NEHEMIJAS GRĀMATA

1 Šie ir Nehemijas*,+ Hahaljas dēla, vārdi. Divdesmitā gada* kislēva* mēnesī, kad es biju Sūzu pilī*,+ 2 no Jūdas zemes ieradās mans brālis Hānānijs+ kopā ar citiem vīriem, un es viņus izvaicāju par jūdiem, kas bija atgriezušies no gūsta,+ un par Jeruzālemi. 3 Viņi atbildēja: ”Tie, kas ir pārradušies no gūsta un dzīvo tajā provincē, ir nonākuši lielā postā un negodā.+ Jeruzālemes mūri guļ drupās,+ un pilsētas vārti ir nodedzināti.”+

4 To izdzirdējis, es apsēdos un dienām ilgi raudāju un sēroju, gavēju+ un lūdzos debesu Dievu. 5 Es teicu: ”Jehova, debesu Dievs, tu esi dižens Dievs, kas iedveš bijību, tu pildi savu līgumu un uzticīgi mīli tos, kas tevi mīl un ievēro tavus likumus!+ 6 Lūdzu, lai tavas acis ir atvērtas, lai tavas ausis ieklausās tava kalpa lūgšanā! Sadzirdi, kā es dienu un nakti lūdzu+ par taviem kalpiem izraēliešiem, atzīdamies grēkos, ko mēs, izraēlieši, esam izdarījuši pret tevi! Mēs esam grēkojuši, arī es un mana tēva dzimta.+ 7 Mēs esam smagi noziegušies pret tevi+ un neesam pildījuši likumus, norādījumus un priekšrakstus, ko tu devi savam kalpam Mozum.+

8 Lūdzu, atceries, ko tu teici savam kalpam Mozum: ”Ja būsiet neuzticīgi, es jūs izkaisīšu tautu starpā.+ 9 Bet, ja jūs atgriezīsieties pie manis, ievērosiet manus likumus un tiem paklausīsiet, — pat ja jūs būtu aizdzīti līdz pašai debesu malai, es jūs sapulcināšu+ un atvedīšu atpakaļ uz vietu, ko es esmu izraudzījies, lai tur mājotu mans vārds.”+ 10 Tie taču ir tavi kalpi, tava tauta, ko tu esi atbrīvojis ar savu lielo spēku un vareno roku!+ 11 Jehova, uzklausi sava kalpa lūgšanu, uzklausi jel, kā tevi lūdz tavi kalpi, kam ir prieks bīties tavu vārdu! Lūdzu, palīdzi man, lai man šodien viss labi izdotos un lai ķēniņš būtu pret mani labvēlīgs!”+

Tajā laikā es biju ķēniņa dzērienu devējs.+

2 Ķēniņa Artakserksa+ divdesmitajā valdīšanas gadā,+ nīsāna* mēnesī, kad viņam priekšā tika celts vīns, es, kā parasti, paņēmu vīnu un pasniedzu to ķēniņam.+ Nekad agrāk ķēniņš mani nebija redzējis sadrūmušu, 2 tāpēc viņš man jautāja: ”Kāpēc tu izskaties tik drūms? Tu taču neesi slims! Laikam kaut kas nospiež tavu sirdi.” Tad es ļoti nobijos.

3 Es viņam teicu: ”Lai ķēniņš dzīvo mūžīgi! Kā lai es nebūtu sadrūmis, ja pilsēta, kur ir apglabāti mani tēvi, guļ drupās un tās vārti ir nodedzināti?”+ 4 Ķēniņš prasīja: ”Ko tu vēlies?” Es lūgšanā vērsos pie debesu Dieva+ 5 un tad atbildēju: ”Ja tev, ķēniņ, labpatīk un ja tavs kalps ir iemantojis tavu labvēlību, sūti mani uz Jūdas zemi, uz pilsētu, kur ir apglabāti mani tēvi, lai varu to atjaunot.”+ 6 Ķēniņš, kuram tobrīd blakus sēdēja ķēniņiene, vaicāja: ”Cik ilgi tu būsi prom, un kad tu atgriezīsies?” Tā kā ķēniņš bija ar mieru mani sūtīt,+ es viņam minēju noteiktu laiku.+

7 Es viņam lūdzu: ”Ja vien tev, ķēniņ, labpatīk, dod man līdzi vēstules Aizeifratas+ pārvaldniekiem, lai es varētu droši nokļūt Jūdas zemē, 8 kā arī vēstuli ķēniņa mežzinim* Asafam, lai viņš man piešķirtu kokmateriālus tā cietokšņa+ vārtiem, kurš atrodas pie tempļa, pilsētas mūriem+ un namam, kur es dzīvošu.” Un ķēniņš man iedeva vēstules,+ jo mans labais Dievs bija ar mani.+

9 Ieradies pie Aizeifratas pārvaldniekiem, es tiem nodevu ķēniņa vēstules. Viņš bija atsūtījis man līdzi arī karaspēka virsniekus un jātniekus. 10 Kad horonietis Sanballats+ un amoniešu+ ierēdnis Tobija+ uzzināja, ka kāds ir ieradies palīdzēt izraēliešiem, viņi bija ļoti neapmierināti.

11 Galu galā es nonācu Jeruzālemē. Kad biju tur pavadījis trīs dienas, 12 es naktī piecēlos un paņēmu līdzi dažus vīrus. Bet es nevienam nebiju stāstījis, ko, sava Dieva mudināts, biju nodomājis darīt Jeruzālemes labā. Es vienīgais pārvietojos jāšus, bet pārējie gāja kājām. 13 Tā es tonakt devos ārā pa Ielejas vārtiem+ un, pētīdams sagrautos Jeruzālemes mūrus un nodedzinātos vārtus,+ aizjāju Lielās Čūskas avota* virzienā līdz Pelnu vārtiem*.+ 14 Tad es aizjāju līdz Avota vārtiem+ un Ķēniņa dīķim, taču tālāk jāšus vairs nevarēja tikt uz priekšu. 15 Es turpināju ceļu pa ieleju+ un pārbaudīju mūri, bet pēc tam devos atpakaļ un atgriezos pa Ielejas vārtiem.

16 Bet priekšniekiem+ nebija ne jausmas, kurp es biju devies un ko biju darījis, jo es jūdiem vēl neko nebiju stāstījis — ne viņu priesteriem, ne augstmaņiem, ne priekšniekiem, nedz arī pārējiem, kam būtu jāveic darbi. 17 Visbeidzot es viņiem sacīju: ”Jūs paši redzat, kādā postā mēs esam! Jeruzāleme guļ drupās, un tās vārti ir nodedzināti. Atjaunosim Jeruzālemes mūrus, lai mums vairs nebūtu jākaunas!” 18 Es viņiem pastāstīju, kā mans Dievs mani bija atbalstījis+ un ko man bija teicis ķēniņš.+ Tad viņi sacīja: ”Ķersimies klāt un būvēsim!” Un viņi sāka sparīgi gatavoties šim labajam darbam.+

19 Kad horonietis Sanballats, amoniešu+ ierēdnis Tobija+ un arābs+ Gešems to padzirdēja, viņi mūs izsmēja+ un nicīgi jautāja: ”Ko jūs darāt? Vai gribat sacelties pret ķēniņu?”+ 20 Taču es atbildēju: ”Debesu Dievs mūsu darbam liks sekmēties,+ un mēs, viņa kalpi, ķersimies klāt un būvēsim, bet jums gar Jeruzālemi nav nekādas daļas — ne jums te ir kādas tiesības, ne jums ir saknes šajā pilsētā*!”+

3 Augstais priesteris Eljāšībs+ un viņa brāļi, priesteri, uzcēla Aitu vārtus,+ tos iesvētīja+ un ielika vārtu vērtnes. Viņi uzbūvēja un iesvētīja mūra daļu līdz Meas tornim+ un tālāk līdz pat Hananēla tornim.+ 2 Viņiem blakus būvēja Jērikas vīri,+ bet aiz tiem — Zakūrs, Imrija dēls.

3 Hasenājas dēli uzcēla Zivju vārtus,+ iebūvēja vārtu rāmjus,+ ielika vērtnes un ierīkoja bultas un aizšaujamos. 4 Viņiem blakus mūri laboja Merēmots,+ Hakoca dēla Ūrijas dēls, aiz viņa — Mešullāms,+ Mešezabēla dēla Berehjas dēls, bet tālāk — Cadoks, Baānas dēls. 5 Blakus viņiem mūri laboja tekojieši,+ bet viņu dižciltīgie uzskatīja zem sava goda kopā ar citiem savu priekšnieku uzraudzībā liekt muguru darbā.

6 Jojada, Pāseaha dēls, un Mešullāms, Besodjas dēls, laboja Vecpilsētas vārtus,+ iebūvēja vārtu rāmjus, ielika vērtnes un ierīkoja bultas un aizšaujamos. 7 Viņiem blakus mūri laboja gibeonietis+ Melatja un mēronotietis Jādons, Gibeonas un Micpas+ vīri, kas bija padoti Aizeifratas+ pārvaldniekam. 8 Aiz viņiem laboja zeltkalis Uziēls, Harhajas dēls, bet blakus viņam — ziežu gatavotājs Hananja, un viņi izbruģēja Jeruzālemi līdz Platajam mūrim.+ 9 Tālāk mūri laboja Refāja, Hūra dēls, kas bija priekšnieks pusei Jeruzālemes novada. 10 Blakus viņam pretī savai mājai mūri laboja Jedāja, Harūmafa dēls, bet aiz viņa — Hatūšs, Hašabnejas dēls.

11 Malkija, Hārima dēls,+ un Hašūbs, Pahat-Moāba dēls,+ laboja citu mūra daļu, kā arī Cepļu torni.+ 12 Viņiem blakus kopā ar savām meitām mūri laboja Šallūms, Hallohēša dēls, kas bija priekšnieks otrai pusei Jeruzālemes novada.

13 Hānūns un Zānoahas+ iedzīvotāji atjaunoja Ielejas vārtus;+ viņi tos uzcēla, ielika vērtnes un ierīkoja bultas un aizšaujamos. Viņi arī izlaboja mūri tūkstoš olekšu* garā posmā līdz Pelnu vārtiem.+ 14 Bēt-Keremas+ novada priekšnieks Malkija, Rehaba dēls, atjaunoja Pelnu vārtus; viņš tos uzcēla, ielika vērtnes un ierīkoja bultas un aizšaujamos.

15 Micpas+ novada priekšnieks Šallūns, Kol-Hozes dēls, laboja Avota vārtus.+ Viņš uzcēla un apjuma vārtus, ielika vērtnes un ierīkoja bultas un aizšaujamos, un viņš izlaboja Šelaha* dīķa mūri+ pie ķēniņa dārza+ līdz pat kāpnēm+ uz Dāvida pilsētu.+

16 Aiz viņa Nehemija, Azbūka dēls, kas bija priekšnieks pusei Bēt-Cūras+ novada, laboja mūri no vietas iepretī Dāvida kapiem+ līdz mākslīgajam dīķim+ un tālāk līdz Karavīru namam.

17 Blakus viņam mūri laboja levīti: Rehūms, Bānija dēls, aiz viņa Hašabja, kas bija priekšnieks pusei Keīlas+ novada un pārstāvēja savu novadu, 18 un tālāk viņu ciltsbrāļi, kurus vadīja Bavajs, Hēnādāda dēls, kas bija priekšnieks otrai pusei Keīlas novada.

19 Mūra daļu pie balsta pīlāra+ pretī uzejai uz ieroču noliktavu laboja Micpas priekšnieks Ēzers, Ješuas dēls.+

20 Aiz viņa ar degsmi strādāja Baruhs, Zabaja+ dēls, kas laboja mūra daļu no balsta pīlāra līdz augstā priestera Eljāšība+ nama durvīm.

21 Aiz viņa Merēmots,+ Hakoca dēla Ūrijas dēls, laboja mūri no Eljāšība nama durvīm līdz nama galam.

22 Aiz viņa laboja priesteri, vīri no Jordānas līdzenuma*.+ 23 Blakus viņiem pretī savai mājai mūri laboja Benjamīns un Hašūbs. Aiz viņiem Azarja, Ananjas dēla Maasējas dēls, laboja mūri pie savas mājas. 24 Aiz viņa Binnūjs, Hēnādāda dēls, laboja mūra daļu no Azarjas nama līdz balsta pīlāram+ un tālāk līdz stūrim.

25 Aiz viņa Pālāls, Ūzaja dēls, laboja mūri pretī balsta pīlāram un augšējam tornim, kas slejas pār ķēniņa pili+ pie sardzes pagalma,+ bet aiz viņa laboja Pedāja, Paroša dēls.+

26 Tempļa kalpotāji,*+ kas dzīvoja Ofelā,+ laboja mūri līdz Ūdens vārtiem*+ austrumos un līdz izvirzītajam tornim.

27 Aiz viņiem tekojieši+ laboja mūra daļu pie lielā izvirzītā torņa un tālāk līdz Ofela mūrim.

28 Priesteri laboja aiz Zirgu vārtiem,+ katrs pretī savai mājai.

29 Aiz viņiem pretī savai mājai mūri laboja Cadoks,+ Immēra dēls, un aiz viņa — Austrumu vārtu sargs+ Šemaja, Šehanjas dēls.

30 Aiz viņa mūri laboja Hananja, Šelemjas dēls, un Hānūns, Cālāfa sestais dēls.

Aiz viņiem Mešullāms,+ Berehjas dēls, laboja mūri pretī savam mājoklim.

31 Aiz viņa zeltkalis Malkija laboja mūri līdz tempļa kalpotāju+ un tirgoņu namam pie Sapulcēšanas vārtiem un līdz stūra augšistabai.

32 Bet starp stūra augšistabu un Aitu vārtiem+ mūri laboja zeltkaļi un tirgotāji.

4 Kad Sanballats+ uzzināja, ka mēs atjaunojam mūri, viņš sadusmojās un, aizsvilies niknumā, ņirgājās par jūdiem. 2 Savu biedru un Samarijas karavīru klātbūtnē viņš zobojās: ”Ko šie nožēlojamie jūdi dara? Vai tiešām viņi iedomājas, ka viņiem tas būs pa spēkam? Vai viņi nesīs savus upurus? Vai pabeigs darbu vienā dienā? Vai viņi iedvesīs jaunu dzīvību nokvēpušiem akmeņiem, kas izvilkti no gruvešu kaudzes?”+

3 Amonietis+ Tobija,+ stāvēdams blakus, piebalsoja: ”Lai jau šie būvē! Atliks lapsai uzkāpt uz viņu akmens mūra, un tas sagāzīsies!”

4 Sadzirdi, mūsu Dievs, kā mūs nievā!+ Liec, lai viņu zaimi nāk pār viņu pašu galvām,+ lai viņi kļūst par laupījumu, par gūstekņiem svešā zemē! 5 Nepiedod viņu noziegumus un neizdzēs viņu grēkus,+ jo viņi ir apvainojuši mūra cēlējus.

6 Bet mēs turpinājām būvēt. Viss mūris jau bija savienots un uzcelts līdz pusei, un ļaudis ielika darbā visu sirdi.

7 Uzzinājuši, ka Jeruzālemes mūri tiek sekmīgi atjaunoti un robi tiek aizmūrēti, Sanballats un Tobija,+ kā arī arābi,+ amonieši un ašdodieši+ pārskaitās 8 un slepus nosprieda uzbrukt Jeruzālemei un radīt tajā nemierus. 9 Bet mēs lūdzām savu Dievu un izlikām sargus, lai tie stāvētu sardzē dienu un nakti.

10 Taču Jūdas ļaudis runāja: ”Strādniekiem sāk pietrūkt spēka, bet gruvešu vēl ir daudz. Mēs šo mūri nekad nepabeigsim!”

11 Savukārt mūsu ienaidnieki lielījās: ”Ne viņi zinās, ne manīs, kā mēs iekļūsim pie viņiem, nogalināsim viņus pašus un apturēsim darbu!”

12 Kad jūdi, kas dzīvoja netālu no mūsu ienaidniekiem, ieradās pilsētā, tie mums atkal un atkal teica: ”Viņi mums uzbruks no visām pusēm!”

13 Tad es aiz mūra zemākajās un atklātākajās vietās nostādīju vīrus. Es tos izvietoju pa dzimtām, bruņotus ar zobeniem, šķēpiem un lokiem. 14 Kad es redzēju ļaužu bailes, es sacīju augstmaņiem,+ priekšniekiem un pārējai tautai: ”Nebaidieties no viņiem!+ Atcerieties, ka Jehova ir dižens un bijības cienīgs,+ un cīnieties par saviem brāļiem, dēliem, meitām, sievām un mājām!”

15 Kad ienaidnieki dzirdēja, ka mums viss ir kļuvis zināms un Dievs ir izjaucis viņu nodomus, mēs atgriezāmies pie darba. 16 Kopš tās dienas puse manu vīru strādāja,+ bet otra puse, tērpušies bruņukreklos, stāvēja ar šķēpiem, vairogiem un lokiem rokā, un vadoņi+ atbalstīja visus jūdus, 17 kas būvēja mūri. Nastu nesēji darīja savu darbu ar vienu roku, otrā turēdami ieroci. 18 Ikviens mūra cēlējs strādāja ar zobenu pie sāniem, un man līdzās stāvēja vīrs, kas bija gatavs pūst trauksmi.+

19 Es teicu augstmaņiem, priekšniekiem un pārējai tautai: ”Darbs ir liels un apjomīgs, un mēs uz mūra atrodamies tālu cits no cita. 20 Tāpēc, tiklīdz izdzirdēsiet trauksmes signālu, pulcējieties pie mums. Mūsu Dievs cīnīsies par mums!”+

21 Tā mēs strādājām, kamēr puse vīru no rītausmas līdz vakaram, kad parādās zvaigznes, stāvēja ar šķēpiem rokā. 22 Es arī pavēlēju ļaudīm: ”Lai visi vīri kopā ar saviem kalpiem nakšņo Jeruzālemē — naktī lai viņi mūs sargā, bet pa dienu strādā.” 23 Ne es, ne mani brāļi, ne kalpi,+ ne sardzes vīri, kas mani pavadīja, pat nepārvilkām drēbes, un ikviens no mums labajā rokā turēja ieroci.

5 Tad ļaudis, vīri un sievas, sāka skaļi paust sašutumu par saviem tautiešiem jūdiem.+ 2 Vieni teica: ”Mums ir daudz dēlu un meitu! Mums vajag labību, lai mums būtu, ko ēst, un mēs varētu izdzīvot.” 3 Citi sacīja: ”Lai bada laikā dabūtu labību, mums ir jāieķīlā savi lauki, vīna dārzi un mājas.” 4 Vēl citi sūdzējās: ”Lai samaksātu ķēniņam nodevas, mums nācās aizņemties naudu pret saviem laukiem un vīna dārziem.+ 5 Mēs esam tādi paši kā mūsu tautieši, un mūsu bērni nav sliktāki par viņējiem, taču mēs esam spiesti padarīt savus dēlus un meitas par vergiem. Dažas no mūsu meitām jau ir nonākušas verdzībā,+ bet mēs esam bezspēcīgi, jo mūsu lauki un vīna dārzi pieder citiem.”

6 Kad es dzirdēju viņu sūdzības, es ļoti sadusmojos. 7 Visu rūpīgi pārdomājis, es augstmaņiem un priekšniekiem pārmetu: ”Jūs prasāt procentus no saviem tautas brāļiem!”+

Pēc tam es sasaucu lielu sapulci 8 un teicu šiem vīriem: ”Cik ir bijis mūsu spēkos, mēs esam izpirkuši savus brāļus jūdus, kas bija pārdoti citām tautām, bet tagad jūs paši pārdodat savus brāļus+ un gribat, lai mēs arī viņus izpērkam?” Viņi klusēja, jo viņiem nebija, ko teikt. 9 Tad es sacīju: ”Jūs rīkojaties nepareizi! Vai jums nebija jādzīvo bijībā pret mūsu Dievu,+ lai citas tautas, mūsu ienaidnieki, mūs nevarētu nievāt? 10 Gan es pats, gan mani brāļi un kalpi esam aizdevuši trūcīgajiem naudu un labību. Taču aizdošana pret procentiem ir jāizbeidz!+ 11 Lūdzu, šodien pat atdodiet viņiem tīrumus,+ vīna dārzus, olīvu birzis un mājas. Arī tos procentus* no naudas, labības, jaunā vīna un eļļas, ko jūs no viņiem prasījāt, atdodiet atpakaļ.”

12 Viņi atbildēja: ”Mēs to visu atdosim un neko no viņiem neprasīsim. Mēs darīsim tieši tā, kā tu saki!” Tad es ataicināju priesterus un liku šiem vīriem apzvērēt, ka viņi pildīs solīto. 13 Es izpurināju savu drēbju ieloku un teicu: ”Tāpat lai Dievs izpurina no viņa mājām un īpašumiem ikvienu, kas neturēs šo solījumu! Lai viņš tā tiek izpurināts un atstāts tukšā!” Visi sapulcētie ļaudis sacīja: ”Āmen!”* un slavēja Jehovu, un viņi darīja, kā bija solījuši.

14 Turklāt kopš tās dienas, kad ķēniņš Artakserkss mani iecēla par Jūdas zemes pārvaldnieku,+ no viņa+ divdesmitā+ līdz trīsdesmit otrajam valdīšanas gadam,+ proti, divpadsmit gadus, ne es, ne mani brāļi neēdām pārtiku, kas pienākas pārvaldniekam.+ 15 Turpretī iepriekšējie pārvaldnieki bija bijuši ļaudīm par slogu un bija ņēmuši no tiem maizei un vīnam četrdesmit sudraba šekeļus* dienā. Arī viņu kalpi bija apspieduši ļaudis, bet es to nedarīju,+ jo bijos Dievu.+

16 Pie tam es pats piedalījos mūra celšanā, un arī visi mani kalpi tur strādāja, kaut gan nevienu zemes gabalu mēs neesam iegādājušies.+ 17 Pie mana galda ēda jūdi un viņu priekšnieki, simt piecdesmit vīri, kā arī cittautieši, kas mūs apmeklēja. 18 Ik dienas par maniem līdzekļiem* tika sagatavots viens vērsis, sešas izmeklētas aitas un putni, bet reizi desmit dienās lielā daudzumā tika pasniegti visdažādākie vīni. Tomēr es neprasīju pārtiku, kas pienākas pārvaldniekam, jo ļaudis jau tāpat nospieda smaga kalpība. 19 Atceries mani un svētī,* mans Dievs, par visu, ko esmu darījis šīs tautas labā!+

6 Kad Sanballats, Tobija,+ arābs+ Gešems un pārējie mūsu ienaidnieki uzzināja, ka es esmu atjaunojis mūri+ un tajā vairs nav palikuši robi (kaut gan vārtu vērtnes tobrīd vēl nebija ieliktas),+ 2 Sanballats un Gešems man atsūtīja ziņu: ”Nāc, satiksimies kādā ciemā Ono+ līdzenumā!” Bet viņiem pret mani bija ļauni nodomi, 3 tāpēc es nosūtīju pie viņiem ziņnešus un liku pateikt: ”Es esmu aizņemts svarīgā darbā un nekur nevaru iet. Ja es dotos pie jums, darbs apstātos.” 4 Četras reizes viņi man sūtīja šādu uzaicinājumu, un ikreiz es atbildēju vienu un to pašu.

5 Tad Sanballats piekto reizi sūtīja pie manis savu kalpu ar tādu pašu ziņu, un kalps man atnesa neaizzīmogotu vēstuli, 6 kurā bija rakstīts: ”Apkārtējās tautās klīst runas un arī Gešems+ tā saka, ka tu un jūdi esot nodomājuši sacelties+ un tieši tādēļ tu būvējot mūri. Runā arī, ka tu gribot kļūt par viņu ķēniņu. 7 Tu pat esot iecēlis praviešus, lai tie pa visu Jeruzālemi izsludinātu, ka tu esot Jūdas ķēniņš. Tagad tas viss tiks paziņots ķēniņam, tāpēc nāc, apspriedīsimies!”

8 Taču es viņam aizsūtīju šādu atbildi: ”Nekas tamlīdzīgs nav noticis. Tu pats to esi izgudrojis!” 9 Īstenībā viņi centās mūs iebiedēt, domādami, ka mums nolaidīsies rokas un darbs paliks nepabeigts.+ Bet tagad, Dievs, stiprini manas rokas!+

10 Es devos pie Šemajas, Mehētabēla dēla Delājas dēla, kas bija ieslēdzies savā namā. Viņš sacīja: ”Norunāsim tikties Dieva namā. Ieiesim templī un aizslēgsim tempļa durvis, jo viņi grasās nākt un tevi nogalināt — naktī viņi atnāks un tevi nonāvēs!” 11 Bet es atteicu: ”Vai tāds vīrs kā es lai bēgtu? Un vai tāds kā es var iet iekšā templī un palikt dzīvs?+ Nē, es tur neiešu!” 12 Es sapratu, ka viņš to nesaka Dieva uzdevumā, bet Tobija un Sanballats+ ir viņu uzpirkuši, lai viņš izteiktu par mani šādu pravietojumu. 13 Viņš bija nolīgts, lai mani iebiedētu un pamudinātu grēkot, jo tad tie varētu graut manu labo slavu un mani nosodīt.

14 Neaizmirsti, mans Dievs, ko ir darījuši Tobija+ un Sanballats, kā arī praviete Noadja un pārējie pravieši, kas centās mani iebiedēt!

15 Elūla* mēneša divdesmit piektajā dienā mūris tika pabeigts — tas tika atjaunots piecdesmit divās dienās.

16 Kad visi mūsu ienaidnieki un apkārtējās tautas to uzzināja, viņi jutās ļoti pazemoti*+ un saprata, ka šis darbs ir paveikts ar mūsu Dieva palīdzību. 17 Tajā laikā Jūdas augstmaņi+ sūtīja Tobijam daudz vēstuļu, un Tobija viņiem atbildēja. 18 Daudzi Jūdā zvērēja viņam uzticību, tāpēc ka viņš bija Šehanjas, Āraha dēla,+ znots un viņa dēls Johānāns bija apprecējis Berehjas dēla Mešullāma+ meitu. 19 Tie allaž man viņu slavēja un pēc tam atstāstīja viņam, ko es esmu teicis. Bet Tobija rakstīja vēstules, lai mani iebiedētu.+

7 Kad mūris bija atjaunots+ un es biju ielicis vārtu vērtnes,+ vārtu sargiem,+ dziedātājiem+ un levītiem+ tika uzdots veikt savus pienākumus. 2 Tad es Jeruzālemē par galveno iecēlu savu brāli Hānāniju+ līdz ar cietokšņa+ priekšnieku Hananju, jo tas bija ļoti uzticams vīrs, kas bijās Dievu+ vairāk nekā daudzi citi. 3 Es viņiem teicu: ”Lai Jeruzālemes vārtus ver vaļā tikai tad, kad diena jau iesilusi, un lai vārtu sargi aizver un aizbultē vārtus vēl pirms sardzes laika beigām. Par sargiem norīkojiet Jeruzālemes iedzīvotājus — lai viņi stāv sardzē savos posteņos un pretī savām mājām.” 4 Pilsēta bija liela un plaša, bet cilvēku tajā bija maz,+ un mājas vēl nebija atjaunotas.

5 Tad mans Dievs mani pamudināja sapulcināt augstmaņus, priekšniekus un pārējos ļaudis, lai izveidotu viņu radurakstus,+ un es atradu radurakstu grāmatu, kurā bija ierakstīti tie, kas pirmie bija atgriezušies no gūsta. Tur bija rakstīts:

6 ”Šie ir provinces iedzīvotāji, kuri atgriezās no gūsta, — tie, kurus Babilonas* ķēniņš Nebukadnecars+ bija aizvedis gūstā+ un kuri atgriezās Jeruzālemē un Jūdas zemē, katrs savā pilsētā.+ 7 Viņi atgriezās kopā ar Zerubābelu,+ Ješuu,+ Nehemiju, Azarju, Raamju, Nahamāniju, Mordohaju, Bilšānu, Misperetu, Bigvaju, Nehūmu un Baānu.

Izraēla vīru skaits bija šāds:+ 8 Paroša pēcnācēji — 2172; 9 Šefatjas pēcnācēji — 372; 10 Āraha pēcnācēji+ — 652; 11 Pahat-Moāba pēcnācēji+ no Ješuas un Joāba dzimtām+ — 2818; 12 Elama pēcnācēji+ — 1254; 13 Zatū pēcnācēji — 845; 14 Zakaja pēcnācēji — 760; 15 Binnūja pēcnācēji — 648; 16 Bēbaja pēcnācēji — 628; 17 Azgāda pēcnācēji — 2322; 18 Adonikāma pēcnācēji — 667; 19 Bigvaja pēcnācēji — 2067; 20 Ādīna pēcnācēji — 655; 21 Ātēra pēcnācēji no Hiskijas dzimtas — 98; 22 Hāšuma pēcnācēji — 328; 23 Bēcaja pēcnācēji — 324; 24 Hārīfa pēcnācēji — 112; 25 Gibeonas vīri+ — 95; 26 Betlēmes un Netofas vīri — 188; 27 Anātotas+ vīri — 128; 28 Bēt-Azmāvetas vīri — 42; 29 Kirjat-Jeārīmas,+ Kefīras un Beērotas+ vīri — 743; 30 Rāmas un Gebas+ vīri — 621; 31 Mihmāsas+ vīri — 122; 32 Bēteles+ un Ajas+ vīri — 123; 33 citas Nebo vīri — 52; 34 cita Elama pēcnācēji — 1254; 35 Hārima pēcnācēji — 320; 36 Jērikas vīri — 345; 37 Lodas, Hadīdas un Ono+ vīri — 721; 38 Senājas pēcnācēji — 3930.

39 Priesteri:+ Jedajas pēcnācēji no Ješuas dzimtas — 973; 40 Immēra pēcnācēji — 1052; 41 Pašhūra pēcnācēji+ — 1247; 42 Hārima+ pēcnācēji — 1017.

43 Levīti:+ Ješuas pēcnācēji no Kadmiēla dzimtas+ (tie bija no Hodevas pēcnācējiem) — 74; 44 dziedātāji,+ Asafa+ pēcnācēji, — 148; 45 vārtu sargi,+ Šallūma pēcnācēji, Ātēra pēcnācēji, Talmona pēcnācēji, Akūba+ pēcnācēji, Hatītas pēcnācēji un Šobaja pēcnācēji, — 138.

46 Tempļa kalpotāji:+ Cīhas pēcnācēji, Hasūfas pēcnācēji, Tabaota pēcnācēji, 47 Kērosa pēcnācēji, Sias pēcnācēji, Pādona pēcnācēji, 48 Lebānas pēcnācēji, Hāgābas pēcnācēji, Šalmaja pēcnācēji, 49 Hānāna pēcnācēji, Gidēla pēcnācēji, Gahara pēcnācēji, 50 Reājas pēcnācēji, Recīna pēcnācēji, Nekodas pēcnācēji, 51 Gazāma pēcnācēji, Uzas pēcnācēji, Pāseaha pēcnācēji, 52 Bēsaja pēcnācēji, meuniešu pēcnācēji, Nefūsīma pēcnācēji, 53 Bakbūka pēcnācēji, Hakūfas pēcnācēji, Harhūra pēcnācēji, 54 Baclīta pēcnācēji, Mehīdas pēcnācēji, Haršas pēcnācēji, 55 Barkosa pēcnācēji, Siseras pēcnācēji, Temaha pēcnācēji, 56 Neciaha pēcnācēji, Hatīfas pēcnācēji.

57 Sālamana kalpu pēcnācēji:+ Sotaja pēcnācēji, Sofereta pēcnācēji, Perīdas pēcnācēji, 58 Jaalas pēcnācēji, Darkona pēcnācēji, Gidēla pēcnācēji, 59 Šefatjas pēcnācēji, Hatīla pēcnācēji, Poheret-Hacebaīma pēcnācēji, Amona pēcnācēji. 60 Tempļa kalpotāji+ un Sālamana kalpu pēcnācēji kopā bija 392.

61 Šie ir tie, kas atnāca no Tēl-Melahas, Tēl-Haršas, Kerubas, Adonas un Immēras, bet nespēja pierādīt savu izcelsmi — proti, ka viņu dzimta pieder pie Izraēla:+ 62 Delājas pēcnācēji, Tobijas pēcnācēji, Nekodas pēcnācēji — 642. 63 No priesteriem: Habajas pēcnācēji, Hakoca+ pēcnācēji un Barzillaja pēcnācēji (tā Barzillaja, kurš bija apprecējis gileādieša Barzillaja+ meitu un pieņēmis sava sievastēva vārdu). 64 Viņi meklēja ierakstus radurakstos, lai pierādītu savu izcelsmi, bet neatrada, tāpēc viņi tika atzīti par nepiemērotiem priestera amatam*.+ 65 Pārvaldnieks*+ viņiem neļāva ēst neko no tā, kas ir īpaši svēts,+ kamēr kāds priesteris nebūs izvaicājis Dievu ar urīma un tumīma* palīdzību.+

66 Viss viņu pulks bija 42 360 cilvēku.+ 67 Kopā ar viņiem bija atnākuši 7337 kalpi un kalpones,+ kā arī 245 dziedātāji un dziedātājas.+ 68 Viņiem bija 736 zirgi, 245 mūļi, 69 435 kamieļi un 6720 ēzeļi.

70 Daļa no dzimtu galvām deva ziedojumus veicamajam darbam.+ Pārvaldnieks nodeva mantnīcā 1000 zelta drahmu*, 50 bļodu un 530 priesteru kreklu.+ 71 Citi dzimtu galvas ziedoja 20 000 zelta drahmu* un 2200 sudraba minu*. 72 Bet pārējā tauta saziedoja 20 000 zelta drahmu, 2000 sudraba minu* un 67 priesteru kreklus.

73 Priesteri, levīti, vārtu sargi, dziedātāji,+ vienkāršie ļaudis, tempļa kalpotāji un visi pārējie izraēlieši apmetās savās pilsētās.+ Kad pienāca septītais mēnesis,+ izraēlieši jau dzīvoja savās pilsētās.”+

8 Ļaudis visi kā viens sapulcējās pilsētas laukumā pie Ūdens vārtiem+ un aicināja bauslības pārrakstītāju* Ezru+ atnest bauslības grāmatu, ko Jehova ar Mozus starpniecību+ bija devis Izraēlam.+ 2 Tā septītā mēneša pirmajā dienā+ priesteris Ezra atnesa bauslības grāmatu, lai to lasītu priekšā sanākušajiem ļaudīm+ — vīriešiem un sievietēm, kā arī bērniem, kas jau bija spējīgi klausīties un saprast. 3 No rītausmas līdz dienas vidum viņš pilsētas laukumā pie Ūdens vārtiem lasīja bauslības grāmatu,+ un vīrieši, sievietes un bērni, kas bija spējīgi saprast, uzmanīgi klausījās.+ 4 Bauslības pārrakstītājs Ezra stāvēja uz koka paaugstinājuma, kas bija izveidots šim gadījumam, un pa labi no viņa stāvēja Matitja, Šema, Anāja, Ūrija, Hilkija un Maasēja, bet pa kreisi — Pedāja, Mišaēls, Malkija,+ Hāšums, Hašbadāna, Zaharja un Mešullāms.

5 Visi redzēja, kā Ezra atvēra grāmatu, jo viņš stāvēja augstāk par visiem pārējiem, un, kad viņš to atvēra, ļaudis piecēlās. 6 Tad Ezra slavēja Jehovu, diženo Dievu, un ļaudis, pacēluši rokas, atsaucās: ”Āmen! Āmen!”*,+ nometās ceļos un noliecās līdz zemei Jehovas priekšā. 7 Levīti Ješua, Bānijs, Šērēbja,+ Jamīns, Akūbs, Šabetajs, Hodija, Maasēja, Kelīta, Azarja, Jozābāds,+ Hānāns un Pelāja skaidroja ļaudīm bauslību,+ bet tie tikmēr stāvēja kājās. 8 Viņi balsī lasīja Dieva bauslības grāmatu un to rūpīgi izskaidroja, palīdzēdami uztvert jēgu, lai klausītāji lasīto saprastu.+

9 Pēc tam pārvaldnieks Nehemija, priesteris un bauslības pārrakstītājs Ezra+ un levīti, kas mācīja tautu, teica ļaudīm: ”Šī diena ir svēta jūsu Dievam Jehovam.+ Nesērojiet un neraudiet!”, jo visa tauta raudāja, dzirdot bauslības vārdus. 10 Nehemija sacīja: ”Ejiet, ēdiet labākos ēdienus un dzeriet saldu vīnu, un dalieties+ ar tiem, kam nekā nav, jo šī diena ir svēta mūsu Kungam. Neskumstiet, jo prieks, ko dod Jehova, ir jūsu spēks*.” 11 Levīti mierināja ļaudis: ”Neraudiet, jo šī diena ir svēta, un nebēdājieties!” 12 Tad ļaudis aizgāja ēst un dzert, dalīties ar citiem un līksmot,+ jo bija sapratuši vārdus, kas viņiem bija paskaidroti.+

13 Otrā dienā visas tautas dzimtu galvas, kā arī priesteri un levīti sapulcējās ap bauslības pārrakstītāju Ezru, jo gribēja vēl dziļāk izprast bauslībā rakstīto. 14 Viņi noskaidroja, ka bauslībā, ko Jehova ir devis ar Mozus starpniecību, izraēliešiem ir pavēlēts septītā mēneša svētkos dzīvot būdiņās+ 15 un ka visās viņu pilsētās un Jeruzālemē ir jāpavēstī:+ ”Dodieties kalnos un atnesiet olīvkoku, priežu, miršu, palmu un citu koku zarus, lai celtu būdiņas, kā ir rakstīts!”

16 Tad ļaudis sanesa zarus, lai celtu būdiņas uz saviem jumtiem, savos pagalmos, Dieva nama pagalmos+ un pilsētas laukumos pie Ūdens vārtiem+ un Efraima vārtiem.+ 17 Visi, kas bija atgriezušies no gūsta, uzcēla būdiņas un tajās dzīvoja. Valdīja liela līksmība,+ jo tā šie svētki nebija svinēti kopš Jozuas,+ Nūna dēla, laikiem. 18 No pirmās dienas līdz pēdējai izraēliešiem ik dienas tika lasīta priekšā Dieva bauslības grāmata.+ Tā viņi svinēja svētkus septiņas dienas, bet astotajā sarīkoja svinīgu sapulci, kā bija noteikts.+

9 Tā paša mēneša divdesmit ceturtajā dienā izraēlieši sapulcējās kopā un gavēja, tērpušies maisa drānās un uzbēruši zemi uz galvas.+ 2 Tad īstie Izraēla pēcnācēji nošķīrās no visiem sveštautiešiem,+ piecēlās kājās un atzinās savos un savu tēvu grēkos.+ 3 Nostājušies savās vietās, viņi ceturtdaļu dienas* lasīja sava Dieva Jehovas bauslības grāmatu,+ bet otru ceturtdaļu dienas atzinās grēkos, mezdamies zemē sava Dieva Jehovas priekšā.

4 Ješua, Bānijs, Kadmiēls, Šebanja, Bunnijs, Šērēbja,+ Bānijs un Kenānijs stāvēja uz levītu paaugstinājuma+ un skaļā balsī lūdza savu Dievu Jehovu. 5 Pēc tam levīti Ješua, Kadmiēls, Bānijs, Hašabneja, Šērēbja, Hodija, Šebanja un Petahja aicināja: ”Celieties un slavējiet Jehovu, savu Dievu, no mūžības līdz mūžībai!”+ Viņi teica: ”Lai slavēts tavs diženais vārds, ko nevar vien beigt slavēt un cildināt!

6 Jehova, tu tāds esi viens vienīgs!+ Tu esi radījis debesis — debesu debesis un visus to pulkus —, zemi un visu uz tās, jūras un visu, kas tajās. Tu to visu uzturi dzīvu, un debesu pulki tev klanās. 7 Tu esi Jehova — Dievs, kas izraudzījās Ābramu,+ aizveda viņu no haldiešu Ūras+ un nosauca par Ābrahāmu.+ 8 Tu redzēji, ka viņš tev ir no sirds uzticīgs,+ tāpēc tu noslēdzi ar viņu līgumu, ka dosi viņam un viņa pēcnācējiem kanaāniešu, hetiešu, amoriešu, periziešu, jebūsiešu un girgasiešu zemi,+ un tu pildīji savus solījumus, jo tu esi taisnīgs.

9 Kad tu redzēji mūsu tēvu ciešanas Ēģiptē+ un dzirdēji viņu vaimanas pie Sarkanās jūras, 10 tu sūtīji zīmes un darīji brīnumus, lai sodītu faraonu, viņa kalpus un visu viņa tautu,+ jo tu zināji, kā tie savā pašpaļāvībā+ apspiež mūsu tēvus. Tu sagādāji slavu savam vārdam, un tas tiek daudzināts vēl šodien.+ 11 Tu pāršķēli jūru mūsu tēvu priekšā, un viņi to šķērsoja pa sausumu,+ bet viņu vajātājus tu iemeti dzelmē kā akmeni bangainos ūdeņos.+ 12 Dienā tu viņus vadīji ar mākoņu stabu, bet naktī — ar uguns stabu, lai apgaismotu viņiem ceļu.+ 13 Tu nokāpi uz Sīnāja kalna+ un runāji ar viņiem no debesīm,+ tu viņiem devi taisnīgus spriedumus, uzticamus likumus, labus norādījumus un baušļus.+ 14 Tu viņiem mācīji ievērot tavu svēto sabatu+ un ar sava kalpa Mozus starpniecību viņiem pasludināji baušļus, norādījumus un likumus. 15 Kad viņi bija izsalkuši, tu viņus paēdināji ar maizi no debesīm,+ kad viņiem slāpa, tu viņus padzirdīji ar ūdeni no klints.+ Tu viņiem liki iet un iegūt īpašumā zemi, ko biji zvērējis viņiem dot.

16 Bet mūsu tēvi kļuva pašpaļāvīgi,+ viņi stūrgalvīgi+ neklausīja taviem likumiem. 17 Viņi atteicās paklausīt,+ aizmirsa brīnumus, ko tu biji darījis viņu vidū, un savā stūrgalvībā iecēla sev vadoni, lai atgrieztos Ēģiptes verdzībā.+ Bet tu esi Dievs, kas labprāt piedod, tu esi līdzjūtīgs un žēlsirdīgs, pacietīgs* un bagāts uzticīgā mīlestībā+ — tu viņus nepameti.+ 18 Pat tad, kad viņi uztaisīja teļa tēlu un sacīja: ”Šis ir mūsu Dievs, kas mūs izveda no Ēģiptes!”,+ un izrādīja tev galēju necieņu, — 19 pat tad tu savā lielajā žēlsirdībā nepameti viņus tuksnesī.+ Mākoņu stabs no viņiem neatkāpās, rādīdams ceļu dienā, un uguns stabs nepārstāja viņiem apgaismot ceļu naktī.+ 20 Tu devi savu labo garu, lai viņus mācītu,+ neliedzi viņiem mannu,+ ar ūdeni veldzēji viņu slāpes.+ 21 Četrdesmit gadus tu viņiem gādāji pārtiku tuksnesī,+ un viņiem nekā netrūka. Viņu drēbes nenovalkājās+ un kājas nepietūka.

22 Tu piešķīri viņiem valstis un tautas, iedalīji viņiem zemes+ — tā viņi ieguva Hešbonas+ ķēniņa Sīhona zemi+ un Basanas ķēniņa Oga zemi.+ 23 Tu vairoji viņu pēcnācējus kā zvaigznes debesīs+ un ievedi viņus zemē, ko biji apsolījis viņu tēviem.+ 24 Viņu pēcnācēji iegāja tajā zemē un ieguva to īpašumā,+ un tu pakļāvi viņiem tās zemes iedzīvotājus kanaāniešus+ un nodevi viņu varā gan ķēniņus, gan vienkāršos ļaudis, lai viņi dara ar tiem, kā vēlas. 25 Viņi ieņēma nocietinātas pilsētas+ un auglīgu zemi,+ ieguva namus, kas pilni ar visādiem labumiem, izcirstas ūdenstvertnes, vīna dārzus, olīvkokus+ un augļu kokus lielā daudzumā. Viņi ēda līdz sātam un dzīvoja bez bēdu, baudīdami tavu lielo labestību.

26 Bet viņi kļuva nepaklausīgi, sacēlās pret tevi+ un novērsās no tavas bauslības, nogalināja tavus praviešus, kas viņus brīdināja, lai viņi atgrieztos pie tevis, un izrādīja tev galēju necieņu.+ 27 Tāpēc tu viņus nodevi pretiniekiem,+ kas viņus apspieda.+ Nonākuši nelaimē, viņi tevi piesauca, un tu no debesīm viņus uzklausīji un savā lielajā žēlsirdībā sūtīji viņiem glābējus, kas viņus atbrīvoja no pretiniekiem.+

28 Bet, tiklīdz viņiem sāka klāties labāk, viņi atkal darīja to, kas tev nepatīk,+ tāpēc tu viņus pameti ienaidnieku varā un tie viņus pakļāva.+ Tad viņi atgriezās pie tevis un sauca pēc tavas palīdzības,+ un tu no debesīm viņus uzklausīji un savā lielajā žēlsirdībā glābi arvien no jauna.+ 29 Kaut arī tu viņus brīdināji, lai viņi atgrieztos pie tavas bauslības, viņi bija pašpaļāvīgi un negribēja paklausīt taviem likumiem,+ un atkal grēkoja pret taviem norādījumiem, kas cilvēkam ir jāievēro, lai dzīvotu.+ Viņi stūrgalvīgi uzgrieza tev muguru, iecirtās un atteicās paklausīt. 30 Daudzus gadus tu biji pret viņiem pacietīgs+ un ar savu garu brīdināji viņus caur saviem praviešiem, bet viņi neklausīja, tādēļ tu viņus nodevi citu tautu rokās.+ 31 Tomēr savā lielajā žēlsirdībā tu viņus neiznīcināji+ un nepameti, jo tu esi līdzjūtīgs un žēlsirdīgs Dievs.+

32 Un tagad, mūsu Dievs, dižais un varenais Dievs, tu, kas iedves bijību, pildi savu līgumu un esi uzticīgs savā mīlestībā,+ — lūdzu, neatstāj bez ievērības visas tās grūtības, kas mums, mūsu ķēniņiem un augstmaņiem,+ mūsu priesteriem+ un praviešiem,+ mūsu tēviem un visai tavai tautai ir bijis jāizcieš kopš Asīrijas ķēniņu laikiem!+ 33 Tu esi bijis taisnīgs, ļaudams mums to visu pieredzēt, jo tu esi uzticīgs, bet mēs esam darījuši ļaunu.+ 34 Mūsu ķēniņi, augstmaņi, priesteri un mūsu tēvi nav pildījuši tavu bauslību un nav ņēmuši vērā tavus likumus un brīdinājumus*. 35 Pat paši savā valstī, kad viņi pārpilnībā baudīja tevis dāvātos labumus un dzīvoja plašā un auglīgā zemē, ko tu viņiem biji piešķīris, viņi tev nekalpoja+ un nenovērsās no saviem ļaunajiem darbiem. 36 Lūk, tāpēc mēs tagad esam kalpi+ — kalpi tajā zemē, ko tu devi mūsu tēviem, lai viņi ēstu tās ražu un baudītu tās labumus. 37 Šīs zemes bagātā raža tiek ķēniņiem, kuru varai tu mūs esi pakļāvis mūsu grēku dēļ.+ Tie valda un izrīkojas ar mums un mūsu lopiem, kā pašiem tīk, un mēs esam lielā postā.

38 Tādēļ mēs dodam svinīgu solījumu,+ kas ir ierakstīts dokumentā un apstiprināts ar mūsu augstmaņu, levītu un priesteru zīmogiem.”+

10 Šie ir tie, kas apzīmogoja+ uzrakstīto:

9 Levīti: Ješua, Azanjas dēls, Binnūjs no Hēnādāda pēcnācējiem, Kadmiēls+ 10 un viņu ciltsbrāļi Šebanja, Hodija, Kelīta, Pelāja, Hānāns, 11 Miha, Rehobs, Hašabja, 12 Zakūrs, Šērēbja,+ Šebanja, 13 Hodija, Bānijs un Benīnū.

14 Tautas galvas: Parošs, Pahat-Moābs,+ Elams, Zatū, Bānijs, 15 Bunnijs, Azgāds, Bēbajs, 16 Adonja, Bigvajs, Ādīns, 17 Ātērs, Hiskija, Azūrs, 18 Hodija, Hāšums, Bēcajs, 19 Hārīfs, Anātots, Nobajs, 20 Magpiāšs, Mešullāms, Hēzīrs, 21 Mešezabēls, Cadoks, Jadua, 22 Pelatja, Hānāns, Anāja, 23 Hošea, Hananja, Hašūbs, 24 Hallohēšs, Pilha, Šobēks, 25 Rehūms, Hašabna, Maasēja, 26 Ahija, Hānāns, Ānāns, 27 Mallūhs, Hārims un Baāna.

28 Pārējie ļaudis — priesteri, levīti, vārtu sargi, dziedātāji, tempļa kalpotāji un visi, kas bija nošķīrušies no apkārtējām tautām, lai ievērotu Dieva bauslību,+ viņu sievas, dēli un meitas, visi, kas spēja solījumu saprast,* — 29 pievienojās saviem tautas brāļiem, ievērojamākajiem vīriem, un deva zvērestu*, apsolīdami pildīt Dieva bauslību, kas dota ar Dieva kalpa Mozus starpniecību, un cītīgi ievērot visus mūsu Kunga Jehovas likumus, priekšrakstus un norādījumus. 30 Mēs zvērējām, ka nedosim savas meitas par sievām apkārtējo tautu dēliem un neņemsim viņu meitas saviem dēliem.+

31 Ja cittautieši sabatā vai citā svētā dienā atvedīs un gribēs pārdot labību vai kādas citas preces, mēs neko no tiem nepirksim.+ Septītajā gadā mēs ļausim zemei atpūsties+ un atlaidīsim visus parādus.+

32 Turklāt mēs apņēmāmies, ka ikviens no mums dos trešdaļu šekeļa* gadā kalpošanai mūsu Dieva namā+ — 33 maizei, kas jānoliek Dieva priekšā,+ pastāvīgajiem labības upuriem+ un dedzināmajiem upuriem, kas jānes sabatā+ un jaunā mēnesī,+ kā arī svētkiem,+ svētajiem ziedojumiem, grēku upuriem,+ ar kuriem tiek izlīdzināti izraēliešu grēki, un visiem darbiem mūsu Dieva namā.

34 Mēs arī metām lozes, lai noteiktu, kādā secībā priesteru, levītu un pārējo ļaužu dzimtām gadu no gada noteiktā laikā ir jāpiegādā malka mūsu Dieva namam, lai būtu, ko dedzināt uz mūsu Dieva Jehovas altāra, kā rakstīts bauslībā.+ 35 Mēs apņēmāmies, ka gadu no gada nesīsim uz Jehovas namu savu tīrumu un augļu koku pirmo ražu+ 36 un vedīsim pie priesteriem, kas kalpo mūsu Dieva namā,+ savus pirmdzimtos dēlus un savu liellopu un sīklopu pirmdzimtos,+ kā rakstīts bauslībā. 37 Tāpat mēs nesīsim priesteriem uz mūsu Dieva nama noliktavām+ savus pirmos rupja maluma miltus,+ savus ziedojumus, visādu augļu koku ražu,+ jaunu vīnu un eļļu+ un nodosim levītiem desmito daļu no savas zemes ražas,+ jo levīti ir tie, kas visās mūsu pilsētās, kur mēs nodarbojamies ar zemkopību, ievāc desmito tiesu.

38 Kad levīti ņem desmito tiesu, klāt ir jābūt priesterim, Ārona pēcnācējam, un desmitā daļa no desmitās tiesas levītiem ir jānodod mūsu Dieva nama noliktavās.+ 39 Izraēliešiem un levītiem labības, jauna vīna un eļļas+ ziedojumi ir jānes+ uz noliktavām, kur glabājas svētnīcas piederumi un uzturas priesteri, kuriem ir kārta kalpot, kā arī vārtu sargi un dziedātāji. Mēs neatstāsim novārtā mūsu Dieva namu!+

11 Tautas vadītāji dzīvoja Jeruzālemē,+ bet pārējie ļaudis meta lozes:+ vienam no desmit bija jāapmetas svētajā pilsētā Jeruzālemē, bet atlikušie deviņi varēja palikt savās pilsētās. 2 Tauta cildināja visus, kas paši pieteicās pārcelties uz Jeruzālemi.

3 Šie ir provinces ievērojamākie vīri, kas dzīvoja Jeruzālemē. (Pārējie izraēlieši, priesteri, levīti, tempļa kalpotāji+ un Sālamana kalpu pēcnācēji+ dzīvoja citās Jūdas pilsētās, ikviens savā īpašumā, savā pilsētā,+ 4 bet daļa Jūdas un Benjamīna pēcnācēju dzīvoja Jeruzālemē.) No Jūdas cilts: Atāja, Usijas dēls (Usija bija Zaharjas dēls, tas — Amarjas dēls, tas — Šefatjas dēls, tas — Mahalalēla dēls no Pereca pēcnācējiem),+ 5 un Maasēja, Baruha dēls (Baruhs bija Kol-Hozes dēls, tas — Hazājas dēls, tas — Adājas dēls, tas — Jojārība dēls, tas — šēlieša Zaharjas dēls). 6 Kopumā no Pereca pēcnācējiem Jeruzālemē dzīvoja 468 drosmīgi vīri.

7 No benjamīniešiem: Sallu,+ Mešullāma dēls (Mešullāms bija Joēda dēls, tas — Pedājas dēls, tas — Kolājas dēls, tas — Maasējas dēls, tas — Itiēla dēls, tas — Ješajas dēls), 8 kā arī Gabajs un Sallajs, kopā 928. 9 Joēls, Zihrija dēls, pilsētā bija viņu pārraugs, bet Jūda, Hasenuas dēls, bija otrais pēc viņa.

10 No priesteriem: Jedaja, Jojārība dēls, Jāhīns,+ 11 Serāja, Hilkijas dēls (Hilkija bija Mešullāma dēls, tas — Cadoka dēls, tas — Merājota dēls, tas — Dieva nama pārziņa Ahitūba dēls),+ 12 un viņu brāļi, kas kalpoja Dieva namā, kopā 822; Adāja, Jerohāma dēls (Jerohāms bija Pelaljas dēls, tas — Amcija dēls, tas — Zaharjas dēls, tas — Pašhūra+ dēls, tas — Malkijas dēls), 13 un viņa brāļi, dzimtu galvas, kopā 242; Amašsajs, Azarēla dēls (Azarēls bija Ahzaja dēls, tas — Mešillēmota dēls, tas — Immēra dēls), 14 un viņa brāļi, stipri un drosmīgi vīri, kopā 128; viņu pārraugs bija Zabdiēls, kas bija cēlies no ievērojamas dzimtas.

15 No levītiem: Šemaja,+ Hašūba dēls (Hašūbs bija Azrīkāma dēls, tas — Hašabjas dēls, tas — Bunnija dēls), 16 kā arī Šabetajs+ un Jozābāds+ no galvenajiem levītiem, kas bija atbildīgi par darbiem ārpus Dieva nama; 17 Matanja,+ Mihas dēls (Miha bija Asafa+ dēla Zabdija dēls), kas lūgšanu laikā vadīja slavas dziesmu dziedāšanu,+ viņa palīgs Bakbukja un Abda, Šammuas dēls (Šammua bija Jedūtūna+ dēla Gālāla dēls). 18 Pavisam svētajā pilsētā bija 284 levīti.

19 Vārtu sargi: Akūbs, Talmons+ un viņu brāļi, kopā 172.

20 Pārējie izraēlieši, priesteri un levīti dzīvoja citās Jūdas pilsētās, katrs savā dzimtīpašumā. 21 Tempļa kalpotāji+ dzīvoja Ofelā,+ un viņus pārraudzīja Cīha un Gišpa.

22 Jeruzālemē levītu pārraugs bija Uzijs, Bānija dēls (Bānijs bija Hašabjas dēls, tas — Matanjas+ dēls, tas — Mihas dēls), no Asafa pēcnācējiem, no dziedātājiem; viņš bija atbildīgs par kalpošanu Dieva namā. 23 Pēc ķēniņa pavēles+ dziedātāji saņēma katrai dienai nepieciešamo. 24 Petahja, Mešezabēla dēls, no Jūdas dēla Zeraha pēcnācējiem bija ķēniņa padomdevējs visās tautas lietās.

25 Apdzīvotās vietas ar to apkaimēm, kur apmetās daļa Jūdas pēcnācēju, bija Kirjat-Arba+ un Dībona ar to apkārtējām mazpilsētām, Jekabceēla+ ar apkārtējiem ciemiem, 26 Ješua, Molāda,+ Bēt-Peleta,+ 27 Hacar-Šuāla,+ Bēršeba ar apkārtējām mazpilsētām, 28 Ciklaga,+ Mehona ar apkārtējām mazpilsētām, 29 Ēn-Rimmona,+ Cora,+ Jarmūta, 30 Zānoaha+ un Adullāma ar to apkārtējiem ciemiem, Lahiša+ ar tās apkaimi un Azēka+ ar apkārtējām mazpilsētām. Viņi dzīvoja no Bēršebas līdz pat Hinnomas ielejai.+

31 Benjamīnieši dzīvoja Gebā,+ Mihmāsā, Ajā, Bētelē+ un apkārtējās mazpilsētās, 32 Anātotā,+ Nobā,+ Ananjā, 33 Hācorā, Rāmā,+ Gitaimā, 34 Hadīdā, Ceboīmā, Neballātā, 35 Lodā un Ono,+ amatnieku ielejā. 36 Dažas levītu vienības, kas bija dzīvojušas Jūdas cilts novadā, pārcēlās pie benjamīniešiem.

12 Šie ir priesteri un levīti, kas atgriezās kopā ar Zerubābelu,+ Šealtiēla+ dēlu, un Ješuu:+ Serāja, Jeremija, Ezra, 2 Amarja, Mallūhs, Hatūšs, 3 Šehanja, Rehūms, Merēmots, 4 Ido, Ginnetojs, Abija, 5 Mijāmīns, Maadja, Bilga, 6 Šemaja, Jojārībs, Jedaja, 7 Sallu, Āmoks, Hilkija un Jedaja. Tie bija priesteru un viņu brāļu vadoņi Ješuas laikā.

8 Levīti bija Ješua, Binnūjs, Kadmiēls,+ Šērēbja, Jūda un Matanja,+ kas kopā ar saviem brāļiem vadīja slavas dziesmu dziedāšanu. 9 Bakbukja un Unnijs, viņu brāļi, stāvēja sardzē viņiem pretī*. 10 Ješuam piedzima Jojakīms, Jojakīmam — Eljāšībs,+ Eljāšībam — Jojada,+ 11 Jojadam — Jonatāns, un Jonatānam — Jadua.

12 Jojakīma laikā šie bija priesteru dzimtu galvas: Serājas+ dzimtai — Merāja, Jeremijas — Hananja, 13 Ezras+ — Mešullāms, Amarjas — Johānāns, 14 Mallūhija — Jonatāns, Šebanjas — Jāzeps, 15 Hārima+ — Adna, Merājota — Helkajs, 16 Ido — Zaharja, Ginnetona — Mešullāms, 17 Abijas+ — Zihrijs, Minjamīna — ...*, Moadjas — Piltājs, 18 Bilgas+ — Šammua, Šemajas — Jonatāns, 19 Jojārība — Matenajs, Jedajas+ — Uzijs, 20 Sallaja — Kallajs, Āmoka — Ēbers, 21 Hilkijas — Hašabja, un Jedajas — Netanēls.

22 Levītu un priesteru dzimtu galvas tika pierakstīti Eljāšība, Jojadas, Johānāna un Jaduas+ laikā, tas ir, līdz persieša Dārija valdīšanas laikam.

23 Levītu dzimtu galvas tika ierakstīti hronikās līdz Johānāna, Eljāšība dēla, laikam. 24 Levītu vadītāji bija Hašabja, Šērēbja un Ješua,+ Kadmiēla dēls,+ un viņu brāļi stāvēja viņiem pretī — sardze pie sardzes — un slavēja Dievu un pateicās viņam, kā bija norādījis Dieva vīrs Dāvids.+ 25 Matanja,+ Bakbukja, Obadja, Mešullāms, Talmons un Akūbs+ bija vārtu sargi,+ kas sargāja noliktavas pie vārtiem. 26 Viņi kalpoja Jojakīma, Jocadaka dēla Ješuas+ dēla, laikā, kā arī pārvaldnieka Nehemijas un priestera un bauslības pārrakstītāja Ezras+ laikā.

27 Gatavojoties Jeruzālemes mūru iesvētīšanai, tika uzmeklēti levīti un no visām viņu dzīvesvietām atvesti uz Jeruzālemi, lai svinētu iesvētīšanu ar līksmām pateicības dziesmām,+ ar cimbalām, cītarām un arfām. 28 Sapulcējās arī mācīti dziedātāji*. Tie sanāca no Jordānas līdzenuma* un Jeruzālemes apkārtnes, netofiešu+ ciematiem, 29 Bēt-Gilgālas+ un no Gebas+ un Azmāvetas+ apkaimes, jo dziedātāji bija sabūvējuši ciemus visapkārt Jeruzālemei. 30 Priesteri un levīti attīrījās, un viņi attīrīja arī tautu,+ vārtus+ un mūri.+

31 Tad es uzvedu augšā uz mūra Jūdas vadoņus, nostādīju divus lielus slavas dziesmu korus un sarīkoju svētku gājienu. Viens no koriem devās pa mūri uz labo pusi Pelnu vārtu+ virzienā, 32 un tam sekoja Hošaja un puse Jūdas vadoņu, 33 Azarja, Ezra, Mešullāms, 34 Jūda, Benjamīns, Šemaja un Jeremija. 35 Kopā ar tiem bija arī daži no priesteriem, kas pūta taures:+ Zaharja, Jonatāna dēls (Jonatāns bija Šemajas dēls, tas — Matanjas dēls, tas — Mihas dēls, tas — Zakūra dēls, tas — Asafa dēls),+ 36 un viņa brāļi Šemaja, Azarēls, Milalajs, Gilalajs, Māajs, Netanēls, Jūda un Hānānijs. Viņi spēlēja Dieva vīra Dāvida mūzikas instrumentus,+ un viņiem pa priekšu gāja bauslības pārrakstītājs Ezra.+ 37 No Avota vārtiem+ viņi devās tālāk uz priekšu un, pagājuši garām kāpnēm,+ kas ved uz Dāvida pilsētu,+ turpināja ceļu pa mūri augšup gar Dāvida pili līdz Ūdens vārtiem+ austrumos.

38 Otrs koris devās pretējā virzienā, un es kopā ar pusi ļaužu tam sekoju. Mēs pa mūri gājām gar Cepļu torni+ līdz Platajam mūrim,+ 39 pēc tam līdz Efraima vārtiem,+ līdz Vecpilsētas vārtiem+ un tālāk līdz Zivju vārtiem,+ Hananēla tornim,+ Meas tornim un Aitu vārtiem.+ Nonākuši pie Sardzes vārtiem, mēs apstājāmies.

40 Visbeidzot abi kori nostājās Dieva nama priekšā. Tur nostājos arī es un puse ļaužu priekšnieku, kas bija kopā ar mani, 41 priesteri Eljākīms, Maasēja, Minjamīns, Miha, Eljoēnajs, Zaharja un Hananja ar taurēm, 42 kā arī Maasēja, Šemaja, Eleāzars, Uzijs, Johānāns, Malkija, Elams un Ēzers. Dziedātāji skanīgi dziedāja Jizrahjas vadībā.

43 Tajā dienā ļaudis nesa daudz upuru un priecājās,+ jo Dievs viņiem bija sagādājis lielu prieku. Līksmoja visi, arī sievietes un bērni,+ un Jeruzālemes gaviles bija dzirdamas tālu.+

44 Todien tika iecelti vīri, kam bija jāpārzina ziedojumu,+ pirmās ražas+ un desmitās tiesas+ noliktavas,+ kurās bija jāsaved tīrumos* ievāktās ražas daļa, kas pēc bauslības+ pienācās priesteriem un levītiem.+ Jūdā valdīja liels prieks par priesteru un levītu kalpošanu. 45 Viņi pildīja Dieva uzdotos pienākumus un veica attīrīšanu, un dziedātāji un vārtu sargi arī darīja savu darbu pēc Dāvida un viņa dēla Sālamana norādījumiem, 46 jo sendienās, Dāvida un Asafa laikā, bija iecelti dziedātāju vadītāji, kuru vadībā Dievam tika dziedātas slavas un pateicības dziesmas.+ 47 Zerubābela+ un Nehemijas laikā visi izraēlieši deva pienācīgo daļu dziedātājiem+ un vārtu sargiem+ saskaņā ar to dienišķajām vajadzībām. Viņi deva pienācīgo daļu arī levītiem,+ savukārt levīti — Ārona pēcnācējiem.

13 Todien tautai tika lasīta Mozus grāmata,+ un tur bija rakstīts, ka neviens amonietis un moābietis+ nekad nedrīkst piederēt pie Dieva draudzes,+ 2 jo tie nebija sagaidījuši izraēliešus ar maizi un ūdeni, bet bija nolīguši Bileāmu, lai tas viņus nolādētu.+ Taču mūsu Dievs pārvērta lāstu par svētību.+ 3 Kad ļaudis dzirdēja bauslības vārdus, viņi nošķīra no izraēliešiem visus, kas bija citas* izcelsmes.+

4 Pirms tam par mūsu Dieva nama noliktavu+ pārzini bija iecelts priesteris Eljāšībs,+ Tobijas+ radinieks. 5 Viņš Tobijam bija atvēlējis lielu telpu, kur agrāk glabāja labības upurus, vīraku, kalpošanas piederumus un labības, jauna vīna un eļļas+ desmito daļu, kas pienācās levītiem,+ dziedātājiem un vārtu sargiem, kā arī ziedojumus priesteriem.+

6 Bet manis tikmēr nebija Jeruzālemē, jo Babilonas ķēniņa Artakserksa+ trīsdesmit otrajā valdīšanas gadā+ es biju devies pie ķēniņa. Pēc kāda laika es viņam lūdzu atļauju atgriezties Jeruzālemē, 7 un tur es atklāju, ka Eljāšībs+ ir pastrādājis šādu ļaundarību un atvēlējis Tobijam+ telpu Dieva nama pagalmā. 8 Tas manī iesvēla tādu sašutumu, ka es izmetu no turienes visas Tobijas mantas. 9 Es pavēlēju attīrīt noliktavu telpas un atkal novietoju tur Dieva nama piederumus,+ labības upurus un vīraku.+

10 Vēl es uzzināju, ka levīti nav saņēmuši to, kas viņiem pienācās,+ tāpēc levīti un dziedātāji, kam bija jākalpo, ir aizgājuši strādāt savos tīrumos.+ 11 Es pārmetu ļaužu priekšniekiem:+ ”Kāpēc Dieva nams ir pamests novārtā?”+ Pēc tam es sapulcināju tos, kas bija aizgājuši, un liku viņiem atgriezties pie saviem pienākumiem. 12 Tad visi jūdi sanesa noliktavās desmito daļu+ labības, jauna vīna un eļļas.+ 13 Priesteri Šelemju, bauslības pārrakstītāju Cadoku un levītu Pedāju es iecēlu par noliktavu pārziņiem, bet Hānānu, Matanjas dēla Zakūra dēlu, — par viņu palīgu, jo šie vīri bija atzīti par uzticamiem. Viņi bija atbildīgi par krājumu izdalīšanu saviem ciltsbrāļiem.

14 Atceries mani,+ mans Dievs, šo darbu dēļ un neaizmirsti uzticīgo mīlestību, ar kādu es esmu rūpējies par tavu namu un kalpošanu tajā!+

15 Tolaik es Jūdā redzēju ļaudis, kas sabatā mina vīna spiedes,+ veda labību un krāva labības maisus uz ēzeļiem, kā arī ieveda Jeruzālemē vīnu, vīnogas, vīģes un visvisādas citas kravas,+ tāpēc es viņus brīdināju, lai tajā dienā neko netirgo*. 16 Tirieši, kas dzīvoja pilsētā, ieveda zivis un dažādas citas preces un sabatā pārdeva tās jūdiem Jeruzālemē.+ 17 Tāpēc es pārmetu Jūdas augstmaņiem: ”Kāpēc jūs rīkojaties tik nekrietni un apgānāt sabata dienu? 18 Vai tāpat nerīkojās jūsu tēvi, un vai tieši tāpēc Dievs mums un šai pilsētai neuzsūtīja visas šīs nelaimes? Tagad jūs apgānāt sabatu!+ Vai gribat, lai viņš vēl vairāk sadusmojas uz izraēliešiem?”

19 Sabata priekšvakarā, kad metās krēsla, es pavēlēju aizslēgt Jeruzālemes vārtus un noteicu, ka tos drīkst atvērt tikai pēc sabata. Turklāt es nostādīju pie vārtiem dažus no saviem kalpiem, lai sabata dienā neviens nevarētu ienest pilsētā nekādas preces. 20 Tāpēc tirgoņi un dažādu preču pārdevēji pāris reižu pārnakšņoja ārpus Jeruzālemes. 21 Bet tad es viņus brīdināju: ”Kādēļ jūs nakšņojat pie mūra? Ja tas vēl atkārtosies, es jūs padzīšu ar varu!” Kopš tā laika viņi sabatā vairs nenāca.

22 Es levītiem liku attīrīties un sargāt vārtus, lai sabata diena būtu svēta.+ Atceries mani arī šī darba dēļ, mans Dievs, un iežēlojies par mani, jo liela ir tava uzticīgā mīlestība!+

23 Tajā laikā es arī uzzināju, ka daļa jūdu ir apprecējuši ašdodietes,+ amonietes un moābietes.+ 24 Puse no viņu bērniem runāja ašdodiešu valodā, un otra puse — citu svešu tautu valodās, bet jūdu valodu* tie vispār neprata. 25 Tad es viņus rāju un lādēju, dažus situ+ un rāvu aiz matiem un liku viņiem zvērēt pie Dieva, sacīdams: ”Jūs nedrīkstat dot savas meitas par sievām viņu dēliem un ņemt viņu meitas sev un saviem dēliem!+ 26 Vai Izraēla ķēniņš Sālamans negrēkoja tieši sveštautu sievu dēļ? Starp daudzām tautām nevienai nebija tāda ķēniņa kā viņš.+ Dievs viņu mīlēja+ un tāpēc iecēla par visa Izraēla ķēniņu. Bet sveštautu sievas pat viņu pamudināja grēkot!+ 27 Neticami, ka jūs uzdrīkstaties rīkoties tik nekrietni! Jūs laužat uzticību mūsu Dievam, precēdami sveštautietes!”+

28 Viens no augstā priestera Eljāšība+ dēla Jojadas+ dēliem bija horonieša Sanballata+ znots, tāpēc es viņu patriecu.

29 Neaizmirsti, mans Dievs, ka viņi ir aptraipījuši priestera amatu un līgumu, kas slēgts ar priesteriem+ un levītiem!+

30 Es attīrīju ļaudis no visa svešā, uzdevu priesteriem un levītiem pildīt viņu pienākumus+ 31 un devu norādījumus par malkas piegādēm,+ kas jāveic noteiktā laikā, un pirmās ražas ziedojumiem.

Atceries mani un svētī,* mans Dievs!+