuši ceļu no ļoti tālas zemes+ tava Dieva Jehovas vārda dēļ, jo mēs esam dzirdējuši par viņa slavu un par visu, ko viņš ir izdarījis Ēģiptē,+ 10 un arī par to, ko viņš viņpus* Jordānas ir izdarījis ar diviem amoriešu ķēniņiem: ar Hešbonas ķēniņu Sīhonu+ un Basanas ķēniņu Ogu,+ kas dzīvoja Aštārotā. 11 Mūsu vecākie un visi mūsu zemes iedzīvotāji mums teica: ”Ņemiet pārtiku ceļam, dodieties pie viņiem un sakiet: ”Mēs esam jūsu kalpi+ — noslēdziet ar mums vienošanos!””+ 12 Šī maize bija vēl silta, kad mēs izgājām no mājām, lai dotos pie jums. Bet tagad, redziet, cik tā ir sausa un sabirzusi!+ 13 Šie vīna maisi bija jauni, kad mēs tos piepildījām, bet nu tie ir saplīsuši,+ un mūsu drēbes un sandales ir novalkājušās tālajā ceļā.”
14 Tad izraēlieši pārbaudīja viņu ceļamaizi, bet Jehovam tie padomu neprasīja.+ 15 Jozua noslēdza ar gibeoniešiem miera līgumu,+ apsolīdams, ka atstās viņus dzīvus, un tautas vadoņi to viņiem apzvērēja.+
16 Bet trīs dienas pēc tam, kad līgums bija noslēgts, izraēlieši uzzināja, ka šie vīri dzīvo turpat netālu, gluži vai kaimiņos. 17 Tad izraēlieši devās ceļā un trešajā dienā nonāca līdz viņu pilsētām — Gibeonai,+ Kefīrai, Beērotai un Kirjat-Jeārīmai.+ 18 Tomēr izraēlieši viņiem neuzbruka, jo tautas vadoņi bija zvērējuši gibeoniešiem pie Jehovas,+ Izraēla Dieva. Tad visa tauta sāka kurnēt pret vadoņiem, 19 bet vadoņi tautai sacīja: ”Mēs esam zvērējuši viņiem pie Jehovas, Izraēla Dieva, tāpēc mēs nedrīkstam viņus aiztikt. 20 Darīsim tā: ļausim viņiem dzīvot. Nelauzīsim doto zvērestu, lai pār mums nenāktu dusmas.”+ 21 Vadoņi piebilda: ”Lai viņi dzīvo, bet lai viņi kļūst par malkas cirtējiem un ūdens smēlējiem visai tautai.” Tā viņi bija nolēmuši.
22 Pēc tam Jozua pasauca gibeoniešus un sacīja: ”Kāpēc jūs esat mūs apmānījuši? Kāpēc jūs teicāt, ka esat no tālienes, ja īstenībā jūs dzīvojat tepat kaimiņos?+ 23 Tagad jūs esat nolādēti.+ Jūs vienmēr būsiet vergi un gādāsiet malku un ūdeni mana Dieva namam.” 24 Gibeonieši atbildēja: ”Mums, taviem kalpiem, skaidri un gaiši tika pastāstīts, ka tavs Dievs Jehova savam kalpam Mozum ir pavēlējis atdot jums visu šo zemi un iznīcināt tās iedzīvotājus.+ To dzirdot, mēs ļoti izbijāmies par savu dzīvību*,+ un tāpēc mēs tā rīkojāmies.+ 25 Lūk, tagad mēs esam tavā varā. Rīkojies ar mums, kā tev šķiet labi un pareizi!” 26 Tad Jozua tā arī darīja — viņš tos pasargāja un neļāva izraēliešiem tos nogalināt. 27 Tajā dienā Jozua tos padarīja par malkas cirtējiem un ūdens smēlējiem tautai+ un Jehovas altārim, lai kuru vietu Dievs tam izraudzītu,+ un tā tas ir līdz šai dienai.+
10 Kad Jeruzālemes ķēniņš Adonī-Cedeks dzirdēja, ka Jozua ir iekarojis un pilnībā iznīcinājis Aju, izdarīdams ar šo pilsētu un tās ķēniņu+ to pašu, ko ar Jēriku un tās ķēniņu,+ un ka Gibeonas iedzīvotāji ir noslēguši ar izraēliešiem mieru+ un palikuši dzīvot to vidū, 2 viņš ļoti izbijās,+ jo Gibeona bija liela pilsēta, līdzīga ķēniņu pilsētām. Tā bija lielāka nekā Aja,+ un visi tās vīri bija vareni karotāji. 3 Tāpēc Jeruzālemes ķēniņš Adonī-Cedeks sūtīja ziņu Hebronas+ ķēniņam Hohāmam, Jarmūtas ķēniņam Pirāmam, Lahišas ķēniņam Jāfijam un Eglonas ķēniņam Debīram:+ 4 ”Nāciet man palīgā! Uzbruksim Gibeonai, jo tā ir noslēgusi mieru ar Jozuu un izraēliešiem.”+ 5 Tā nu pieci amoriešu+ ķēniņi — Jeruzālemes ķēniņš, Hebronas ķēniņš, Jarmūtas ķēniņš, Lahišas ķēniņš un Eglonas ķēniņš — sapulcēja savus karaspēkus, devās karagājienā pret Gibeonu un aplenca pilsētu.
6 Tad gibeonieši sūtīja uz Gilgālas nometni+ ziņu Jozuam: ”Neliedz palīdzību saviem kalpiem!+ Ātrāk steidzies šurp! Palīdzi un glāb mūs! Visi amoriešu ķēniņi, kas dzīvo kalnu apgabalā, kopīgiem spēkiem mums uzbrūk.” 7 Saņēmis ziņu, Jozua ar visiem saviem varonīgajiem karavīriem+ atstāja Gilgālu un devās ceļā.
8 Jehova Jozuam sacīja: ”Nebaidies no pretiniekiem,+ jo es tos esmu nodevis tavās rokās.+ Neviens nespēs stāties tev pretī.”+ 9 Jozua ar saviem vīriem soļoja no Gilgālas visu nakti un tad negaidot uzbruka amoriešiem. 10 Jehova radīja amoriešos apjukumu,+ un izraēlieši tos pamatīgi sakāva pie Gibeonas un vajāja pa ceļu, kas veda augšup uz Bēt-Horonu, līdz Azēkai un Makēdai, nonāvēdami citu pēc cita. 11 Kad amorieši bēga lejup pa Bēt-Horonas nogāzi, Jehova līdz pat Azēkai no debesīm meta uz tiem lielus krusas graudus, kas tos nosita. Toreiz no krusas gāja bojā vairāk vīru nekā no izraēliešu zobeniem.
12 Dienā, kad Jehova izraēliešu acu priekšā sagrāva amoriešus, Jozua, izraēliešiem dzirdot, runāja ar Jehovu un izsaucās:
13 Tad saule apstājās un mēness nekustējās no vietas, kamēr tauta sakāva savus ienaidniekus. Vai tas nav rakstīts Jāšāra grāmatā*?+ Saule apstājās debesu vidū un nesteidzās norietēt visu dienu. 14 Ne pirms, ne pēc tam nav bijis tādas dienas kā šī, kad Jehova tā uzklausīja cilvēka lūgumu.+ Jehova patiesi karoja Izraēla labā.+
15 Pēc tam Jozua ar izraēliešu karaspēku atgriezās Gilgālas nometnē.+
16 Bet tie pieci ķēniņi bija aizbēguši un paslēpušies alā pie Makēdas.+ 17 Jozuam tika paziņots: ”Pieci ķēniņi ir atrasti slēpjamies alā pie Makēdas.”+ 18 ”Aizveliet alai priekšā lielus akmeņus,” pavēlēja Jozua, ”un nolieciet pie tās sardzi. 19 Bet jūs pārējie neapstājieties, dzenieties pakaļ ienaidniekiem un nogaliniet tos.+ Neļaujiet tiem patverties viņu pilsētās, jo Jehova, jūsu Dievs, tos ir nodevis jūsu rokās.”
20 Kad Jozua un izraēlieši bija tik smagi sakāvuši ienaidniekus, ka tie bija iznīcināti, izņemot dažus, kam bija izdevies paglābties nocietinātajās pilsētās, 21 visi izraēliešu karavīri sveiki un veseli atgriezās pie Jozuas nometnē, kas atradās pie Makēdas, un neviens vairs neiedrošinājās ne vārda bilst* pret izraēliešiem. 22 Pēc tam Jozua pavēlēja: ”Atbrīvojiet alas ieeju un atvediet pie manis tos piecus ķēniņus.” 23 Tad pie viņa atveda piecus ķēniņus, kas bija slēpušies alā: Jeruzālemes ķēniņu, Hebronas ķēniņu, Jarmūtas ķēniņu, Lahišas ķēniņu un Eglonas ķēniņu.+ 24 Kad tie bija atvesti, Jozua sasauca visus Izraēla vīrus un sacīja karaspēka vadoņiem, kas bija karojuši kopā ar viņu: ”Nāciet, lieciet kāju šiem ķēniņiem uz skausta!” Karavadoņi pienāca un uzlika kāju tiem uz skausta,+ 25 un Jozua viņiem teica: ”Neizbīstieties un nebaidieties!+ Esiet drosmīgi un stipri, jo tā Jehova darīs ar visiem jūsu ienaidniekiem, pret kuriem jūs karosiet.”+
26 Tad Jozua nonāvēja šos ķēniņus un pakāra pie pieciem stabiem, un tie palika tur karājamies līdz vakaram. 27 Ap saulrietu Jozua pavēlēja tos noņemt+ un iemest alā, kur tie bija slēpušies. Alas ieeju aizkrāva ar lieliem akmeņiem, kas tur stāv līdz šai dienai.
28 Tajā dienā Jozua ieņēma Makēdu+ un nogalināja tās iedzīvotājus ar zobenu. Viņš nogalināja tās ķēniņu un pilnībā iznīcināja visus*, kas tur bija, neatstādams dzīvu nevienu.+ Viņš izdarīja ar Makēdas ķēniņu+ to pašu, ko bija izdarījis ar Jērikas ķēniņu.
29 No Makēdas Jozua ar izraēliešu karaspēku devās uz Libnu+ un karoja pret to. 30 Arī Libnu un tās ķēniņu+ Jehova nodeva izraēliešu rokās, un viņi nogalināja ar zobenu visus, kas tur bija, neatstādami dzīvu nevienu. Viņi izdarīja ar tās ķēniņu to pašu, ko bija izdarījuši ar Jērikas ķēniņu.+
31 No Libnas Jozua ar izraēliešu karaspēku devās uz Lahišu,+ uzcēla tur nometni un karoja pret to. 32 Arī Lahišu Jehova nodeva izraēliešu rokās, un otrā dienā viņi to ieņēma. Viņi nogalināja ar zobenu visus, kas tur bija,+ tieši tāpat kā bija darījuši Libnā.
33 Tad Gezeras+ ķēniņš Horāms nāca palīgā Lahišai, bet Jozua sakāva viņu un visu viņa karaspēku, neatstādams dzīvu nevienu.
34 Pēc tam Jozua ar izraēliešu karaspēku no Lahišas devās uz Eglonu,+ uzcēla tur nometni un karoja pret to. 35 Tajā pašā dienā viņi to ieņēma un nogalināja tās iedzīvotājus ar zobenu. Viņi todien pilnībā iznīcināja visus, kas tur bija, tieši tāpat kā bija darījuši Lahišā.+
36 No Eglonas Jozua ar izraēliešu karaspēku devās uz Hebronu+ un karoja pret to. 37 Izraēlieši to ieņēma un nogalināja tās iedzīvotājus ar zobenu. Viņi nogalināja tās ķēniņu un visu apkārtējo pilsētu iedzīvotājus, neatstādami dzīvu nevienu. Tieši tāpat kā Jozua bija darījis Eglonā, viņš izpostīja pilsētu un iznīcināja visus, kas tur bija.
38 Pēc tam Jozua ar izraēliešu karaspēku griezās uz Debīru+ un karoja pret to. 39 Viņš to ieņēma un sagrāba tās ķēniņu un visas apkārtējās pilsētas, un viņi nogalināja ar zobenu visus, kas tur bija,+ neatstādami dzīvu nevienu.+ Ar Debīru un tās ķēniņu viņš izdarīja tieši to pašu, ko viņš bija izdarījis ar Hebronu un ar Libnu un tās ķēniņu.
40 Jozua iekaroja visu zemi — kalnu apgabalu, Negevu, Šefelu+ un kalnu nogāzes — un sakāva visus vietējos ķēniņus, neatstādams dzīvu nevienu. Viņš pilnībā iznīcināja visus, kam dvaša,+ kā Jehova, Izraēla Dievs, bija pavēlējis.+ 41 Jozua ieņēma zemes no Kadeš-Barneas+ līdz Gazai,+ visu Gošenes+ novadu*, kā arī zemes līdz pat Gibeonai.+ 42 Jozua uzveica visus šos ķēniņus un iekaroja viņu zemi vienā paņēmienā, jo Jehova, Izraēla Dievs, karoja izraēliešu labā.+ 43 Pēc tam Jozua ar izraēliešu karaspēku atgriezās Gilgālas nometnē.+
11 Kad to uzzināja Hācoras ķēniņš Jabīns, viņš sūtīja ziņu Mādonas ķēniņam+ Jobābam, Šimronas ķēniņam un Ahšafas ķēniņam,+ 2 ķēniņiem, kuri dzīvoja ziemeļu kalnos, līdzenumos* uz dienvidiem no Kinneretas, Šefelā un Doras+ pakalnos, kas atrodas rietumu pusē, 3 kanaāniešiem+ austrumos un rietumos, kā arī amoriešiem,+ hetiešiem, periziešiem un jebūsiešiem kalnu apgabalā un hiviešiem,+ kas dzīvoja Hermona+ pakājē Micpas novadā. 4 Viņi devās karagājienā ar visiem saviem karapulkiem, kuros bija tik daudz ļaužu kā smilšu jūras krastā un varen daudz zirgu un kaujas ratu. 5 Norunājuši tikšanās vietu, visi šie ķēniņi sapulcējās pie Mēromas ūdeņiem un uzcēla tur nometni, gatavodamies karot pret Izraēlu.
6 Tad Jehova teica Jozuam: ”Nebaidies no viņiem,+ jo rīt ap šo laiku es viņus visus nodošu izraēliešiem un tie viņus nogalinās. Pārgriez cīpslas viņu zirgiem+ un sadedzini viņu kaujas ratus!” 7 Jozua ar saviem karavīriem negaidīti uzbruka ienaidniekiem pie Mēromas ūdeņiem, 8 un Jehova tos nodeva izraēliešu rokās.+ Izraēlieši tos sakāva un vajāja līdz lielajai Sidonai+ un Misrefot-Maimai+ un līdz Micpas ielejai austrumos, un nonāvēja visus līdz pēdējam.+ 9 Jozua darīja, kā Jehova viņam bija licis: viņš pārgrieza cīpslas ienaidnieku zirgiem un sadedzināja viņu kaujas ratus.+
10 Pēc tam Jozua griezās atpakaļ un ieņēma Hācoru, un tās ķēniņu nogalināja ar zobenu,+ bet Hācora iepriekš bija bijusi varenākā no visām šīm ķēniņu valstīm. 11 Visus, kas tur bija, viņi nogalināja ar zobenu. Izraēlieši tos pilnībā iznīcināja,+ neatstādami nevienu, kam dvaša,+ un tad Jozua nodedzināja Hācoru. 12 Jozua ieņēma visas šo ķēniņu pilsētas un pašus ķēniņus nogalināja ar zobenu.+ Visus, kas tur bija, viņš pilnībā iznīcināja,+ kā Jehovas kalps Mozus bija pavēlējis. 13 Taču izraēlieši nenodedzināja nevienu pilsētu, kas bija būvēta uz pakalna, izņemot Hācoru — to Jozua nodedzināja. 14 Šajās pilsētās iegūto laupījumu un lopus izraēlieši paturēja sev,+ bet cilvēkus visus līdz pēdējam nogalināja ar zobenu,+ neatstādami dzīvu nevienu, kam dvaša.+ 15 Ko Jehova bija pavēlējis savam kalpam Mozum, to Mozus pavēlēja Jozuam,+ un Jozua to izdarīja. No tā, ko Jehova Mozum bija pavēlējis, viņš neko neatstāja neizpildītu.+
16 Jozua iekaroja visu šo zemi — kalnu apgabalu, visu Negevu,+ visu Gošenes novadu, Šefelu,+ Aravu+ un Izraēla kalnu apgabalu ar tā priekškalnēm — 17 no Hālāka kalna, kas paceļas pretī Seīram, līdz pat Baal-Gādai+ Libāna ielejā Hermona kalna+ pakājē. Viņš sagūstīja visus ķēniņus, kas tur dzīvoja, un tos nonāvēja. 18 Jozua ilgi karoja ar visiem šiem ķēniņiem. 19 Neviena pilsēta nenoslēdza mieru ar izraēliešiem, vienīgi hivieši, kas dzīvoja Gibeonā,+ visas pārējās pilsētas viņi ieņēma cīņā,+ 20 jo Jehova to iedzīvotājiem bija ļāvis nocietināt sirdi+ un stūrgalvīgi karot ar Izraēlu, lai tie bez žēlastības tiktu nodoti iznīcībai.+ Tiem bija jātiek iznīcinātiem, kā Jehova bija pavēlējis Mozum.+
21 Tajā laikā Jozua iznīcināja anākiešus,+ kas dzīvoja kalnu apgabalā — Hebronā, Debīrā un Anābā, visos Jūdas un Izraēla kalnos. Jozua viņus pilnībā iznīcināja kopā ar viņu pilsētām.+ 22 Izraēliešu zemē nepalika neviena anākieša, tie palika+ vienīgi Gazā,+ Gātā+ un Ašdodā.+ 23 Tā Jozua ieņēma visu zemi, gluži kā Jehova Mozum bija apsolījis,+ un Jozua to piešķīra izraēliešiem, sadalīdams starp viņu ciltīm.+ Tad zemei bija atelpa no kara.+
12 Šie ir tie ķēniņi, kurus izraēlieši sakāva un kuru zemes viņi iekaroja austrumos no Jordānas (tās sniedzās no Arnonas ielejas*+ līdz Hermona kalnam+ un aptvēra visu Aravas austrumdaļu).+ 2 Viens no tiem bija amoriešu ķēniņš Sīhons,+ kurš dzīvoja Hešbonā un valdīja pār Aroēru,+ kas atradās Arnonas ielejas+ malā. Viņš valdīja pār pusi Gileādas no Arnonas ielejas vidus līdz Jabokas ielejai*, kas ir amoniešu robeža, 3 kā arī pār Aravas austrumdaļu no Kinneretas jūras*+ līdz Aravas jūrai jeb Sāls jūrai* Bēt-Ješīmotas virzienā, un dienvidos viņa zeme sniedzās līdz Pisgas nogāzēm.+
4 Otrs bija Basanas ķēniņš Ogs,+ viens no pēdējiem refajiešiem,+ kas dzīvoja Aštārotā un Edrejā 5 un valdīja pār Hermonu un Salhu un pār visu Basanu+ līdz gešūriešu un maahātiešu+ robežām, kā arī pār pusi Gileādas līdz Hešbonas ķēniņa Sīhona zemes robežai.+
6 Jehovas kalps Mozus un izraēlieši viņus sakāva,+ un viņu zemes Jehovas kalps Mozus atdeva īpašumā rūbeniešiem, gadiešiem un pusei Manases cilts.+
7 Šie ir tie ķēniņi, kurus Jozua un izraēlieši sakāva rietumos no Jordānas, no Baal-Gādas+ Libāna+ ielejā līdz Hālāka kalnam,+ kas paceļas pretī Seīram+ (viņu zemes Jozua pēc tam piešķīra Izraēla ciltīm, sadalīdams starp tām+ 8 hetiešu, amoriešu,+ kanaāniešu, periziešu, hiviešu un jebūsiešu+ zemes kalnu apgabalā, Šefelā, Aravā, kalnu nogāzēs, tuksnesī un Negevā):+
9 Jērikas ķēniņš;+ Bēteles kaimiņpilsētas Ajas ķēniņš;+
10 Jeruzālemes ķēniņš; Hebronas ķēniņš;+
11 Jarmūtas ķēniņš; Lahišas ķēniņš;
12 Eglonas ķēniņš; Gezeras ķēniņš;+
13 Debīras ķēniņš;+ Gederas ķēniņš;
14 Hormas ķēniņš; Arādas ķēniņš;
15 Libnas ķēniņš;+ Adullāmas ķēniņš;
16 Makēdas ķēniņš;+ Bēteles ķēniņš;+
17 Tapuahas ķēniņš; Hēferas ķēniņš;
18 Afēkas ķēniņš; Lašāronas ķēniņš;
19 Mādonas ķēniņš; Hācoras ķēniņš;+
20 Šimron-Meronas ķēniņš; Ahšafas ķēniņš;
21 Taanahas ķēniņš; Megidas ķēniņš;
22 Kedešas ķēniņš; Jokneāmas ķēniņš+ Karmelā;
23 Doras ķēniņš Doras pakalnos;+ Gojīmas ķēniņš Gilgālā;
24 Tircas ķēniņš; pavisam trīsdesmit viens ķēniņš.
13 Jozua bija vecs, jau krietni gados,+ un Jehova viņam sacīja: ”Tu jau esi vecs, bet vēl ir jāiekaro ļoti daudz zemes. 2 Šī ir tā zeme, kas vēl palikusi neiekarota:+ visi filistiešu un gešūriešu apgabali+ 3 (zemi no Nīlas atzara* Ēģiptes austrumos līdz Ekronas robežai ziemeļos mēdza uzskatīt par piederīgu kanaāniešiem),+ arī tie, ko pārvaldīja pieci filistiešu valdnieki+ — Gazas, Ašdodas,+ Aškelonas,+ Gātas+ un Ekronas —,+ un aviešu+ zemes 4 dienvidos, visa kanaāniešu zeme, apgabals no sidoniešu+ Meāras līdz Afēkai, līdz amoriešu robežai, 5 gebaliešu+ zeme un visa Libāna austrumdaļa no Baal-Gādas Hermona kalna pakājē līdz Lebo-Hamātai,+ 6 visi kalnu iedzīvotāju apgabali no Libāna+ līdz Misrefot-Maimai,+ visas sidoniešu+ zemes. Es tos izdzīšu, izraēliešiem ienākot.+ Tev atliek tikai piešķirt šo zemi Izraēlam par mantojumu, kā es tev esmu pavēlējis.+ 7 Tagad sadali to deviņām ciltīm un pusei Manases cilts.”+
8 Otra puse Manases cilts, kā arī rūbenieši un gadieši jau bija saņēmuši savu zemi austrumos no Jordānas, kur Jehovas kalps Mozus viņiem bija piešķīris+ 9 apgabalu no Aroēras,+ kas atrodas Arnonas ielejas+ malā, pilsētu ielejas vidū un visu Mēdebas plakankalni līdz Dībonai, 10 visas pilsētas līdz pat amoniešu robežai, kuras bija piederējušas amoriešu ķēniņam Sīhonam, kas valdīja Hešbonā,+ 11 arī Gileādu, gešūriešu un maahātiešu zemes,+ visu Hermona kalnu un visu Basanu+ līdz pat Salhai,+ 12 visu Basanas ķēniņa Oga valsti (šis ķēniņš, kas valdīja Aštārotā un Edrejā, bija viens no pēdējiem refajiešiem).+ Mozus iekaroja šīs zemes un izdzina to iedzīvotājus.+ 13 Bet gešūriešus un maahātiešus izraēlieši neizdzina,+ tāpēc tie joprojām dzīvo izraēliešu vidū.
14 Vienīgi Levija ciltij Mozus nepiešķīra mantojumu,+ jo viņu mantojums ir uguns upuri Jehovam, Izraēla Dievam,+ kā Dievs viņiem ir apsolījis.+
15 Mozus iedalīja zemi Rūbena cilts dzimtām, 16 un viņu robežās ietilpa apgabals no Aroēras, kas atrodas Arnonas ielejas malā, pilsēta ielejas vidū un visa Mēdebas plakankalne, 17 Hešbona ar visām tās pilsētām+ plakankalnē, Dībona, Bāmot-Baala, Bēt-Baal-Meona,+ 18 Jahaca,+ Kedēmota,+ Mēfaata,+ 19 Kirjataima, Sibma+ un Ceret-Šahara kalnā pie ielejas, 20 Bēt-Peora, Pisgas nogāzes,+ Bēt-Ješīmota,+ 21 visas plakankalnes pilsētas un visa amoriešu ķēniņa Sīhona valsts. Sīhons valdīja Hešbonā,+ un Mozus sakāva gan viņu,+ gan midiāniešu vadoņus Eviju, Rekemu, Cūru, Hūru un Rebu,+ kas bija pakļauti Sīhonam un dzīvoja tajā zemē. 22 Starp tiem, ko izraēlieši nonāvēja ar zobenu, bija arī pareģis*+ Bileāms,+ Beora dēls. 23 Rūbeniešu robeža bija Jordāna, un šī zeme ar tās pilsētām un ciemiem bija rūbeniešu dzimtu īpašums.
24 Mozus iedalīja zemi arī Gada ciltij, gadiešu dzimtām, 25 un viņu robežās ietilpa Jazēra+ un visas Gileādas pilsētas, puse amoniešu zemes+ līdz pat Aroērai, kas ir pretī Rabai,+ 26 apgabals no Hešbonas+ līdz Rāmat-Micpai un Betonīmai un no Mahanaimas+ līdz Debīras robežai 27 un ielejā Bēt-Hārāma, Bēt-Nimra,+ Sukota+ un Cāfona, atlikusī Hešbonas ķēniņa Sīhona valsts daļa;+ viņu robeža gāja pa Jordānas austrumu krastu līdz Kinneretas jūras*+ dienvidu galam. 28 Tas bija gadiešu dzimtu īpašums, viņu pilsētas un ciemi.
29 Mozus iedalīja zemi arī pusei Manases cilts — pusei Manases cilts dzimtu.+ 30 Viņu zeme sniedzās no Mahanaimas,+ un tās robežās ietilpa visa Basana, visa Basanas ķēniņa Oga valsts un visi Jaīra ciemi+ Basanā, sešdesmit pilsētas. 31 Puse Gileādas un Aštārota un Edreja,+ Oga valsts pilsētas Basanā, tika Manases dēla Māhīra pēcnācējiem,+ pusei māhīriešu dzimtu.
32 Tās ir zemes, ko Mozus viņiem sadalīja īpašumā, kad viņi bija Moābas klajumos viņpus Jordānas uz austrumiem no Jērikas.+
33 Bet Levija ciltij Mozus mantojumu nepiešķīra+ — Jehova, Izraēla Dievs, ir viņu mantojums, kā Dievs pats viņiem ir apsolījis.+
14 Šīs ir zemes, ko izraēlieši iemantoja Kanaānā un ko viņiem piešķīra priesteris Eleāzars un Jozua, Nūna dēls, un izraēliešu dzimtu galvas.+ 2 Kā Jehova caur Mozu bija pavēlējis, viņi tās lozējot sadalīja+ deviņarpus ciltīm,+ 3 jo pārējām divarpus ciltīm Mozus bija piešķīris īpašumu viņpus* Jordānas,+ bet levītiem viņš nebija piešķīris mantojumu pārējo cilšu starpā.+ 4 Jāzepa pēcnācēji veidoja divas ciltis+ — Manases un Efraima.+ Savukārt levīti tajā zemē nesaņēma nekādu citu īpašumu kā vien pilsētas,+ kur mājot, un ganības saviem lopiem.+ 5 Izraēlieši sadalīja zemi tā, kā Jehova Mozum bija pavēlējis.
6 Gilgālā+ pie Jozuas ieradās Jūdas cilts vīri, un Kālebs,+ kenazieša Jefunnes dēls, viņam sacīja: ”Tu pats zini, ko Kadeš-Barneā+ Jehova par mums abiem teica+ Dieva vīram Mozum.+ 7 Man bija četrdesmit gadi, kad Jehovas kalps Mozus no Kadeš-Barneas sūtīja mani izlūkot zemi,+ un atgriezies es viņam visu godīgi ziņoju.+ 8 Kaut gan mani biedri, kas bija gājuši izlūkos kopā ar mani, laupīja tautai drosmi, es no visas sirds paklausīju savam Dievam Jehovam.+ 9 Todien Mozus zvērēja: ”Zeme, kuru mina tavas kājas, kļūs par mūžīgu mantojumu tev un taviem dēliem, jo tu no visas sirds esi paklausījis Jehovam, manam Dievam.”+ 10 Redzi, kā Jehova bija solījis,+ viņš ir saglabājis man dzīvību+ šos četrdesmit piecus gadus, kopš Jehova Mozum deva šo solījumu, kad izraēlieši vēl staigāja pa tuksnesi,+ un nu man jau ir astoņdesmit pieci gadi. 11 Taču es joprojām esmu tikpat stiprs kā tajā dienā, kad Mozus mani sūtīja. Mans spēks nav gājis mazumā — es spēju gan karot, gan paveikt daudz ko citu. 12 Tad nu piešķir man šo kalnu apgabalu, ko Jehova man toreiz apsolīja. Todien tu dzirdēji, ka tur dzīvo anākieši+ un viņiem ir lielas, nocietinātas pilsētas,+ bet gan jau Jehova būs ar mani,+ un es viņus izdzīšu, kā Jehova ir apsolījis.”+
13 Tad Jozua svētīja Kālebu, Jefunnes dēlu, un atdeva viņam Hebronu.+ 14 Tāpēc Hebrona līdz šai dienai pieder Kālebam, kenazieša Jefunnes dēlam, jo viņš no visas sirds bija paklausījis Jehovam, Izraēla Dievam.+ 15 Hebronu agrāk sauca par Kirjat-Arbu+ (Arba bija ievērojams vīrs anākiešu vidū). Un zemei bija atelpa no kara.+
15 Jūdas cilts dzimtām lozējot+ tika iedalīta zeme līdz Edomas+ robežai, līdz Cīna tuksnesim un līdz Negeva dienvidu galam. 2 Viņu dienvidu robeža sniedzas no Sāls jūras* gala,+ no dienvidu līča, 3 iet dienvidos no Skorpionu* pārejas,+ tālāk ved pāri uz Cīnu, tad iet dienvidos no Kadeš-Barneas,+ tālāk ved uz Hecronu, tad līdz Adārai un pēc tam liecas uz Karku. 4 Tālāk robeža iet uz Acmonu,+ turpinās līdz Ēģiptes sausgultnei*+ un beidzas pie jūras*. Tā ir viņu dienvidu robeža.
5 Austrumu robeža ir Sāls jūra līdz Jordānas ietekai, bet ziemeļu robeža sākas no jūras līča pie Jordānas ietekas.+ 6 Tā iet augšup uz Bēt-Hoglu,+ stiepjas ziemeļos no Bēt-Aravas+ un turpinās līdz Rūbena dēla Bohana akmenim.+ 7 Tālāk robeža sniedzas līdz Debīrai Āhoras ielejā,+ pagriežas uz ziemeļiem, uz Gilgālu,+ kas ir pretī Adumīmas pārejai ielejas dienvidos, un pēc tam iet uz Ēn-Šemešas+ ūdeņiem un aiziet līdz Ēn-Rogēlai.+ 8 Tad tā sniedzas līdz Ben-Hinnomas ielejai,+ līdz jebūsiešu+ pilsētas (tas ir, Jeruzālemes)+ dienvidu nogāzei, un iet augšup uz kalna virsotni, kurš paceļas pār Hinnomas ieleju rietumos un atrodas Refajiešu ielejas ziemeļu galā. 9 No kalna virsotnes robeža iet līdz Neftoahas avotam+ un tālāk uz Efrona kalnu pilsētām un sasniedz Baalu (tas ir, Kirjat-Jeārīmu).+ 10 No Baalas robeža pagriežas uz rietumiem, uz Seīra kalnu, iet līdz Jeārīma ziemeļu nogāzei (tas ir, līdz Kesalonai) un ved lejup uz Bēt-Šemešu+ un pēc tam pāri uz Timnu.+ 11 Tālāk robeža stiepjas līdz Ekronas+ ziemeļu nogāzei, sasniedz Šikronu, iet līdz Baalas kalnam, pēc tam līdz Jabneēlai un beidzas pie jūras.
12 Rietumu robeža ir Lielās jūras*+ piekraste. Tās ir Jūdas pēcnācēju dzimtām piešķirtās zemes robežas.
13 Kā Jehova bija pavēlējis, Jozua Kālebam,+ Jefunnes dēlam, iedalīja īpašumu starp pārējiem Jūdas pēcnācējiem un piešķīra viņam Kirjat-Arbu jeb Hebronu (Arba bija Anāka tēvs).+ 14 Kālebs izdzina no turienes trīs Anāka dēlus:+ Šēšaju, Ahimanu un Talmaju*,+ Anāka pēcnācējus. 15 No Hebronas viņš devās karot ar Debīras iedzīvotājiem,+ bet Debīru agrāk sauca par Kirjat-Sēferu. 16 Kālebs teica: ”Tam, kurš uzveiks un ieņems Kirjat-Sēferu, es došu savu meitu Ahsu par sievu.” 17 Pilsētu ieņēma Kāleba brāļa Kenaza dēls+ Otniēls,+ un Kālebs viņam atdeva par sievu savu meitu Ahsu.+ 18 Dodamās uz vīra mājām, Ahsa mudināja Otniēlu lūgt viņas tēvam lauku. Kad viņa nokāpa no ēzeļa, Kālebs viņai vaicāja: ”Ko tu gribi?”+ 19 ”Es vēlos lūgt tev dāvanu*,” atbildēja Ahsa. ”Tā kā tu man esi piešķīris zemi dienvidos*, lūdzu, dod man arī Gullot-Maimu*.” Tad Kālebs atdeva meitai gan Augšējo Gullotu, gan Lejas Gullotu.
20 Tāds ir Jūdas cilts dzimtu īpašums.
21 Jūdas cilts pilsētas dienvidu galā pie Edomas+ robežas bija Kabceēla, Ēdera, Jāgūra, 22 Kīna, Dīmona, Adāda, 23 Kedeša, Hācora, Jitnāna, 24 Zīfa, Telema, Beālota, 25 Hācor-Hadata, Kerījot-Hecrona (tas ir, Hācora), 26 Amāma, Šema, Molāda,+ 27 Hacar-Gada, Hešmona, Bēt-Peleta,+ 28 Hacar-Šuāla, Bēršeba,+ Bizjotja, 29 Baala, Ijīma, Ecema, 30 Eltolada, Kesīla, Horma,+ 31 Ciklaga,+ Madmanna, Sansanna, 32 Lebaota, Šīlhīma, Ajina un Rimmona+ — pavisam 29 pilsētas un to ciemi.
33 Savukārt Šefelā:+ Eštaola, Cora,+ Ašna, 34 Zānoaha, Ēn-Gannīma, Tapuaha, Ēnāma, 35 Jarmūta, Adullāma,+ Soho, Azēka,+ 36 Šaaraima,+ Adītaima, Gedēra un Gedērotaima* — 14 pilsētas un to ciemi;
37 Cenāna, Hadāša, Migdal-Gāda, 38 Dilāna, Micpa, Jokteēla, 39 Lahiša,+ Bockata, Eglona, 40 Kabona, Lahmāsa*, Kitlīša, 41 Gedērota, Bēt-Dagona, Naama un Makēda+ — 16 pilsētas un to ciemi;
42 Libna,+ Etera, Āšāna,+ 43 Jiftāha, Ašna, Necība, 44 Keīla, Ahzība un Mārēša — 9 pilsētas un to ciemi;
45 Ekrona ar apkārtējām mazpilsētām un ciemiem; 46 arī no Ekronas uz rietumiem viss apgabals blakus Ašdodai ar saviem ciemiem;
47 Ašdoda+ ar apkārtējām mazpilsētām un ciemiem; Gaza+ ar apkārtējām mazpilsētām un ciemiem līdz Ēģiptes sausgultnei un līdz Lielās jūras piekrastei.+
48 Kalnu apgabalā: Šāmīra, Jatīra,+ Soho, 49 Danna, Kirjat-Sanna (tas ir, Debīra), 50 Anāba, Eštemo,+ Anīma, 51 Gošene,+ Holona un Gilo+ — 11 pilsētas un to ciemi;
52 Araba, Dūma, Ešāna, 53 Jānūma, Bēt-Tapuaha, Afēka, 54 Humta, Kirjat-Arba (tas ir, Hebrona)+ un Ciora — 9 pilsētas un to ciemi;
55 Maona,+ Karmela, Zīfa,+ Juta, 56 Jezreēla, Jokdeāma, Zānoaha, 57 Kaina, Gibea un Timna+ — 10 pilsētas un to ciemi;
58 Halhūla, Bēt-Cūra, Gedora, 59 Maarāta, Bēt-Anota un Eltekona — 6 pilsētas un to ciemi;
60 Kirjat-Baala (tas ir, Kirjat-Jeārīma)+ un Raba — 2 pilsētas un to ciemi.
61 Tuksnesī: Bēt-Arava,+ Midīna, Sehāha, 62 Nibšāna, Sāls pilsēta un Ēn-Gedija+ — 6 pilsētas un to ciemi.
63 Bet jebūsiešus,+ kas dzīvoja Jeruzālemē,+ Jūdas vīri nespēja izdzīt,+ tāpēc jebūsieši joprojām dzīvo Jeruzālemē kopā ar Jūdas pēcnācējiem.
16 Jāzepa pēcnācējiem+ lozējot+ tika iedalīta zeme, kuras robeža iet no Jordānas pie Jērikas līdz avotam austrumos no Jērikas un ved cauri tuksnesim, kas no Jērikas iesniedzas kalnos pie Bēteles.+ 2 No Bēteles, kas atrodas pie Lūzas, tā turpinās līdz Atārotai, kur ir arkiešu robeža. 3 Tad tā ved lejup uz rietumiem līdz jaflētiešu zemēm, aizsniedzas līdz Lejas Bēt-Horonas+ robežai, iet tālāk līdz Gezerai+ un beidzas pie jūras.
4 Jāzepa pēcnācēji,+ manasieši un efraimieši, iemantoja savu zemi.+ 5 Efraimiešu dzimtu īpašuma robeža ir šāda: tā iet no Atārot-Adāras+ austrumos līdz Augšējai Bēt-Horonai+ 6 un stiepjas līdz jūrai. No Mihmetātas+ ziemeļos robeža met loku austrumu virzienā līdz Taanat-Šīlo un iet uz austrumiem līdz Jānoahai. 7 Pēc tam robeža ved lejup no Jānoahas uz Atārotu un Naaru, aiziet līdz Jērikai+ un sasniedz Jordānu. 8 No Tapuahas+ robeža turpinās uz rietumiem līdz Kānas sausgultnei* un beidzas pie jūras.+ Tas ir Efraima cilts dzimtu īpašums; 9 efraimiešiem piederēja arī atsevišķas pilsētas ar ciemiem manasiešiem piešķirtajā zemē.+
10 Taču viņi neizdzina kanaāniešus, kas dzīvoja Gezerā,+ — tie joprojām dzīvo efraimiešu vidū+ un strādā piespiedu darbu.+
17 Tad lozējot+ zeme tika iedalīta Jāzepa pirmdzimtā+ dēla Manases+ ciltij. Tā kā Manases pirmdzimtais Māhīrs,+ Gileāda tēvs, bija varens karavīrs, māhīrieši bija saņēmuši Gileādu un Basanu.+ 2 Zeme tika ielozēta arī pārējām manasiešu dzimtām: Abiezera+ pēcnācējiem, Hēleka pēcnācējiem, Asriēla pēcnācējiem, Šehema pēcnācējiem, Hēfera pēcnācējiem un Šemīdas pēcnācējiem. Tie bija Jāzepa dēla Manases vīriešu kārtas pēcnācēji pa viņu dzimtām.+ 3 Bet Celofehādam,+ Manases dēla Māhīra dēla Gileāda dēla Hēfera dēlam, nebija dēlu, vienīgi meitas, kuras sauca Mahla, Noa, Hogla, Milka un Tirca. 4 Viņas ieradās pie priestera Eleāzara+ un Jozuas, Nūna dēla, un tautas vadoņiem un teica: ”Jehova Mozum pavēlēja piešķirt mums īpašumu tāpat kā mūsu tēva brāļiem*.”+ Tad viņām pēc Jehovas pavēles tika iedalīts īpašums tāpat kā viņu tēva brāļiem.+
5 Bez Gileādas zemes un Basanas, kas ir viņpus* Jordānas, manasiešiem tika vēl desmit daļas,+ 6 jo Manases meitas iemantoja īpašumu līdz ar viņa dēliem, bet Gileādas zeme tika pārējiem Manases pēcnācējiem.
7 Manases cilts robeža iet no Ašera cilts robežas līdz Mihmetātai,+ kas ir pretī Šehemai,+ un turpinās uz dienvidiem līdz apvidum, kur dzīvo Ēn-Tapuahas ļaudis. 8 Tapuahas+ novads tika manasiešiem, bet pati Tapuaha uz Manases cilts robežas pieder efraimiešiem. 9 Tālāk robeža ved lejup līdz Kānas sausgultnes dienvidu pusei. Efraima ciltij pieder pilsētas Manases cilts apgabalā;+ manasiešu robeža turpinās ziemeļos no sausgultnes un beidzas pie jūras.+ 10 Dienvidu puse pieder efraimiešiem, bet ziemeļu — manasiešiem, un jūra ir manasiešu robeža;+ ziemeļos viņu zemes robežojas ar Ašera cilts apgabalu, bet austrumos — ar Isašara cilts apgabalu.
11 Isašara un Ašera pēcnācēju zemēs manasiešiem piešķīra šādas pilsētas ar to iedzīvotājiem un apkārtējām mazpilsētām: Bēt-Šeānu, Jibleāmu,+ Doru,+ Ēn-Doru,+ Taanahu+ un Megidu; viņiem piederēja trīs augstienes.
12 Bet manasieši nespēja ieņemt šīs pilsētas, un kanaānieši tā arī palika dzīvot šajā zemē.+ 13 Kad izraēliešu vara nostiprinājās, viņi pakļāva kanaāniešus piespiedu darbam,+ bet neizdzina tos pavisam.+
14 Jāzepa pēcnācēji sacīja Jozuam: ”Kāpēc tu mums esi ielozējis tikai vienu zemes daļu?+ Mums ir daudz ļaužu, jo Jehova līdz šim mūs ir svētījis.”+ 15 Jozua viņiem atbildēja: ”Ja jūsu ir tik daudz un Efraima kalnu apgabals+ jums ir par šauru, tad dodieties uz mežu un nolīdiet sev laukus tur, periziešu+ un refajiešu+ zemē.” 16 ”Jā, mums nepietiek ar kalnu apgabalu,” sacīja Jāzepa pēcnācēji, ”un visiem kanaāniešiem, kas dzīvo ielejā, ir kaujas rati+ ar dzelzs asmeņiem* — gan tiem, kas dzīvo Bēt-Šeānā+ un apkārtējās mazpilsētās, gan tiem, kas mīt Jezreēlas ielejā.”+ 17 Tad Jozua teica Jāzepa pēcnācējiem, efraimiešiem un manasiešiem: ”Jūsu ir daudz, un jums ir liels spēks — jums pienākas vairāk nekā viena daļa.+ 18 Arī mežainais kalnu apgabals būs jūsu.+ Mežu jūs izcirtīsiet, un tur būs jūsu zemes tālākā robeža, jo jūs izdzīsiet kanaāniešus, kaut gan tie ir stipri un tiem ir kaujas rati ar dzelzs asmeņiem.”+
18 Tad visi izraēlieši sapulcējās Šīlo+ un uzcēla tur saiešanas telti*.+ Viņi jau bija pakļāvuši zemi,+ 2 bet septiņas izraēliešu ciltis vēl nebija dabūjušas savu īpašumu, 3 tāpēc Jozua viņiem teica: ”Cik ilgi jūs vilcināsieties? Kad jūs iesiet iemantot zemi, ko Jehova, jūsu tēvu Dievs, jums ir devis?+ 4 Izraugieties trīs vīrus no katras cilts, un es viņus sūtīšu izstaigāt zemi un izveidot tās aprakstu, lai to varētu sadalīt īpašumā. Pēc tam lai viņi atgriežas pie manis. 5 Viņiem jāsadala zeme septiņās daļās,+ bet Jūdas cilts lai paliek savās robežās dienvidos,+ un Jāzepa pēcnācēji lai paliek savās robežās ziemeļos.+ 6 Kad šis apraksts, kurā zeme būs sadalīta septiņās daļās, būs izveidots, atnesiet to man. Tad es metīšu par jums lozes+ mūsu Dieva Jehovas priekšā. 7 Bet levītiem netiks piešķirta zemes daļa jūsu vidū,+ jo Jehovas priesteru amats ir viņu mantojums;+ savukārt gadieši, rūbenieši un puse Manases cilts+ jau ir saņēmuši savu īpašumu austrumos no Jordānas, kur viņiem to piešķīra Jehovas kalps Mozus.”
8 Kad vīri, kam bija jāiet veidot zemes aprakstu, posās ceļā, Jozua viņiem pavēlēja: ”Izstaigājiet zemi, aprakstiet to un atgriezieties pie manis. Pēc tam es te Šīlo metīšu par jums lozes Jehovas priekšā.”+ 9 Tad vīri devās ceļā, un viņi ierakstīja grāmatā tās zemes aprakstu — viņi to aprakstīja pilsētu pa pilsētai un sadalīja septiņās daļās. Pēc tam vīri atgriezās pie Jozuas Šīlo nometnē. 10 Tur Jozua meta par viņiem lozes Jehovas priekšā+ un sadalīja izraēliešiem zemi, katrai ciltij iedalot tās daļu.+
11 Pirmā loze krita Benjamīna cilts dzimtām, un viņiem tika ielozēta daļa starp Jūdas un Jāzepa pēcnācēju apgabaliem.+ 12 Ziemeļu pusē viņu robeža sākas pie Jordānas, iet augšup uz Jērikas+ ziemeļu nogāzi, tālāk ved kalnos rietumu virzienā un aizsniedzas līdz Bēt-Āvenas+ tuksnesim. 13 No turienes robeža iet uz Lūzu, uz Lūzas (tas ir, Bēteles)+ dienvidu nogāzi, un tad ved uz Atārot-Adāru,+ kas atrodas kalnā uz dienvidiem no Lejas Bēt-Horonas.+ 14 No kalna, kas ir dienvidos pretī Bēt-Horonai, robeža pagriežas uz dienvidiem un iet gar rietumu pusi līdz Jūdas pilsētai Kirjat-Baalai (tas ir, Kirjat-Jeārīmai).+ Tā ir rietumu puse.
15 Dienvidu mala stiepjas no Kirjat-Jeārīmas tālākā gala, un robeža ved rietumu virzienā; tā aiziet līdz Neftoahas avotam.+ 16 Tad robeža iet lejup līdz kalna pakājei, kurš paceļas pār Ben-Hinnomas ieleju+ un atrodas Refajiešu+ ielejas ziemeļos, un ved lejā Hinnomas ielejā līdz jebūsiešu+ pilsētas dienvidu nogāzei un tālāk līdz Ēn-Rogēlai.+ 17 Pēc tam tā liecas uz ziemeļiem un iet uz Ēn-Šemešu, tad uz Gelīlotu, kas ir pretī Adumīmas pārejai,+ un tad lejup līdz Rūbena dēla Bohana akmenim.+ 18 Tā šķērso ziemeļu nogāzi iepretī Aravai un ved lejup Aravā. 19 Tad robeža ved pāri Bēt-Hoglas+ ziemeļu nogāzei un beidzas pie Sāls jūras*+ ziemeļu līča, pie Jordānas ietekas. Tā ir dienvidu robeža, 20 savukārt austrumu robeža ir Jordāna. Tās ir benjamīniešu dzimtu īpašuma robežas.
21 Pilsētas, kas pieder Benjamīna cilts dzimtām, ir Jērika, Bēt-Hogla, Ēmek-Kecīca, 22 Bēt-Arava,+ Cemāraima, Bētele,+ 23 Avīma, Pāra, Ofra, 24 Kefar-Amonija, Ofnija un Geba+ — 12 pilsētas un to ciemi;
25 Gibeona,+ Rāma, Beērota, 26 Micpa, Kefīra, Moca, 27 Rekema, Jirpeēla, Tarala, 28 Cēla,+ Elefa, jebūsiešu pilsēta (tas ir, Jeruzāleme),+ Gibea+ un Kirjata — 14 pilsētas un to ciemi.
Tas ir benjamīniešu dzimtu īpašums.
19 Otrā loze+ krita simeoniešiem, Simeona+ cilts dzimtām. Viņu īpašums atradās Jūdas pēcnācēju apgabalā,+ 2 un tajā ietilpa Bēršeba+ un Šeba, Molāda,+ 3 Hacar-Šuāla,+ Bāla, Ecema,+ 4 Eltolada,+ Betūla, Horma, 5 Ciklaga,+ Bēt-Markabota, Hacar-Sūsa, 6 Bēt-Lebaota+ un Šārūhena — 13 pilsētas un to ciemi; 7 Ajina, Rimmona, Etera un Āšāna+ — 4 pilsētas un to ciemi; 8 tāpat arī visi ciemi ap šīm pilsētām līdz pat Baalat-Beērai jeb dienvidu Rāmai. Tas ir Simeona cilts dzimtu īpašums. 9 Simeoniešiem piešķīra zemi Jūdas pēcnācēju daļā, jo Jūdas pēcnācējiem viņu daļa bija par lielu, un tā simeonieši ieguva zemi viņu apgabalā.+
10 Trešā loze+ krita zebuloniešu+ dzimtām, un viņu īpašuma robeža sniedzas līdz Sarīdai. 11 Viņu robeža iet uz rietumiem Maralas virzienā, sasniedz Dabešetu un pēc tam ieleju pretī Jokneāmai. 12 Uz austrumiem no Sarīdas, pret saullēktu, tā iet līdz Kislot-Tāboras robežai, tad uz Dāberatu+ un pēc tam augšup uz Jāfiju. 13 No turienes tā turpinās tālāk uz austrumiem līdz Gat-Hēferai+ un Ēt-Kācīnai un ved uz Rimmonu, aizsniedzoties līdz Neai. 14 Ziemeļos robeža met loku uz Hannātonu un beidzas Jiftahēlas ielejā. 15 Kopā ar Katātu, Nahalālu, Šimronu,+ Jidalu un Betlēmi+ zebuloniešiem pieder 12 pilsētas un to ciemi. 16 Tas ir zebuloniešu dzimtu+ īpašums, viņu pilsētas un ciemi.
17 Ceturtā loze+ krita Isašara+ pēcnācēju dzimtām. 18 Viņu robeža sniedzas līdz Jezreēlai,+ Kesulotai, Šūnēmai,+ 19 Hafāraimai, Šionai, Anaharatai, 20 Rabītai, Kišjonai, Ebecai, 21 Remetai, Ēn-Gannīmai,+ Ēn-Hadai un Bēt-Pacēcai, 22 tā iet līdz Tāboram,+ Šahacīmai un Bēt-Šemešai un beidzas pie Jordānas — pavisam tās ir 16 pilsētas un to ciemi. 23 Tas ir Isašara cilts dzimtu+ īpašums, viņu pilsētas un ciemi.
24 Piektā loze+ krita Ašera+ cilts dzimtām. 25 Viņu robeža iet gar Helkatu,+ Haliju, Betenu, Ahšafu, 26 Alamelehu, Amādu un Mišālu. Rietumos robeža sasniedz Karmelu+ un Šīhor-Libnatu. 27 Tad tā griežas austrumu virzienā uz Bēt-Dagonu un sniedzas līdz Zebulona cilts apgabalam un Jiftahēlas ielejas ziemeļiem, līdz Bēt-Ēmekai un Neiēlai, tā iet pa kreisi no Kābūlas 28 un ved uz Ebronu, Rehobu, Hammonu un Kānu — līdz pat lielajai Sidonai.+ 29 Tad robeža griežas uz Rāmu un sasniedz nocietināto pilsētu Tiru,+ pēc tam pagriežas uz Hosu un beidzas pie jūras, kur ir Ahzība, 30 kā arī Umma, Afēka+ un Rehoba;+ kopumā ašeriešiem pieder 22 pilsētas un to ciemi. 31 Tas ir Ašera cilts dzimtu+ īpašums, viņu pilsētas un ciemi.
32 Sestā loze+ krita Naftaļa pēcnācēju dzimtām. 33 Viņu robeža iet no Hēlefas, no Caanannīmas dižkoka,+ uz Adamī-Nekebu un Jabneēlu, ved tālāk līdz Lakūmai un beidzas pie Jordānas. 34 Robeža griežas rietumu virzienā uz Aznot-Tāboru, no turienes stiepjas uz Hūkoku un ved gar Zebulona cilts apgabalu dienvidos, gar Ašera cilts apgabalu rietumos un gar Jūdu* pie Jordānas austrumos. 35 Nocietinātās pilsētas ir Cidīma, Cēra, Hammata,+ Rakata, Kinnereta, 36 Adāma, Rāma, Hācora,+ 37 Kedeša,+ Edreja, Ēn-Hācora, 38 Jirona, Migdalēla, Horēma, Bēt-Anata un Bēt-Šemeša+ — 19 pilsētas un to ciemi. 39 Tas ir Naftaļa cilts dzimtu+ īpašums, viņu pilsētas un ciemi.
40 Septītā loze+ krita Dana+ cilts dzimtām. 41 Viņu īpašuma robeža iet gar Coru,+ Eštaolu, Īr-Šemešu, 42 Šaalabīnu,+ Ajalonu,+ Jitlu, 43 Ēlonu, Timnu,+ Ekronu,+ 44 Elteki, Gibetonu,+ Baalātu, 45 Jehudu, Benē-Beraku, Gat-Rimmonu,+ 46 Mē-Jarkonu, Rakonu un Jafu.+ 47 Bet daniešiem viņu zemes bija par šauru,+ tāpēc viņi devās uzbrukumā Lešemai,+ iekaroja pilsētu un tās iedzīvotājus nogalināja ar zobenu. Viņi to ieņēma un apmetās tur uz dzīvi, un nosauca Lešemu sava ciltstēva Dana vārdā, pārdēvēdami to par Danu.+ 48 Tas ir Dana cilts dzimtu īpašums, viņu pilsētas un ciemi.
49 Kad izraēlieši bija sadalījuši zemi, viņi savā zemē piešķīra īpašumu arī Jozuam, Nūna dēlam. 50 Pēc Jehovas pavēles viņi Jozuam atdeva pilsētu, ko viņš bija prasījis, — Timnat-Serahu+ Efraima kalnos. Viņš to atjaunoja un apmetās tur uz dzīvi.
51 Tie ir zemes īpašumi, kurus priesteris Eleāzars, Jozua, Nūna dēls, un izraēliešu dzimtu galvas sadalīja+ Šīlo+ nometnē, mezdami lozes Jehovas priekšā pie ieejas saiešanas teltī.+ Tā viņi pabeidza sadalīt zemi.
20 Tad Jehova teica Jozuam: 2 ”Saki izraēliešiem: ”Izraugieties patvēruma pilsētas,+ par kurām es ar jums runāju caur Mozu, 3 lai turp varētu bēgt cilvēks, kurš netīšām, bez nodoma kādu ir nogalinājis, — šajās pilsētās varēs patverties no asinsatriebēja.+ 4 Lai šāds cilvēks bēg uz kādu no tām,+ nostājas pilsētas vārtos+ un izstāsta savu lietu tās vecākajiem. Tad lai tie viņu uzņem savā pilsētā un ierāda viņam dzīvesvietu, un lai viņš pie tiem dzīvo. 5 Ja asinsatriebējs dzenas viņam pakaļ, tie nedrīkst viņu tam izdot, jo viņš savu tuvāko ir nonāvējis nejauši un nav to ienīdis.+ 6 Lai viņš dzīvo patvēruma pilsētā, līdz viņam būs jāstājas tiesnešu* priekšā,+ un pēc tiesas viņam tur jāpaliek līdz augstā priestera nāvei,+ kurš tajā laikā ir amatā. Pēc tam viņš drīkst doties atpakaļ uz pilsētu, no kuras bija aizbēdzis, un atgriezties mājās.””+
7 Tad viņi iesvētīja šim nolūkam Kedešu+ Galilejā, Naftaļa kalnos, Šehemu+ Efraima kalnos un Kirjat-Arbu+ (tas ir, Hebronu) Jūdas kalnos. 8 Viņpus* Jordānas, uz austrumiem no Jērikas, viņi no Rūbena cilts izraudzījās Beceru+ plakankalnes tuksnesī, no Gada cilts Rāmotu+ Gileādā un no Manases cilts+ Golānu+ Basanā.
9 Tās bija pilsētas, kuras tika izraudzītas par patvēruma pilsētām izraēliešiem un ienācējiem, kas mīt viņu vidū, lai ikviens, kas kādu netīšām ir nogalinājis, varētu turp bēgt+ un viņam nebūtu jāmirst no asinsatriebēja rokas, kamēr viņš nav stājies tiesnešu priekšā.+
21 Pēc tam levītu dzimtu galvas pienāca pie priestera Eleāzara,+ Jozuas, Nūna dēla, un pārējo izraēliešu dzimtu galvām 2 un sacīja tiem Šīlo,+ Kanaāna zemē: ”Jehova caur Mozu pavēlēja piešķirt mums pilsētas, kur mēs varētu mājot, un ganības mūsu lopiem.”+ 3 Tad izraēlieši pēc Jehovas pavēles no saviem īpašumiem piešķīra levītiem pilsētas kopā ar ganībām.+
4 Metot lozes, pirmā loze krita kehātiešu dzimtām,+ un levītiem, kas bija priestera Ārona pēcnācēji, tika ielozētas 13 pilsētas no Jūdas cilts,+ Simeona cilts+ un Benjamīna cilts.+
5 Pārējiem kehātiešiem tika ielozētas 10 pilsētas no Efraima cilts,+ Dana cilts un puses Manases cilts.+
6 Gēršoniešiem+ tika ielozētas 13 pilsētas no Isašara cilts, Ašera cilts, Naftaļa cilts un puses Manases cilts Basanā.+
7 Merāriešu+ dzimtām tika 12 pilsētas no Rūbena cilts, Gada cilts un Zebulona cilts.+
8 Izraēlieši lozējot piešķīra levītiem šīs pilsētas kopā ar ganībām, kā Jehova caur Mozu bija pavēlējis.+
9 No Jūdas cilts un Simeona cilts viņi deva tālāk minētās pilsētas,+ 10 un tās saņēma Ārona pēcnācēji, levīti no kehātiešu dzimtām, jo viņiem krita pirmā loze: 11 izraēlieši viņiem piešķīra Kirjat-Arbu+ (Arba bija Anāka tēvs) jeb Hebronu+ Jūdas kalnos un apkārtējās ganības, 12 bet pilsētas laukus un ciemus tie bija atdevuši īpašumā Kālebam, Jefunnes dēlam.+
13 Priestera Ārona pēcnācējiem piešķīra Hebronu+ (patvēruma pilsētu tiem, kas kādu nogalinājuši),+ kā arī Libnu,+ 14 Jatīru,+ Eštemou,+ 15 Holonu,+ Debīru,+ 16 Ajinu,+ Jutu+ un Bēt-Šemešu — no šīm divām ciltīm viņi saņēma 9 pilsētas ar ganībām.
17 No Benjamīna cilts viņi saņēma Gibeonu,+ Gebu,+ 18 Anātotu+ un Almonu — 4 pilsētas ar ganībām.
19 Pavisam priesteri, Ārona pēcnācēji, dabūja 13 pilsētas kopā ar ganībām.+
20 Pārējiem levītiem no kehātiešu dzimtām tika ielozētas pilsētas no Efraima cilts. 21 Viņiem piešķīra Šehemu+ Efraima kalnos (patvēruma pilsētu tiem, kas kādu nogalinājuši),+ kā arī Gezeru,+ 22 Kibcaimu un Bēt-Horonu+ — 4 pilsētas ar ganībām.
23 No Dana cilts viņi saņēma Elteki, Gibetonu, 24 Ajalonu+ un Gat-Rimmonu — 4 pilsētas ar ganībām.
25 No puses Manases cilts viņi saņēma Taanahu+ un Gat-Rimmonu — 2 pilsētas ar ganībām.
26 Kopumā pārējās kehātiešu dzimtas dabūja 10 pilsētas kopā ar ganībām.
27 Levīti, kas piederēja pie gēršoniešu+ dzimtām, saņēma no puses Manases cilts Golānu+ Basanā (patvēruma pilsētu tiem, kas kādu nogalinājuši) un Beešteru — 2 pilsētas ar ganībām.
28 No Isašara cilts+ viņi saņēma Kišjonu, Dāberatu,+ 29 Jarmūtu un Ēn-Gannīmu — 4 pilsētas ar ganībām.
30 No Ašera cilts+ viņi saņēma Mišālu, Abdonu, 31 Helkatu+ un Rehobu+ — 4 pilsētas ar ganībām.
32 No Naftaļa cilts viņi saņēma Kedešu+ Galilejā (patvēruma pilsētu+ tiem, kas kādu nogalinājuši), kā arī Hamot-Doru un Kartānu — 3 pilsētas ar ganībām.
33 Pavisam gēršoniešu dzimtas dabūja 13 pilsētas kopā ar ganībām.
34 Merāriešu dzimtas,+ atlikušie levīti, saņēma no Zebulona cilts+ Jokneāmu,+ Kartu, 35 Dimnu un Nahalālu+ — 4 pilsētas ar ganībām.
36 No Rūbena cilts viņi saņēma Beceru,+ Jahacu,+ 37 Kedēmotu un Mēfaatu — 4 pilsētas ar ganībām.
38 No Gada cilts+ viņi saņēma Rāmotu Gileādā+ (patvēruma pilsētu tiem, kas kādu nogalinājuši), kā arī Mahanaimu,+ 39 Hešbonu+ un Jazēru+ — pavisam 4 pilsētas ar ganībām.
40 Pavisam merāriešiem, atlikušajām levītu dzimtām, tika ielozētas 12 pilsētas.
41 Kopumā levītiem izraēliešu zemēs tika piešķirtas 48 pilsētas kopā ar ganībām.+ 42 Visām šīm pilsētām apkārt bija ganības.
43 Tā Jehova atdeva izraēliešiem visu zemi, ko viņš ar zvērestu bija apsolījis viņu tēviem,+ un viņi to iemantoja un apmetās tur uz dzīvi.+ 44 Jehova viņiem visur deva mieru, kā bija zvērējis viņu tēviem,+ un it neviens no viņu ienaidniekiem nespēja stāties viņiem pretī.+ Visus ienaidniekus Jehova nodeva viņu varā.+ 45 No visa labā, ko Jehova Izraēlam bija apsolījis, neviens vārds nepalika nepiepildīts — tie visi īstenojās.+
22 Tad Jozua sasauca rūbeniešus, gadiešus un pusi Manases cilts 2 un tos uzrunāja: ”Jūs esat izpildījuši visu, ko Jehovas kalps Mozus jums bija pavēlējis,+ un esat paklausījuši arī visām manām pavēlēm.+ 3 Visu šo laiku, līdz pat šai dienai, jūs neesat atstājuši savus brāļus+ un esat klausījuši tam, ko licis jūsu Dievs Jehova.+ 4 Tagad jūsu Dievs Jehova ir devis jūsu brāļiem mieru, kā viņš bija solījis,+ tāpēc nu jūs varat atgriezties mājās, paši savā zemē, ko Jehovas kalps Mozus jums ir piešķīris viņpus* Jordānas.+ 5 Tikai rūpīgi pildiet likumus un bauslību, ko Jehovas kalps Mozus jums ir devis,+ un mīliet Jehovu, savu Dievu,+ staigājiet visus viņa ceļus,+ ievērojiet viņa baušļus,+ pieķerieties viņam+ un kalpojiet viņam+ ar visu sirdi un dvēseli*.”+
6 Pēc tam Jozua viņus svētīja un atlaida, un viņi devās mājup. 7 Pusei Manases cilts Mozus bija piešķīris īpašumu Basanā,+ bet otrai pusei Jozua bija iedalījis zemi līdzās viņu brāļiem rietumos no Jordānas.+ Atvadoties Jozua viņus svētīja 8 un teica: ”Jūs atgriežaties mājās ar lielu bagātību, ar vareniem ganāmpulkiem, ar sudrabu un zeltu, varu un dzelzi un drēbēm lielā daudzumā.+ Dalieties ar saviem brāļiem laupījumā,+ ko esat ieguvuši no ienaidniekiem.”
9 Tad rūbenieši, gadieši un puse Manases cilts šķīrās no pārējiem izraēliešiem un atstāja Šīlo, lai no Kanaānas atgrieztos Gileādā,+ savā zemē, kas viņiem bija atdota īpašumā, kā Jehova caur Mozu bija pavēlējis.+ 10 Nonākuši pie Jordānas, vēl Kanaānas pusē, rūbenieši, gadieši un puse Manases cilts tur uzcēla altāri — lielu un iespaidīgu. 11 Drīz vien pārējie izraēlieši padzirdēja,+ ka rūbenieši, gadieši un puse Manases cilts Kanaānas pierobežā pie Jordānas, izraēliešu pusē, ir uzcēluši altāri. 12 Tad viņi sapulcējās Šīlo,+ lai ietu pret tiem karā.
13 Izraēlieši sūtīja uz Gileādu pie rūbeniešiem, gadiešiem un puses Manases cilts priestera Eleāzara dēlu Pinehasu+ 14 kopā ar desmit vadoņiem, pa vienam no katras Izraēla cilts. Tie visi bija savu dzimtu galvas, Izraēla tūkstošu vadītāji.+ 15 Ieradušies pie rūbeniešiem, gadiešiem un puses Manases cilts Gileādas zemē, viņi tiem teica: 16 ”Visa Jehovas tauta jautā: ”Kāpēc jūs esat lauzuši uzticību+ Izraēla Dievam? Jūs esat novērsušies no Jehovas — uzceldami sev altāri, jūs esat sacēlušies pret Jehovu.+ 17 Vai ar Peorā izdarīto grēku vēl nepietiek? Toreiz Jehovas tauta tika sodīta ar sērgu, bet mēs tik un tā neesam attīrījušies no šī grēka līdz pat šai dienai.+ 18 Un tomēr jūs atkal gribat novērsties no Jehovas! Ja jūs šodien sacelsieties pret Jehovu, rīt viņa dusmas nāksies izjust visai Izraēla tautai.+ 19 Ja jūsu zeme nav tīra, tad nāciet uz zemi, kas pieder Jehovam+ un kur atrodas Jehovas mājoklis,+ un apmetieties mūsu vidū, bet nesacelieties pret Jehovu un nepadariet mūs par dumpiniekiem, būvēdami sev citu altāri bez mūsu Dieva Jehovas altāra, kas mums jau ir.+ 20 Kad Ahans,+ Zeraha dēls, lauza uzticību Dievam, paņemdams to, kas bija jānodod iznīcībai, vai dusmas neskāra visu Izraēla tautu?+ Ne jau Ahans vien mira šī grēka dēļ!””+
21 Rūbenieši, gadieši un puse Manases cilts Izraēla tūkstošu vadītājiem atbildēja:+ 22 ”Varenais Dievs* Jehova, jā, Varenais Dievs Jehova+ — viņš zina, kā ir patiesībā, un arī Izraēlam tas ir jāzina! Ja esam sacēlušies pret Jehovu un bijuši viņam neuzticīgi, lai viņš mūs šodien nesaudzē. 23 Ja mēs esam uzcēluši altāri, lai novērstos no Jehovas un nestu uz tā dedzināmos upurus, labības upurus un miera upurus, tad lai Jehova mūs soda.+ 24 Nē, mēs to darījām cita iemesla dēļ — mēs raizējāmies, ka nākotnē jūsu dēli varētu teikt mūsu dēliem: ”Kas jums kopīgs ar Izraēla Dievu Jehovu? 25 Jehova ir nolicis Jordānu par robežu starp mums un jums, rūbenieši un gadieši! Jums nav nekādas daļas gar Jehovu!” Tā jūsu dēli novērstu mūsu dēlus no Jehovas, un tie pārstātu viņu pielūgt*.
26 Tāpēc mēs nospriedām uzcelt altāri — nevis dedzināmajiem vai kaujamajiem upuriem, 27 bet gan tādēļ, lai kā jums, tā arī mums un mūsu nākamajām paaudzēm šis altāris būtu par liecību,+ ka mēs esam apņēmušies kalpot Jehovam ar saviem dedzināmajiem upuriem, kaujamajiem upuriem un miera upuriem,+ un lai jūsu dēli nākotnē neteiktu mūsu dēliem, ka viņiem nav nekādas daļas gar Jehovu. 28 Mēs arī spriedām: ja kādu dienu viņi mums vai mūsu pēcnācējiem tā sacītu, mēs atbildētu: ”Paraugieties uz šo Jehovas altāra atveidojumu, ko mūsu tēvi ir uzcēluši nevis tādēļ, lai uz tā nestu dedzināmos vai kaujamos upurus, bet gan tādēļ, lai tas mums un jums būtu par liecību!” 29 Mums ne prātā nenāk sacelties pret Jehovu! Mēs negribam novērsties no Jehovas,+ būvējot citu altāri dedzināmajiem upuriem, labības upuriem un kaujamajiem upuriem bez mūsu Dieva Jehovas altāra, kas atrodas viņa mājokļa priekšā.”+
30 Noklausījušies rūbeniešu, gadiešu un manasiešu atbildi, priesteris Pinehass, kā arī tautas vadoņi un Izraēla tūkstošu vadītāji bija apmierināti,+ 31 un priestera Eleāzara dēls Pinehass viņiem sacīja: ”Tagad mēs zinām, ka Jehova ir ar mums, jo jūs neesat lauzuši uzticību Jehovam. Tā jūs esat paglābuši izraēliešus no Jehovas soda.”
32 Pēc šīs tikšanās ar rūbeniešiem un gadiešiem priestera Eleāzara dēls Pinehass kopā ar vadoņiem atgriezās no Gileādas Kanaānā un visu izstāstīja pārējiem izraēliešiem. 33 Dzirdētais izraēliešus iepriecināja, un viņi slavēja Dievu un vairs nedomāja karot pret rūbeniešiem un gadiešiem un postīt viņu zemi.
34 Rūbenieši un gadieši deva altārim nosaukumu*. Viņi sacīja: ”Šis altāris mums ir par liecību, ka Jehova ir Dievs.”
23 Kad bija aizritējis ilgs laiks, kopš Jehova izraēliešiem bija devis mieru+ no visiem ienaidniekiem, un Jozua bija vecs, jau krietni gados,+ 2 viņš sasauca visus izraēliešus,+ viņu vecākos, vadoņus, tiesnešus un priekšniekus,+ un sacīja: ”Es esmu jau pavisam vecs, 3 un jūs paši esat redzējuši, ko Jehova, jūsu Dievs, jūsu dēļ ir izdarījis ar visām šīm tautām — Jehova, jūsu Dievs, cīnījās par jums.+ 4 Es lozējot esmu sadalījis+ jūsu ciltīm to tautu zemi, kuras vēl palikušas,+ tāpat kā visu to tautu zemi, kuras es esmu iznīcinājis,+ — no Jordānas līdz Lielajai jūrai* rietumos. 5 Jūsu Dievs Jehova tās izstūma ārā,+ viņš tās izdzina jūsu dēļ, un jūs iemantojāt viņu zemi, kā jūsu Dievs Jehova jums bija apsolījis.+
6 Esiet drosmīgi un ievērojiet itin visu, kas rakstīts Mozus bauslības grāmatā,+ nenovērsdamies no tā ne pa labi, ne pa kreisi,+ 7 un nesaejieties ar šīm tautām,+ kas palikušas jūsu vidū. Nepieminiet viņu dievu vārdus+ un nezvēriet pie tiem, jūs nedrīkstat tiem kalpot un zemoties!+ 8 Uzticīgi turieties pie sava Dieva Jehovas,+ kā esat to darījuši līdz šai dienai. 9 Jūsu acu priekšā Jehova izdzīs lielas un varenas tautas+ — līdz šim neviens nav spējis stāties jums pretī.+ 10 Pietiks ar vienu vienīgu jūsu vīru, lai tūkstotis mestos bēgt,+ jo jūsu Dievs Jehova par jums cīnās,+ kā viņš ir apsolījis.+ 11 Pielūkojiet,+ ka jūs nepārstātu mīlēt Jehovu, savu Dievu!+
12 Bet, ja jūs no viņa novērsīsieties un sāksiet saieties ar atlikušajām tautām,+ kas joprojām dzīvo jūsu vidū, un ja jūs ar tām saradosieties+ un sajauksieties, 13 tad ņemiet vērā — jūsu Dievs Jehova vairs neizdzīs šīs tautas jūsu labā.+ Tās jums kļūs par slazdu un par cilpu, par pātagu jūsu sāniem+ un par ērkšķiem jūsu acīs, un galu galā jūs pazudīsiet no šīs labās zemes, ko jūsu Dievs Jehova jums ir devis.
14 Mans mūžs drīz būs galā. Jūs ļoti labi* zināt, ka neviens vārds no visiem labajiem solījumiem, ko jūsu Dievs Jehova jums ir devis, nav palicis nepiepildīts — tie visi ir īstenojušies, neviens vārds nav palicis nepiepildīts.+ 15 Bet, tāpat kā ir piepildījušies visi labie solījumi, ko jūsu Dievs Jehova jums ir devis,+ Jehova var sūtīt pār jums arī visas tās nelaimes, par kurām viņš ir brīdinājis, un iznīdēt jūs no šīs labās zemes, kuru jūsu Dievs Jehova jums ir devis.+ 16 Ja jūs pārkāpsiet līgumu, ko jūsu Dievs Jehova jums ir pavēlējis pildīt, un kalposiet citiem dieviem un tiem zemosieties, Jehova iedegsies pret jums dusmās+ un jūs drīz vien pazudīsiet no šīs labās zemes, kuru viņš jums ir devis.”+
24 Tad Jozua sapulcināja Šehemā visas Izraēla ciltis un sasauca izraēliešu vecākos, vadoņus, tiesnešus un priekšniekus,+ un, kad tie bija nostājušies Dieva priekšā, 2 Jozua uzrunāja tautu: ”Tā saka Jehova, Izraēla Dievs: ”Sendienās jūsu tēvi,+ starp kuriem bija arī Terahs, Ābrahāma un Nāhora tēvs, dzīvoja viņpus upes*+ un kalpoja citiem dieviem.+
3 Tad es aizvedu jūsu tēvu Ābrahāmu+ no tās zemes viņpus upes un liku viņam izstaigāt visu Kanaāna zemi, un es vairoju viņa pēcnācējus.+ Es viņam devu Īzaku,+ 4 bet Īzakam — Jēkabu un Ēsavu.+ Ēsavam es piešķīru īpašumā Seīra kalnus,+ bet Jēkabs ar saviem dēliem aizgāja uz Ēģipti.+ 5 Vēlāk es sūtīju Mozu un Āronu,+ sodīju Ēģipti ar mocībām+ un pēc tam aizvedu jūs no turienes. 6 Kad es izvedu jūsu tēvus no Ēģiptes+ un viņi nonāca pie Sarkanās jūras, ēģiptieši ar kaujas ratiem un jātniekiem dzinās jūsu tēviem pakaļ līdz pat jūrai,+ 7 un jūsu tēvi sauca pēc Jehovas palīdzības.+ Tad es noliku tumsu starp jums un ēģiptiešiem un sūtīju jūru, kas gāzās pār tiem un tos apklāja.+ Jūs paši savām acīm redzējāt, ko es izdarīju Ēģiptē.+ Pēc tam jūs ilgus gadus dzīvojāt tuksnesī.+
8 Es jūs aizvedu uz amoriešu zemi viņpus* Jordānas, un tie karoja pret jums.+ Bet es viņus nodevu jūsu varā, lai jūs iegūtu viņu zemi, un es iznīcināju viņus jūsu priekšā.+ 9 Tad Moābas ķēniņš Balaks, Cipora dēls, nolēma cīnīties ar izraēliešiem. Viņš aicināja Bileāmu, Beora dēlu, lai jūs nolādētu,+ 10 bet es negribēju Bileāmu uzklausīt,+ tāpēc viņš jūs vairākkārt svētīja,+ un tā es jūs izglābu.+
11 Tad jūs šķērsojāt Jordānu+ un nonācāt pie Jērikas,+ un Jērikas vadoņi, kā arī amorieši, perizieši, kanaānieši, hetieši, girgasieši, hivieši un jebūsieši karoja pret jums, bet es tos nodevu jūsu varā.+ 12 Es jūsu ienaidniekiem uzsūtīju šausmas*, tāpēc viņi bēga no jums+ tāpat kā divi amoriešu ķēniņi — jūs tos neuzveicāt ar savu zobenu un loku.+ 13 Tā es jums piešķīru zemi, ko jūs nebijāt iekopuši, un pilsētas, ko jūs nebijāt cēluši,+ un jūs tur apmetāties. Jūs ēdat ražu no vīna dārziem un olīvkokiem, ko neesat stādījuši.”+
14 Tāpēc bīstieties Jehovu un kalpojiet viņam krietni* un uzticīgi!+ Aizvāciet dievus, kuriem jūsu tēvi ir kalpojuši viņpus upes* un Ēģiptē,+ un kalpojiet Jehovam! 15 Bet, ja jūs negribat kalpot Jehovam, izvēlieties šodien paši, kam jūs kalposiet+ — tiem dieviem, kuriem jūsu tēvi ir kalpojuši viņpus upes,+ vai to amoriešu dieviem, kuru zemē jūs dzīvojat.+ Bet es un mana saime — mēs kalposim Jehovam!”
16 Tauta atbildēja: ”Nemūžam mēs neatstāsim Jehovu un nekalposim citiem dieviem! 17 Jehova, mūsu Dievs, izveda mūs un mūsu tēvus no Ēģiptes,+ no verdzības zemes,+ un mūsu acu priekšā darīja lielus brīnumus.+ Viņš mūs sargāja visā tajā ceļā, ko mēs veicām, un aizsargāja no visām tautām, kuru zemes mēs šķērsojām.+ 18 Jehova izdzina amoriešus un citas tautas, kas pirms mums dzīvoja šajā zemē. Tāpēc arī mēs kalposim Jehovam, jo viņš ir mūsu Dievs.”
19 Tad Jozua tautai sacīja: ”Jūs nespēsiet kalpot Jehovam, jo viņš ir svēts Dievs,+ viņš ir Dievs, kas prasa pilnīgu uzticību*.+ Viņš jūsu pārkāpumus un grēkus nepiedos.+ 20 Ja jūs atstāsiet Jehovu un kalposiet svešiem dieviem, viņš vērsīsies pret jums un jūs iznīcinās, kaut gan iepriekš viņš jums ir darījis labu.”+
21 Bet tauta Jozuam atteica: ”Nē! Mēs kalposim Jehovam!”+ 22 Jozua sacīja: ”Jūs paši sev esat liecinieki, ka esat izlēmuši kalpot Jehovam.”+ Un ļaudis piekrita: ”Jā, mēs esam liecinieki!”
23 ”Tad nu aizvāciet svešos dievus, kas jums ir, un ar visu sirdi pievērsieties Jehovam, Izraēla Dievam.” 24 Tauta Jozuam atbildēja: ”Mēs kalposim mūsu Dievam Jehovam un viņam klausīsim!”
25 Todien Jozua Šehemā noslēdza ar tautu līgumu, noteikdams, ka šie vārdi ir likums un priekšraksts, kas tautai ir jāievēro. 26 Pēc tam viņš šos vārdus ierakstīja Dieva bauslības grāmatā,+ paņēma lielu akmeni+ un uzstādīja to zem lielā koka pie Jehovas svētnīcas.
27 Jozua tautai teica: ”Šis akmens ir mūsu liecinieks,+ jo tas ir dzirdējis visu, ko Jehova mums ir sacījis. Ja jūs noliegsiet savu Dievu, tas liecinās pret jums.” 28 Tad Jozua atlaida ļaudis, un tie atgriezās savos īpašumos.+
29 Pēc kāda laika Jehovas kalps Jozua, Nūna dēls, nomira, sasniedzis simt desmit gadu vecumu,+ 30 un viņu apglabāja viņa īpašumā, Timnat-Serahā,+ kas atrodas Efraima kalnos uz ziemeļiem no Gaaša kalna. 31 Izraēlieši kalpoja Jehovam visu Jozuas dzīves laiku un arī vēlāk, kamēr vien bija dzīvi tie vecākie, kas nodzīvoja ilgāk par Jozuu un bija redzējuši visu, ko Jehova bija darījis izraēliešu labā.+
32 Jāzepa kaulus,+ ko izraēlieši bija atveduši no Ēģiptes, viņi apglabāja Šehemā tajā zemes gabalā, ko Jēkabs par simt naudas gabaliem+ bija nopircis no Šehema tēva Hamora dēliem+ un kas bija nonācis Jāzepa pēcnācēju īpašumā.+
33 Nomira arī Ārona dēls Eleāzars+ un tika apglabāts sava dēla Pinehasa+ pakalnā, kas tam bija piešķirts Efraima kalnos.
Noz. ”Jehova ir glābšana”.
T.i., Vidusjūrai.
Vai ”pusbalsī lasi”.
T.i., austrumu pusē.
T.i., austrumu pusē.
Vai ”apliecināsiet uzticīgu mīlestību”.
Ebr. nefeš. Sk. ”dvēsele” skaidrojošajā vārdnīcā.
Burt. ”viņa asinis būs uz viņa galvas”.
890 m. Sk. pielikumu B14.
Vai ”aizsprosts”.
T.i., Nāves jūru.
Burt. ”bijās”.
Noz. ”priekšādu pakalns”.
Burt. ”mums”.
Noz. ”velšana; novelšana”.
Burt. ”Nē, bet es”.
Sk. ”iznīcināt, veltīt bez nosacījumiem” skaidrojošajā vārdnīcā.
Vai, iesp., ”lika ļaudīm izteikt šādu lāstu”.
Noz. ”akmeņlauztuves”.
Burt. ”ļaužu sirds izkusa un kļuva kā ūdens”.
T.i., austrumu pusē.
Vēlāk saukta par Babiloniju.
2,3 kg. Sk. pielikumu B14.
570 g.
Noz. ”posts”.
Vai ”kopības”.
T.i., Vidusjūras.
T.i., austrumu pusē.
Ebr. nefeš. Sk. ”dvēsele” skaidrojošajā vārdnīcā.
Vai ”Taisnīgo grāmatā”.
Burt. ”neasināja mēli”.
Vai ”ikvienu dvēseli”. Sk. ”dvēsele” skaidrojošajā vārdnīcā.
Acīmredzot apvidus Jūdas kalnos.
Vai ”Aravā”.
Vai ”vādī”. Sk. ”vādī” skaidrojošajā vārdnīcā.
Vai ”vādī”.
T.i., Ģenecaretes ezera jeb Galilejas jūras.
T.i., Nāves jūrai.
Vai ”no Šīhoras”.
Vai ”zīlnieks”.
T.i., Ģenecaretes ezera jeb Galilejas jūras.
T.i., austrumu pusē.
T.i., Nāves jūras.
Ebr. aqrabbīm.
Vai ”vādī”. Sk. ”vādī” skaidrojošajā vārdnīcā.
T.i., Lielās jūras jeb Vidusjūras.
T.i., Vidusjūras.
Sk. 4Mz 13:22, zemsv. piez.
Burt. ”svētību”.
Vai ”Negevā”, t.i., sausajā apvidū uz dienvidiem no Jūdas kalniem.
Noz. ”ūdenstilpes”.
Vai, iesp., ”Gedēra un tās aploki”.
Vai ”Lahmāma”.
Vai ”vādī”. Sk. ”vādī” skaidrojošajā vārdnīcā.
Burt. ”mūsu brāļiem”.
T.i., austrumu pusē.
Burt. ”dzelzs kaujas rati”.
Sk. ”saiešanas telts” skaidrojošajā vārdnīcā.
T.i., Nāves jūras.
Acīmredzot domāta teritorija, kas piederēja nevis Jūdas ciltij, bet kāda Jūdas pēcnācēja dzimtai.
Burt. ”sapulces”.
T.i., austrumu pusē.
T.i., austrumu pusē.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
”Varenais Dievs”. Burt. ”dievu Dievs”.
Vai ”bīties”.
Spriežot pēc konteksta, altāris acīmredzot tika nosaukts par Liecību.
T.i., Vidusjūrai.
Burt. ”ar visu savu sirdi un ar visu savu dvēseli”.
T.i., Eifratas.
T.i., austrumu pusē.
Vai ”izmisumu”.
Vai ”nevainojami”.
T.i., Eifratas.
Vai ”prasa pielūgt vienīgi viņu”.