ECEHIĒLA GRĀMATA

1 Trīsdesmitajā gadā,* kad es kopā ar citiem trimdiniekiem+ dzīvoju pie Kebaras upes,+ ceturtā mēneša piektajā dienā atvērās debesis un man sāka atklāties dievišķas parādības. 2 Mēneša piektajā dienā (tas bija piektais ķēniņa Jojahīna gūsta gads)+ 3 haldiešu zemē+ pie Kebaras upes Ecehiēls*, priestera Būzija dēls, saņēma Jehovas vēsti un tur pār viņu nāca Jehovas spēks*.+

4 Lūk, ko es redzēju: no ziemeļiem tuvojās viesuļvētra+ — tur bija milzu mākonis, kurā zibsnīja uguns*,+ tam apkārt staroja spoža gaisma, bet pašā uguns vidū kaut kas mirdzēja kā ar sudrabu sakausēts zelts*.+ 5 Izskatījās, ka ugunī ir četras dzīvas būtnes,+ kas līdzīgas cilvēkiem. 6 Ikvienai būtnei bija četras sejas un četri spārni.+ 7 To kājas bija taisnas un pēdas — kā teļa nagi, kas laistījās kā pulēts varš.+ 8 Zem spārniem tām visās četrās pusēs bija cilvēka rokas, un visām četrām bija sejas un spārni. 9 To spārni saskārās viens ar otru. Būtnes gāja taisni uz priekšu, tās pārvietojās nepagriežoties.+

10 To sejas izskatījās šādi: visām četrām priekšpusē bija cilvēka seja, labajā pusē — lauvas+ seja, kreisajā pusē — vērša+ seja, bet aizmugurē — ērgļa+ seja.+ 11 Tādas bija to sejas. To spārni bija vērsti augšup. Ikvienai no tām divi spārni saskārās un divi sedza ķermeni.+

12 Būtnes gāja taisni uz priekšu, kurp gars tās veda.+ Tās pārvietojās nepagriežoties. 13 Šīs dzīvās būtnes izskatījās kā kvēlojošas ogles. Starp būtnēm šurpu turpu kustējās it kā spoži degošas lāpas, un no spožās uguns plaiksnīja zibeņi.+ 14 Kad dzīvās būtnes gāja turp un atpakaļ, izskatījās, it kā šautos zibens.

15 Vērodams dzīvās būtnes ar četrām sejām, es redzēju katrai no tām blakus uz zemes pa ritenim.+ 16 Izskatījās, it kā riteņi būtu darināti no mirdzoša hrizolīta, un visi četri bija vienādi. Riteņi bija veidoti tā, it kā ritenis būtu ritenī.* 17 Tie pārvietojās uz visām četrām pusēm un darīja to nepagriezdamies. 18 Riteņu loki bija tik augsti, ka metās baisi, un uz tiem viscaur bija acis.+ 19 Kad vien dzīvās būtnes kustējās, riteņi kustējās tām līdzi, un, kad būtnes pacēlās no zemes, pacēlās arī riteņi.+ 20 Tās devās turp, kurp gāja gars, jo gars tās veda. Riteņi cēlās tām līdzi, jo gars, kas darbojās dzīvajās būtnēs, bija arī riteņos. 21 Kad būtnes kustējās, tad kustējās arī riteņi, un, kad tās stāvēja, stāvēja arī riteņi. Kad tās pacēlās no zemes, riteņi cēlās tām līdzi, jo gars, kas darbojās dzīvajās būtnēs, bija arī riteņos.

22 Pār būtņu galvām pletās it kā platforma, kas zaigoja kā ledus, viešot bijību.+ 23 Būtņu spārni zem tās bija izstiepti uz augšu* viens pret otru. Katrai būtnei bija divi spārni, ar kuriem apsegt vienu ķermeņa pusi, un divi, ar kuriem apsegt otru. 24 Es dzirdēju viņu spārnus švīkstam — tā bija kā varenu ūdeņu duna, kā Visvarenā balss.+ Kad būtnes kustējās, dārdēja it kā karaspēka sacelts troksnis, bet apstājušās tās nolaida spārnus.

25 Virs platformas pār viņu galvām atskanēja balss. (Kad būtnes stāvēja, to spārni bija nolaisti.) 26 Tur augstumā virs platformas, kas pletās pār viņu galvām, varēja saskatīt kaut ko līdzīgu safīram+ — tas atgādināja troni.+ Tronī sēdēja kāds, kas izskatījās kā cilvēks.+ 27 Es redzēju it kā mirdzošu zeltu, kas sakausēts ar sudrabu,+ it kā uguni. Izskatījās, ka uguns izstaro no viņa vidukļa uz augšu, un arī no vidukļa uz leju es redzēju liesmojam uguni.+ Viņam visapkārt staroja spoža gaisma 28 kā varavīksne+ mākoņos lietainā dienā — tāds bija spožais starojums ap viņu. Likās, it kā būtu redzams Jehovas diženums*.+ To ieraudzījis, es nometos ar seju pie zemes un izdzirdēju kādu runājam.

2 Viņš man teica: ”Cilvēka dēls,* piecelies kājās! Es ar tevi runāšu.”+ 2 Kad viņš mani uzrunāja, gars ienāca manī un piecēla mani kājās,+ lai es uzklausītu runātāju.

3 Viņš man sacīja: ”Cilvēka dēls, es tevi sūtu pie izraēliešiem+ — pie dumpīgas tautas*, kas ir sacēlusies pret mani.+ Viņi grēko pret mani tāpat kā viņu tēvi un dara to līdz pat šai dienai.+ 4 Es tevi sūtu pie nekaunīgiem un ietiepīgiem ļaudīm.+ Paziņo tiem: ”Tā saka Visaugstais Kungs Jehova!” 5 Vai tie klausīsies vai neklausīsies — jo tie ir dumpīgi ļaudis+ —, viņi zinās, ka pravietis ir bijis viņu vidū.+

6 Bet tu, cilvēka dēls, nebaidies no viņiem+ un no viņu vārdiem, kaut gan tevi ielenc dzelkšņi un ērkšķi*+ un tu mājo starp skorpioniem. Nebīsties, lai ko viņi teiktu,+ un nedrebi, ieraugot viņu sejas,+ jo tie ir dumpīgi ļaudis. 7 Pasludini tiem manus vārdus, vai tie klausās vai neklausās, jo tie ir dumpinieki.+

8 Bet tu, cilvēka dēls, klausies, ko es tev saku! Nedumpojies kā šī dumpīgā tauta. Atver muti un ēd, ko es tev došu!”+

9 Tad es ieraudzīju roku, kas pastiepās pret mani,+ un tajā bija rakstu rullis.+ 10 Kad viņš to atritināja, es redzēju, ka rullis ir aprakstīts no abām pusēm.+ Tur bija uzrakstītas raudu dziesmas, žēlabas un vaimanas.+

3 Viņš man teica: ”Cilvēka dēls, ēd to, kas ir tavā priekšā! Apēd šo rakstu rulli un ej runāt ar Izraēla tautu!”+

2 Tad es atvēru muti, un viņš man deva ēst rakstu rulli, 3 sacīdams: ”Cilvēka dēls, ēd un piepildi vēderu ar šo rulli, ko es tev dodu!” Kad es to ēdu, tas manā mutē bija salds kā medus.+

4 Viņš man teica: ”Cilvēka dēls, ej pie Izraēla tautas un pasludini tiem manus vārdus! 5 Es tevi nesūtu pie ļaudīm, kam sveša, nesaprotama valoda, bet pie Izraēla tautas — 6 es nesūtu tevi pie citām tautām, kas runā svešās valodās, kuras tu nesaproti. Ja es tevi sūtītu pie tām, tās tevi uzklausītu.+ 7 Taču Izraēla tauta tevī neklausīsies, jo tā negrib klausīties manī.+ It visiem izraēliešiem ir cieta piere un nocietināta* sirds.+ 8 Bet es tevi esmu padarījis tikpat nepiekāpīgu*, cik nepiekāpīgi ir viņi, un tavu pieri tikpat cietu, kādas ir viņējās.+ 9 Gluži kā dimantu, vēl cietāku par kramu — tādu es esmu padarījis tavu pieri.+ Nebaidies no viņiem un nedrebi, ieraugot viņu sejas,+ jo tie ir dumpīgi ļaudis.”

10 Viņš turpināja: ”Cilvēka dēls, uzklausi un ņem vērā visu, ko es tev saku! 11 Dodies pie trimdiniekiem, pie saviem tautiešiem,+ un pavēstī tiem: ”Tā saka Visaugstais Kungs Jehova!” — vienalga, vai tie klausās vai neklausās.”+

12 Tad gars mani pacēla,+ un es izdzirdēju aiz sevis varenu balsi dārdinām: ”Lai Jehovas diženums tiek slavēts no viņa mājvietas!” 13 Dzīvo būtņu spārni saskaroties švīkstēja,+ un es dzirdēju troksni, ko sacēla riteņi tām blakus,+ un spēcīgu dārdoņu. 14 Gars mani pacēla un nesa, un es gāju, sarūgtināts un sašutuma pilns, un Jehovas spēks vareni darbojās manī. 15 Es nonācu Tēl-Abībā pie trimdiniekiem, kas dzīvoja pie Kebaras upes,+ un septiņas dienas pavadīju viņu vidū, pilnīgi satriekts.+

16 Pēc septiņām dienām man atskanēja Jehovas vēsts: 17 ”Cilvēka dēls, es tevi esmu iecēlis par sargu Izraēla tautai.+ Kad tu dzirdēsi vārdus no manas mutes, tev viņi ir jābrīdina manā vārdā.+ 18 Ja es teikšu ļaundarim: ”Tev jāmirst!”, bet tu viņam neko neteiksi un viņu nebrīdināsi, lai viņš atstātu savu ļauno ceļu un paliktu dzīvs,+ tad ļaundaris gan nomirs savu grēku dēļ,+ bet atbildību par viņa nāvi* es prasīšu no tevis.+ 19 Bet, ja tu ļaundari brīdināsi, taču viņš nelabosies un neatstās savu ļauno ceļu, tad viņš nomirs savu grēku dēļ, bet tu izglābsi savu dzīvību.+ 20 Ja taisnais novērsīsies no taisnības un rīkosies nepareizi, es likšu viņam pieredzēt nelaimi un viņš mirs.+ Ja tu viņu nebūsi brīdinājis, viņš mirs savu grēku dēļ un viņa krietnos darbus vairs nepieminēs, bet atbildību par viņa nāvi es prasīšu no tevis.+ 21 Bet, ja tu taisno brīdināsi, lai viņš negrēko, un viņš negrēkos, tad viņš paliks dzīvs, jo būs saņēmis brīdinājumu,+ un tu izglābsi savu dzīvību.”

22 Tur pār mani nāca Jehovas spēks, un viņš man teica: ”Celies un izej līdzenumā — tur es runāšu ar tevi!” 23 Izgājis līdzenumā, es ieraudzīju Jehovas diženumu,+ tādu pašu kā pie Kebaras upes,+ un nometos ar seju pie zemes. 24 Tad gars ienāca manī un piecēla mani kājās.+ Dievs pavēlēja: ”Ej un ieslēdzies savā namā! 25 Cilvēka dēls, tevi sasies ar virvēm, un tu nevarēsi iziet pie ļaudīm. 26 Es tavai mēlei likšu pielipt pie aukslējām, tā ka tu kļūsi mēms un nevarēsi tiem aizrādīt, jo tie ir dumpinieki. 27 Bet, kad es runāšu ar tevi, es atvēršu tavu muti, un tev tiem jāpaziņo:+ ”Tā saka Visaugstais Kungs Jehova!” Kas grib klausīties, lai klausās,+ un, kas negrib, lai neklausās, jo tie ir dumpinieki.+

4 Bet tu, cilvēka dēls, paņem un noliec sev priekšā ķieģeli un uzzīmē* uz tā pilsētu — Jeruzālemi. 2 Attēlo pilsētas aplenkšanu:+ uzbūvē aplenkuma sienu,+ uzber valni,+ ierīko karaspēka nometnes un novieto visapkārt tarānus.+ 3 Paņem dzelzs plāti un noliec to kā dzelzs mūri starp sevi un pilsētu. Pēc tam bargi raugies uz pilsētu — tā būs aplenkumā, bet tu būsi aplencējs. Tā būs zīme Izraēla tautai.+

4 Tad apgulies uz kreisajiem sāniem un uzliec uz sevis Izraēla tautas vainu.+ Cik dienu tu gulēsi uz sāniem, tik ilgi uz tevis būs viņu vaina. 5 Es tev lieku to darīt trīssimt deviņdesmit dienas, atbilstoši viņu noziegumu gadu skaitam,+ — tik ilgi tev jānes Izraēla tautas vaina. 6 Kad šis laiks būs galā, apgulies vēlreiz, bet šoreiz uz labajiem sāniem un četrdesmit dienas nes Jūdas tautas vainu.+ Par katru gadu es tev lieku gulēt vienu dienu. 7 Piedurkni atrotījis, bargi raugies uz aplenkto Jeruzālemi+ un pravieto par to.

8 Es tevi sasiešu ar virvēm, tā ka tu nevarēsi pagriezties no vieniem sāniem uz otriem, kamēr nebūs aizritējušas aplenkuma dienas.

9 Ņem kviešus, miežus, pupas, lēcas, prosu un plēkšņu kviešus, ieber tos vienā traukā un gatavo no tiem maizi, ko ēst visas trīssimt deviņdesmit dienas, kamēr tu gulēsi uz sāniem.+ 10 Katrai dienai nosver divdesmit šekeļus* maizes un ēd to noteiktā laikā, sadalījis pa ēdienreizēm.

11 Arī ūdeni dzer ar mēru — pa sestdaļai hīna*. Sadali to pa vairākām reizēm un dzer noteiktā laikā.

12 Visu acu priekšā cep savu maizi uz izkaltušiem cilvēku mēsliem un ēd to kā miežu plāceņus.” 13 Jehova piebilda: ”Tā izraēlieši ēdīs netīru maizi tautu vidū, starp kurām es viņus izklīdināšu.”+

14 Es atbildēju: ”Ak nē, Visaugstais Kungs Jehova! Kopš mazotnes es nekad neesmu sevi aptraipījis, ēzdams tāda dzīvnieka gaļu, kas ir nobeidzies vai saplosīts.+ Netīru gaļu es neesmu ņēmis ne mutē!”+

15 Tad viņš man teica: ”Labi, es tev atļauju cilvēku mēslu vietā ņemt lopu mēslus un cept maizi uz tiem.” 16 Viņš turpināja: ”Cilvēka dēls, es Jeruzālemē likšu izsīkt pārtikas krājumiem*,+ un tās iedzīvotāji svērs savu maizes devu un ēdīs to raizēs,+ mērīs ūdens devu un dzers to bailēs,+ 17 jo viņiem trūks maizes un ūdens. Tāpēc viņi šausmās vērsies cits citā un ies bojā savu grēku dēļ.

5 Cilvēka dēls, paņem asu zobenu un kā ar bārdas nazi noskuj matus un bārdu, pēc tam nosver matus un sadali tos. 2 Vienu trešdaļu sadedzini pilsētā, kad aplenkuma dienas būs galā.+ Otru trešdaļu izbārsti visapkārt pilsētai un sakapā ar zobenu,+ bet pēdējo trešdaļu izkaisi vējā, un es izvilkšu zobenu, lai tos vajātu.+

3 Taču atliec no tās dažas šķipsnas un paglabā savu drēbju ielokā, 4 bet vēl mazliet iemet ugunī un sadedzini. Šī uguns izplatīsies visā Izraēla tautā.+

5 Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Tā ir Jeruzāleme. Es to noliku tautu vidū, citu valstu starpā, 6 bet tā sacēlās pret maniem spriedumiem un likumiem, rīkodamās vēl ļaunāk nekā apkārtējās tautas un valstis.+ Tās iedzīvotāji noraidīja manus spriedumus un nepildīja manus likumus.”

7 Tāpēc Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Jūs bijāt ļaunāki par apkārtējām tautām, nepildījāt manus likumus un neievērojāt manus spriedumus, bet sekojāt apkārtējo tautu paražām,+ 8 tāpēc Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Es vērsīšos pret tevi, pilsēta,+ un citu tautu acu priekšā izpildīšu tev spriedumu.+ 9 Visu tavu preteklību dēļ es ar tevi izdarīšu kaut ko tādu, ko nekad neesmu darījis un vairs nekad nedarīšu.+

10 Tēvi ēdīs savus dēlus,+ un dēli ēdīs savus tēvus. Es izpildīšu tev spriedumu un visus, kas būs atlikuši, izkaisīšu visos vējos*.””+

11 ”Tik tiešām, ka es esmu dzīvs!” paziņo Visaugstais Kungs Jehova. ”Tāpēc, ka tu apgānīji manu svētnīcu ar saviem riebīgajiem elkiem un pretīgajām izdarībām,+ es tevi atstumšu. Es tevi nežēlošu un nesaudzēšu!+ 12 Trešdaļa tavu iedzīvotāju mirs no sērgas vai bada, otra trešdaļa kritīs no zobena+ tev visapkārt, bet pēdējo trešdaļu es izkaisīšu visos vējos un, izvilcis zobenu, tos vajāšu.+ 13 Tikai tad manas dusmas beigsies un niknums norims, un es būšu apmierināts.+ Un, kad es būšu izlējis pār viņiem savas dusmas, viņi sapratīs, ka es, Jehova, to esmu sacījis, jo es pieprasu pilnīgu uzticību*.+

14 Es tevi padarīšu par postažu un apsmieklu apkārtējo tautu un visu garāmgājēju acīs.+ 15 Tevi apsmies un nicinās,+ un tu kļūsi par brīdinošu piemēru un biedu apkārtējām tautām, kad savās dusmās un niknumā es būšu tev izpildījis spriedumu, bargi tevi sodīdams. Es, Jehova, to esmu sacījis!

16 Es raidīšu uz jums nāvējošas bada bultas, lai jūs iznīcinātu,+ un padarīšu badu arvien smagāku, likdams izsīkt jūsu pārtikas krājumiem.+ 17 Es jums uzsūtīšu badu un plēsīgus zvērus,+ kas laupīs jums bērnus. Sērga un asinsizliešana plosīsies jūsu vidū, un es likšu pār jums nākt zobenam.+ Es, Jehova, to esmu sacījis!””

6 Man atkal atskanēja Jehovas vēsts: 2 ”Cilvēka dēls, pagriezies pret Izraēla kalniem un pravieto par tiem! 3 Saki tā: ”Izraēla kalni, klausieties Visaugstā Kunga Jehovas vēsti! Lūk, ko Visaugstais Kungs Jehova saka kalniem un pakalniem, strautiem un ielejām: ”Es likšu pār jums nākt zobenam un iznīcināšu jūsu upurvietas*. 4 Jūsu altārus nopostīs un kvēpināmos traukus sadauzīs,+ un jūsu kritušos es nometīšu jūsu pretīgo elku* priekšā.+ 5 Es nosviedīšu izraēliešu līķus viņu pretīgo elku priekšā, jūsu kaulus es izmētāšu visapkārt jūsu altāriem.+ 6 It visur, kur jūs dzīvojat, pilsētas tiks sagrautas,+ upurvietas tiks nopostītas un pamestas.+ Jūsu altāri būs sadragāti un nopostīti, jūsu pretīgie elki zudīs, jūsu kvēpināmie trauki tiks sadauzīti, un jūsu darinājumi — iznīcināti. 7 Nogalinātie kritīs jūsu vidū,+ un jums būs jāatzīst, ka es esmu Jehova.+

8 Tomēr nedaudzus no jums es atstāšu — tie izglābsies no zobena citu tautu starpā, izkaisīti svešās zemēs.+ 9 Aizvesti nebrīvē pie citām tautām, viņi mani atcerēsies+ un apjautīs, kā mani sāpināja tas, ka viņu neuzticīgā* sirds no manis novērsās+ un viņu acis kāri lūkojās uz viņu pretīgajiem elkiem.+ Viņi jutīs kaunu un riebumu visu savu ļauno un pretīgo darbu dēļ+ 10 un sapratīs, ka es esmu Jehova un ka ne velti es draudēju sūtīt viņiem šo nelaimi.””+

11 Tā saka Visaugstais Kungs Jehova: ”Sasit plaukstas, sit kāju pret zemi un vaimanā par visu ļauno un pretīgo, ko Izraēla tauta ir darījusi, jo viņi ies bojā no zobena, bada un sērgas.+ 12 Kas tālumā, tie mirs no sērgas, kas tuvumā — kritīs no zobena, un, kas vēl būs paglābušies, tie nomirs badā. Es izliešu pār viņiem visas savas dusmas.+ 13 Tiem* būs jāatzīst, ka es esmu Jehova,+ kad viņu kritušie gulēs starp saviem pretīgajiem elkiem visapkārt saviem altāriem+ uz katra augstāka pakalna un visās kalnu virsotnēs, zem katra zaļojoša koka un zem katras kuplas lapotnes — it visur, kur tie ar savu upuru smaržu pielabinājās saviem pretīgajiem elkiem.+ 14 Es pacelšu roku, lai viņus sodītu, un visur, kur vien tie dzīvo, padarīšu zemi par postažu, vēl tuksnesīgāku nekā tuksnesis pie Diblas. Tad viņiem būs jāatzīst, ka es esmu Jehova.””

7 Man atkal atskanēja Jehovas vēsts: 2 ”Cilvēka dēls! Lūk, ko Visaugstais Kungs Jehova saka Izraēla zemei: ”Gals! Klāt gals visai zemei*! 3 Nu tev ir pienācis gals — es izliešu pār tevi savas dusmas, tiesāšu tevi par taviem darbiem un saukšu pie atbildības par visām tavām preteklībām. 4 Es tevi nežēlošu un nesaudzēšu,+ bet atmaksāšu tev pēc taviem darbiem un likšu tev izjust pašai savu preteklību sekas.+ Tad jums būs jāatzīst, ka es esmu Jehova.”+

5 Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Nelaime! Tuvojas tāda nelaime, kādas vēl nav bijis!+ 6 Nāk gals! Tas pienāks un tevi pārsteigs. Redzi, tas ir jau klāt! 7 Ir pienākusi jūsu kārta, jūs, zemes iedzīvotāji! Laiks tuvojas, tā diena nāk!+ Kalnos valda apjukums, tur neskan gaviles.

8 Pavisam drīz es izliešu pār jums savas dusmas+ un ļaušu pilnu vaļu savam niknumam,+ es jūs tiesāšu par jūsu darbiem un saukšu pie atbildības par visām jūsu preteklībām. 9 Es jūs nežēlošu un nesaudzēšu,+ bet atmaksāšu jums pēc jūsu darbiem un likšu jums izjust pašiem savu preteklību sekas. Tad jums būs jāatzīst, ka es, Jehova, jūs sodu.+

10 Lūk, tā diena jau tuvojas!+ Jūsu kārta ir pienākusi, soda rīkste ir gatava, un augstprātība* ir sazēlusi! 11 Varmācība ir izaugusi par rīksti, ar ko sodīs ļaundarus.+ No viņiem nepaliks nekā — ne no viņu bagātības, ne no ļaužu pūļiem, ne no viņu dižmanības. 12 Laiks tuvojas, tā diena jau nāk! Pircējs lai nepriecājas un pārdevējs lai neskumst, jo pret viņiem visiem ir iedegušās manas dusmas.*+ 13 Kas pārdevis īpašumu, tajā vairs neatgriezīsies, pat ja paliks dzīvs, jo šī parādība ir vērsta pret viņiem visiem. Neatgriezīsies neviens, un neviens, kas noziedzies, neizglābs* savu dzīvību.

14 Kaut gan tie pūta taures+ un visi ir gatavi, neviens neiet kaujā, jo manas dusmas ir iedegušās pret viņiem visiem.+ 15 Ārā — zobens,+ iekšā — sērga un bads. Kas ir uz lauka, tie kritīs no zobena, bet tos, kas pilsētā, nonāvēs bads un sērga.+ 16 Tie, kas būs izglābušies, patversies kalnos un savu grēku dēļ vaidēs kā baloži ielejās.+ 17 Rokas visiem būs slābanas un ceļgali apslapināti*.+ 18 Apvilkuši maisa drānas,+ tie drebēs bailēs, visi būs apkaunoti, un visiem galvas būs noskūtas kailas*.+

19 Savu sudrabu viņi izmetīs uz ielas, un viņiem riebsies viņu zelts. Ne sudrabs, ne zelts viņus neizglābs Jehovas dusmu dienā.+ Tie neremdēs viņu izsalkumu un nepiepildīs vēderu, jo tie viņiem bija par klupšanas akmeni, par iemeslu grēkam. 20 Viņi lepojās ar savām greznumlietām un darināja no tām savus pretīgos tēlus — riebīgos elkus.+ Tāpēc es šo sudrabu un zeltu padarīšu viņiem derdzīgu. 21 Es to visu atdošu par laupījumu svešzemniekiem un par guvumu ļaundariem, lai viņi to apgāna.

22 Es no tiem novērsīšos,+ un mana svētā vieta* tiks apgānīta — tajā iebruks laupītāji un to apgānīs.+

23 Izgatavo važas,+ jo visā zemē līst netaisni notiesāto asinis+ un pilsētā zeļ vardarbība!+ 24 Es atvedīšu pašus briesmīgākos vīrus no citām tautām,+ un tie sagrābs viņu namus.+ Es darīšu galu vareno lepnībai, un viņu svētnīcas tiks apgānītas.+ 25 Kad mokas būs klāt, viņi meklēs mieru, bet velti.+ 26 Uzbruks nelaime pēc nelaimes, ziņas nāks cita pēc citas, un ļaudis taujās pēc praviešu redzējumiem,+ bet priesteri vairs nespēs pamācīt un vecākie — dot padomus.+ 27 Ķēniņš sēros,+ vadoņi būs izmisuši, un vienkāršajiem ļaudīm šausmās trīcēs rokas. Es rīkošos ar viņiem tā, kā viņi ir pelnījuši, un tiesāšu viņus tā, kā viņi paši ir tiesājuši. Tad viņiem būs jāatzīst, ka es esmu Jehova.””+

8 Sestā gada sestā mēneša piektajā dienā, kad es sēdēju savā namā un man pretī sēdēja Jūdas vecākie, mani pārņēma Visaugstā Kunga Jehovas spēks. 2 Es ieraudzīju ugunīgu veidolu. No tēla vidukļa uz leju liesmoja it kā uguns,+ un no vidukļa uz augšu staroja spoža gaisma, tā mirdzēja kā ar sudrabu sakausēts zelts.+ 3 Viņš izstiepa it kā roku un satvēra mani aiz matiem, un dievišķā parādībā gars mani pacēla starp zemi un debesīm un aiznesa uz Jeruzālemi pie iekšējā pagalma ziemeļu vārtiem,+ kur stāvēja aizskarošs elka tēls, kas izraisa Dieva sašutumu.+ 4 Un, lūk, tur bija Izraēla Dieva diženums,+ līdzīgs tam, kādu es redzēju līdzenumā.+

5 Viņš man teica: ”Cilvēka dēls, palūkojies uz ziemeļiem!” Kad es palūkojos uz ziemeļiem, es ziemeļos no altāra vārtiem pie ieejas ieraudzīju šo tēlu, kas iesveļ sašutumu. 6 Viņš turpināja: ”Cilvēka dēls, vai redzi, cik drausmīgas preteklības izraēlieši šeit dara,+ lai man būtu jāatstāj mana svētnīca?+ Bet tu redzēsi vēl drausmīgākas preteklības!”

7 Tad viņš mani aizveda pie ieejas pagalmā, un es pamanīju mūrī atveri. 8 Viņš sacīja: ”Cilvēka dēls, izlauz mūrī caurumu!” Es izlauzu caurumu un ieraudzīju ieeju. 9 Viņš man teica: ”Ej iekšā un skaties, cik šausmīgas preteklības viņi šeit dara.” 10 Iegājis iekšā, es ieraudzīju visapkārt uz sienām iegrebtus dažādu rāpuļu un derdzīgu kustoņu+ attēlus un visādus pretīgus izraēliešu elkus.+ 11 To priekšā stāvēja septiņdesmit vīri no Izraēla tautas vecākajiem, arī Jaazanja, Šafana+ dēls. Katram rokā bija kvēpināmais trauks, un augšup cēlās smaržīgs kvēpināmo vielu dūmu mākonis.+ 12 Viņš teica: ”Cilvēka dēls, vai redzi, ko Izraēla tautas vecākie dara tumsā, dziļākajās istabās, kur ikvienam no tiem ir uzstādīts elka tēls? Tie runā: ”Jehova mūs neredz, Jehova ir atstājis šo zemi.””+

13 Viņš turpināja: ”Tu redzēsi vēl drausmīgākas preteklības, ko tie dara.” 14 Tad viņš mani aizveda pie Jehovas nama ziemeļu vārtiem, un tur es ieraudzīju sievietes, kas sēdēja un apraudāja dievu Tammūzu.

15 Viņš man sacīja: ”Vai tu to redzi, cilvēka dēls? Bet tu redzēsi vēl drausmīgākas preteklības.”+ 16 Un viņš mani aizveda uz Jehovas nama iekšējo pagalmu.+ Tur pie Jehovas tempļa ieejas starp priekšnamu un altāri kādi divdesmit pieci vīri, pagriezušies ar muguru pret Jehovas templi un ar seju pret austrumiem, klanījās saulei.+

17 Viņš teica: ”Vai tu to redzi, cilvēka dēls? Vai Jūdas ļaudīm ar to vēl par maz, ka viņi dara šīs preteklības, piepilda zemi ar vardarbību+ un nemitīgi mani apvaino? Nu tie grūž zaru* man pie deguna! 18 Tādēļ es izliešu savas dusmas, es tos nežēlošu un nesaudzēšu!+ Lai cik skaļi tie mani sauktu, es tos neuzklausīšu.”+

9 Pēc tam es dzirdēju viņu skaļi saucam: ”Lai ierodas tie, kas izpildīs sodu pilsētai, katrs ar savu iznīcināšanas ieroci rokā!”

2 Un, lūk, no augšējo vārtu+ puses, kas vērsti pret ziemeļiem, tuvojās seši vīri ar vālēm rokās, un ar viņiem bija kāds vīrs linu drēbēs ar rakstāmrīkiem pie jostas. Tie ienāca un nostājās blakus vara altārim.+

3 Tad Izraēla Dieva diženums+ pacēlās no savas vietas virs ķerubiem un nostājās pie nama sliekšņa,+ un Dievs uzrunāja linu drēbēs tērpto vīru ar rakstāmrīkiem pie jostas. 4 Jehova viņam lika: ”Izstaigā šo pilsētu, Jeruzālemi, un tiem, kas nopūšas un vaimanā+ par visām preteklībām, kādas notiek pilsētā,+ uzvelc uz pieres zīmi.”

5 Es dzirdēju, ka pārējiem viņš teica: ”Ejiet pa pilsētu viņam pakaļ un galējiet nost! Nežēlojiet un nesaudzējiet nevienu!+ 6 Nonāvējiet visus — sirmgalvjus, jaunekļus, jaunavas, sievietes un bērnus —,+ bet neaiztieciet nevienu, kam ir zīme!+ Sāciet ar manu svētnīcu!”+ Un viņi sāka ar vecākajiem tempļa priekšā.+ 7 Tad viņš pavēlēja: ”Aptraipiet templi un piepildiet pagalmus ar nogalinātajiem!+ Ejiet!” Un viņi gāja un sāka iznīcināt pilsētas iedzīvotājus.

8 Kad viņi tos bija nonāvējuši un es vienīgais biju palicis dzīvs, es nometos ar seju pie zemes un saucu: ”Ak, Visaugstais Kungs Jehova! Vai tu iznīcināsi visus atlikušos izraēliešus, izliedams savas dusmas pār Jeruzālemi?”+

9 Viņš atbildēja: ”Izraēla un Jūdas tautas noziegums ir ļoti, ļoti liels!+ Zeme mirkst asinīs,+ un pilsētā zeļ nekrietnība.+ Tie runā: ”Jehova ir atstājis šo zemi, Jehova neko neredz!”+ 10 Tādēļ es tos nežēlošu un nesaudzēšu+ un likšu tiem pieredzēt pašiem savas rīcības sekas.”

11 Tad es redzēju, ka linu drēbēs tērptais vīrs ar rakstāmrīkiem pie jostas atgriezās un pavēstīja: ”Es esmu izpildījis visu, ko tu man pavēlēji.”

10 Virs platformas, kas pletās pār ķerubu galvām, es ieraudzīju kaut ko līdzīgu safīram — tas atgādināja troni.+ 2 Viņš sacīja vīram linu drēbēs:+ ”Ieej starp riteņiem+ zem ķerubiem, pagrāb starp ķerubiem pilnas saujas kvēlojošu ogļu+ un izber tās pār pilsētu.”+ Un es redzēju, kā viņš tur iegāja.

3 Vīram ieejot, ķerubi stāvēja pa labi no tempļa, un mākonis piepildīja iekšējo pagalmu. 4 Tad Jehovas diženums+ pacēlās no ķerubiem un nostājās pie nama sliekšņa. Namu piepildīja mākonis,+ un visu pagalmu spoži apspīdēja Jehovas diženums. 5 Ķerubu spārnu švīkstoņa bija dzirdama līdz pat ārējam pagalmam — tā bija kā Visvarenā Dieva balss, kad viņš runā.+

6 Viņš pavēlēja vīram linu drēbēs: ”Paņem uguni, kas deg starp riteņiem un starp ķerubiem!”, un tas gāja un nostājās pie viena no riteņiem. 7 Tad viens no ķerubiem pastiepa roku pēc uguns, kas dega ķerubu starpā,+ paņēma degošas ogles un iebēra linu drēbēs tērptajam vīram+ saujās. Paņēmis ogles, tas izgāja ārā. 8 Ķerubiem zem spārniem bija redzamas it kā cilvēka rokas.+

9 Blakus ķerubiem es redzēju četrus riteņus, pa ritenim līdzās katram ķerubam, un riteņi mirdzēja kā hrizolīts.+ 10 Visi četri riteņi bija vienādi; izskatījās, it kā ritenis būtu ritenī. 11 Riteņi nepagriezdamies pārvietojās uz visām četrām pusēm — tie bez pagriešanās devās turp, kurp bija pavērsta ķeruba galva. 12 Viss ķerubu ķermenis, gan mugura, gan rokas, gan spārni, bija noklāts acīm, tāpat arī uz visiem četriem viņu riteņiem viscaur bija acis.+ 13 Es dzirdēju, kā riteņiem uzsauca: ”Riteņi, ripojiet!”

14 Ikvienam ķerubam bija četras sejas: viena bija ķeruba seja, otra — cilvēka seja, trešā — lauvas seja, bet ceturtā — ērgļa seja.+

15 Ķerubi pacēlās augšup (tās bija tās pašas dzīvās būtnes, ko es biju redzējis pie Kebaras upes),+ 16 un, kad tie kustējās, riteņi kustējās tiem līdzi. Kad ķerubi izpleta spārnus, lai paceltos augstu virs zemes, riteņi nepagriežoties palika tiem blakus.+ 17 Kad tie stāvēja, tad stāvēja arī riteņi, un, kad tie pacēlās, riteņi cēlās tiem līdzi, jo gars, kas darbojās dzīvajās būtnēs, bija arī riteņos.

18 Tad Jehovas diženums+ atstāja nama slieksni un nostājās virs ķerubiem.+ 19 Ķerubi izpleta spārnus un manu acu priekšā pacēlās no zemes, un, ķerubiem dodoties prom, riteņi turējās tiem blakus. Tie apstājās pie Jehovas nama austrumu vārtiem, un Izraēla Dieva diženums bija virs tiem.+

20 Tās bija tās pašas dzīvās būtnes, ko es pie Kebaras upes biju redzējis zem Izraēla Dieva troņa,+ un es sapratu, ka tie ir ķerubi. 21 Visiem četriem bija četras sejas un četri spārni, bet zem spārniem — it kā cilvēka rokas.+ 22 Viņu sejas izskatījās tādas pašas kā tās, ko es biju redzējis pie Kebaras upes,+ un viņi gāja taisni uz priekšu.+

11 Gars mani pacēla un aiznesa uz Jehovas nama austrumu vārtiem,+ un tur pie vārtiem es ieraudzīju divdesmit piecus vīrus, tautas vadoņus,+ starp kuriem bija Jaazanja, Azūra dēls, un Pelatja, Benājas dēls. 2 Dievs man teica: ”Cilvēka dēls, tie ir vīri, kas šajā pilsētā izgudro nelietības un dod nekrietnus padomus. 3 Viņi saka: ”Vai nav pienācis laiks celt namus?+ Pilsēta ir katls,+ bet mēs esam gaļa.*”

4 Tāpēc pravieto viņiem, pravieto, cilvēka dēls!”+

5 Tad pār mani nāca Jehovas gars,+ un Dievs man teica: ”Saki: ”Jehova saka tā: ”Jūs pareizi teicāt, Izraēla ļaudis, un es zinu, kas jums prātā. 6 Šajā pilsētā jūs daudziem esat laupījuši dzīvību, un ielas ir pilnas ar līķiem.”+ 7 Tāpēc Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Līķi, ar kuriem jūs esat piepildījuši pilsētu, ir gaļa, un pilsēta ir katls.+ Bet jūs es izdzīšu no tās ārā.”

8 ”Jūs baidījāties no zobena,+ un zobenu es jums uzsūtīšu,” paziņo Visaugstais Kungs Jehova. 9 ”Es jūs izdzīšu no pilsētas un nodošu svešzemnieku varā, un izpildīšu jums spriedumu.+ 10 Jūs kritīsiet no zobena.+ Es jūs tiesāšu pie Izraēla robežas,+ un jums būs jāatzīst, ka es esmu Jehova!+ 11 Šī pilsēta jums nebūs katls, un jūs nebūsiet gaļa tajā. Es jūs tiesāšu pie Izraēla robežas, 12 un jums būs jāatzīst, ka es esmu Jehova, jo jūs nepildījāt manus likumus un neievērojāt manus spriedumus,+ bet sekojāt apkārtējo tautu paražām.”””+

13 Kad es to biju pravietojis, Pelatja, Benājas dēls, nomira, un es nometos ar seju pie zemes un skaļi izsaucos: ”Ak, Visaugstais Kungs Jehova! Vai tiešām tu grasies iznīcināt atlikušos izraēliešus?”+

14 Tad man atkal atskanēja Jehovas vēsts: 15 ”Cilvēka dēls, Jeruzālemes iedzīvotāji saka taviem brāļiem — tiem, kuriem ir tiesības atpirkt zemi, — un visiem Izraēla ļaudīm: ”Turieties labi tālu no Jehovas! Šī zeme ir mūsu, tā ir atdota mums īpašumā.” 16 Tāpēc saki: ”Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Kaut gan es esmu tos aizvedis tālu starp citām tautām un izkaisījis svešās zemēs,+ uz īsu brīdi es tiem kļūšu par svētnīcu tajās zemēs, kur tie nonākuši.””+

17 Tāpēc saki: ”Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Es jūs sapulcēšu no tautām un zemēm, kur esat izkaisīti, un atdošu jums Izraēla zemi.+ 18 Viņi tur atgriezīsies un attīrīs zemi no visa riebīgā un pretīgā.+ 19 Es viņiem došu vienprātību*+ un likšu viņos jaunu garu,+ izņemšu viņiem no krūtīm akmens sirdi+ un došu miesas sirdi*,+ 20 lai viņi pildītu manus likumus, ievērotu manus spriedumus un tiem paklausītu. Tad viņi būs mana tauta, un es būšu viņu Dievs.”

21 ”Bet tiem, kam sirds ir pieķērusies viņu riebeklībām un preteklībām, es atmaksāšu pēc viņu darbiem,” paziņo Visaugstais Kungs Jehova.””

22 Ķerubi pacēla spārnus, un riteņi bija tiem blakus,+ bet virs tiem bija Izraēla Dieva diženums.+ 23 Jehovas diženums+ pacēlās no pilsētas un nostājās virs kalna austrumos no tās.+ 24 Gars mani pacēla un aiznesa pie trimdiniekiem Haldejā — tas notika redzējumā, ko deva Dieva gars. Tad redzējums beidzās, 25 un es izstāstīju trimdiniekiem visu, ko Jehova man bija parādījis.

12 Man atkal atskanēja Jehovas vēsts: 2 ”Cilvēka dēls, tu dzīvo dumpīgas tautas vidū. Tiem ir acis, lai skatītos, bet tie neredz, tiem ir ausis, lai klausītos, bet tie nedzird,+ jo tie ir dumpīgi ļaudis.+ 3 Bet tu, cilvēka dēls, sasaiņo mantas trimdai un gaišā dienas laikā, viņiem redzot, dodies prom. Visu acu priekšā pārcelies no savas dzīvesvietas uz citu vietu, it kā tu aizietu trimdā. Varbūt viņi apjēgs, ko tas nozīmē, lai gan viņi ir dumpīgi ļaudis. 4 Dienas laikā, kad viņi redz, iznes ārā savu trimdinieka saini un vakarā viņu acu priekšā dodies prom kā trimdinieks.+

5 Viņiem redzot, izlauz sienā caurumu un iznes pa to laukā savas mantas.+ 6 Visu acu priekšā uzcel savu saini plecā un tumsā dodies prom. Aizsedz seju, lai tu neredzētu zemi, jo es tevi padarīšu par zīmi Izraēla tautai.”+

7 Tad es darīju, kā man bija pavēlēts. Dienā es iznesu ārā it kā trimdai sagatavotās mantas un vakarā savām rokām izlauzu sienā caurumu. Kad satumsa, es visu acu priekšā iznesu savu saini un, uzcēlis to plecā, devos prom.

8 No rīta man atkal atskanēja Jehovas vēsts: 9 ”Cilvēka dēls, vai izraēlieši, šī dumpīgā tauta, tev nevaicāja, ko tu dari? 10 Saki viņiem: ”Tā saka Visaugstais Kungs Jehova: ”Šī vēsts attiecas uz Jeruzālemes valdnieku+ un visiem izraēliešiem, kas dzīvo pilsētā.””

11 Saki: ”Es jums esmu zīme+ — kā es darīju, tā notiks ar viņiem. Tiem būs jādodas trimdā, jānonāk nebrīvē.+ 12 Viņu valdnieks uzcels savas mantas plecā un tumsā dosies prom. Viņš izlauzīs mūrī caurumu, iznesīs pa to laukā savas mantas un aizies,+ aizsedzis seju, lai neredzētu zemi.” 13 Es viņam uzmetīšu tīklu, savā tīklā es viņu sagūstīšu+ un aizvedīšu uz Babilonu*, uz haldiešu zemi, bet viņš to neredzēs, un tur viņš nomirs.+ 14 It visus palīgus, kas ir pie viņa, un viņa karapulkus es izkaisīšu visos vējos+ un, izvilcis zobenu, tos vajāšu.+ 15 Viņiem būs jāatzīst, ka es esmu Jehova, kad es viņus būšu izklīdinājis citu tautu starpā, izkaisījis svešās zemēs. 16 Bet dažus no viņiem es paglābšu no zobena, bada un sērgas, lai tie pastāstītu tautām, pie kurām būs nonākuši, par visām savām preteklībām, un tiem būs jāatzīst, ka es esmu Jehova.”

17 Man atkal atskanēja Jehovas vēsts: 18 ”Cilvēka dēls, ēd maizi drebēdams un dzer ūdeni bailēs un raizēs!+ 19 Saki zemes ļaudīm: ”Visaugstais Kungs Jehova par Jeruzālemes iedzīvotājiem Izraēla zemē saka: ”Viņi ēdīs maizi raizēs un dzers ūdeni bailēs, jo iedzīvotāju varmācības dēļ+ viņu zeme tiks pilnīgi izpostīta.+ 20 Ļaužu pilnās pilsētas tiks sagrautas, un zeme kļūs par postažu.+ Tad jums būs jāatzīst, ka es esmu Jehova.”””+

21 Man atkal atskanēja Jehovas vēsts: 22 ”Cilvēka dēls, kas tas jums Izraēlā par sakāmvārdu: dienas rit, bet redzējumi nepiepildās?+ 23 Tāpēc paziņo tiem: ”Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Es šo sakāmvārdu izskaudīšu, un Izraēlā to neviens vairs nelietos.”” Saki tiem: ”Tuvojas laiks,+ kad visi redzējumi piepildīsies!”, 24 jo Izraēla tautā vairs nebūs melīgu redzējumu un glaimīgu* pareģojumu.+ 25 ”Es, Jehova, runāšu, un ik vārds, ko es teikšu, nekavējoties piepildīsies.+ Jūsu dzīves laikā,+ dumpīgie ļaudis, es runāšu un arī piepildīšu sacīto,” paziņo Visaugstais Kungs Jehova.”

26 Man atkal atskanēja Jehovas vēsts: 27 ”Cilvēka dēls, izraēlieši saka: ”Viņa redzējums vēsta to, kas notiks daudz vēlāk, viņš pravieto par tālu nākotni,”+ — 28 tāpēc saki tiem: ”Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Ikviens mans vārds piepildīsies bez kavēšanās. Viss, ko esmu teicis, notiks!” Tā paziņo Visaugstais Kungs Jehova.””

13 Man atkal atskanēja Jehovas vēsts: 2 ”Cilvēka dēls, pravieto par Izraēla praviešiem+ un saki tiem, kas sludina pašizdomātus pravietojumus:+ ”Klausieties Jehovas vēsti! 3 Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Bēdas negudrajiem praviešiem, kas pravieto paši pēc sava prāta, lai gan neko nav redzējuši!+ 4 Kā lapsas starp gruvešiem — tādi ir kļuvuši tavi pravieši, ak, Izraēl! 5 Viņi neies labot robus mūrī, lai aizsargātu Izraēla ļaudis,+ tāpēc Jehovas dienā izraēlieši nespēs stingri turēties kaujā.+ 6 Viņi ir skatījuši viltus redzējumus un pareģojuši melus, viņi apgalvo: ”Tā saka Jehova!”, kaut gan Jehova viņus nav sūtījis, — un vēl gaida, ka viņu teiktais piepildīsies!+ 7 Vai tad tie nav viltus redzējumi, ko jūs esat skatījuši, un vai tie nav meli, ko jūs esat pareģojuši, apgalvodami: ”Tā saka Jehova,” — lai gan es neko neesmu teicis?”

8 Tāpēc Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Jūsu vārdi ir nepatiesi, un jūsu redzējumi — melīgi, tāpēc es nostāšos pret jums. Tā paziņo Visaugstais Kungs Jehova.”+ 9 Mana roka vērsīsies pret praviešiem, kas skata viltus redzējumus un pareģo melus.+ Viņi nebūs starp ļaudīm, kam uzticos, un viņi netiks ierakstīti Izraēla tautas radurakstos un nepārnāks Izraēla zemē. Tad jums būs jāatzīst, ka es esmu Visaugstais Kungs Jehova!+ 10 Tas viss notiks tāpēc, ka viņi ir maldinājuši manu tautu, teikdami: ”Miers!”, kaut gan miera nav.+ Kad ļaudis uzceļ nedrošu sienu, viņi to apmet ar kaļķi.*”+

11 Saki šiem apmetējiem, ka siena sabruks. Nāks lietusgāzes, krusa un stipra vētra un to sagraus.+ 12 Kad siena būs sabrukusi, jums vaicās: ”Kur nu ir jūsu apmetums?”+

13 Tāpēc Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Es sūtīšu stipru vētru savā niknumā, lietusgāzes savās dusmās un krusu savā postošajā bardzībā. 14 Es noārdīšu sienu, ko jūs apmetāt, nolīdzināšu to līdz ar zemi un atsegšu tās pamatus. Kad pilsēta kritīs, jūs tajā aiziesiet bojā, un jums būs jāatzīst, ka es esmu Jehova.

15 Izlējis savas dusmas pār sienu un tiem, kas to apmeta, es jums teikšu: ”Sienas vairs nav, un nav arī tās apmetēju.+ 16 Zuduši ir Izraēla pravieši, kas pravietoja par Jeruzālemi un savos redzējumos solīja tai mieru, kaut gan miera nebija.”+ Tā saka Visaugstais Kungs Jehova.”

17 Bet tu, cilvēka dēls, pagriezies pret savām tautietēm, kas sludina pašizdomātus pravietojumus, un pravieto par viņām! 18 Saki: ”Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Bēdas sievietēm, kas šuj lentes* ik rokai un visdažādākā izmēra galvas apsegus, lai medītu ļaužu dzīvību! Vai tiešām jūs domājat, ka varēsiet medīt manu ļaužu dzīvību, bet savējo pasargāt? 19 Manas tautas priekšā jūs mani nievājat par pāris saujām miežu, par kumosu maizes!+ Jūs nonāvējat tos, kam nebija jāmirst, un atstājat dzīvus tos, kas nav pelnījuši dzīvot, stāstīdamas melus maniem ļaudīm, kas gatavi tajos klausīties.””+

20 Tāpēc Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Es ķeršos klāt tām lentēm, ar kurām jūs ļaudis medījat kā putnus, un noraušu tās jums no rokām, un tos, ko jūs medījat, es atbrīvošu! 21 Es noraušu jūsu galvas apsegus un izglābšu savus ļaudis no jūsu rokām, un tie vairs nebūs jūsu medījums. Tad jums būs jāatzīst, ka es esmu Jehova!+ 22 Ar saviem meliem+ jūs laupījāt drosmi taisnajam, kaut gan es negribēju viņu sāpināt, un iedrošinājāt ļaundari,+ lai tas neatstātu savu ļauno ceļu un nepaliktu dzīvs.+ 23 Tāpēc jūs vairs neskatīsiet viltus redzējumus un nepareģosiet nākotni.+ Es izglābšu no jums savu tautu, un jums būs jāatzīst, ka es esmu Jehova!””

14 Pie manis ieradās daži izraēliešu vecākie un apsēdās manā priekšā.+ 2 Tad man atskanēja Jehovas vēsts: 3 ”Cilvēka dēls, šo vīru sirds ir pieķērusies viņu pretīgajiem elkiem, un viņi ir kļuvuši ļaudīm par klupšanas akmeni, par iemeslu grēkam. Kāpēc lai es viņiem ļautu sevi izjautāt?+ 4 Saki tiem: ”Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Ja kāda izraēlieša sirds ir pieķērusies viņa pretīgajiem elkiem un viņš ir kļuvis citiem par klupšanas akmeni, par iemeslu grēkam, un tomēr viņš vēršas pie pravieša, tad es, Jehova, viņam atbildēšu tā, kā viņš savu daudzo pretīgo elku dēļ ir pelnījis. 5 Es viesīšu šausmas izraēliešu sirdīs, jo viņi visi savu pretīgo elku dēļ ir atkāpušies no manis.””+

6 Tādēļ paziņo Izraēla ļaudīm, ka Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Atgriezieties! Novērsieties no saviem pretīgajiem elkiem un pārtrauciet visus savus riebīgos darbus!+ 7 Ja kāds izraēlietis vai ienācējs, kas dzīvo izraēliešu vidū, atstāj mani, pieķeras saviem pretīgajiem elkiem un kļūst citiem par klupšanas akmeni, par iemeslu grēkam, un tomēr viņš vēršas pie mana pravieša,+ tad es, Jehova, pats viņam atbildēšu. 8 Es nostāšos pret šādu cilvēku, padarīšu viņu par brīdinošu piemēru un par apsmieklu un sodīšu ar nāvi.+ Tad jums būs jāatzīst, ka es esmu Jehova!

9 Bet, ja pravietis dod atbildi, būdams maldināts, tad es, Jehova, pats viņu esmu maldinājis.+ Es pacelšu roku un izskaudīšu viņu no savas Izraēla tautas. 10 Vainīgi būs abi — gan jautātājs, gan pravietis —, un abiem būs jāatbild par savu noziegumu, 11 lai izraēlieši vairs neattālinātos no manis un neaptraipītu sevi ar saviem pārkāpumiem. Tad viņi būs mana tauta, un es būšu viņu Dievs.+ Tā paziņo Visaugstais Kungs Jehova.””

12 Man atkal atskanēja Jehovas vēsts: 13 ”Cilvēka dēls, ja kādas zemes iedzīvotāji pret mani grēko, lauzdami man uzticību, es sodīšu šo zemi — likšu tur izsīkt pārtikas krājumiem,+ uzsūtīšu tai badu+ un iznīcināšu tajā kā cilvēkus, tā lopus.+ 14 Pat ja tur būtu Noass,+ Daniēls+ un Ījabs,+ šie trīs vīri ar savu taisnīgumu izglābtu tikai paši sevi.+ Tā paziņo Visaugstais Kungs Jehova.

15 Ja es uzsūtītu zemei plēsīgus zvērus, kas to atstātu bez iedzīvotājiem, un zeme pārvērstos tukšainē, kur zvēru dēļ neviens vairs nestaigā,+ 16 bet tur būtu šie trīs vīri, — tik tiešām, ka es esmu dzīvs, paziņo Visaugstais Kungs Jehova — viņi neizglābtu ne savus dēlus, ne meitas, bet tikai paši sevi, un zeme kļūtu par tukšaini.

17 Ja es uzsūtītu zemei zobenu,+ pavēlēdams, lai zobens posta šo zemi, un iznīcinātu tajā kā cilvēkus, tā lopus,+ 18 bet tur būtu šie trīs vīri, — tik tiešām, ka es esmu dzīvs, paziņo Visaugstais Kungs Jehova — viņi neizglābtu ne savus dēlus, ne meitas, bet tikai paši sevi.

19 Ja es uzsūtītu zemei sērgu+ un izlietu pār to savas dusmas, likdams līt asinīm un iznīcinādams kā cilvēkus, tā lopus, 20 bet tur būtu Noass,+ Daniēls+ un Ījabs,+ — tik tiešām, ka es esmu dzīvs, paziņo Visaugstais Kungs Jehova — viņi neizglābtu ne savus dēlus, ne meitas. Ar savu taisnīgumu viņi izglābtu tikai paši sevi.+

21 Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Tāpat notiks, kad es sūtīšu Jeruzālemei četrus sodus+ — zobenu, badu, plēsīgus zvērus un sērgu —,+ lai iznīcinātu kā cilvēkus, tā lopus.+ 22 Tomēr daži tajā izglābsies un tiks izvesti ārā+ kopā ar dēliem un meitām. Kad viņi ieradīsies pie jums un jūs ieraudzīsiet, kādi viņi ir un kādi ir viņu darbi, jūs gūsiet mierinājumu, saprazdami, kāpēc es tā rīkojos ar Jeruzālemi un liku tai pieredzēt visas šīs nelaimes.

23 Jūs gūsiet mierinājumu, kad redzēsiet, kādi viņi ir un kādi ir viņu darbi, un sapratīsiet, ka ne jau bez iemesla es tā rīkojos ar pilsētu.+ Tā paziņo Visaugstais Kungs Jehova.””

15 Man atkal atskanēja Jehovas vēsts: 2 ”Cilvēka dēls, ar ko tad vīnogulājs ir labāks par citiem kokiem un meža koku zariem? 3 Vai no tā var uztaisīt nūju, kas derīga kādam darbam? Kaut vai vadzi, kur kaut ko uzkārt? 4 Lūk, to iemet ugunī — lai kuras! Kad abi gali būs sadeguši un apsvilis būs arī vidus, kādam darbam to vairs izmantosi? 5 Pat neskarts tas nekam nebija derīgs, kur nu vēl sadedzis!

6 Tāpēc Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Es rīkošos ar Jeruzālemes iedzīvotājiem tāpat kā ar vīnogulāju, ko es esmu paņēmis no citu meža koku vidus un atdevis par malku ugunij.+ 7 Es esmu nostājies pret tiem! No vienas uguns tie ir izglābušies, bet cita uguns tos aprīs. Kad es pret tiem vērsīšos, jums būs jāatzīst, ka es esmu Jehova.”+

8 ”Viņu neuzticības+ dēļ es pārvērtīšu zemi par postažu,”+ paziņo Visaugstais Kungs Jehova.”

16 Man atkal atskanēja Jehovas vēsts: 2 ”Cilvēka dēls, paziņo Jeruzālemei par tās preteklībām.+ 3 Saki: ”Visaugstais Kungs Jehova Jeruzālemei saka tā: ”Tu esi cēlusies no kanaāniešu zemes, tur tu esi dzimusi. Tavs tēvs bija amorietis,+ bet māte — hetiete.+ 4 Dienā, kad tu piedzimi, tev nepārgrieza nabassaiti, tevi nenomazgāja ūdenī tīru, nenoberza ar sāli un neietina autiņos. 5 Neviens par tevi neiežēlojās un to neizdarīja, neviens nejuta tev līdzi. Piedzimšanas dienā pret tevi izturējās ar nicinājumu un izmeta klajā laukā.

6 Es gāju garām un ieraudzīju tevi ķepurojamies savās asinīs, un, redzēdams, ka tu guli savās asinīs, es tev teicu: ”Dzīvo!” Jā, kad tu gulēji savās asinīs, es tev teicu: ”Dzīvo!” 7 Es tev liku zelt kā zālei laukā, tu augi un izaugi liela, un greznojies ar krāšņākajām rotām. Tavas krūtis piebrieda, un mati sakuploja, bet tu joprojām biji pavisam kaila.”

8 ”Tad es gāju garām un, tevi ieraudzījis, pamanīju, ka tev jau ir pienācis laiks mīlēt. Es izplētu pār tevi savu apmetni+ un apsedzu tavu kailumu, devu tev zvērestu un noslēdzu ar tevi līgumu,” paziņo Visaugstais Kungs Jehova, ”un tu kļuvi mana. 9 Es nomazgāju tevi ūdenī, noskaloju no tevis asinis un ieziedu tevi ar eļļu.+ 10 Es tev uzvilku izšūtu tērpu un apāvu smalkas ādas* sandales, ietērpu tevi smalkā linā un dārgās drānās. 11 Es izdaiļoju tevi ar rotām, apliku tev rokassprādzes un kaklarotu, 12 ievēru deguna gredzenu nāsī un auskarus ausīs un uzliku tev galvā skaistu vainagu. 13 Tu rotājies ar zeltu un sudrabu, tērpies smalkā linā un nēsāji dārgas, izšūtas drānas. Vissmalkākie milti, medus un eļļa bija tava pārtika, tu kļuvi neparasti skaista,+ cienīga kļūt par ķēniņieni.”

14 ”Tautas daudzināja+ tavu skaistumu, jo tas bija pilnīgs tā krāšņuma dēļ, ko es tev biju piešķīris,”+ paziņo Visaugstais Kungs Jehova.

15 ”Bet tu sāki paļauties uz savu skaistumu+ un izmantoji savu slavu, lai kļūtu par prostitūtu.+ Tu nodevies netikumīgiem sakariem ar katru garāmgājēju,+ dāļādama savu skaistumu kuram katram. 16 Tu ņēmi savas drānas, lai krāsaini izgreznotu upurvietas, kur tu nodevies netikumīgiem sakariem,+ kaut gan nekas tāds nav pieļaujams un tā nedrīkstēja notikt! 17 Tu ņēmi savas skaistās zelta un sudraba rotas, ko es tev biju uzdāvinājis, izveidoji vīriešu tēlus un nodevies ar tiem netikumīgiem sakariem.+ 18 Tu tos apsedzi ar savām izšūtajām drānām un ziedoji tiem manu eļļu un kvēpināmo.+ 19 Manis doto maizi, kas bija cepta no vissmalkākajiem miltiem, eļļas un medus, tu ziedoji tiem par patīkamu smaržu.+ Tieši tā tas notika,” paziņo Visaugstais Kungs Jehova.

20 ”Tu ņēmi savus dēlus un meitas, ko biji man dzemdējusi,+ un upurēji tos elkiem.+ Vai ar netiklību tev vēl nebija gana? 21 Tu nogalināji manus bērnus, upurējot tos ugunī!+ 22 Nododamās visām šīm preteklībām un izvirtībām, tu nepieminēji savu bērnību, kad tu pavisam kaila ķepurojies savās asinīs. 23 Par visām tavām ļaundarībām — bēdas, bēdas tev!”+ paziņo Visaugstais Kungs Jehova. 24 ”Ikvienā laukumā tu uzbēri pa pauguram un ierīkoji pa upurvietai. 25 Tu izveidoji upurvietas uz katra ielas stūra un padarīji savu skaistumu derdzīgu, piedāvādamās* katram garāmgājējam+ un bez mitas ielaizdamās netikumīgos sakaros.+ 26 Tu stājies netikumīgos sakaros ar saviem miesaskārīgajiem kaimiņiem ēģiptiešiem+ un apvainoji mani ar savu neizmērojamo izvirtību. 27 Es tevi sodīšu — samazināšu tev piešķirto pārtikas daudzumu+ un nodošu tevi tavām ienaidniecēm+ filistietēm, kas šausminājās par tavu neķītrību.+

28 Savā nesātībā tu nodevies netikumīgiem sakariem arī ar asīriešiem,+ bet tev vēl nebija diezgan. 29 Tad tu nodevies netikumīgiem sakariem tirgoņu zemē* un ielaidies ar haldiešiem,+ bet tev joprojām nebija diezgan. 30 Cik gan vājš bija tavs gribasspēks*,* ka tu to visu darīji un uzvedies kā bezkaunīga prostitūta!”+ paziņo Visaugstais Kungs Jehova. 31 ”Turklāt, bērdama savus paugurus uz katra ielas stūra un ierīkodama savas upurvietas katrā laukumā, tu rīkojies ne tā kā citas prostitūtas, jo tu pat neņēmi nekādu samaksu. 32 Neuzticīgā sieva, kas vīra vietā dod priekšroku svešiniekiem!+ 33 Prostitūtām parasti maksā,+ bet tu pati apdāvini savus mīļākos+ un tos piekukuļo, lai tie no visām malām nāktu pie tevis piekopt netiklību.+ 34 Tu atšķiries no citām prostitūtām — neviena prostitūta nedara tā kā tu! Tu maksā citiem, nevis viņi maksā tev. Viss notiek otrādi.”

35 Tāpēc klausies, prostitūta,+ Jehovas vēsti! 36 Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Tu ļāvi vaļu savai miesaskārei un atsedzi savu kailumu, nododamās netiklībai ar saviem mīļākajiem un ar visiem saviem riebīgajiem, pretīgajiem elkiem,+ kuriem tu upurēji savu bērnu asinis,+ 37 tāpēc es sapulcēšu visus mīļākos, kam tu sniedzi baudu, — gan tos, kurus tu mīlēji, gan tos, kas tev jau apriebušies. Es tos uzrīdīšu tev no visām pusēm un izģērbšu tevi viņu acu priekšā, lai viņi redz tevi pilnīgi kailu!+

38 Es tevi sodīšu tā, kā soda laulības pārkāpējas+ un slepkavas,+ un izliešu tavas asinis dusmās un sašutumā.+ 39 Es tevi nodošu tavu mīļāko varā, un viņi nopostīs tavus paugurus un iznīcinās tavas upurvietas,+ noraus tev drēbes,+ atņems skaistās rotas+ un atstās tevi pavisam kailu. 40 Viņi sasauks pūli,+ nomētās tevi ar akmeņiem+ un sacirtīs ar zobeniem.+ 41 Viņi nodedzinās tavas mājas+ un, daudzām sievietēm redzot, izpildīs tev spriedumu. Tā es darīšu galu tavai netiklībai,+ un tu nevienam vairs nemaksāsi. 42 Tikai tad mans niknums norims+ un sašutums mitēsies,+ tad es rimšos un vairs nedusmošos.”

43 ”Tāpēc, ka tu nepieminēji savu bērnību+ un sadusmoji mani ar visiem šiem darbiem, es tev likšu pieredzēt pašai savas rīcības sekas,” paziņo Visaugstais Kungs Jehova, ”un tu vairs neturpināsi savas neķītrības un preteklības.”

44 ”Ikviens, kas lieto sakāmvārdus, par tevi teiks: ”Kāda māte, tāda meita!”+ 45 Tu patiesi esi savas mātes meita — tai riebās viņas vīrs un bērni, un tu esi savu māsu māsa — arī tās necieta savus vīrus un bērnus. Tava māte bija hetiete, bet tēvs — amorietis.+

46 Tava vecākā māsa ir Samarija,+ kas ar savām meitām*+ dzīvo ziemeļos no tevis, bet jaunākā māsa ir Sodoma,+ kas ar savām meitām+ dzīvo dienvidos no tevis. 47 Tu rīkojies pēc viņu parauga un darīji tādas pašas preteklības, bet tas vēl nebija viss. Īsā laikā tu pagrimi vēl vairāk nekā viņas.+ 48 Tik tiešām, ka es esmu dzīvs!” paziņo Visaugstais Kungs Jehova. ”Tava māsa Sodoma ar savām meitām nav rīkojusies tā kā tu un tavas meitas. 49 Lūk, kāds bija tavas māsas Sodomas noziegums: viņa pati un viņas meitas+ bija lepnas,+ tām bija maizes papilnam+ un rāma, mierpilna dzīve,+ tomēr tās nepalīdzēja nelaimīgajiem un trūcīgajiem.+ 50 Tās slēja degunus gaisā+ un manā acu priekšā darīja preteklības,+ tāpēc es nospriedu, ka tās ir jāiznīcina.+

51 Arī Samarija+ nav grēkojusi ne uz pusi tik daudz, cik tu. Tu pastrādāji vairāk preteklību nekā tavas māsas un ar visām savām preteklībām liki viņām izskatīties nevainīgām*.+ 52 Nu tev jācieš pazemojums, jo tu ar saviem grēkiem attaisnoji savu māsu rīcību. Tu rīkojies vēl pretīgāk nekā viņas, tāpēc viņas ir labākas nekā tu. Tad nu kaunies un panes pazemojumu, jo tu savām māsām liki izskatīties nevainīgām!”

53 ”Es sapulcēšu gan Sodomas un tās meitu trimdiniekus, gan Samarijas un tās meitu trimdiniekus, un tavus trimdiniekus es sapulcēšu kopā ar tiem,+ 54 lai tev būtu jācieš pazemojums, un tu kaunēsies savu darbu dēļ, kas viņām bija par mierinājumu. 55 Tavas māsas Sodoma un Samarija ar savām meitām atkal kļūs tādas kā agrāk, un arī tu ar savām meitām kļūsi tāda kā agrāk.+ 56 Savas lepnības dienās tu savu māsu Sodomu neuzskatīji par pieminēšanas vērtu, 57 pirms bija atmaskots tavs ļaunums.+ Tagad tevi nievā gan Aramas* meitas un viņu kaimiņi, gan filistiešu meitas+ — visi apkārtējie tevi nicina. 58 Tev būs jāatbild par savu neķītrību un preteklībām,” paziņo Jehova.

59 Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Es rīkošos ar tevi tā, kā tu ar saviem darbiem esi pelnījusi,+ jo tu nicināji doto zvērestu un lauzi manu līgumu.+ 60 Bet es atcerēšos līgumu, ko noslēdzu ar tevi tavās jaunības dienās, un slēgšu ar tevi mūžīgu līgumu.+ 61 Tu atcerēsies, kā esi rīkojusies, un tev būs kauns,+ kad tu uzņemsi savas māsas, kā vecākās, tā jaunākās, un es tev došu tās par meitām, bet ne tā līguma dēļ, ko esmu noslēdzis ar tevi.

62 Es slēgšu ar tevi līgumu, un tu atzīsi, ka es esmu Jehova. 63 Tu atcerēsies savu rīcību, un tev būs tāds kauns, ka tu pat muti neatvērsi,+ kad es tev piedošu par spīti visam, ko esi izdarījusi.+ Tā paziņo Visaugstais Kungs Jehova!”””

17 Man atkal atskanēja Jehovas vēsts: 2 ”Cilvēka dēls, uzdod Izraēla tautai mīklu un izstāsti tai līdzību.+ 3 Saki: ”Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Liels ērglis+ ar vareniem spārniem un garām spalvām, kuplām un raibām, atlidoja uz Libānu+ un satvēra ciedra galotni.+ 4 Viņš nolauza augšējo zaru, aiznesa to uz tirgoņu zemi* un iestādīja tirgoņu pilsētā.+ 5 Tad viņš paņēma tās zemes* sēklu+ un iesēja auglīgā laukā, iedēstīja kā vītolu ūdeņiem bagātā vietā. 6 Sēkla uzdīga un izauga par zemu, kuplu vīnogulāju,+ kas grieza zarus pret vidu un laida saknes zem sevis. Tā no sēklas izauga vīnogulājs, kas raisīja jaunus dzinumus un sazaroja.+

7 Taču bija kāds cits ērglis+ ar vareniem spārniem un garām spalvām,+ un vīnogulājs sāka kāri stiept pret to savas saknes, tiecoties projām no dobes, kur bija iestādīts, un sniegt tam pretī savus zarus, lai šis ērglis to apūdeņotu.+ 8 Bet tas jau bija iestādīts auglīgā, bagātīgi apūdeņotā zemē, lai tas kupli sazarotu, nestu augļus un izaugtu par dižu vīnkoku.””+

9 Paziņo, ka Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Vai tiešām tam klāsies labi? Vai to neizraus ar visām saknēm,+ lai augļi sapūst un dzinumi novīst?+ Tas izkaltīs tik sauss, ka nevajadzēs ne stipras rokas, ne daudz ļaužu, lai to izceltu ar visām saknēm. 10 To gan pārstādīja, bet vai tas zels? Vai tas nenokaltīs, austrumvēja skarts? Tas nokaltīs dobē, kur izaudzis.””

11 Tad man atkal atskanēja Jehovas vēsts: 12 ”Saki šai dumpīgajai tautai: ”Vai nesaprotat, ko tas nozīmē?” Saki: ”Babilonas ķēniņš ieradās Jeruzālemē un aizveda tās ķēniņu un augstmaņus uz Babilonu.+ 13 Ar vienu no ķēniņa dzimtas+ viņš noslēdza līgumu un lika tam dot uzticības zvērestu,+ bet zemes ietekmīgākos vīrus viņš aizveda projām,+ 14 lai valsts būtu neievērojama un nekļūtu atkal varena, lai tā spētu pastāvēt, vienīgi pildot noslēgto līgumu.+ 15 Bet tas pret viņu sacēlās+ un sūtīja vēstnešus uz Ēģipti pēc zirgiem+ un liela karaspēka.+ Vai tam viss izdosies? Vai tas, kas šādi rīkojies, izbēgs no soda? Vai līguma lauzējs paliks nesodīts?+

16 ”Tik tiešām, ka es esmu dzīvs!” paziņo Visaugstais Kungs Jehova. ”Viņš nomirs Babilonā — tā ķēniņa* pilsētā, kurš viņu* sēdināja tronī un kuram doto zvērestu viņš nicināja, lauzdams noslēgto līgumu.+ 17 Faraons ar savu lielo armiju un daudzajiem karavīriem viņam karā nepalīdzēs,+ kad ienaidnieki bērs aplenkuma vaļņus un būvēs aplenkuma sienas, lai daudziem atņemtu dzīvību. 18 Viņš nicināja zvērestu un lauza līgumu. Par spīti dotajam solījumam viņš to visu darīja, tāpēc viņš neizglābsies.”

19 Tāpēc Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Tik tiešām, ka es esmu dzīvs, — viņš nicināja manā vārdā doto zvērestu un lauza manā priekšā noslēgto līgumu, tāpēc es viņam atmaksāšu pēc nopelniem!+ 20 Es viņam uzmetīšu tīklu, savā tīklā es viņu sagūstīšu+ un aizvedīšu uz Babilonu. Tur es ar viņu tiesāšos, jo viņš ir bijis man neuzticīgs.+ 21 Visi viņa karavīri, kas mēģinās glābties bēgot, kritīs no zobena, bet atlikušie izklīdīs uz visām pusēm*.+ Tad jūs sapratīsiet, ka to esmu teicis es, Jehova.”+

22 Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Es paņemšu zaru no augstā ciedra galotnes+ un to iestādīšu, no pašiem augšējiem zariem nolauzīšu maigu dzinumu+ un iestādīšu augstā, varenā kalnā.+ 23 Es to iedēstīšu Izraēla augstajā kalnā, lai tas kupli sazaro, nes augļus un izaug par dižu ciedru. Visādi putni radīs patvērumu zem tā zariem un mājos tā pavēnī. 24 Tad visi koki sapratīs, ka es, Jehova, esmu nogāzis augsto koku, bet zemo cēlis augstu,+ zaļojošo koku esmu nokaltējis, bet nokaltušajam licis sazaļot.+ Es, Jehova, to esmu sacījis, un es to esmu paveicis.”””

18 Man atkal atskanēja Jehovas vēsts: 2 ”Kas tas jums Izraēlā par sakāmvārdu: tēvi ir ēduši skābas vīnogas, bet zobi ir nomizojušies dēliem?+

3 ”Tik tiešām, ka es esmu dzīvs!” paziņo Visaugstais Kungs Jehova. ”Jūs šo sakāmvārdu Izraēlā vairs nelietosiet. 4 Lūk, visas dvēseles* pieder man. Kā tēva, tā dēla dvēsele — tās pieder man. Kura dvēsele grēko, tā mirs.*”

5 ”Ja kāds ir taisnīgs un dara to, kas ir taisnīgs un pareizs, — 6 neēd elku upurus kalnu svētnīcās,+ nepaceļ acis uz izraēliešu pretīgajiem elkiem, neguļ ar cita sievu,+ netuvojas* sievietei, kad tai ir mēnešreizes,+ 7 nevienam nenodara pārestības,+ atdod parādniekam viņa ķīlu,+ nevienu neaplaupa,+ dalās maizē ar izsalkušo+ un apģērbj kailo,+ 8 neaizdod uz procentiem un neiedzīvojas uz citu rēķina,+ nerīkojas netaisni,+ bet spriež taisnu tiesu pretinieku starpā,+ 9 pilda manus likumus un ievēro manus spriedumus, lai būtu man uzticīgs, — tāds cilvēks ir taisnīgs, un viņš dzīvos!”+ paziņo Visaugstais Kungs Jehova.

10 ”Bet, ja viņa dēls ir laupītājs+ vai slepkava,+ ja dēls dara to, 11 ko tēvs nedarīja, — ēd elku upurus kalnu svētnīcās, guļ ar cita sievu, 12 slikti izturas pret apspiestajiem un nabadzīgajiem,+ laupa, neatdod ķīlu, pievēršas pretīgajiem elkiem,+ pastrādā riebīgus darbus,+ 13 iedzīvojas uz citu rēķina un aizdod uz procentiem+ — šāds dēls nepaliks dzīvs. Viņam jāmirst visu to preteklību dēļ, ko viņš ir darījis. Viņš pats ir vainīgs savā nāvē.*

14 Bet, ja cilvēkam ir dēls, kas redz visus sava tēva grēkus, bet pats neko tādu nedara — 15 neēd elku upurus kalnu svētnīcās, nepaceļ acis uz izraēliešu pretīgajiem elkiem, neguļ ar cita sievu, 16 nevienam nenodara pārestības, nepiesavinās ķīlu, nevienu neaplaupa, dalās maizē ar izsalkušo un apģērbj kailo, 17 neapspiež trūcīgos, neiedzīvojas uz citu rēķina un neaizdod uz procentiem, bet ievēro manus spriedumus un pilda manus likumus —, šāds dēls nemirs sava tēva grēku dēļ. Viņš katrā ziņā dzīvos! 18 Taču viņa tēvam, kas citus krāpa, aplaupīja savus brāļus un saviem tautiešiem darīja ļaunu, ir jāmirst savu grēku dēļ.

19 Bet jūs jautāsiet: ”Kāpēc dēlam nav jāatbild par tēva grēkiem?” Dēls ir rīkojies taisnīgi un pareizi, viņš ir paklausījis visiem maniem likumiem un tos ir pildījis, tāpēc viņš dzīvos.+ 20 Mirs tā dvēsele, kura grēko.+ Dēlam nav jāatbild par tēva grēkiem, un tēvam nav jāatbild par dēla grēkiem. Vienīgi taisnīgais tiks atalgots par savu taisnīgumu, un vienīgi ļaundaris saņems sodu par saviem ļaunajiem darbiem.+

21 Ja ļaundaris nožēlos grēkus, ko ir darījis, pildīs manus likumus un rīkosies taisnīgi un pareizi, viņš katrā ziņā dzīvos. Viņam nebūs jāmirst.+ 22 Nevienu no viņa izdarītajiem pārkāpumiem vairs nepieminēs.+ Viņš dzīvos, jo rīkojas pareizi.”+

23 ”Vai tad man ir kāds prieks par ļaundara nāvi?”+ saka Visaugstais Kungs Jehova. ”Nē, man ir prieks, ja viņš atstāj savu ļauno ceļu un dzīvo.”+

24 ”Bet, ja taisnais novērsīsies no taisnības un rīkosies nepareizi, darīdams tādas pašas preteklības kā ļaundaris, vai viņš dzīvos? Nevienu no viņa krietnajiem darbiem vairs nepieminēs.+ Viņš mirs savas neuzticības un savu grēku dēļ.+

25 Bet jūs teiksiet: ”Jehovas rīcība ir netaisna.”+ Klausieties jel, Izraēla ļaudis! Vai tiešām es esmu tas, kurš rīkojas netaisni?+ Vai drīzāk tie neesat jūs?+

26 Ja taisnais novēršas no taisnības, sāk rīkoties nepareizi un tāpēc mirst, tad viņš mirst pats savu ļauno darbu dēļ.

27 Ja ļaundaris nožēlo savas ļaundarības un sāk rīkoties taisnīgi un pareizi, viņš paliks dzīvs.+ 28 Ja viņš nāk pie prāta un nožēlo savus pārkāpumus, viņš dzīvos — viņam nebūs jāmirst.

29 Tomēr izraēlieši sacīs: ”Jehovas rīcība ir netaisna.” Vai tiešām es esmu tas, kurš rīkojas netaisni, Izraēla ļaudis?+ Vai drīzāk tie neesat jūs?

30 Tādēļ, Izraēla ļaudis, es ikvienu no jums tiesāšu pēc viņa darbiem,”+ paziņo Visaugstais Kungs Jehova. ”Nožēlojiet un atmetiet visus savus pārkāpumus, lai neuzkrautu sev vainu*. 31 Izbeidziet visus savus pārkāpumus+ un iegūstiet jaunu sirdi un jaunu garu!+ Kādēļ jums mirt,+ Izraēla ļaudis?”

32 ”Man nav nekāda prieka ne par viena nāvi,”+ paziņo Visaugstais Kungs Jehova, ”tāpēc atgriezieties no grēkiem un dzīvojiet!””+

19 ”Dziedi raudu dziesmu par Izraēla vadoņiem, 2 saki:

”Tava māte bija kā lauvene starp lauvām!

Tā gulēja starp spēcīgiem jauniem lauvām un audzināja savus lauvēnus.

Tur viņu ieslodzīja, lai Izraēla kalnos vairs nedzirdētu viņa rūkšanu.

10 Tava māte bija kā vīnogulājs*,+ kas iestādīts pie ūdens.

Tas nesa augļus un kupli sazaroja, jo ūdens bija pārpārēm.

11 Tam bija spēcīgi zari, derīgi valdnieku scepteriem.

Šī ir raudu dziesma, un tāda tā arī paliks.””

20 Septītā gada piektā mēneša desmitajā dienā daži izraēliešu vecākie ieradās pie manis izjautāt Jehovu un apsēdās manā priekšā. 2 Tad man atskanēja Jehovas vēsts: 3 ”Cilvēka dēls, saki izraēliešu vecākajiem: ”Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Jūs nākat mani izjautāt? Tik tiešām, ka es esmu dzīvs, es uz jūsu jautājumiem neatbildēšu!+ Tā paziņo Visaugstais Kungs Jehova.””

4 Vai esi gatavs tos tiesāt*? Vai esi gatavs tiesāt, cilvēka dēls? Paziņo tiem, kādas preteklības ir darījuši viņu tēvi!+ 5 Saki, ka Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Kad es izraudzījos Izraēlu,+ es devu zvērestu Jēkaba pēcnācējiem. Es viņiem atklājos Ēģiptē,+ zvērēju viņiem un teicu: ”Es esmu Jehova, jūsu Dievs.” 6 Todien es zvērēju, ka aizvedīšu viņus no Ēģiptes uz zemi, ko esmu tiem izvēlējies, — uz zemi, kur plūst piens un medus,+ skaistāko no visām. 7 Es viņiem pavēlēju: ”Metiet prom preteklības, ko jūs turat sev acu priekšā, neaptraipieties ar pretīgajiem Ēģiptes elkiem!+ Es esmu Jehova, jūsu Dievs.”+

8 Bet viņi sacēlās pret mani un negribēja man klausīt. Viņi neaizmeta preteklības, kas bija viņu acu priekšā, un neatbrīvojās no pretīgajiem Ēģiptes elkiem.+ Tāpēc es teicu, ka es Ēģiptē izliešu pār viņiem savas dusmas un ļaušu pilnu vaļu savam niknumam. 9 Taču es to neizdarīju sava vārda dēļ, lai tam netiktu sagādāts negods to tautu acīs, starp kurām viņi dzīvoja.+ Šo tautu priekšā es viņiem atklājos, izvezdams viņus no Ēģiptes.+ 10 Tā es viņus izvedu no Ēģiptes un aizvedu uz tuksnesi.+

11 Tad es viņiem devu savus likumus un darīju zināmus savus spriedumus,+ lai ikvienam, kas tos ievērotu, tie dotu dzīvību.+ 12 Es arī liku viņiem ievērot sabatu,+ lai tā būtu zīme starp mani un viņiem+ un lai viņi zinātu, ka es, Jehova, daru viņus svētus.

13 Bet tuksnesī izraēlieši pret mani sacēlās.+ Viņi nepildīja manus likumus un neņēma vērā manus spriedumus, kas dod dzīvību tiem, kuri tos ievēro, un rupji apgānīja manus sabatus, tāpēc es teicu, ka turpat tuksnesī izliešu pār viņiem savas dusmas un viņus iznīcināšu.+ 14 Taču es to neizdarīju sava vārda dēļ, lai tam netiktu sagādāts negods to tautu acīs, kurām redzot es viņus izvedu no Ēģiptes.+ 15 Tuksnesī es zvērēju, ka neievedīšu viņus apsolītajā zemē,+ kur plūst piens un medus,+ skaistākajā no visām zemēm, 16 jo viņi neņēma vērā manus spriedumus, nepildīja manus likumus un apgānīja manus sabatus, tāpēc ka viņu sirds bija pieķērusies viņu pretīgajiem elkiem.+

17 Bet man bija viņu žēl, un es viņus neiznīcināju, neliku viņiem iet bojā tuksnesī. 18 Tur es sacīju viņu dēliem:+ ”Nepildiet savu tēvu likumus+ un nesekojiet viņu paražām, neaptraipieties ar viņu pretīgajiem elkiem! 19 Es esmu Jehova, jūsu Dievs. Paklausiet maniem likumiem, ņemiet vērā un pildiet manus spriedumus.+ 20 Lai jums ir svēti mani sabati+ — tā būs zīme starp mani un jums, lai jūs zinātu, ka es esmu Jehova, jūsu Dievs.”+

21 Bet viņu dēli pret mani sacēlās.+ Tie neklausīja maniem likumiem, neņēma vērā un nepildīja manus spriedumus, kas dod dzīvību tiem, kuri tos ievēro, un apgānīja manus sabatus. Tāpēc es teicu, ka tuksnesī izliešu pār viņiem savas dusmas un ļaušu pilnu vaļu savam niknumam.+ 22 Taču es no tā atturējos,+ es to neizdarīju sava vārda dēļ,+ lai tam netiktu sagādāts negods to tautu acīs, kurām redzot es viņus izvedu no Ēģiptes. 23 Tuksnesī es arī zvērēju, ka izkaisīšu viņus starp citām tautām un izklīdināšu svešās zemēs,+ 24 jo viņi nepildīja manus spriedumus, atmeta manus likumus,+ apgānīja manus sabatus un kalpoja savu tēvu pretīgajiem elkiem.+ 25 Es viņiem ļāvu pildīt likumus, kas nebija labi, un spriedumus, kas viņiem nevarēja dot dzīvību.+ 26 Tāpat es ļāvu, lai viņi, upurēdami ugunī savus pirmdzimtos,+ aptraipītos paši ar saviem upuriem, jo es gribēju, lai viņi pieredzētu postu un atzītu, ka es esmu Jehova.”

27 Tāpēc runā ar izraēliešiem, cilvēka dēls, un saki viņiem, ka Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Lūk, kā vēl jūsu tēvi mani zaimoja ar savu neuzticību. 28 Es viņus ievedu zemē, ko biju zvērējis viņiem dot.+ Bet, ieraudzījuši visus augstos pakalnus un kuplos kokus,+ viņi tur sāka nest savus upurus un riebīgos ziedojumus, dedzināja upurus par patīkamu smaržu un lēja savus lejamos upurus. 29 Es viņiem jautāju: ”Ko tas nozīmē? Kādēļ jūs ejat uz to upurvietu?”” (To vēl šodien dēvē par Upurvietu.)+

30 Saki izraēliešiem, ka Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Vai tad jūs neaptraipāties tāpat kā jūsu tēvi, pielūgdami viņu pretīgos elkus*?+ 31 Līdz pat šai dienai jūs aptraipāties, nesdami upurus visiem saviem pretīgajiem elkiem un upurēdami ugunī savus dēlus.+ Un es lai jums ļautu sevi izjautāt, Izraēla ļaudis?+

”Tik tiešām, ka es esmu dzīvs,” paziņo Visaugstais Kungs Jehova, ”es neatbildēšu uz jūsu jautājumiem!+ 32 Jūs sakāt: ”Kļūsim kā citas tautas, kā citu zemju ciltis, kas pielūdz koku un akmeni,”+ — bet tas, ko jūs iedomājaties, nekad nenotiks.”

33 ”Tik tiešām, ka es esmu dzīvs!” paziņo Visaugstais Kungs Jehova. ”Es valdīšu pār jums ar stipru un varenu roku, izliedams savas dusmas.+ 34 Ar stipru un varenu roku, izliedams savas dusmas, es jūs aizvedīšu no tautām un sapulcēšu no zemēm, kur esat izkaisīti.+ 35 Es jūs aizvedīšu tautu tuksnesī un tur ar jums tiesāšos aci pret aci.”+

36 ”Kā es Ēģiptes tuksnesī tiesājos ar jūsu tēviem, tā es tiesāšos ar jums,” paziņo Visaugstais Kungs Jehova. 37 ”Es jums likšu iet zem gana nūjas+ un pildīt līgumsaistības. 38 Bet tos, kas saceļas un grēko pret mani, es jūsu vidū izskaudīšu+ — es tos gan izvedīšu no zemes, kur tie mājo svešatnē, bet Izraēla zemē tie neatgriezīsies.+ Tad jums būs jāatzīst, ka es esmu Jehova!”

39 Lūk, ko Visaugstais Kungs Jehova saka jums, Izraēla ļaudis: ejiet un kalpojiet saviem pretīgajiem elkiem!+ Bet, ja jūs arī turpmāk negribēsiet man klausīt, pienāks laiks, kad jūs vairs nevarēsiet aptraipīt manu svēto vārdu ar saviem upuriem un pretīgajiem elkiem.”+

40 ”Manā svētajā kalnā, Izraēla augstajā kalnā,”+ paziņo Visaugstais Kungs Jehova, ”tur man kalpos visi Izraēla ļaudis, visi līdz pēdējam.+ Tur es būšu pret jums labvēlīgs un gaidīšu no jums ziedojumus un vislabākos upurus, visas jūsu svētās veltes.+ 41 Upurdūmu patīkamās smaržas dēļ es jūs pieņemšu ar labvēlību, kad atvedīšu jūs no tautām un sapulcēšu no zemēm, kur esat izkaisīti,+ un tautu acu priekšā es jūsu vidū atklāšu savu svētumu.”+

42 ”Jūs atzīsiet, ka es esmu Jehova,+ kad es pārvedīšu jūs Izraēla zemē+ — tajā zemē, ko biju zvērējis dot jūsu tēviem. 43 Tur jūs atcerēsieties savu rīcību un visus darbus, ar kuriem esat aptraipījušies,+ un jūs pārņems riebums pašiem pret sevi visa tā ļaunā dēļ, ko esat darījuši.+ 44 Jūs atzīsiet, ka es esmu Jehova, kad es sava vārda dēļ rīkošos ar jums šādi,+ nevis tā, kā jūs, Izraēla ļaudis, ar savu nekrietno rīcību un ļaunajiem darbiem esat pelnījuši,” paziņo Visaugstais Kungs Jehova.”

45 Man atkal atskanēja Jehovas vēsts: 46 ”Cilvēka dēls, pagriezies pret dienvidiem un sludini par dienvidiem, pravieto par dienvidu zemes mežu. 47 Saki dienvidu mežam: ”Klausies Jehovas vēsti! Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Es tevi aizdedzināšu,+ un uguns aprīs visus tavus kokus — kā zaļos, tā sausos. Uguns liesmas nenodzisīs,+ un no dienvidiem līdz pat ziemeļiem tās apsvilinās ikvienu. 48 Tad visi sapratīs, ka es, Jehova, šo uguni esmu iededzinājis un neviens to nenodzēsīs.”””+

49 Tad es izsaucos: ”Visaugstais Kungs Jehova! Tie par mani saka: ”Viņš vienmēr runā mīklās!””

21 Man atkal atskanēja Jehovas vēsts: 2 ”Cilvēka dēls, pagriezies pret Jeruzālemi un sludini par tās svētajām vietām, pravieto par Izraēla zemi. 3 Saki Izraēla zemei, ka Jehova saka tā: ”Es vērsīšos pret tevi, izvilkšu no maksts savu zobenu+ un iznīdēšu kā labos*, tā ļaunos. 4 Jā, es gribu iznīdēt kā labos, tā ļaunos, tāpēc es izvilkšu zobenu un atvēzīšu to pret visiem — no dienvidiem līdz ziemeļiem. 5 Tad visi zinās, ka es, Jehova, esmu izvilcis no maksts savu zobenu un nebāzīšu to atpakaļ.”+

6 Bet tu, cilvēka dēls, nopūties drebēdams, nopūties smagi jo smagi viņu acu priekšā.+ 7 Ja viņi tev vaicās: ”Kāpēc tu nopūties?”, atbildi: ”Kādas ziņas dēļ.” Kad tā pienāks, visiem sirds trīcēs, rokas nolaidīsies, dūša saplaks un ceļgali būs slapji aiz bailēm.+ ”Lūk, ziņa nāk, un tā noteikti piepildīsies!” paziņo Visaugstais Kungs Jehova.”

8 Man atkal atskanēja Jehovas vēsts: 9 ”Cilvēka dēls, pravieto un saki: ”Jehova saka tā: ”Zobens! Zobens+ ir uzasināts un nospodrināts. 10 Tas ir uztrīts varenam slaktiņam, nopulēts spožs kā zibens.”””

”Vai mums nav jāpriecājas?”

””Vai tas* nenocirtīs mana dēla scepteri+ kā kuru katru koku?

11 Zobens ir iedots, lai to nospodrina un liek lietā. Uzasināts un nospodrināts, tas tiks atdots soda izpildītājam.+

12 Kliedz un vaimanā,+ cilvēka dēls, jo zobens ir atvēzts pret manu tautu, tas ir atvēzts pret visiem Izraēla vadoņiem.+ Tie kritīs no zobena kopā ar manu tautu. Tāpēc sit sev pa gurniem aiz bēdām. 13 Pārbaude jau ir veikta,+ un kas būs, ja zobens nocirtīs scepteri? Tā vairs nebūs!”+ paziņo Visaugstais Kungs Jehova.

14 Bet tu, cilvēka dēls, pravieto, sasit plaukstas un trīs reizes izsaucies: ”Zobens!” Tas ir zobens, kas nonāvēs daudzus, varena slaktiņa zobens, kas tos ielenks no visām pusēm.+ 15 Tiem sirds trīcēs,+ un daudzi kritīs pie pilsētas vārtiem. Es likšu, lai zobens cērt citu pēc cita. Nospodrināts slaktiņam, tas zib spoži kā zibens! 16 Asais zoben, cērt pa labi un pa kreisi! Ej, kurp vien ir pavērsts tavs asmens! 17 Arī es sasitīšu plaukstas un izliešu savu niknumu līdz galam.+ Es, Jehova, to esmu sacījis!”

18 Tad man atkal atskanēja Jehovas vēsts: 19 ”Cilvēka dēls, uzzīmē divus ceļus, pa kuriem nākt Babilonas ķēniņa zobenam. Tie abi lai sākas no vienas zemes, un tur, kur ceļi šķiras, lai vestu katrs uz savu pilsētu, uzstādi ceļrādi. 20 Viens ceļš lai ved zobenu uz amoniešu pilsētu Rabu,+ bet otrs — uz nocietināto Jeruzālemi+ Jūdā. 21 Jo Babilonas ķēniņš stāv krustcelēs, viņš zīlē tur, kur ceļi šķiras: krata bultas, iztaujā savus elkus un pēta aknas. 22 Zīme viņa labajā rokā rāda uz Jeruzālemi — ka jādodas turp, lai uzstādītu tarānus un dotu pavēli nogalināt, lai izkliegtu kaujas saucienu, noliktu tarānus pie vārtiem, uzbērtu valni un uzceltu aplenkuma sienu.+ 23 Tiem*, kas viņiem* ir devuši zvērestus, šķitīs, ka tas ir aplams pareģojums,+ taču viņš pieminēs, ko tie noziegušies, un tos sagrābs gūstā.+

24 Tāpēc Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Jūs paši atgādinājāt par saviem noziegumiem, atklādami savus pārkāpumus un celdami gaismā savus grēkus, kas skaidri redzami visos jūsu darbos. Tāpēc tagad jums to pieminēs, un jūs sagrābs ar varu.”

25 Bet tev, nāvei lemtais, nelietīgais Izraēla vadoni, ir pienākusi atmaksas diena,+ galīgā soda laiks! 26 Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Nost turbānu! Nost kroni!+ Vairs nebūs, kā bijis.+ Zemais tiks paaugstināts,+ bet augstais — pazemināts.+ 27 Es to* sadragāšu, sadragāšu, sadragāšu! Un tas nepiederēs nevienam, līdz nāks tas, kuram uz to ir tiesības.+ Viņam es to nodošu.”+

28 Cilvēka dēls, pravieto un saki: ”Lūk, ko Visaugstais Kungs Jehova saka par amoniešiem un viņu apvainojumiem: ”Zobens! Zobens ir izvilkts slaktiņam, nospodrināts kaujai spožs kā zibens. 29 Par spīti viltus redzējumiem un melīgajiem pareģojumiem, ar kuriem tevi* maldināja, tavu ļaužu līķus sametīs kaudzē uz nonāvētajiem, uz ļaundariem, kam pienākusi atmaksas diena, galīgā soda laiks. 30 Bāz zobenu atpakaļ makstī! Es tevi tiesāšu tur, kur tu esi radīta, zemē, no kuras esi cēlusies. 31 Es izliešu pār tevi savas dusmas, sūtīšu pār tevi sava niknuma versmi un nodošu tevi nežēlīgiem vīriem, rūdītiem postītājiem.+ 32 Tu kļūsi par malku ugunij,+ tavas asinis izlīs zemē un neviens tevi vairs nepieminēs, jo es, Jehova, to esmu sacījis!”””

22 Man atkal atskanēja Jehovas vēsts: 2 ”Cilvēka dēls, vai esi gatavs pasludināt spriedumu šai asinskārajai* pilsētai+ un paziņot tai, kādas preteklības tā dara?+ 3 Saki, ka Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Ak, pilsēta, kas izlej savu ļaužu asinis,+ kuras laiks tuvojas+ un kas darina pretīgus elkus, lai sevi aptraipītu!+ 4 Asinsizliešanas dēļ tu esi vainīga+ un pretīgo elku dēļ — netīra.+ Tu esi pasteidzinājusi savu galu, ir klāt tavs soda laiks. Tāpēc es tevi padarīšu par apsmieklu citām tautām, un par tevi zobosies visās zemēs.+ 5 Tuvu un tālu par tevi smiesies,+ jo tavs vārds ir aptraipīts un tevī valda sajukums. 6 Izraēla vadoņi visi kā viens izmanto savu varu, lai izlietu asinis.+ 7 Tavi ļaudis nicina tēvu un māti,+ apspiež ienācējus un nodara pārestības bāreņiem un atraitnēm.+

8 Tu nicini to, kas man svēts, un apgāni manus sabatus.+ 9 Tevī mīt apmelotāji, kas slāpst pēc asinīm,+ tavi ļaudis ēd elku upurus kalnu svētnīcās un rīkojas neķītri.+ 10 Tie stājas netikumīgos sakaros ar sava tēva sievu*+ un guļ ar sievieti, kas mēnešreižu dēļ ir netīra.+ 11 Viens rīkojas pretīgi, pārkāpdams laulību ar cita sievu,+ otrs savā neķītrībā stājas sakaros ar savu vedeklu,+ vēl kāds guļ ar savu māsu, sava tēva meitu.+ 12 Tie ņem kukuļus, lai izlietu asinis.+ Tu aizdod uz procentiem,+ iedzīvojies uz citu rēķina un izspied no tiem naudu,+ bet mani tu esi aizmirsusi. Tā paziņo Visaugstais Kungs Jehova.

13 Kā man riebjas tava negodīgā ceļā saraustā manta un asiņainie darbi! 14 Vai tava drosme nezudīs, vai tavas rokas paliks stipras tajā laikā, kad es tevi sodīšu?+ Es, Jehova, to esmu sacījis, un es to paveikšu! 15 Es izkaisīšu tavus ļaudis starp citām tautām, izklīdināšu tos svešās zemēs+ un darīšu galu tavai netīrībai.+ 16 Tu būsi apkaunota citu tautu priekšā, un tev būs jāatzīst, ka es esmu Jehova.””+

17 Man atkal atskanēja Jehovas vēsts: 18 ”Cilvēka dēls, Izraēla tauta manās acīs ir pārvērtusies par sārņiem. Visi izraēlieši ir kā varš, alva, dzelzs un svins kausējamā krāsnī, tie ir kļuvuši par sudraba sārņiem.+

19 Tādēļ Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Tāpēc, ka jūs esat kļuvuši par sārņiem,+ es jūs savākšu kopā Jeruzālemē. 20 Kā sudrabu, varu, dzelzi, svinu un alvu saliek krāsnī, lai uzpūstu uguni un tos izkausētu, tā es savās dusmās un niknumā jūs savākšu kopā, uzpūtīšu uguni un jūs izkausēšu.+ 21 Savācis jūs vienkopus, es jums uzpūtīšu sava niknuma versmi,+ un jūs šajā pilsētā izkusīsiet.+ 22 Jūs izkusīsiet kā sudrabs kausējamā krāsnī. Tad jūs sapratīsiet, ka es, Jehova, esmu izlējis pār jums savas dusmas!””

23 Tad man atkal atskanēja Jehovas vēsts: 24 ”Cilvēka dēls, saki šai zemei: ”Tu esi zeme, kas netiks attīrīta, ko lietus neslacīs dusmu dienā. 25 Tavi pravieši ir sazvērējušies,+ tie ir kā rēcoši lauvas, kas plosa laupījumu.+ Viņi nogalina cilvēkus, sagrābj bagātību un dārgas mantas un daudz sieviešu atstāj atraitnēs. 26 Tavi priesteri pārkāpj manus likumus+ un apgāna to, kas man svēts.+ Viņi neatšķir svētu no nesvēta,+ nemāca, kas ir netīrs un kas — tīrs,+ neievēro manus sabatus un mani nonievā. 27 Tavi augstmaņi ir kā plēsīgi vilki. Dzīdamies pēc negodīgas peļņas, viņi izlej asinis un nogalina cilvēkus,+ 28 bet tavi pravieši viņu darbus aizziež un nobalsina baltus, tie skata viltus redzējumus un pravieto melus.+ Tie apgalvo: ”Tā saka Visaugstais Kungs Jehova,” — lai gan Jehova neko nav teicis. 29 Šīs zemes ļaudis krāpj un laupa,+ dara pāri apspiestajiem un trūcīgajiem, apspiež ienācējus un izturas pret tiem netaisni.”

30 ”Es meklēju starp viņiem kādu vīru, kas salabotu mūri vai nostātos pie mūrī izlauztā roba un aizstāvētu zemi manā priekšā, lai es to neizpostītu,+ bet es nevienu neatradu. 31 Tāpēc es izliešu pār tiem savas dusmas un tos iznīcināšu ar sava niknuma versmi. Es likšu tiem pieredzēt pašiem savas rīcības sekas!” paziņo Visaugstais Kungs Jehova.”

23 Man atkal atskanēja Jehovas vēsts: 2 ”Cilvēka dēls, bija divas sievietes, vienas mātes meitas,+ 3 kas Ēģiptē kļuva par prostitūtām+ un kopš jaunības nodevās netikumīgiem sakariem. Tur tās ļāva spaidīt un glāstīt savas jaunavīgās krūtis. 4 Vecāko sauca par Oholu*, bet viņas māsu — par Oholibu*. Tās kļuva par manām sievām un dzemdēja man dēlus un meitas. Ohola ir Samarija,+ bet Oholiba — Jeruzāleme.

5 Kad Ohola vēl bija mana, viņa jau nodevās prostitūcijai,+ degdama kaislē pēc saviem mīļākajiem,+ pēc saviem kaimiņiem asīriešiem,+ 6 zilās drānās tērptiem valdniekiem un vietvalžiem, kas visi bija glīti jaunekļi un stalti jātnieki. 7 Viņa atdevās šiem izcilajiem asīriešiem, visiem, ko viņa iekāroja, un aptraipījās+ ar to pretīgajiem elkiem. 8 Viņa nepameta prostitūciju, ko jau kopš jaunības bija piekopusi ar ēģiptiešiem. Tie bija gulējuši ar viņu un glāstījuši viņas jaunavīgās krūtis, ļaudami vaļu savai miesaskārei.+ 9 Tāpēc es viņu atdevu viņas mīļākajiem, asīriešiem,+ pret kuriem viņa dega kaislē. 10 Tie viņu izģērba kailu,+ sagrāba viņas dēlus un meitas,+ bet pašu nogalināja ar zobenu. Viņas sliktā slava izplatījās starp sievietēm, un sods viņai bija izpildīts.

11 Viņas māsa Oholiba to redzēja, taču savā miesaskārē tā pagrima vēl vairāk nekā māsa un nodevās vēl lielākai izvirtībai.+ 12 Viņa dega kaislē pēc saviem kaimiņiem asīriešiem,+ grezni tērptiem valdniekiem un vietvalžiem, kas visi bija glīti jaunekļi un stalti jātnieki. 13 Kad arī viņa bija aptraipījusies, es redzēju, ka abas māsas ir gājušas vienu ceļu.+ 14 Bet viņa grima izvirtībā aizvien dziļāk. Ieraudzījusi uz sienas iegrebtus attēlus — sarkani izkrāsotus vīrus, haldiešus 15 ar jostām ap vidu un lepniem turbāniem galvā (tie izskatījās kā kareivji, Haldejā dzimuši babilonieši) —, 16 viņa tūlīt tos iekāroja un sūtīja vēstnešus pie tiem uz Haldeju.+ 17 Tad babilonieši nāca pie viņas, tie nāca uz viņas mīlas gultu un aptraipīja viņu ar savu miesaskāri. Ar tiem aptraipījusies, viņa riebumā no tiem novērsās.

18 Kad viņa tik klajā bezkaunībā turpināja nodoties netiklībai, atsegdama savu kailumu,+ es riebumā no viņas novērsos tāpat kā iepriekš no viņas māsas.+ 19 Bet viņa tikai grima aizvien dziļāk izvirtībā,+ atceroties savas jaunības dienas, kad viņa piekopa prostitūciju Ēģiptē.+ 20 Viņa kaisa iekārē kā blakussievas pēc vīriem, kam vīrišķais loceklis kā ēzeļiem un kā stipriem ērzeļiem. 21 Tu ilgojies pēc neķītrībām, kurām tu jaunībā nodevies Ēģiptē,+ kad ēģiptieši glāstīja tavas jaunavīgās krūtis.+

22 Tāpēc, Oholiba, Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Es sakūdīšu tavus mīļākos,+ kas tev ir apriebušies, un tos uzrīdīšu tev no visām pusēm+ — 23 babiloniešus+ un visus haldiešus,+ Pekodas,+ Šoas un Koas vīrus un tāpat arī visus asīriešus. Tie ir glīti jaunekļi un stalti jātnieki, valdnieki, vietvalži un kareivji, izraudzīti vīri. 24 Kaujas ratiem dārdot, ratu riteņiem rībot, viņi nāks uzbrukumā ar vareniem karapulkiem, ar lielajiem un mazajiem vairogiem un bruņucepurēm un ielenks tevi no visām pusēm. Es viņus pilnvarošu izpildīt spriedumu, un viņi sodīs tevi tā, kā uzskatīs par pareizu.+ 25 Es vērsīšu pret tevi savas dusmas, un viņi izrīkosies ar tevi savā niknumā — nogriezīs tev degunu un ausis. Kas vien būs izdzīvojuši, tie kritīs no zobena. Tavus dēlus un meitas viņi aizvedīs prom, bet atlikušos aprīs uguns.+ 26 Viņi noraus tev drēbes+ un atņems tavas skaistās rotas.+ 27 Es darīšu galu tavai neķītrībai un netiklībai,+ kam tu sāki nodoties jau Ēģiptē.+ Tu vairs neskatīsies uz ēģiptiešiem un Ēģipti vairs nepieminēsi.”

28 Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Es tevi atdošu tiem, kurus tu ienīsti un no kuriem tu riebumā esi novērsusies.+ 29 Savā naidā viņi ar tevi izrēķināsies, atņems visu, kas tev ir,+ un atstās tevi pavisam kailu. Tad atklāsies tavas netiklības piedauzīgais kailums, tava neķītrība un izvirtība.+ 30 Tā ar tevi notiks tāpēc, ka tu kā prostitūta skrēji pakaļ citām tautām+ un aptraipījies ar to pretīgajiem elkiem.+ 31 Tu gāji tādu pašu ceļu kā tava māsa,+ tāpēc es tev došu viņas kausu.”+

32 Visaugstais Kungs Jehova saka tā:

”Tā es esmu teicis!” paziņo Visaugstais Kungs Jehova.”

35 Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Tu mani esi aizmirsusi un esi uzgriezusi man muguru,+ tāpēc tev nāksies atbildēt par savu neķītrību un netiklību.””

36 Tad Jehova man teica: ”Cilvēka dēls, vai pasludināsi spriedumu Oholai un Oholibai+ un norādīsi tām uz viņu pretīgajiem darbiem? 37 Tās abas ir pārkāpušas laulību,+ un viņu rokas mirkst asinīs, jo viņas ne tikai pārkāpa laulību ar saviem pretīgajiem elkiem, bet arī upurēja ugunī savus bērnus, ko man bija dzemdējušas, un atdeva tos saviem elkiem par barību.+ 38 Viņas arī ir noziegušās pret mani, aptraipīdamas manu svētnīcu un apgānīdamas manus sabatus. 39 Upurējušas savus bērnus saviem pretīgajiem elkiem,+ viņas tajā pašā dienā devās uz manu svētnīcu un to apgānīja.+ Lūk, kā viņas izrīkojās manā namā! 40 Viņas pat aizsūtīja ziņu vīriešiem, lai tie ierodas no tālienes,+ un, tiklīdz tie nāca, tu, Oholiba, nomazgājies, uzkrāsoji acis un izgreznojies ar rotām.+ 41 Tu atlaidies uz lepna zviļņa+ pie uzklāta galda+ un noliki uz tā manu kvēpināmo+ un manu eļļu.+ 42 Skanēja bezrūpīgas klaigas — tur trokšņoja vīriešu pūlis, kurā bija pat žūpas no tuksneša. Tie māsām aplika rokassprādzes un uzlika tām galvā krāšņus vainagus.

43 Tad es sacīju par šo sievieti, kas jau pagurusi no laulības pārkāpšanas: ”Viņa tik un tā turpinās nodoties prostitūcijai.” 44 Un vīrieši gāja pie viņas, kā iet pie prostitūtas, — tā viņi gāja gan pie Oholas, gan Oholibas, šīm neķītrajām sievietēm. 45 Taču taisnīgie viņu* notiesās par laulības pārkāpšanu+ un asinsizliešanu,+ jo tās abas ir laulības pārkāpējas un viņu rokas mirkst asinīs.+

46 Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Nāks karaspēks, kas viņas padarīs par biedu un laupījumu.+ 47 Viņas nomētās ar akmeņiem+ un sacirtīs ar zobeniem, viņu dēlus un meitas nogalinās,+ un viņu mājas nodedzinās.+ 48 Es šajā zemē darīšu galu neķītrībai, tad visas sievietes gūs mācību un nesekos jūsu neķītrajam paraugam.+ 49 Jums nāksies atbildēt par savu neķītro rīcību un par grēkiem, kurus jūs darījāt, ielaižoties ar saviem pretīgajiem elkiem. Tad jums būs jāatzīst, ka es esmu Visaugstais Kungs Jehova!””+

24 Devītā gada desmitā mēneša desmitajā dienā man atkal atskanēja Jehovas vēsts: 2 ”Cilvēka dēls, pieraksti šo datumu*, jo tieši šodien Babilonas ķēniņš ir sācis uzbrukumu Jeruzālemei.+ 3 Stāsti līdzību par šo dumpīgo tautu un saki:

”Visaugstais Kungs Jehova saka tā:

”Liec katlu uz uguns un ielej tajā ūdeni.+

6 Visaugstais Kungs Jehova saka:

”Bēdas šai asinskārajai pilsētai,+ sarūsējušam katlam, kam rūsa nav notīrīta!

9 Visaugstais Kungs Jehova saka:

”Bēdas šai asinskārajai pilsētai!+

Es sakraušu augstu sārtu.

12 Veltas pūles!

Biezā rūsa neiet nost!+

Met to ugunī kopā ar rūsu!”

13 ”Tu esi netīra savas neķītrās rīcības dēļ.+ Es tevi centos attīrīt, bet tu nebiji attīrāma, un tu nekļūsi tīra, kamēr mans niknums pret tevi nebūs norimis.+ 14 Es, Jehova, to esmu sacījis, un tā notiks! Es neatkāpšos un rīkošos bez žēlastības un līdzjūtības.+ Tevi tiesās pēc taviem darbiem,” paziņo Visaugstais Kungs Jehova.””

15 Tad man atkal atskanēja Jehovas vēsts: 16 ”Cilvēka dēls, vienā mirklī es tev atņemšu tavu acuraugu,+ bet tu nedrīksti sērot — neraudi un nelej asaras! 17 Nopūties klusībā, taču neievēro sēru paražas.+ Uzsien turbānu galvā+ un apauj sandales,+ neaizklāj muti*+ un neēd maizi, ko citi tev atnesīs.”+

18 No rīta es runāju ar ļaudīm, bet vakarā nomira mana sieva, un nākamajā rītā es rīkojos tā, kā man bija pavēlēts. 19 Kad ļaudis man jautāja: ”Vai nepaskaidrosi, kāds tam, ko tu dari, ir sakars ar mums?”, 20 es viņiem atbildēju: ”Es saņēmu Jehovas vēsti, 21 ka man jāpaziņo Izraēla tautai: ”Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Es ļaušu apgānīt savu svētnīcu+ — jūsu lielo lepnumu, jūsu dārgumu un sirdsprieku —, un jūsu dēli un meitas, kas palika tajā zemē, kritīs no zobena.+ 22 Tad jūs darīsiet tāpat kā Ecehiēls: jūs neaizklāsiet muti un neēdīsiet maizi, ko citi jums atnesīs.+ 23 Turbāni paliks jums galvā un sandales — kājās, jūs nesērosiet un neraudāsiet, bet sapūsiet savos grēkos+ un nopūtīsieties cits par citu. 24 Ecehiēls jums ir par zīmi:+ jūs darīsiet tā, kā tagad dara viņš. Un, kad tas notiks, jums būs jāatzīst, ka es esmu Visaugstais Kungs Jehova.”””

25 ”Bet tajā dienā, kad es tiem atņemšu viņu cietoksni — šo krāšņumu, kas viņus ielīksmo, viņu acuraugu un sirdsprieku — līdz ar viņu dēliem un meitām,+ pie tevis, cilvēka dēls, 26 ieradīsies kāds, kas būs izglābies, un tev to visu izstāstīs.+ 27 Tajā dienā tu atvērsi muti un runāsi ar šo bēgli, un tu vairs nebūsi mēms.+ Tu viņiem kļūsi par zīmi, un viņiem būs jāatzīst, ka es esmu Jehova.”

25 Tad man atkal atskanēja Jehovas vēsts: 2 ”Cilvēka dēls, pavērsies pret amoniešiem+ un pravieto par viņiem!+ 3 Saki amoniešiem: ”Uzklausiet Visaugstā Kunga Jehovas vārdus! Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Tāpēc, ka jūs teicāt: ”Re, cik labi!”, kad manu svētnīcu apgānīja, Izraēla zemi izpostīja un Jūdas tautu aizveda trimdā, 4 es jūs atdošu austrumniekiem. Tie apmetīsies jūsu zemē un cels tur savas teltis, ēdīs jūsu augļus un dzers jūsu pienu. 5 Es padarīšu Rabu+ par kamieļu ganībām un amoniešu ciemus — par aitu aplokiem; tad jums būs jāatzīst, ka es esmu Jehova.””

6 Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Jūs plaukšķinājāt,+ sitāt kājas pie zemes un ļaunā priekā ņirdzāt par Izraēla zemi,+ 7 tāpēc es izstiepšu roku un atdošu jūs citām tautām par laupījumu. Es jūs iznīdēšu no tautu vidus un sagraušu jūsu valsti.+ Es jūs iznīcināšu, un jums būs jāatzīst, ka es esmu Jehova.”

8 Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Moābieši+ un seīrieši+ teica: ”Re, Jūdas tauta ir tāda pati kā visas pārējās!”, 9 tāpēc es atsegšu uzbrukumam Moābas nogāzi pie viņu robežpilsētām, pie viņu zemes krāšņuma, no Bēt-Ješīmotas un Baal-Meonas līdz pat Kirjataimai.+ 10 Kopā ar amoniešiem es atdošu moābiešus austrumniekiem,+ tā ka citas tautas vairs nepieminēs amoniešus.+ 11 Es izpildīšu spriedumu moābiešiem,+ un viņiem būs jāatzīst, ka es esmu Jehova.”

12 Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Edomieši ir atriebušies Jūdas tautai un ar savu atriebību ir smagi noziegušies,+ 13 tāpēc Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Es pacelšu roku, lai sodītu Edomu, un iznīcināšu tur kā cilvēkus, tā lopus, un pārvērtīšu to par postažu.+ No Tēmānas līdz Dedānai edomieši kritīs no zobena.”+ 14 ”Es atriebšos edomiešiem ar savas tautas, izraēliešu, rokām.+ Tie viņiem liks izjust manas dusmas un niknumu, un tad viņi sapratīs, ko nozīmē mana atriebība,”+ paziņo Visaugstais Kungs Jehova.”

15 Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Savā nebeidzamajā naidā, ļaunprātībā un atriebības kārē filistieši ir atriebušies, gribēdami nest iznīcību.+ 16 Tāpēc Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Es pacelšu roku, lai sodītu filistiešus,+ iznīcināšu kerētiešus+ un nonāvēšu atlikušos jūras piekrastes iemītniekus.+ 17 Mana atriebība būs smaga, un sods būs bargs, un, kad es tiem būšu atriebies, tiem būs jāatzīst, ka es esmu Jehova.”””

26 Vienpadsmitajā gadā, mēneša pirmajā dienā, man atskanēja Jehovas vēsts: 2 ”Cilvēka dēls, Tira teica par Jeruzālemi:+ ”Re, cik labi! Tautu vārti ir sadragāti,+ nu viss tiks man! Es kļūšu bagāta, jo tā ir nopostīta!” 3 Tāpēc Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Es vērsīšos pret tevi, Tira, un sūtīšu pret tevi tautu pulkus, kā jūra veļ savus viļņus. 4 Tie sagraus Tiras mūrus un nopostīs torņus,+ un es aizslaucīšu gruvešus*, tā ka paliks vien kaila klints, 5 tīklu žāvējamā vieta jūras vidū.”+

”Tā es esmu teicis!” paziņo Visaugstais Kungs Jehova. ”Tira kļūs tautām par laupījumu, 6 un tās apkārtējos ciemus izpostīs ar zobenu, tad ļaudīm būs jāatzīst, ka es esmu Jehova.”

7 Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Es no ziemeļiem sūtīšu pret Tiru Babilonas ķēniņu Nebukadnecaru,+ ķēniņu ķēniņu,+ ar zirgiem,+ kaujas ratiem+ un jātniekiem, ar milzīgu karaspēku. 8 Tavus apkārtējos ciemus viņš izpostīs ar zobenu, uzcels ap tevi aplenkuma sienu, uzbērs valni un nāks pret tevi ar lielu vairogu, 9 dragās tavus mūrus ar saviem tarāniem un nopostīs tavus torņus ar saviem kaujas cirvjiem. 10 Tevi pārklās viņa neskaitāmo zirgu saceltie putekļi, un tavi mūri drebēs no jātnieku karaspēka dunas un kaujas ratu dārdoņas, kad viņš ienāks pa taviem vārtiem, kā uzvarētāji ielaužas caur sagrautu mūri. 11 Viņa zirgi izmīdīs visas tavas ielas,+ tavi ļaudis kritīs no zobena, un tavi varenie stabi gulēs drupās. 12 Ienaidnieki izlaupīs tavas bagātības un sagrābs tavas preces,+ sadragās tavus mūrus un sagraus tavus staltos namus, bet tavus akmeņus, kokus un gruvešus sametīs ūdenī.”

13 ”Es apklusināšu tavas dziesmas, un tavas arfas vairs nedzirdēs.+ 14 Es tevi padarīšu par kailu klinti, kur žāvēt zvejas tīklus,+ un tevi nemūžam neatjaunos, jo es, Jehova, tā esmu sacījis!” paziņo Visaugstais Kungs Jehova.

15 Visaugstais Kungs Jehova Tirai saka: ”Salas drebēs no tavas krišanas trokšņa, no mirēju vaidiem, no nežēlīgā slaktiņa.+ 16 Visi jūras dižkungi nokāps no saviem troņiem, novilks savus smalkos tērpus, nometīs greznās drānas un tērpsies šausmu trīsās. Tie sēdēs zemē, nemitīgi trīcēdami, un šausmināsies par tevi.+ 17 Tad tie dziedās par tevi raudu dziesmu:+

”Ak vai, kāds gals tevi piemeklējis,+ slavenā jūrasbraucēju pilsēta!

19 Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Kad es tevi pārvērtīšu par postažu, līdzīgu citām pilsētām, kas tukšas un pamestas, kad es tev uzsūtīšu plūdus un tevi apklās ūdeņi,+ 20 tad es tevi nogrūdīšu pie tiem, kas kapa bedrē, pie sen jau mirušajiem, un likšu tev mājot zemes dziļumos pie sen izpostītām pilsētām, pie kapā zudušajiem,+ lai tu vairs nebūtu apdzīvota. Bet dzīvo zemi es celšu godā.

21 Es tev pēkšņi sūtīšu briesmīgu postu, un tevis vairs nebūs.+ Tevi meklēs, bet nemūžam vairs neatradīs! Tā paziņo Visaugstais Kungs Jehova.””

27 Man atkal atskanēja Jehovas vēsts: 2 ”Cilvēka dēls, dziedi raudu dziesmu par Tiru+ 3 un saki Tirai:

 9 Pieredzes bagātie Gebalas+ meistari drīvēja tavas šuves.+

Visi jūras kuģi un kuģinieki ieradās pie tevis tirgoties.

12 Taršiša+ ar tevi tirgojās tavas milzu bagātības dēļ+ un mainīja pret tavām precēm sudrabu, dzelzi, alvu un svinu.+ 13 Arī Jāvāna, Tubala+ un Mešeha+ ar tevi tirgojās un mainīja pret tavām precēm vergus+ un vara lietas. 14 Togarmieši+ par tavām precēm maksāja ar braucamiem zirgiem, jājamzirgiem un mūļiem. 15 Ar tevi tirgojās arī dedānieši,+ un tev bija tirgotāji daudzās salās. No tām tu saņēmi dāvanas — ziloņkaulu+ un melnkoku. 16 Edomieši ar tevi tirgojās tavas preču pārpilnības dēļ, un apmaiņā pret taviem ražojumiem tie deva tirkīzu, purpurkrāsas vilnu, rakstainus audumus un smalki austus audeklus, koraļļus un rubīnus.

17 Ar tevi tirgojās arī Jūdas un Izraēla zeme un par tavām precēm maksāja+ ar Minnītas+ kviešiem, dažādiem gardumiem, medu,+ eļļu un balzamu.+

18 Tavas preču pārpilnības un milzu bagātības dēļ ar tevi tirgojās arī Damaska,+ kas tev pārdeva Helbonas vīnu un Caharas* vilnu. 19 Vedānieši un jāvānieši no Ūzālas apmaiņā pret tavām precēm deva dzelzs izstrādājumus, kasiju* un kalmes*. 20 Dedāna+ tev piegādāja seglu segas. 21 Arābi un visi Kēdaras+ vadoņi bija tavi jēru, aunu un āžu tirgotāji.+ 22 Ar tevi tirgojās arī Sābas* un Raamas+ tirgoņi un mainīja pret tavām precēm vislabākās smaržvielas, dārgakmeņus un zeltu.+ 23 Tāpat Hārāna,+ Kanne, Ēdene,+ Sāba,+ Ašūra+ un Kilmada ar tevi tirgojās 24 un tavā tirgū pārdeva greznus tērpus, rakstiem rotātus zila auduma apmetņus un raibus paklājus, cieši sasaiņotus ar virvēm.

28 Piekraste drebēs no tavu jūrnieku kliedzieniem.

33 Kad labumi plūda pie tevis pār jūru, tu apgādāji daudzas tautas.+

Ar savu mantu un preču pārpilnību tu padarīji bagātus zemes valdniekus.+

36 Tautu tautās tirgotāji nosvilpsies par tevi.

28 Man atkal atskanēja Jehovas vēsts: 2 ”Cilvēka dēls, paziņo Tiras valdniekam, ka Visaugstais Kungs Jehova saka tā:

”Tava sirds ir kļuvusi lepna,+ tāpēc tu saki: ”Es esmu dievs!

Es sēžu dieva tronī jūras vidū.”+

6 Tādēļ Visaugstais Kungs Jehova saka:

 9 Vai arī savam slepkavam tu teiksi: ”Es esmu dievs”?

Ne dievs, tikai cilvēks tu būsi savu postītāju rokās.”

11 Man atkal atskanēja Jehovas vēsts: 12 ”Cilvēka dēls, dziedi raudu dziesmu par Tiras ķēniņu un saki viņam, ka Visaugstais Kungs Jehova saka tā:

Tie bija darināti tavas radīšanas dienā.

14 Tu biji svaidīts par sargātāju ķerubu — es tevi biju iecēlis.

Dieva svētajā kalnā+ tu staigāji starp liesmojošiem akmeņiem.

18 Ar saviem smagajiem pārkāpumiem un negodīgo tirgošanos tu apgānīji savas svētnīcas.

19 Par tevi šausmināsies ļaudis no visām tautām, kas vien tevi pazina.+

20 Tad man atkal atskanēja Jehovas vēsts: 21 ”Cilvēka dēls, pagriezies pret Sidonu+ un pravieto par to. 22 Paziņo, ka Visaugstais Kungs Jehova saka tā:

”Es vērsīšos pret tevi, Sidona, un tevī izpaudīsies mans diženums.

Kad es pilsētai izpildīšu spriedumu un atklāšu tās vidū savu svētumu, ļaudīm būs jāatzīst, ka es esmu Jehova!

23 Es tai uzsūtīšu sērgu, un ielās plūdīs asinis.

Daudzi nogalināti kritīs, kad zobens cirtīs no visām pusēm.

Tad viņiem būs jāatzīst, ka es esmu Jehova!+

24 Izraēliešus vairs neielenks durstīgi dzelkšņi un asi ērkšķi+ — visādi nievātāji —, un ļaudīm būs jāatzīst, ka es esmu Visaugstais Kungs Jehova.”

25 Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Kad es atkal sapulcēšu kopā izraēliešus, kas izkaisīti starp citām tautām,+ es tautu acu priekšā atklāšu viņu vidū savu svētumu,+ un viņi dzīvos savā zemē,+ ko es devu savam kalpam Jēkabam.+ 26 Viņi dzīvos tur drošībā,+ cels namus un dēstīs vīnadārzus.+ Viņi dzīvos drošībā, kad es izpildīšu spriedumu visiem apkārtējiem nievātājiem,+ un viņi atzīs, ka es esmu Jehova, viņu Dievs.””

29 Desmitā gada desmitā mēneša divpadsmitajā dienā man atskanēja Jehovas vēsts: 2 ”Cilvēka dēls, pagriezies pret faraonu, Ēģiptes valdnieku, un pravieto par viņu un visu Ēģipti.+ 3 Saki: ”Visaugstais Kungs Jehova saka tā:

 5 Es tevi pametīšu tuksnesī kopā ar visām Nīlas zivīm.

Tu nokritīsi klajā laukā, un neviens tevi nepacels un nesavāks.+

Es tevi izbarošu zvēriem un putniem.+

8 Tāpēc Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Es tev uzsūtīšu zobenu+ un iznīcināšu kā cilvēkus, tā lopus. 9 Ēģipte būs izpostīta un pamesta,+ un ļaudīm būs jāatzīst, ka es esmu Jehova. Tu teici: ”Nīla ir mana, es to radīju!”+ 10 Tāpēc es vērsīšos pret tevi un tavu Nīlu un padarīšu Ēģipti par kailu, izkaltušu postažu+ no Migdolas+ līdz Svēnei,+ līdz pat Etiopijas robežai. 11 Ne cilvēks, ne lops tur nespers savu kāju,+ un četrdesmit gadus neviens tur nedzīvos. 12 Uz četrdesmit gadiem es pārvērtīšu Ēģipti par lielāko postažu no visām izpostītajām zemēm, un Ēģiptes pilsētas kļūs par drupu kaudzēm starp citām pamestām pilsētām.+ Es izkaisīšu ēģiptiešus starp citām tautām un izklīdināšu svešās zemēs.”+

13 Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Pēc četrdesmit gadiem es atkal sapulcēšu kopā starp tautām izkaisītos ēģiptiešus,+ 14 atvedīšu viņus no gūsta atpakaļ dzimtenē, Patrosas+ zemē, un tur viņi izveidos nenozīmīgu valsti. 15 Ēģipte būs vājāka par citām valstīm un vairs neuzkundzēsies tautām.+ Es to padarīšu tik vāju, ka tā vairs nespēs pakļaut citas tautas.+ 16 Izraēlieši nekad vairs uz to nepaļausies+ — tā tikai viņiem atgādinās, kā viņi grēkoja, vērsdamies pie ēģiptiešiem pēc palīdzības. Tad viņi atzīs, ka es esmu Visaugstais Kungs Jehova.”””

17 Divdesmit septītā gada pirmā mēneša pirmajā dienā man atskanēja Jehovas vēsts: 18 ”Cilvēka dēls, Babilonas ķēniņa Nebukadnecara+ karaspēks ir smagi cīnījies pret Tiru.+ Visiem galvas ir kļuvušas kailas un pleci ir noberzti, bet ne viņš pats, ne viņa karaspēks nav saņēmuši algu par saviem pūliņiem.

19 Tāpēc Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Es atdošu Ēģipti Babilonas ķēniņam Nebukadnecaram.+ Viņš grābtin sagrābs tās mantu un gūs lielu laupījumu — tā būs viņa karaspēka alga.”

20 ”Es viņam piešķiršu Ēģipti, lai atlīdzinātu par smagajām pūlēm pilsētas iekarošanā, jo viņi to darīja manā labā,”+ paziņo Visaugstais Kungs Jehova.

21 Tajā dienā es dāvāšu spēku* Izraēla tautai.+ Es atvēršu tavas lūpas, lai tu runātu ar viņiem, un viņi atzīs, ka es esmu Jehova.”

30 Man atkal atskanēja Jehovas vēsts: 2 ”Cilvēka dēls, pravieto un saki: ”Visaugstais Kungs Jehova saka tā:

Tā būs tumšu mākoņu diena,+ tautām noteiktais tiesas laiks.+

”No Migdolas+ līdz Svēnei+ tie kritīs no zobena,” paziņo Visaugstais Kungs Jehova. 7 ”Viņu zeme kļūs par lielāko postažu no visām izpostītajām zemēm, un tās pilsētas — par drupu kaudzēm starp citām pamestām pilsētām.+ 8 Kad es aizdedzināšu Ēģipti un visi tās sabiedrotie būs sagrauti, viņiem būs jāatzīst, ka es esmu Jehova. 9 Tajā dienā es sūtīšu ar kuģiem ziņnešus, lai uzdzītu šermuļus pašpaļāvīgajai Etiopijai. Etiopiešus sagrābs bailes, kad pienāks Ēģiptes posta diena, un tā noteikti nāks.”

10 Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Ar Babilonas valdnieka Nebukadnecara roku es iznīcināšu Ēģiptes pulkus.+ 11 Ar saviem karavīriem, visnežēlīgāko tautu,+ viņš nāks postīt zemi. Tie atvēzīs zobenus pret Ēģipti un piepildīs zemi ar nogalinātajiem.+ 12 Es nosusināšu Nīlas+ kanālus un nodošu zemi ļaundaru varā. Ar svešzemnieku rokām es izpostīšu zemi un visu, kas tur ir.+ Es, Jehova, tā esmu teicis!”

13 Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Es iznīcināšu arī Nofas* pretīgos elkus un izskaudīšu tās bezvērtīgos dievekļus.+ Neviens ēģiptietis vairs nevaldīs, un visai Ēģiptei es iedvesīšu bailes.+ 14 Es izpostīšu Patrosu,+ aizdedzināšu Coanu un izpildīšu spriedumu No*.+ 15 Es izliešu savu niknumu pār Sīnu, Ēģiptes cietoksni, un nonāvēšu No ļaudis. 16 Es aizdedzināšu Ēģipti, un Sīnu sagrābs šausmas, No tiks iekarota, un Nofai gaišā dienas laikā uzbruks ienaidnieki. 17 Onas* un Pībesetas jaunekļi kritīs no zobena, un šo pilsētu iedzīvotājus aizvedīs gūstā. 18 Tahpanhēsā diena satumsīs, kad es tur salauzīšu Ēģiptes jūgu.+ Tās augstprātīgajai varai pienāks gals,+ to pārklās mākoņi, un pilsētu iedzīvotājus aizvedīs gūstā.+ 19 Es izpildīšu spriedumu Ēģiptei. Tad tiem būs jāatzīst, ka es esmu Jehova!””

20 Vienpadsmitā gada pirmā mēneša septītajā dienā man atskanēja Jehovas vēsts: 21 ”Cilvēka dēls, es esmu salauzis Ēģiptes valdnieka faraona roku, un neviens to nepārsies, lai tā sadzītu, un neapsaitēs, lai tā atkal kļūtu stipra un spētu cilāt zobenu.

22 Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Es vērsīšos pret Ēģiptes faraonu+ un salauzīšu viņam abas rokas, kā veselo, tā savainoto,+ un izsitīšu zobenu viņam no rokām.+ 23 Es izkaisīšu ēģiptiešus starp citām tautām un izklīdināšu viņus svešās zemēs.+ 24 Turpretī Babilonas valdnieka rokas es stiprināšu*+ un ielikšu viņam rokā savu zobenu,+ bet faraona rokas es salauzīšu, lai tas viņa priekšā sten un vaimanā kā nāvīgi ievainots. 25 Es stiprināšu Babilonas valdnieka rokas, bet faraona rokas nošļuks. Kad es ielikšu Babilonas valdniekam rokā savu zobenu un viņš to atvēzīs pret Ēģipti,+ visiem būs jāatzīst, ka es esmu Jehova. 26 Es izkaisīšu ēģiptiešus starp citām tautām un izklīdināšu viņus svešās zemēs+ — tad tiem būs jāatzīst, ka es esmu Jehova!””

31 Vienpadsmitā gada trešā mēneša pirmajā dienā man atkal atskanēja Jehovas vēsts: 2 ”Cilvēka dēls, saki Ēģiptes faraonam un viņa ļaužu pūļiem:+

”Kurš spēj tev līdzināties diženumā?

Tas bija tik augsts, ka galotne sniedzās mākoņos.

Neviens koks Dieva dārzā to nepārspēja skaistumā.

10 Tādēļ Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Tāpēc, ka ciedrs, izaudzis tik stalts, slēja savu galotni mākoņos un lielā augstuma dēļ sirds tam kļuva lepna, 11 es to atdošu varenam tautu valdniekam,+ kas ar to izrīkosies bargi, un es to atstumšu, kā tas ar savu ļaunumu ir pelnījis. 12 Svešzemnieki, visnežēlīgākā tauta, ciedru nocirtīs un pametīs kalnos, tā zari sakritīs visās ielejās un salauzti mētāsies visos strautos.+ Visas tautas, atstājušas tā pavēni, dosies projām. 13 Putni apmetīsies uz nogāztā stumbeņa, un tā zaros mitināsies zvēri,+ 14 lai neviens koks, kas aug pie ūdeņiem, tā nestieptos garumā un neslietu galotni mākoņos un lai neviens bagātīgi veldzēts koks nesniegtos tik augstu, jo tie visi tiks nodoti nāvē, tie nonāks pazemē kopā ar cilvēkiem, kas nogrimst kapa bedrē.”

15 Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Dienā, kad tas aizies kapā*, es likšu valdīt sērām. Es aizvēršu dziļūdens avotus, lai straumes apstātos un bagātie ūdeņi apsīktu. Šī ciedra dēļ es tīšu tumsā Libānu, un visi koki nokaltīs. 16 Kad es to aizsūtīšu kapā* pie tiem, kas zuduši kapa bedrē, tautas nodrebēs no ciedra kritiena dunas. Tad visi bagātīgi veldzētie Ēdenes koki,+ paši izcilākie un staltākie Libānā, gūs mierinājumu zemes dziļumos. 17 Tie līdz ar viņu gulēs kapā* pie zobena nonāvētajiem,+ gulēs tur kopā ar viņa atbalstītājiem, kas viņa pavēnī mājoja tautu starpā.”+

18 ”Kurš no Ēdenes kokiem spēja mēroties ar tevi varenībā un diženumā?+ Bet tevi kopā ar Ēdenes kokiem nogrūdīs pazemē, un tu gulēsi pie neapgraizītajiem, pie zobena nonāvētajiem. Tā notiks ar faraonu un visiem viņa pulkiem,” paziņo Visaugstais Kungs Jehova.”

32 Divpadsmitā gada divpadsmitā mēneša pirmajā dienā man atkal atskanēja Jehovas vēsts: 2 ”Cilvēka dēls, dziedi raudu dziesmu par Ēģiptes faraonu un saki viņam:

Tie samīs Ēģiptes lepnumu, un visi tās pulki ies bojā.+

17 Divpadsmitajā gadā, mēneša piecpadsmitajā dienā, man atskanēja Jehovas vēsts: 18 ”Cilvēka dēls, vaimanā par Ēģiptes pulkiem un pasludini, ka kopā ar varenām tautām tā nonāks pazemē pie tiem, kas nogrimuši kapa bedrē.

19 ”Kuru tad tu pārspēj skaistumā? Dodies lejup un gulies pie neapgraizītajiem!”

20 ”Tie* kritīs no zobena+ kopā ar citiem. Ēģipte ir nodota zobenam — aizvāciet to ar visiem tās pulkiem!

21 No kapa* dziļumiem varenākie karotāji uzrunās faraonu un viņa palīgus, kas gulēs kapā, zobena nonāvēti, tāpat kā neapgraizītie. 22 Tur ir Asīrija ar visu savu ļaužu pulku, kuru kapi ir tai* visapkārt, viņi visi ir krituši no zobena.+ 23 Asīriešu kapi ir pašos zemes dziļumos, un Asīrijas ļaudis guļ visapkārt tās kapam — tie visi ir krituši no zobena, jo iedvesa šausmas dzīvo zemei.

24 Tur ir Elama+ ar visiem saviem pulkiem visapkārt tās kapam, tie visi ir krituši no zobena un neapgraizīti ir nokāpuši pazemē — tie, kas reiz iedvesa šausmas dzīvo zemei. Nu tie ir apkaunoti tāpat kā pārējie, kas nogrimuši kapa bedrē. 25 Pie nogalinātajiem tai ir sagatavota guļvieta līdz ar visiem tās pulkiem, kas ir visapkārt tās kapam. Tie visi ir neapgraizīti, zobena nonāvēti, jo tie iedvesa šausmas dzīvo zemei. Nu tie ir apkaunoti tāpat kā pārējie, kas nogrimuši kapa bedrē. Tā ir guldīta starp nogalinātajiem.

26 Tur ir Mešehas un Tubalas+ valsts ar visiem saviem pulkiem, kuru kapi ir tai* visapkārt. Tie visi ir neapgraizīti, zobena nonāvēti, jo tie iedvesa šausmas dzīvo zemei. 27 Vai tie neapgulsies pie varenajiem karotājiem, pie neapgraizītajiem, kas ir krituši un aizgājuši kapā* ar saviem kaujas ieročiem? Viņu zobenus liks pagalvī,* bet viņu grēki gulsies uz viņu kauliem, jo šie varenie vīri iedvesa šausmas dzīvo zemei. 28 Arī tu* iesi bojā starp neapgraizītajiem un gulēsi pie zobena nonāvētajiem.

29 Tur ir Edoma,+ tās ķēniņi un visi vadoņi. Lai cik tie bija vareni, nu tie ir piepulcēti zobena nonāvētajiem. Arī viņi gulēs pie neapgraizītajiem,+ pie tiem, kas nogrimuši kapa bedrē.

30 Tur ir visi ziemeļu valdnieki un sidonieši,+ kas pazemoti ir devušies lejup pie nogalinātajiem, lai kādas šausmas reiz iedvesa viņu varenība. Tie gulēs neapgraizīti pie zobena nonāvētajiem, apkaunoti tāpat kā pārējie, kas nogrimuši kapa bedrē.

31 Tos visus redzēdams, faraons gūs mierinājumu bēdās par saviem pulkiem.+ Faraonu un visu viņa karaspēku nonāvēs zobens,” paziņo Visaugstais Kungs Jehova.

32 ”Faraons iedvesa šausmas dzīvo zemei, tāpēc viņš un viņa pulki tiks guldīti pie neapgraizītajiem, pie zobena nonāvētajiem,” paziņo Visaugstais Kungs Jehova.”

33 Man atskanēja Jehovas vēsts: 2 ”Cilvēka dēls, saki saviem tautiešiem:+ ”Ja notiktu tā, ka es sūtītu ienaidniekus uzbrukumā kādai zemei+ un šīs zemes ļaudis izraudzītos vienu vīru un ieceltu to par sargu, 3 un tas, ieraudzījis ienaidniekus tuvojamies, pūstu ragu un brīdinātu tautu,+ 4 bet kāds gan dzirdētu ragu skanam, taču neņemtu vērā brīdinājumu+ un kristu no ienaidnieka zobena, tad viņš pats būtu vainīgs savā nāvē*.+ 5 Viņš dzirdēja raga skaņu, bet neņēma vērā brīdinājumu, tāpēc pats ir vainīgs savā nāvē. Ja viņš būtu paklausījis brīdinājumam, viņš būtu izglābis savu dzīvību.

6 Bet, ja sargs redz ienaidniekus tuvojamies, taču nepūš ragu+ un nebrīdina tautu un kāds krīt no ienaidnieka zobena, tad tas gan mirs savu grēku dēļ, bet atbildību par viņa nāvi* es prasīšu no sarga.”+

7 Tevi, cilvēka dēls, es esmu iecēlis par sargu Izraēla tautai. Kad tu dzirdēsi vārdus no manas mutes, tev viņi ir jābrīdina manā vārdā.+ 8 Ja es teikšu ļaundarim: ”Ļaundari, tev jāmirst!”,+ bet tu viņam neko neteiksi un viņu nebrīdināsi, lai viņš atstātu savu ļauno ceļu, tad ļaundaris gan nomirs savu grēku dēļ,+ bet atbildību par viņa nāvi es prasīšu no tevis. 9 Bet, ja tu ļaundari brīdināsi, lai viņš atstātu savu ļauno ceļu, taču viņš to nedarīs, tad viņš nomirs savu grēku dēļ,+ bet tu izglābsi savu dzīvību.+

10 Cilvēka dēls, saki izraēliešiem: ”Jūs teicāt: ”Mūsu pārkāpumi un grēki mūs nospiež tik smagi, ka mēs nīkstam laukā.+ Kā lai mēs paliekam dzīvi?””+ 11 Saki tiem: ””Tik tiešām, ka es esmu dzīvs!” paziņo Visaugstais Kungs Jehova. ”Man nav prieka par ļaundara nāvi+ — es gribu, lai viņš labojas+ un dzīvo.+ Atstājiet, atstājiet savu ļauno ceļu!+ Kādēļ jums mirt, Izraēla ļaudis?””+

12 Cilvēka dēls, saki saviem tautiešiem: ”Krietnie darbi neizglābs taisno, ja viņš sāks grēkot,+ savukārt ļaundaris neies bojā savu ļauno darbu dēļ, ja viņš tos atmetīs.+ Ja taisnais sāks grēkot, viņš nepaliks dzīvs sava agrākā taisnīguma dēļ.+ 13 Ja es teikšu taisnajam: ”Tu dzīvosi!”, bet viņš, paļaudamies uz savu taisnīgumu, darīs ļaunu,+ nevienu no viņa krietnajiem darbiem vairs nepieminēs. Viņš mirs savu ļauno darbu dēļ.+

14 Ja es teikšu ļaundarim: ”Tev jāmirst!”, bet viņš pārstās grēkot un sāks rīkoties taisnīgi un pareizi,+ 15 atdos atpakaļ ķīlu+ un to, ko nolaupījis,+ un pildīs likumus, kas dod dzīvību, nevis darīs ļaunu, viņš katrā ziņā dzīvos.+ Viņam nebūs jāmirst. 16 Nevienu no viņa grēkiem vairs nepieminēs.+ Viņš dzīvos, jo ir sācis rīkoties taisnīgi un pareizi.+

17 Bet tavi tautieši saka: ”Jehovas rīcība ir netaisna,” — lai gan īstenībā viņu pašu rīcība ir netaisna.

18 Ja taisnais novēršas no taisnības un rīkojas nepareizi, viņam ir jāmirst.+ 19 Savukārt, ja ļaundaris nožēlo savas ļaundarības un rīkojas taisnīgi un pareizi, viņš dzīvos.+

20 Jūs sakāt: ”Jehovas rīcība ir netaisna,”+ — bet es ikvienu no jums tiesāšu pēc viņa darbiem, Izraēla ļaudis!””

21 Mūsu trimdas divpadsmitā gada desmitā mēneša piektajā dienā pie manis ieradās kāds bēglis no Jeruzālemes+ un man pavēstīja: ”Pilsēta ir ieņemta!”+

22 Jau iepriekšējā vakarā pār mani bija nācis Jehovas spēks un viņš bija atvēris manu muti. Tāpēc no rīta, kad bēglis ieradās, manas lūpas vairs nebija slēgtas un es vairs nebiju mēms.+

23 Tad man atskanēja Jehovas vēsts: 24 ”Cilvēka dēls, drupu iemītnieki+ saka par Izraēla zemi: ”Ābrahāms bija viens, tomēr viņš iemantoja šo zemi.+ Bet mūsu ir daudz — nav nekādu šaubu, ka zeme pieder mums!”

25 Tāpēc saki tiem, ka Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Jūs ēdat gaļu ar asinīm,+ pielūdzat savus pretīgos elkus un izlejat asinis.+ Kādēļ lai zeme piederētu jums? 26 Jūs paļaujaties uz savu zobenu,+ darāt preteklības un guļat ar svešām sievām.+ Kādēļ lai zeme piederētu jums?”+

27 Saki tiem, ka Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Tik tiešām, ka es esmu dzīvs! Tie, kas mājo drupās, kritīs no zobena, tos, kas mīt klajā laukā, es atdošu par barību zvēriem, bet tie, kas patvērušies cietokšņos un alās, mirs no sērgas.+ 28 Es pārvērtīšu zemi par pilnīgu postažu,+ un tās lepnumam un augstprātībai pienāks gals. Izraēla kalni būs pamesti,+ un neviens tur vairs nestaigās. 29 Kad visu to preteklību dēļ, ko viņi ir darījuši,+ es būšu pārvērtis zemi par pilnīgu postažu,+ viņiem būs jāatzīst, ka es esmu Jehova.”

30 Cilvēka dēls, pie mūriem un namu durvīs tavi tautieši runā par tevi+ un saka cits citam: ”Iesim, paklausīsimies Jehovas vēsti!” 31 Viņi sanāks un apsēdīsies tavā priekšā, kā mana tauta mēdz darīt, klausīsies tavos vārdos, bet tos nepildīs.+ No viņu lūpām skan glaimi*, bet sirdī deg mantkāre. 32 Tavi vārdi viņiem ir kā mīlas dziesma, ko skaistā balsī dzied prasmīgs muzikants. Viņi klausīsies gan, bet pildīt nepildīs. 33 Bet, kad tas īstenosies — un tas noteikti īstenosies —, viņi sapratīs, ka pravietis ir bijis viņu vidū.”+

34 Man atkal atskanēja Jehovas vēsts: 2 ”Cilvēka dēls, pravieto par Izraēla ganiem! Pravieto un saki tiem, ka Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Bēdas Izraēla ganiem,+ kas rūpējas tikai paši par sevi! Vai tad ganiem nav jārūpējas par ganāmpulku?+ 3 Jūs ēdat labākos gabalus*, tērpjaties vilnā un kaujat treknākos lopus,+ bet ganāmpulku jūs neganāt.+ 4 Vārgās avis jūs nestiprināt, slimās neārstējat, ievainotās nepārsienat, aizklīdušās nevedat atpakaļ un pazudušās nemeklējat,+ bet bargi un nežēlīgi tās pakļaujat.+ 5 Tās ir izklīdušas, jo tām nav gana,+ un kļuvušas zvēriem par barību. 6 Manas avis klīst pa visiem kalniem un augstajiem pakalniem, tās ir izklīdušas pa visu zemi, un neviens neliekas ne zinis, neviens tās nemeklē.

7 Tādēļ klausieties, gani, Jehovas vēsti! 8 ”Tik tiešām, ka es esmu dzīvs,” paziņo Visaugstais Kungs Jehova, ”manas avis ir kļuvušas par laupījumu, par barību zvēriem, jo tām nav gana, un mani gani nav tās meklējuši. Viņi rūpējas tikai paši par sevi, nevis par manām avīm.” 9 Tādēļ klausieties, gani, Jehovas vēsti! 10 Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Es vērsīšos pret šiem ganiem un saukšu viņus pie atbildības par to, kā viņi ir rīkojušies ar manām avīm*. Es viņiem vairs neļaušu ganīt savas avis,+ un viņi vairs nevarēs gādāt tikai paši par sevi. Es izraušu savas avis no viņu zobiem, lai tās vairs nebūtu viņiem par barību!”

11 Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Lūk, es pats uzmeklēšu savas avis un gādāšu par tām!+ 12 Kā gans, atradis savas izklīdušās avis, rūpējas par tām, es gādāšu par savām avīm+ un izglābšu tās, lai kur tās būtu izklīdušas tumšās, mākoņainās dienās.+ 13 Es tās aizvedīšu no citām tautām un sapulcēšu kopā no svešām zemēm, pārvedīšu atpakaļ viņu pašu zemē un ganīšu Izraēla kalnos+ un pie ūdens straumēm, visās zemes apdzīvotajās vietās. 14 Es tās ganīšu labās ganībās Izraēla augstajos kalnos,+ tur tās gulēs zaļā zālē+ un ganīsies Izraēla kalnu leknajās ganībās.”

15 ”Es pats ganīšu savas avis+ un pats tās saguldīšu,”+ paziņo Visaugstais Kungs Jehova. 16 ”Pazudušās es sameklēšu,+ aizklīdušās atvedīšu atpakaļ, ievainotās pārsiešu un vārgās stiprināšu, bet treknās un stiprās es iznīcināšu — ganīšu tās, spriezdams taisnu tiesu.”

17 Bet jums, manas avis, Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Es spriedīšu tiesu gan starp avīm, gan starp auniem un āžiem.+ 18 Vai jums* nepietiek, ka jūs ganāties labākajās ganībās? Vai arī pārējās ganības gribat izmīdīt? Vai, skaidrāko ūdeni padzērušies, gribat atlikušo izbradāt un saduļķot? 19 Vai manām avīm jāganās jūsu izmīdītajās ganībās un jādzer jūsu saduļķotais ūdens?”

20 Tādēļ Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Lūk, es spriedīšu tiesu starp treknajām avīm un vājajām, 21 jo jūs grūstījāt vārgās avis ar sāniem un pleciem un badījāt tās ar ragiem, kamēr izdzenājāt tās uz visām pusēm. 22 Es izglābšu savas avis, un tās nevienam vairs nekļūs par laupījumu.+ Es spriedīšu tiesu avju starpā! 23 Es iecelšu tām vienu ganu,+ kas tās ganīs, — savu kalpu Dāvidu.+ Viņš tās ganīs un būs to gans.+ 24 Es, Jehova, būšu viņu Dievs,+ un mans kalps Dāvids būs viņu vadonis.+ Es, Jehova, tā esmu teicis!

25 Es slēgšu ar tām miera līgumu+ un izdzīšu no zemes plēsīgos zvērus,+ lai tās varētu bez bailēm dzīvot tuksnesī un gulēt mežā.+ 26 Es svētīšu* savas avis un sava kalna apkārtni+ un sūtīšu lietu īstajā laikā. Svētības līs gluži kā lietus.+ 27 Koki nesīs augļus, zeme dos ražu,+ un tās dzīvos drošībā savā zemē. Kad es salauzīšu viņu jūgu un atbrīvošu savas avis no paverdzinātājiem, tās atzīs, ka es esmu Jehova.+ 28 Tās vairs nebūs citām tautām par laupījumu un zvēriem par barību, tās dzīvos drošībā un ne no kā nebīsies.+

29 Es tām dēstīšu stādījumus, kas tiks daudzināti, manām avīm savā zemē vairs nebūs jāmirst badā,+ un tautas tās nepazemos.+ 30 ”Tad viņi zinās, ka es, viņu Dievs Jehova, esmu ar viņiem un ka viņi, izraēlieši, ir mana tauta,”+ paziņo Visaugstais Kungs Jehova.”

31 ”Jūs, manas avis,+ mans ganāmpulks, par kuru es rūpējos, — jūs esat tikai cilvēki, bet es esmu jūsu Dievs,” paziņo Visaugstais Kungs Jehova.””

35 Man atkal atskanēja Jehovas vēsts: 2 ”Cilvēka dēls, pagriezies pret Seīra+ kalniem un pravieto par tiem.+ 3 Pavēstī tiem, ka Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Es vērsīšos pret jums, Seīra kalni, izstiepšu roku un padarīšu jūs par pamestu tukšaini.+ 4 Es sagraušu jūsu pilsētas, un jūs kļūsiet par postažu.+ Tad jums būs jāatzīst, ka es esmu Jehova. 5 Tā notiks tāpēc, ka savā nerimtīgajā naidā+ jūs nodevāt izraēliešus zobenam viņu galīgā soda laikā, kad viņus piemeklēja posts.”+

6 ”Tik tiešām, ka es esmu dzīvs,” paziņo Visaugstais Kungs Jehova, ”es jūs esmu nolēmis asinsizliešanai, no tās jūs neizbēgsiet.+ Jūs nicinājāt asinis, ko izlējāt, tāpēc paši neizbēgsiet no asinsizliešanas.+ 7 Es padarīšu Seīra kalnus par pamestu tukšaini+ un iznīcināšu ikvienu, kas tur staigā. 8 Es noklāšu kalnus ar nogalinātajiem — zobena nonāvēti, tie kritīs jūsu pakalnos, ielejās un gravās. 9 Es pārvērtīšu jūs par postažu uz mūžīgiem laikiem, un jūsu pilsētas paliks tukšas.+ Tad jums būs jāatzīst, ka es esmu Jehova.”

10 Jūs teicāt: ”Šīs abas tautas un zemes būs mūsu, mēs tās iegūsim!”,+ kaut gan tur bija pats Jehova. 11 Tāpēc Visaugstais Kungs Jehova paziņo: ”Tik tiešām, ka es esmu dzīvs! Es jums pilnā mērā atmaksāšu par tām dusmām un nenovīdību, ar kādām jūs pret tiem izturējāties savā naidā,+ un es tiem atklāšos, kad jūs tiesāšu. 12 Tad jūs sapratīsiet, ka es, Jehova, esmu dzirdējis visas jūsu nievas, kad jūs teicāt par Izraēla kalniem: ”Tie ir izpostīti un atdoti mums aprīšanai!” 13 Jūs augstprātīgi par mani izrunājāties un mani nemitīgi apvainojāt.+ Es to visu dzirdēju!”

14 Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Kad es jūs padarīšu par postažu, visa zeme līksmos, 15 tāpat kā jūs līksmojāt, kad tika izpostīts Izraēla tautas mantojums. Tā es rīkošos ar jums,+ un jūs, Seīra kalni un visa Edoma, pārvērtīsieties par pamestu tukšaini.+ Tad ļaudīm būs jāatzīst, ka es esmu Jehova!”

36 Bet tu, cilvēka dēls, pravieto par Izraēla kalniem un pasludini: ”Izraēla kalni, klausieties Jehovas vēsti! 2 Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Ienaidnieki priecājās: ”Re, kā! Mūžsenie kalni tagad pieder mums!”””+

3 Tādēļ pravieto un pasludini, ka Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Jūs postīja un grāva no visām pusēm, lai jūs nonāktu atlikušo tautu rokās, un ļaudis jūs aprunāja un nomelnoja,+ 4 tāpēc klausieties, Izraēla kalni, Visaugstā Kunga Jehovas vēsti! Lūk, ko Visaugstais Kungs Jehova saka kalniem un pakalniem, strautiem un ielejām, tukšām, neapdzīvotām drupām+ un pamestām pilsētām, kas kļuvušas par laupījumu un apsmieklu apkārtējām tautām,+ kuras vēl atlikušas. 5 Visaugstais Kungs Jehova tiem saka tā: ”Savā kvēlajā degsmē+ es teikšu bargus vārdus atlikušajām tautām un visai Edomai — tiem, kas, izrādot galēju necieņu, ļaunā priekā+ ir piesavinājušies manu zemi, lai sagrābtu tās ganības un to izlaupītu.””+

6 Tādēļ pravieto par Izraēla zemi un pasludini kalniem un pakalniem, strautiem un ielejām, ka Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Tiešām, es runāšu savā dedzībā un karstajās dusmās, jo citas tautas jūs pazemoja.”+

7 Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Pacēlis roku, es zvēru, ka apkārtējām tautām pašām būs jāpieredz pazemojums.+ 8 Bet jūs, Izraēla kalni, sazaļosiet un nesīsiet augļus manai Izraēla tautai,+ jo tā drīz atgriezīsies. 9 Es esmu ar jums, es par jums rūpēšos, un jūs atkal tiksiet apstrādāti un apsēti. 10 Es gādāšu, lai jūsu ļaudis, visa Izraēla tauta, augtu skaitā, — pilsētas atkal būs apdzīvotas,+ un izpostītās vietas tiks atjaunotas no drupām.+ 11 Jā, es vairošu jūsu ļaužu un lopu skaitu,+ tiem būs daudz jo daudz pēcnācēju. Es gādāšu, lai jūs būtu apdzīvoti tāpat kā agrāk,+ un dāvāšu jums vēl lielāku labklājību nekā iepriekš.+ Tad jūs atzīsiet, ka es esmu Jehova!+ 12 Es likšu ļaudīm, savai Izraēla tautai, atkal staigāt pa jums, un viņi jūs iemantos.+ Jūs būsiet viņu īpašums un nekad vairs nelaupīsiet viņiem bērnus.”+

13 Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Par tevi runā, ka tu esot zeme, kas aprij cilvēkus un laupa bērnus savām tautām, 14 bet tu vairs nerīsi cilvēkus un neatstāsi savas tautas bez bērniem! Tā paziņo Visaugstais Kungs Jehova. 15 Tev vairs nebūs jādzird tautu nievas un jāpacieš apsmiekls,+ un tu vairs negrūdīsi postā savas tautas. Tā paziņo Visaugstais Kungs Jehova.””

16 Tad man atkal atskanēja Jehovas vēsts: 17 ”Cilvēka dēls, kad izraēlieši dzīvoja savā zemē, viņi to aptraipīja ar savām gaitām un darbiem.+ Manās acīs viņu rīcība bija kā sievietes netīrība mēnešreižu laikā.+ 18 Tāpēc es izlēju pār viņiem savas dusmas, jo viņi tajā zemē bija izlējuši asinis+ un bija to aptraipījuši ar saviem pretīgajiem elkiem.+ 19 Es viņus izkaisīju starp citām tautām un izklīdināju svešās zemēs,+ tiesāju viņus pēc viņu dzīvesveida un pēc viņu darbiem. 20 Bet, kad viņi nonāca pie šīm tautām, ļaudis lika negodā manu svēto vārdu,+ sacīdami: ”Tā ir Jehovas tauta, tomēr tiem nācās aiziet no viņa zemes!” 21 Taču es parūpēšos par savu svēto vārdu, kuram izraēlieši ir sagādājuši negodu tajās tautās, pie kurām viņi ir nonākuši.+

22 Tāpēc saki Izraēla tautai, ka Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Ne jau jūsu dēļ es rīkošos, Izraēla ļaudis, bet gan sava svētā vārda dēļ, kuram jūs esat sagādājuši negodu tautās, pie kurām esat nonākuši.+ 23 Es celšu godā savu dižo vārdu,+ kas ir apkaunots tautu acīs, jo jūs tam esat sagādājuši negodu. Kad es tautu acu priekšā jūsu vidū atklāšu savu svētumu, tām būs jāatzīst, ka es esmu Jehova!+ Tā paziņo Visaugstais Kungs Jehova. 24 Es jūs aizvedīšu no tautām, sapulcēšu kopā no svešām zemēm un pārvedīšu jūsu pašu zemē.+ 25 Es jūs slacīšu ar tīru ūdeni, un jūs kļūsiet tīri,+ es jūs attīrīšu no visas netīrības+ un no visiem jūsu pretīgajiem elkiem.+ 26 Es jums došu jaunu sirdi+ un likšu jūsos jaunu garu,+ izņemšu jums no krūtīm akmens sirdi+ un došu jums miesas sirdi*. 27 Es jums došu savu garu, lai jūs paklausītu maniem likumiem,+ un jūs ņemsiet vērā un pildīsiet manus spriedumus. 28 Tad jūs dzīvosiet zemē, ko es devu jūsu tēviem, būsiet mana tauta, un es būšu jūsu Dievs.+

29 Es jūs attīrīšu no visas netīrības, vairošu labību druvās un vairs nesūtīšu jums badu.+ 30 Es likšu augļu kokiem un laukiem nest bagātu ražu, lai citas tautas nezobotos, ka jūs ciešat badu.+ 31 Tad jūs pieminēsiet savu nekrietno rīcību un ļaunos darbus un paši sev riebsieties savu grēku un preteklību dēļ.+ 32 Bet jums jāzina, ka es to nedarīšu jūsu dēļ,+ paziņo Visaugstais Kungs Jehova. Kaunieties un sarkstiet savas rīcības dēļ, Izraēla ļaudis!”

33 Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Kad es jūs attīrīšu no visiem grēkiem, es atkal piepildīšu pilsētas ar iedzīvotājiem,+ un izpostītās vietas tiks atjaunotas no drupām.+ 34 Tukšā un pamestā zeme, kur ikvienam garāmgājējam pavērās posta ainas, atkal tiks apstrādāta. 35 Tad sacīs: ”Izpostītā zeme nu ir kā Ēdenes dārzs,+ un pilsētas, kas bija nopostītas, sagrautas un pārvērstas gruvešos, ir nocietinātas un apdzīvotas.”+ 36 Tautām, kas jums apkārt ir atlikušas, būs jāatzīst, ka es, Jehova, esmu uzcēlis to, kas bija sagrauts, un apstādījis to, kas bija izpostīts. Es, Jehova, to esmu sacījis, un es to noteikti paveikšu.”+

37 Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Es atsaukšos arī uz izraēliešu lūgumu vairot viņu ļaužu skaitu kā avju ganāmpulku. 38 Kā svēto pulks, kā ganāmpulki,* kas svētkos piepilda Jeruzālemi,+ tā ļaužu pulki piepildīs pilsētas, kas reiz gulēja drupās.+ Tad viņi atzīs, ka es esmu Jehova!””

37 Pār mani nāca Jehovas spēks, un Jehova ar savu garu mani pacēla un aiznesa uz kādu ieleju,+ kas bija pilna ar kauliem. 2 Viņš mani vadāja starp šiem kauliem, un es redzēju, ka ielejā to ir ļoti daudz un tie ir pavisam izkaltuši.+ 3 Viņš man vaicāja: ”Cilvēka dēls, vai šie kauli var atkal kļūt dzīvi?”, un es atbildēju: ”Visaugstais Kungs Jehova, tu to zini.”+ 4 Tad viņš teica: ”Pravieto šiem kauliem, saki tiem: ”Izkaltušie kauli, klausieties Jehovas vēsti!

5 Visaugstais Kungs Jehova jums, kauli, saka tā: ”Es jums iedvesīšu elpu*, un jūs atkal kļūsiet dzīvi.+ 6 Es jūs apaudzēšu ar cīpslām un miesu, pārklāšu ar ādu un iedvesīšu jums elpu, un jūs atdzīvosieties un atzīsiet, ka es esmu Jehova.”””

7 Tad es pravietoju, kā man bija pavēlēts, un pravietodams izdzirdēju troksni — atskanēja graboņa, un kauli sāka kustēties un savienoties cits ar citu. 8 Es redzēju, kā uz tiem parādās cīpslas un miesa un tie pārklājas ar ādu, tomēr elpas tajos joprojām nebija.

9 Tad viņš man teica: ”Pravieto vējam*, pravieto, cilvēka dēls, un saki vējam: ”Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Nāc, vējš, no četrām debespusēm* un pūt uz šiem nonāvētajiem, lai tie atdzīvojas!”””

10 Es pravietoju, kā viņš man bija pavēlējis, un tajos ieplūda elpa, tie atdzīvojās un nostājās kājās+ — ārkārtīgi liels karaspēks.

11 Tad viņš man teica: ”Cilvēka dēls, šie kauli ir visa Izraēla tauta,+ kas saka: ”Mūsu kauli ir izkaltuši, mūsu cerība zudusi.+ Mēs esam pagalam!” 12 Tādēļ pravieto un pasludini tiem, ka Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Es atvēršu jūsu kapus,+ mana tauta, izvedīšu jūs no tiem ārā un pārvedīšu atpakaļ Izraēla zemē.+ 13 Un, kad es būšu atvēris jūsu kapus un izvedis jūs ārā, mana tauta, jūs atzīsiet, ka es esmu Jehova.+ 14 Es likšu jūsos savu garu, un jūs atdzīvosieties.+ Es ļaušu jums atkal dzīvot jūsu zemē, un jūs atzīsiet, ka es, Jehova, to esmu sacījis un es to esmu paveicis. Tā paziņo Jehova.””

15 Man atkal atskanēja Jehovas vēsts: 16 ”Cilvēka dēls, paņem nūju un uzraksti uz tās: ”Jūdam un Izraēla ļaudīm, kas ir ar viņu.”+ Pēc tam paņem otru nūju un uz tās uzraksti: ”Efraima nūja Jāzepam un visai Izraēla tautai, kas ir ar viņu.”+ 17 Tad saliec tās abas kopā, lai tās būtu kā viena nūja tev rokā.+ 18 Kad tautieši tev jautās: ”Vai nepaskaidrosi, ko tas nozīmē?”, 19 atbildi: ”Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Es paņemšu Jāzepa nūju, kas ir Efraima rokā, un Izraēla ciltis, kas ir ar viņu, un pievienošu tās Jūdas nūjai. Es tās padarīšu par vienu nūju+ — manā rokā tās kļūs par vienu.”” 20 Nūjas ar uzrakstiem turi tā, lai viņi redzētu.

21 Saki viņiem, ka Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Es aizvedīšu izraēliešus no tautām, pie kurām viņi ir nonākuši, sapulcēšu viņus no malu malām un pārvedīšu atpakaļ viņu pašu zemē.+ 22 Tajā zemē, Izraēla kalnos, es viņus padarīšu par vienu tautu.+ Pār viņiem valdīs viens ķēniņš,+ un viņi vairs nebūs sadalīti divās tautās un divās valstīs.+ 23 Viņi vairs neaptraipīsies ar saviem pretīgajiem elkiem, riebīgajiem darbiem un visiem saviem pārkāpumiem.+ Es viņus atbrīvošu no visiem grēkiem, ko viņi ir darījuši savā neuzticībā, un viņus attīrīšu. Viņi būs mana tauta, un es būšu viņu Dievs.+

24 Mans kalps Dāvids būs viņu ķēniņš,+ un viņiem visiem būs viens gans.+ Viņi pildīs manus spriedumus, rūpīgi ievēros manus likumus+ 25 un dzīvos zemē, ko es devu savam kalpam Jēkabam un kur dzīvoja jūsu tēvi.+ Viņi, viņu bērni un bērnu bērni tur dzīvos mūžīgi,+ un mans kalps Dāvids mūžīgi būs viņu valdnieks.+

26 Es slēgšu ar viņiem miera līgumu,+ kas būs mūžīgs līgums, došu viņiem mājvietu un vairošu viņu skaitu,+ un mana svētnīca mūžam būs viņu vidū. 27 Mans mājoklis būs pie* viņiem, es būšu viņu Dievs, un viņi būs mana tauta.+ 28 Un citām tautām būs jāatzīst, ka es, Jehova, daru izraēliešus svētus, jo mana svētnīca būs viņu vidū mūžīgi.””+

38 Man atkal atskanēja Jehovas vēsts: 2 ”Cilvēka dēls, pagriezies pret Gogu no Magogas,+ Mešehas un Tubalas+ valdnieku*, un pravieto par viņu.+ 3 Saki, ka Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Es vērsīšos pret tevi, Gog, Mešehas un Tubalas valdniek! 4 Es tevi apgriezīšu apkārt, iekabināšu tev āķus žokļos+ un vedīšu tevi cīņā ar visu tavu karaspēku,+ zirgiem un jātniekiem greznos kaujas tērpos, milzīgu pulku, kas bruņots ar zobeniem un lielajiem un mazajiem vairogiem. 5 Persieši, etiopieši un pūtieši+ ar vairogiem rokā un bruņucepurēm galvā, 6 Gomera ar visiem saviem pulkiem un togarmieši+ no galējiem ziemeļiem ar visiem saviem pulkiem — daudz tautu ir ar tevi.+

7 Esi gatavs, un lai gatavojas arī viss tavs karaspēks, kas pie tevis sapulcējies! Tu būsi viņu pavēlnieks.

8 Pēc ilgāka laika tevi aicinās, un, ritot pēdējiem gadiem,* tu iebruksi zemē, kas atguvusies no kara posta*. Tās ļaudis ir sapulcēti no tautu tautām un pārvesti Izraēla kalnos, kas ilgi bija izpostīti. Atvesti atpakaļ no citām tautām, tie visi dzīvo drošībā.+ 9 Tu nāksi virsū kā vētra, kā mākonis, kas apklāj zemi, — ar visiem saviem pulkiem, ar daudzām tautām.”

10 Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Tajā laikā tev prātā sāks raisīties domas un tu izgudrosi ļaunu plānu. 11 Tu spriedīsi: ”Uzbrukšu šai zemei, kurā ir tikai neaizsargāti ciemi,+ šiem ļaudīm, kas mierīgi un droši dzīvo savos nenocietinātajos ciemos bez mūriem, aizšaujamiem un vārtiem.” 12 Tu dosies grābtin grābt un laupīt, uzbrukt zemei, kas bija izpostīta, bet nu atkal ir apdzīvota,+ ļaudīm, kas ir sapulcēti kopā no citām tautām,+ kas ir sakrājuši mantu un bagātību+ un dzīvo pašā zemes vidū.

13 Sāba+ un Dedāna,+ Taršišas tirgoņi+ un visi tās karotāji tev jautās: ”Vai tu ej grābtin grābt un laupīt? Vai esi sapulcējis savu karaspēku, lai sagrābtu sudrabu un zeltu, mantu un bagātību un gūtu varenu laupījumu?””

14 Pravieto, cilvēka dēls, un saki Gogam, ka Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Kad mana Izraēla tauta dzīvos drošībā, tu to ievērosi.+ 15 Tu nāksi no savas dzīvesvietas, no galējiem ziemeļiem,+ un daudzas tautas būs kopā ar tevi — tie visi būs jātnieki zirgos, milzīgs pulks, varens karaspēks.+ 16 Kā mākonis, kas apklāj zemi, tu dosies pret manu Izraēla tautu. Pēdējās dienās* es tevi raidīšu uzbrukumā manai zemei,+ lai tautas saprastu, kas es esmu, kad es izmantošu tevi, Gog, lai viņu acu priekšā atklātu savu svētumu.”+

17 Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Vai tad tu neesi tas pats, par kuru es jau sen runāju ar savu kalpu, Izraēla praviešu, starpniecību? Tie ilgus gadus pravietoja, ka es tevi sūtīšu pret Izraēlu.”

18 ”Tajā dienā — dienā, kad Gogs iebruks Izraēla zemē, — uzliesmos manas karstās dusmas!” paziņo Visaugstais Kungs Jehova.+ 19 ”Tad es runāšu savā sašutumā un dusmu kvēlē, un Izraēla zemē tajā dienā būs liela zemestrīce. 20 Manā priekšā drebēs zivis jūrā un putni debesīs, zvēri, rāpuļi un visi cilvēki zemes virsū. Kalni sagrūs,+ klintis sadrups, un mūri sagāzīsies.”

21 ”Es sūtīšu pret viņu zobenu visos savos kalnos,” paziņo Visaugstais Kungs Jehova, ”un viņi cels zobenu cits pret citu.+ 22 Es viņu sodīšu ar sērgu+ un asinsizliešanu, ar lietusgāzēm un krusu,+ ar uguni+ un sēru,+ ko es liešu pār viņu un viņa pulkiem, pār daudzajām tautām, kas būs kopā ar viņu.+ 23 Daudzu tautu acu priekšā es atklāšu savu diženumu un svētumu, lai tās saprot, kas es esmu. Tad tām būs jāatzīst, ka es esmu Jehova!”

39 Cilvēka dēls, pravieto par Gogu+ un saki, ka Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Es vērsīšos pret tevi, Gog, Mešehas un Tubalas+ valdniek! 2 Es tevi apgriezīšu apkārt un dzīšu uz priekšu, un no galējiem ziemeļiem+ atvedīšu tevi uz Izraēla kalniem. 3 Es tev izsitīšu loku no kreisās rokas un bultas — no labās. 4 Tu kritīsi Izraēla kalnos+ ar visiem saviem pulkiem un tautām, kas būs ar tevi, un es atdošu tevi par barību plēsīgiem putniem un zvēriem.”+

5 ”Tu kritīsi klajā laukā,+ jo es tā esmu teicis,” paziņo Visaugstais Kungs Jehova.

6 ”Es metīšu uguni uz Magogu un salu iemītniekiem, kas dzīvo drošībā,+ un tiem būs jāatzīst, ka es esmu Jehova. 7 Es panākšu, ka izraēlieši, mana tauta, zinās manu svēto vārdu, un vairs neļaušu savu svēto vārdu aptraipīt. Tad tautām būs jāatzīst, ka esmu Jehova,+ Izraēla Svētais.”+

8 ”Lūk, tas viss nāk, tas noteikti piepildīsies!” paziņo Visaugstais Kungs Jehova. ”Tā ir tā diena, par kuru es runāju. 9 Izraēla pilsētu iedzīvotāji izies laukā un dedzinās ieročus — mazos un lielos vairogus, lokus un bultas, kaujas vāles* un šķēpus. Viņi kurs no tiem uguni+ septiņus gadus. 10 Viņiem nebūs jāvāc malka uz lauka, nedz jācērt tā mežā, jo viņi kurs uguni no ieročiem.”

”Viņi gūs laupījumu no tiem, kas viņus aplaupīja, un atņems mantu tiem, kas atņēma viņiem,” paziņo Visaugstais Kungs Jehova.

11 ”Tajā dienā es Izraēlā piešķiršu Gogam+ kapavietu ceļinieku ielejā austrumos no jūras, un tā aizšķērsos ceļu, lai neviens tur neietu cauri. Tur apglabās Gogu ar visiem viņa pulkiem, un to nosauks par Goga Pulku ieleju*.+ 12 Paies septiņi mēneši, kamēr izraēlieši tos būs apglabājuši, lai attīrītu zemi.+ 13 Tos glabās visi zemes ļaudis, izpelnīdamies slavu dienā, kad es parādīšu savu diženumu,”+ paziņo Visaugstais Kungs Jehova.

14 ”Izraudzīti vīri pastāvīgi apstaigās zemi, lai apraktu tos, kas vēl nav apglabāti, un zemi attīrītu, un viņi turpinās meklējumus visus septiņus mēnešus. 15 Atraduši cilvēka kaulus, šie vīri pie tiem noliks zīmi, un pēc tam racēji tos apglabās Goga Pulku ielejā.+ 16 Tur būs arī pilsēta, kuru sauks Hamona*. Tā viņi attīrīs zemi.”+

17 Bet tev, cilvēka dēls, Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Aicini putnus un zvērus: ”Nāciet, pulcējieties ap manu upuri, ko esmu jums sagatavojis, sanāciet visi uz lielajām upurdzīrēm Izraēla kalnos!+ Ēdiet gaļu un dzeriet asinis!+ 18 Jūs ēdīsiet vadoņu miesu un dzersiet zemes valdnieku asinis — tie ir kā auni, jēri, āži un buļļi, visi nobarotie Basanas lopi. 19 Jūs pieēdīsieties taukus un līdz skurbumam sadzersieties asinis šajās upurdzīrēs, ko esmu jums sarīkojis.

20 Pie mana galda jūs saēdīsieties gan zirgus, gan ratu braucējus, gan vadoņus, gan visādus karavīrus.+ Tā paziņo Visaugstais Kungs Jehova!”

21 Es parādīšu tautām savu diženumu, un visas tautas redzēs, kā es izpildu spriedumu un vēršu pret tām savu spēku.+ 22 Kopš tās dienas izraēlieši vienmēr atzīs, ka es esmu Jehova, viņu Dievs. 23 Bet tautām būs jāatzīst, ka izraēliešiem nācās doties trimdā pašiem savas vainas dēļ, jo tie bija man neuzticīgi.+ Tāpēc es no tiem novērsos,+ atdevu tos ienaidnieku varā,+ un tie krita no zobena. 24 Es ar tiem rīkojos tā, kā tie ar savu netīrību un pārkāpumiem bija pelnījuši, un no tiem novērsos.”

25 Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Es pārvedīšu mājās Jēkaba trimdiniekus+ un apžēlošos par visu Izraēla tautu,+ es degšu par* savu svēto vārdu.+ 26 Izcietuši pazemojumu tāpēc, ka bija man neuzticīgi,+ viņi dzīvos drošībā savā zemē, un viņiem ne no kā nebūs jābaidās.+ 27 Kad es viņus atvedīšu atpakaļ no citām tautām un sapulcēšu kopā no ienaidnieku zemēm,+ es daudzu tautu acu priekšā atklāšu viņu vidū savu svētumu.”+

28 ”Kad es viņus aizsūtīšu trimdā pie citām tautām un pēc tam pārvedīšu dzimtenē, nevienu neatstādams svešatnē,+ viņi atzīs, ka es esmu Jehova, viņu Dievs. 29 Es no viņiem vairs nenovērsīšos,+ jo es izliešu savu garu pār Izraēla tautu,”+ paziņo Visaugstais Kungs Jehova.”

40 Divdesmit piektajā mūsu trimdas+ gadā, gada sākumā, pirmā mēneša desmitajā dienā, četrpadsmitajā gadā pēc Jeruzālemes krišanas,+ pār mani nāca Jehovas spēks un viņš mani aizveda uz šo pilsētu.+ 2 Dievs parādībā mani aiznesa uz Izraēla zemi un nolika uz ļoti augsta kalna,+ kura dienvidu pusē bija uzbūvēts kaut kas līdzīgs pilsētai.

3 Kad biju turp aizvests, es ieraudzīju vīru, kas izskatījās kā no vara.+ Rokā viņam bija linu aukla un mērkoks*,+ un viņš stāvēja vārtos. 4 Vīrs mani uzrunāja: ”Cilvēka dēls, skaties vērīgi, uzmanīgi ieklausies un ņem vērā visu, ko es tev rādīšu, jo tādēļ tu esi šurp atvests. Pēc tam izstāsti izraēliešiem visu, ko būsi redzējis.”+

5 Es redzēju mūri, kas apjoza templi*. Mērkoks vīra rokā bija sešas olektis garš (skaitot katrai olektij klāt plaukstas platumu).* Viņš izmērīja mūri — tas bija vienu mērkoku biezs un vienu mērkoku augsts.

6 Tad viņš piegāja pie austrumu vārtiem,+ uzkāpa pa to pakāpieniem un izmērīja vārtu slieksni. Tas bija vienu mērkoku plats, un arī otra sliekšņa platums bija viens mērkoks. 7 Katra sardzes telpa bija vienu mērkoku gara un vienu mērkoku plata, un attālums starp sardzes telpām+ bija piecas olektis*. Tempļa pusē vārtiem bija priekšnams, kura slieksnis bija vienu mērkoku plats.

8 Tad viņš mērīja vārtu priekšnamu tempļa pusē — iznāca viens mērkoks. 9 Viņš izmērīja vārtu priekšnamu — astoņas olektis*; pēc tam viņš izmērīja tā sānu stabus — katrs divas olektis*. Priekšnams atradās tempļa pusē.

10 Austrumu vārtos abās pusēs bija pa trim sardzes telpām. Tās visas bija vienāda lieluma; arī sānu stabi abās pusēs bija vienādi.

11 Tad viņš izmērīja vārtu ieeju — tās platums bija desmit olektis*, bet vārtu platums* bija trīspadsmit olektis*.

12 Katras sardzes telpas priekšā bija olekti plata norobežota vieta. Gan vienā, gan otrā pusē sardzes telpas bija sešas olektis platas.

13 Tad viņš izmērīja vārtu platumu no jumta ārmalas virs vienas sardzes telpas līdz jumta ārmalai virs pretējās sardzes telpas — divdesmit piecas olektis*; sardzes telpu ieejas atradās viena pretī otrai.+ 14 Pēc tam viņš izmērīja sānu stabus, kuru augstums bija sešdesmit olektis*, kā arī pārējo vārtu sānu stabus citās pagalma pusēs. 15 Attālums no vārtu ieejas līdz priekšnama galam tempļa pusē bija piecdesmit olektis*.

16 Abās vārtu pusēs gan sardzes telpām, gan sānu stabiem bija logi, kuru ailas uz ārpusi bija sašaurinātas.+ Arī priekšnamam abās pusēs bija logi, un sānu stabus rotāja palmu attēli.+

17 Tad viņš mani ieveda ārējā pagalmā, un es ieraudzīju visapkārt pagalmam akmens klājumu, uz kura atradās trīsdesmit ēdamtelpas.+ 18 Klājuma platums abās pusēs no vārtiem bija vienāds ar vārtu garumu. Šis klājums bija zemāks nekā iekšējais pagalms.

19 Pēc tam viņš izmērīja attālumu no lejas vārtiem līdz vārtiem, kas veda uz iekšējo pagalmu, — simt olektis* gan austrumu, gan ziemeļu pusē.

20 Viņš izmērīja arī tos vārtus, kas atradās ārējā pagalma ziemeļu pusē, — gan garumu, gan platumu. 21 Tiem abās pusēs bija pa trim sardzes telpām, un to sānu stabu un priekšnama izmēri bija tādi paši kā pirmajiem vārtiem. Vārti bija piecdesmit olekšu gari un divdesmit piecas olektis plati. 22 Logi, priekšnams un palmu attēli+ bija tādi paši kā austrumu vārtiem. Uz vārtiem veda septiņi pakāpieni, un tiem pretī bija priekšnams.

23 Iekšējam pagalmam bija vieni vārti pretī ziemeļu vārtiem un otri pretī austrumu vārtiem. Viņš izmērīja attālumu starp vārtiem — simt olektis.

24 Pēc tam viņš mani aizveda uz dienvidiem, un tur es ieraudzīju dienvidu vārtus.+ Viņš izmērīja to sānu stabus un priekšnamu — to izmēri bija tādi paši kā pārējiem. 25 Vārtiem abās pusēs, kā arī priekšnamam bija logi — tādi paši kā pārējie. Vārti bija piecdesmit olekšu gari un divdesmit piecas olektis plati. 26 Uz vārtiem veda septiņi pakāpieni,+ un tiem pretī bija priekšnams. Sānu stabus rotāja palmu attēli, pa vienam katrā pusē.

27 Arī iekšējam pagalmam bija dienvidu vārti. Viņš izmērīja attālumu starp vārtiem dienvidu pusē — simt olektis. 28 Tad viņš pa dienvidu vārtiem mani ieveda iekšējā pagalmā un izmērīja dienvidu vārtus — tie bija tādi paši kā pārējie. 29 Sardzes telpu, sānu stabu un priekšnama izmēri bija tādi paši kā pārējiem. Vārtiem abās pusēs, kā arī priekšnamam bija logi. Vārti bija piecdesmit olekšu gari un divdesmit piecas olektis plati.+ 30 Visiem iekšējā pagalma vārtiem bija priekšnami, kas bija divdesmit piecas olektis gari un piecas olektis plati. 31 Priekšnams atradās ārējā pagalma pusē, tā sānu stabus rotāja palmu attēli,+ un uz to veda astoņi pakāpieni.+

32 Pēc tam viņš mani ieveda iekšējā pagalmā no austrumiem un izmērīja vārtus — tie bija tādi paši kā pārējie. 33 Sardzes telpu, sānu stabu un priekšnama izmēri bija tādi paši kā pārējiem, un vārtiem abās pusēs, kā arī priekšnamam bija logi. Vārti bija piecdesmit olekšu gari un divdesmit piecas olektis plati. 34 Priekšnams atradās ārējā pagalma pusē, abus tā sānu stabus rotāja palmu attēli, un uz to veda astoņi pakāpieni.

35 Tad viņš mani aizveda uz ziemeļu vārtiem+ un tos izmērīja — tie bija tādi paši kā pārējie. 36 Sardzes telpu, sānu stabu un priekšnama izmēri bija tādi paši kā pārējiem, un abās pusēs bija logi. Vārti bija piecdesmit olekšu gari un divdesmit piecas olektis plati. 37 Priekšnama sānu stabi atradās ārējā pagalma pusē, un tos abus rotāja palmu attēli; uz priekšnamu veda astoņi pakāpieni.

38 Pie vārtu sānu stabiem atradās ēdamtelpa, kurai bija sava ieeja un kur tika skaloti dedzināmie upuri.+

39 Vārtu priekšnamā abās pusēs bija pa diviem galdiem, uz kuriem likt dedzināmajiem upuriem,+ grēku upuriem+ un vainas upuriem+ nokautos lopus. 40 Galdi bija arī ārpusē pie ziemeļu vārtu ieejas — tie atradās blakus priekšnamam, pa diviem katrā pusē. 41 Tātad četri galdi bija vārtu vienā pusē, bet četri — otrā; kopā astoņi galdi nokautajiem upura lopiem. 42 Četri dedzināmajiem upuriem domātie galdi bija darināti no tēstiem akmeņiem; tie bija pusotru olekti gari, pusotru olekti plati un olekti augsti*. Uz tiem turēja dedzināmo upuru un citu upuru kaujamos rīkus. 43 Pie priekšnama iekšsienām visapkārt bija piestiprināti plaukstas platuma plaukti, un uz galdiem tika likta upuru gaļa.

44 Blakus iekšējiem vārtiem bija ēdamtelpas dziedātājiem;+ tās atradās iekšējā pagalmā blakus ziemeļu vārtiem ar ieeju no dienvidiem. Vēl viena ēdamtelpa atradās blakus austrumu vārtiem ar ieeju no ziemeļiem.

45 Viņš man teica: ”Ēdamtelpa ar ieeju no dienvidiem ir domāta priesteriem, kas atbild par kalpošanu templī,+ 46 bet ēdamtelpa ar ieeju no ziemeļiem — priesteriem, kas atbild par kalpošanu pie altāra.+ Tie ir Cadoka+ dēli, Levija pēcnācēji, kas drīkst tuvoties Jehovam, lai viņam kalpotu.”+

47 Pēc tam viņš izmērīja iekšējo pagalmu. Tas bija četrstūrains — simt olekšu garš un simt olekšu plats. Tempļa priekšā atradās altāris.

48 Tad viņš mani ieveda tempļa priekšnamā+ un izmērīja sānu stabus; tie abi bija piecas olektis plati vienā pusē un trīs olektis* plati otrā pusē.

49 Priekšnams bija divdesmit olekšu* garš un vienpadsmit olekšu* plats, un uz to veda pakāpieni. Blakus sānu stabiem bija vēl divi stabi — pa vienam katrā pusē.+

41 Pēc tam viņš mani ieveda svētajā vietā* un izmērīja abus sānu stabus; kā vienā, tā otrā pusē tie bija sešas olektis* plati. 2 Ieejas platums bija desmit olektis*, bet sienu platums uz abām pusēm no ieejas bija piecas olektis*. Viņš izmērīja telpu — tā bija četrdesmit olekšu* gara un divdesmit olekšu* plata.

3 Tad viņš iegāja dziļākajā telpā un izmērīja ieejas sānu stabus. Tie bija divas olektis* plati, bet ieejas platums bija sešas olektis. Sienas uz abām pusēm no ieejas bija septiņas olektis* platas. 4 Viņš izmērīja telpu aiz svētās vietas — tā bija divdesmit olekšu gara un divdesmit olekšu plata.+ ”Šī ir vissvētākā vieta,”+ viņš man sacīja.

5 Tad viņš izmērīja tempļa sienu; tā bija sešas olektis bieza. Blakustelpas visapkārt templim bija četras olektis* platas.+ 6 Šīs telpas bija trīs stāvos cita virs citas, katrā stāvā pa trīsdesmit. Tempļa sienām visapkārt bija dzegas*, uz kurām balstījās blakustelpu pārsegumi, tāpēc sijas nebija jāiestiprina sienās.+ 7 Abās pusēs templim bija vītņu kāpnes, kas virzienā uz augšu kļuva platākas.+ Kāpnes uz augšstāvu veda caur vidējo stāvu, un, kāpjot augšup, blakustelpas katrā nākamajā stāvā bija platākas nekā iepriekšējā.

8 Es redzēju, ka templis ir uzcelts uz paaugstinājuma, un blakustelpu pamati, mērot no zemes līdz augšmalai, bija veselu mērkoku jeb sešas olektis augsti. 9 Blakustelpu ārsiena bija piecas olektis bieza. Starp tempļa blakustelpu ārsienu un paaugstinājuma malu stiepās brīva josla*.

10 Starp templi un ēdamtelpām*+ katrā pusē bija divdesmit olekšu plats laukums. 11 No brīvās joslas bija ieejas blakustelpās — viena ziemeļu, bet otra dienvidu pusē. Brīvā josla visapkārt bija piecas olektis plata.

12 Rietumos otrpus laukumam atradās septiņdesmit olekšu* plata un deviņdesmit olekšu* gara ēka; tās siena visapkārt bija piecas olektis bieza.

13 Pēc tam viņš izmērīja templi — tā garums bija simt olektis*. Laukuma un ēkas* kopējais garums, ieskaitot ēkas sienas, arī bija simt olektis. 14 Austrumos tempļa priekšpuse kopā ar laukumu bija simt olekšu plata.

15 Tad viņš izmērīja ēku otrpus laukumam aiz tempļa kopā ar galerijām abās pusēs — tās garums bija simt olektis.

Viņš izmērīja svēto vietu, vissvētāko vietu+ un priekšnamu, kas veda uz pagalmu, 16 kā arī sliekšņus, logus ar sašaurinātajām ailām+ un galerijas visās šajās trijās telpās. Sākot no sliekšņa, sienas no grīdas līdz pat logiem bija apšūtas ar koka plāksnēm,+ un ar tām bija apšūtas arī logu ailas. 17 Viņš izmērīja sienu virs ieejas, tempļa iekšpusi, ārpusi un sienu visapkārt. 18 Tur bija iegrebti ķerubu+ un palmu attēli;+ ik palma bija starp diviem ķerubiem, un katram ķerubam bija divas sejas: 19 vienā pusē pret palmu bija pavērsta cilvēka seja, bet otrā — lauvas seja.+ Šādi grebumi rotāja visu templi. 20 Ķerubu un palmu attēli klāja tempļa sienas no grīdas līdz ieejas augšai un arī virs tās.

21 Tempļa durvju* stenderes bija četršķautņainas.+ Vissvētākās vietas priekšā atradās kaut kas līdzīgs 22 trīs olektis* augstam un divas olektis garam koka altārim.+ Stūros tam bija stabi, un altāra pamats un sāni bija no koka. Vīrs man teica: ”Tas ir galds, kas stāv Jehovas priekšā.”+

23 Gan svētajai vietai, gan vissvētākajai vietai bija divviru durvis,+ 24 un kā vienām, tā otrām durvīm abas vērtnes bija divdaļīgas. 25 Tempļa durvis, tāpat kā sienas, rotāja iegrebti ķerubi un palmas,+ un priekšpusē gar priekšnama ārsienu stiepās koka pārkare*. 26 Abās priekšnama pusēs, kā arī tempļa blakustelpu sienās un gar pārkarēm bija logi ar sašaurinātām ailām+ un palmu attēli.

42 Pēc tam viņš mani veda uz ziemeļiem, uz ārējo pagalmu,+ un pieveda mani pie ēdamtelpām, kas atradās pie laukuma,+ ziemeļos no blakus ēkas*.+ 2 Kopējais garums, mērot no ziemeļu ieejas, bija simt olektis*, bet platums — piecdesmit olektis*. 3 Tās atradās starp divdesmit olekšu* plato iekšējā pagalma laukumu+ un ārējā pagalma akmens klājumu. Ēdamtelpas bija izvietotas divās trīsstāvu ēkās ar terasēm, un tās bija pavērstas ar terasēm viena pret otru. 4 Starp ēdamtelpām veda desmit olekšu* plata un simt olekšu gara eja,+ un ieejas tajās bija no ziemeļiem. 5 Terasēm atvēlētās vietas dēļ ēdamtelpas augšstāvā bija šaurākas nekā apakšā un vidū. 6 Tās bija izvietotas trīs stāvos, bet tām nebija stabu kā pagalmos, tāpēc augšējo telpu platība bija mazāka nekā apakšējā un vidējā stāvā.

7 Ārējais mūris, kas sniedzās līdz ēdamtelpām ārējā pagalma pusē, atradās pretī citām ēdamtelpām, un tā garums bija piecdesmit olektis. 8 Ēdamtelpu rinda ārējā pagalma pusē bija piecdesmit olekšu gara, bet tā, kas bija tuvāk templim, — simt olekšu gara. 9 Austrumu galā bija ieeja, pa kuru ēdamtelpās varēja ienākt no ārējā pagalma.

10 Arī dienvidos pie laukuma un blakus ēkas atradās ēdamtelpas; austrumos no tām bija pagalma mūris.+ 11 Starp ēdamtelpām gāja eja tāpat kā ziemeļu pusē,+ un tām bija tāds pats garums un platums, izejas un plānojums. Arī ieejas 12 ziemeļu un dienvidu puses ēdamtelpās bija vienādas. Ejas sākumā pie austrumu mūra bija ieeja, kas veda uz ēdamtelpām.+

13 Tad vīrs man teica: ”Ēdamtelpas ziemeļos un dienvidos pie laukuma+ ir svētas telpas, kur priesteri, kas tuvojas Jehovam, ēd īpaši svētos upurus.+ Tur viņiem jānoliek īpaši svētie upuri — gan labības, gan grēku, gan vainas upuri —, jo tā vieta ir svēta.+ 14 Kad priesteri ir iegājuši svētajā vietā, viņi nedrīkst iziet ārējā pagalmā, kamēr nav novilkuši kalpošanai paredzētās drēbes,+ jo tās ir svētas. Pirms viņi dodas ārā pie ļaudīm, viņiem ir jāpārģērbjas.”

15 Beidzis mērīt svētnīcas vidusdaļu, viņš mani izveda laukā pa austrumu vārtiem+ un sāka mērīt apkārt svētnīcai.

16 Viņš ar mērkoku izmērīja austrumu pusi — pavisam piecsimt mērkoki*.

17 Viņš izmērīja arī ziemeļu pusi — piecsimt mērkoki.

18 Tad viņš izmērīja dienvidu pusi — piecsimt mērkoki.

19 Pēc tam viņš aizgāja un izmērīja rietumu pusi — piecsimt mērkoki.

20 Tā viņš izmērīja visas četras puses. Templi apjoza mūris,+ kas katrā pusē bija piecsimt mērkoku garš.+ Mūris nošķīra to, kas ir svēts, no tā, kas nav svēts.+

43 Tad viņš mani atveda pie austrumu vārtiem,+ 2 un es ieraudzīju no austrumiem tuvojamies Izraēla Dieva diženumu.+ Dieva balss skanēja kā varenu ūdeņu duna,+ un zeme mirdzēja no viņa diženuma.+ 3 Šī parādība līdzinājās tai, ko es redzēju, kad nācu* izpostīt pilsētu, tā izskatījās tāda pati kā tā, ko es skatīju pie Kebaras upes,+ un es nometos ar seju pie zemes.

4 Jehovas diženums pa austrumu vārtiem iegāja templī.+ 5 Tad gars mani pacēla un aiznesa uz iekšējo pagalmu, un es ieraudzīju, ka templis ir Jehovas diženuma* pilns.+ 6 No tempļa kāds mani uzrunāja, kamēr tas vīrs stāvēja man blakus.+ 7 Viņš man sacīja: ”Cilvēka dēls, šī ir vieta manam tronim,+ vieta manām kājām,+ kur es mūžīgi mājošu izraēliešu vidū.+ Ne izraēlieši paši, ne viņu ķēniņi vairs neaptraipīs manu svēto vārdu+ ar savu neuzticību* un savu ķēniņu līķiem*. 8 Viņu slieksni tie ierīkoja blakus manējam un viņu durvju stabus uzstādīja blakus manējiem, tā ka mani no viņiem šķīra tikai siena.+ Ar saviem riebīgajiem darbiem tie aptraipīja manu svēto vārdu, tāpēc es tos iznīcināju savās dusmās.+ 9 Lai tie tagad pārstāj būt man neuzticīgi un aizvāc savu ķēniņu līķus tālu prom no manis, tad es mājošu viņu vidū mūžīgi.+

10 Bet tu, cilvēka dēls, apraksti izraēliešiem šo templi,+ lai viņi kaunas par saviem grēkiem+ un lai izpēta tempļa plānu. 11 Ja viņiem būs kauns par visu, ko viņi ir darījuši, iepazīstini viņus ar tempļa plānu, ar tā iekārtojumu, izejām un ieejām.+ Iepazīstini viņus ar visiem tempļa plāniem un noteikumiem, jā, ar visiem plāniem un likumiem, un uzraksti to visu, viņiem redzot, lai viņi ņemtu vērā šos plānus un pildītu šos likumus.+ 12 Tempļa likums ir šāds: visa apkārtne ap kalna virsotni ir īpaši svēta.+ Lūk, tāds ir tempļa likums!

13 Šādi ir altāra izmēri olektīs+ (skaitot katrai olektij klāt plaukstas platumu). Pamatne ir olekti* augsta, un tās mala — olekti plata. Tai visapkārt ir sprīdi* augsta apmale. Tāda ir altāra pamatne. 14 No pamatnes apakšas līdz mazā pakāpiena augšai ir divas olektis*, un tā platums visās altāra pusēs ir viena olekts. No mazā pakāpiena līdz lielā pakāpiena augšai ir četras olektis*, un arī lielais pakāpiens visās altāra pusēs ir olekti plats. 15 Altāra ugunsvietas augstums ir četras olektis, un no tās uz augšu slienas četri ragi.+ 16 Ugunsvieta ir četrstūraina — divpadsmit olekšu* gara un divpadsmit olekšu plata.+ 17 Visās četrās pusēs lielais pakāpiens ir četrpadsmit olekšu* garš, un tā apmale visapkārt ir pusolekti* augsta. Pamatne visās altāra pusēs ir izvirzīta uz āru olekts platumā. Altāra kāpnes ir uz austrumiem.”

18 Tad viņš man teica: ”Cilvēka dēls, Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Šie ir norādījumi, kas jāievēro, kad altāris būs uzcelts, lai uz tā ziedotu dedzināmos upurus un slacītu asinis.”+

19 ”Atved jaunu bulli grēku upurim+ un nodod to priesteriem, Cadoka pēcnācējiem+ no Levija cilts, kas man tuvojas, lai man kalpotu,” paziņo Visaugstais Kungs Jehova. 20 ”Paņem upura asinis un uzzied uz visiem četriem altāra ragiem, uz četriem pakāpiena stūriem un visapkārt uz apmales, lai attīrītu altāri, veicot grēku izlīdzināšanu tā labā.+ 21 Pēc tam grēku upura bullis ir jāsadedzina tam paredzētajā vietā ārpus tempļa.+ 22 Otrā dienā par grēku upuri ziedo āzi, kas ir bez vainas, un lai altāris tiek attīrīts tāpat, kā to attīrīja, upurējot bulli.”

23 ”Beidzis attīrīšanu, upurē jaunu bulli un aunu, kas abi ir bez vainas. 24 Atved tos Jehovas priekšā, un priesteri lai uzber tiem sāli+ un upurē tos par dedzināmo upuri Jehovam. 25 Septiņas dienas pēc kārtas ik dienu ziedo par grēku upuri āzi,+ kā arī jaunu bulli un aunu — tiem visiem jābūt nevainojamiem. 26 Grēku izlīdzināšana altāra labā ir jāveic septiņas dienas, un lai tas tiek attīrīts un sagatavots. 27 Pēc tam, sākot ar astoto dienu,+ lai priesteri ziedo uz altāra jūsu dedzināmos upurus un miera* upurus. Tad jūs būsiet man patīkami,”+ paziņo Visaugstais Kungs Jehova.”

44 Pēc tam viņš mani aizveda atpakaļ pie svētnīcas ārējā pagalma austrumu vārtiem,+ bet tie bija ciet.+ 2 Tad Jehova man sacīja: ”Šie vārti lai paliek ciet. Tos nedrīkst atvērt, un neviens pa tiem nedrīkst ieiet. Pa tiem ir iegājis Jehova, Izraēla Dievs,+ tāpēc tiem ir jāpaliek ciet. 3 Tikai vadonis drīkstēs tajos sēdēt un ēst maizi Jehovas priekšā,+ jo viņš ir vadonis. Viņš ieies vārtu priekšnamā un izies pa to pašu ceļu, pa kuru ienācis.”+

4 Tad pa ziemeļu vārtiem viņš mani atveda tempļa priekšā, un es ieraudzīju, ka Jehovas templi ir piepildījis Jehovas diženums*,+ tāpēc es nometos ar seju pie zemes.+ 5 Jehova man teica: ”Cilvēka dēls, skaties vērīgi, uzmanīgi ieklausies un ņem vērā visu, ko es tev teikšu par Jehovas tempļa noteikumiem un likumiem. Pievērs uzmanību tempļa ieejai un visām izejām.+ 6 Saki dumpīgajai Izraēla tautai, ka Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Pietiek darīt preteklības, Izraēla ļaudis! 7 Jūs ievedat manā svētnīcā svešzemniekus, kas neapgraizīti sirdī un miesā, un tie apgāna manu templi. Jūs upurējat man taukus un asinis, manu maizi*, bet ar saviem pretīgajiem darbiem laužat manu līgumu. 8 Jūs neesat rūpējušies par to, kas man svēts,+ bet esat likuši citiem pildīt pienākumus manā svētnīcā.”

9 Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Neviens Izraēlā mītošs svešzemnieks, kas neapgraizīts sirdī un miesā, nedrīkst ienākt manā svētnīcā.”

10 ”Levītiem, kas novērsās no manis,+ kad izraēlieši mani atstāja, lai pielūgtu savus pretīgos elkus, būs jāatbild par saviem grēkiem. 11 Bet pēc tam viņi kalpos manā svētnīcā, sargās vārtus+ un rūpēsies par templi. Viņi kaus dedzināmos upurus un kaujamos upurus tautas labā un stāvēs ļaužu priekšā, lai tiem kalpotu. 12 Tāpēc, ka viņi kalpoja ļaudīm, kas pielūdza pretīgos elkus, un kļuva par klupšanas akmeni, kas pamudināja izraēliešus grēkot,+ es, pacēlis roku, zvērēju, ka viņiem būs jāatbild par saviem grēkiem,” paziņo Visaugstais Kungs Jehova. 13 ”Viņi nedrīkstēs būt mani priesteri un netuvosies ne tam, kas ir svēts, ne tam, kas ir īpaši svēts. Viņi būs apkaunoti pretīgo darbu dēļ, ko ir darījuši. 14 Bet es viņiem uzdošu kalpot templī — lai viņi par to rūpējas un veic visus darbus, kas tur darāmi.”+

15 ”Priesteri, Cadoka+ pēcnācēji no Levija cilts, kas kalpoja manā svētnīcā, kad izraēlieši bija no manis novērsušies,+ — viņi man tuvosies, lai man kalpotu, un stāsies manā priekšā, lai upurētu man taukus+ un asinis,”+ paziņo Visaugstais Kungs Jehova. 16 ”Viņi ies manā svētnīcā un tuvosies manam altārim*, lai man kalpotu+ un pildītu savus pienākumus pret mani.+

17 Ieejot pa iekšējā pagalma vārtiem, viņiem jābūt tērptiem linu drēbēs.+ Kad viņi kalpos, iegājuši pa iekšējā pagalma vārtiem, viņiem nedrīkst būt mugurā vilnas drēbes. 18 Viņiem galvā lai ir linu turbāns, un gurnus lai sedz linu bikses,+ viņi nedrīkst vilkt neko, kas sviedrē. 19 Pirms viņi dodas ārējā pagalmā pie ļaudīm, viņiem jānovelk kalpošanai domātās drēbes,+ jānoliek tās svētajās ēdamtelpās+ un jāuzvelk citas, lai ar savām drēbēm nenodotu svētumu tautai. 20 Lai viņi nenoskuj galvu+ un lai neaudzē garus matus, bet tos apgriež. 21 Lai priesteri nedzer vīnu, kad viņiem jāiet iekšējā pagalmā.+ 22 Ne atraitni, ne šķirtu sievu viņi nedrīkst precēt+ — lai viņi prec vienīgi jaunavu no izraēliešu meitām vai priestera atraitni.+

23 Viņiem jāmāca manai tautai atšķirt svētu no nesvēta un netīru no tīra.+ 24 Lai viņi iztiesā tiesas lietas+ un spriež tiesu saskaņā ar maniem spriedumiem,+ pilda manus likumus un rīkojumus par visiem maniem svētkiem+ un ievēro manus svētos sabatus. 25 Viņi nedrīkst tuvoties nevienam mirušajam, lai nekļūtu netīri. Viņi drīkst sevi aptraipīt vienīgi tad, ja mirušais ir viņu tēvs, māte, dēls, meita, brālis vai neprecēta māsa.+ 26 Pēc attīrīšanās priesterim jānogaida septiņas dienas, 27 un tajā dienā, kad viņš dodas iekšējā pagalmā, lai kalpotu šajā svētajā vietā, viņam jānes grēku upuris,”+ paziņo Visaugstais Kungs Jehova.

28 ”Lūk, kāds ir viņu mantojums — es esmu viņu mantojums.+ Nepiešķiriet viņiem Izraēlā nekādu īpašumu — es pats esmu viņu īpašums. 29 Viņi ēdīs labības upurus,+ grēku upurus un vainas upurus,+ un viss, kas Izraēlā veltīts Dievam, piederēs viņiem.+ 30 Priesteriem pienāksies pats labākais no visas pirmās ražas un no visiem jūsu ziedojumiem,+ arī pirmie rupjā maluma milti jums jādod priesteriem,+ tad jūsu saimes būs svētītas.+ 31 Nobeigušos vai saplosītus putnus un dzīvniekus priesteri nedrīkst ēst.”+

45 Kad jūs dalīsiet zemi īpašumā,+ ziedojiet no tās Jehovam 25 000 olekšu* garu un 10 000 olekšu* platu zemes gabalu+ — svēto daļu.+ Viss šis gabals būs svētā daļa. 2 Šajā daļā četrstūrains zemes gabals, 500 olekšu* garš un 500 olekšu plats,+ jāatvēl svētnīcai, un lai tam visapkārt 50 olekšu* platumā plešas ganības.+ 3 Nomēriet 25 000 olekšu garu un 10 000 olekšu platu gabalu; tur būs svētnīca, īpaši svēta vieta. 4 Tā būs svētā zemes daļa priesteriem,+ svētnīcas kalpotājiem, kas tuvojas Jehovam, lai viņam kalpotu.+ Tur būs viņu nami, kā arī svēta vieta svētnīcai.

5 25 000 olekšu garš un 10 000 olekšu plats zemes gabals lai tiek piešķirts tempļa kalpotājiem levītiem;+ viņiem piederēs arī 20 ēdamtelpas.+

6 25 000 olekšu garš un 5000 olekšu* plats zemes gabals (garumā tāds pats kā svētais ziedojums) ir jānodod pilsētas īpašumā.+ Tas piederēs visai Izraēla tautai.

7 Savukārt vadonim piederēs zeme abās pusēs svētajam ziedojumam un pilsētas īpašumam. Viņa zeme būs tiem blakus gan rietumu, gan austrumu pusē, un no rietumiem līdz austrumiem vadoņa zemes robežas būs tādas pašas kā blakus esošajiem cilšu zemes gabaliem.+ 8 Tas būs viņa īpašums Izraēlā. Mani vadoņi vairs neapspiedīs manu tautu,+ viņi piešķirs zemi izraēliešiem, iedalīdami to viņu ciltīm.+

9 Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Pietiek, Izraēla vadoņi! Beidziet mocīt un apspiest tautu un dariet to, kas taisnīgs un pareizs!+ Beidziet aplaupīt manu tautu!”+ Tā paziņo Visaugstais Kungs Jehova. 10 ”Lai jums ir precīzi svari, precīzs ēfas* mērs un precīzs bata mērs.+ 11 Lai ēfas mēram un bata mēram ir viens noteikts tilpums: batam ir jābūt vienādam ar desmito daļu homera, un arī ēfai ir jābūt vienādai ar desmito daļu homera. Homers ir standarta mērs. 12 Šekelim+ jāsver 20 geras; 20 šekeļi, 25 šekeļi un vēl 15 šekeļi lai ir viena mina.

13 Jums jādod šāds ziedojums: sestā daļa ēfas* no katra homera* kviešu un sestā daļa ēfas no katra homera miežu. 14 Noteiktais daudzums eļļas jāmēra batos. Bats ir desmitā daļa koras, un desmit bati ir homers, jo homerā ir desmit bati. 15 No izraēliešu ganāmpulkiem jādod pa vienai aitai no diviem simtiem. Tie būs labības upuri,+ dedzināmie upuri+ un miera upuri+ tautas grēku izlīdzināšanai,”+ paziņo Visaugstais Kungs Jehova.

16 ”Šis ziedojums visiem ļaudīm ir jānodod+ Izraēla vadonim, 17 un vadonis ir atbildīgs par dedzināmajiem upuriem,+ labības upuriem+ un lejamiem upuriem, kas jānes svētkos,+ jaunā mēnesī un sabatā+ — it visās izraēliešu svinamajās dienās.+ Viņam ir jāsagādā grēku upuri, labības upuri, dedzināmie upuri un miera upuri, lai tiktu veikta grēku izlīdzināšana izraēliešu labā.”

18 Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Pirmā mēneša pirmajā dienā ir jāņem jauns bullis, kas ir bez vainas, un jāattīra svētnīca.+ 19 Lai priesteris paņem grēku upura asinis un uzziež uz tempļa durvju stenderēm,+ uz visiem četriem altāra pakāpiena stūriem un uz iekšējā pagalma vārtu stabiem. 20 Tāpat ir jārīkojas arī mēneša septītajā dienā to labā, kuri ir grēkojuši netīši vai aiz nezināšanas.+ Tā jums ir jāattīra templis.+

21 Pirmā mēneša četrpadsmitajā dienā sviniet Pashas svētkus+ — tad jums septiņas dienas jāēd neraudzēta maize.+ 22 Tajā dienā vadonim ir jādod jauns bullis grēku upurim par sevi pašu un par visu tautu.+ 23 Septiņās svētku dienās viņam ik dienu jāziedo Jehovam septiņi nevainojami, jauni buļļi un septiņi nevainojami auni par dedzināmo upuri,+ kā arī āzis par grēku upuri. 24 Viņam jāsagādā arī labības upuris — ēfa miltu kopā ar katru bulli un ēfa miltu kopā ar katru aunu — un jāziedo hīns* eļļas kopā ar katru ēfu.

25 Septītajā mēnesī, sākot ar mēneša piecpadsmito dienu, svētkos, kas ilgst septiņas dienas,+ viņam jāziedo tādi paši grēku upuri, dedzināmie upuri, labības upuri un eļļa.”

46 Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Sešās darbdienās+ iekšējā pagalma austrumu vārtiem+ ir jābūt ciet,+ bet sabatā un jauna mēness dienā tie ir jāatver. 2 Vadonim no ārējā pagalma puses jāienāk vārtu priekšnamā+ un jānostājas pie vārtu staba. Priesteri lai upurē viņa dedzināmo upuri un miera upuri, un tad lai viņš nometas zemē pie vārtu sliekšņa un pēc tam dodas laukā. Bet vārtiem jāpaliek vaļā līdz vakaram. 3 Arī tautai sabatā un jaunā mēnesī pie ieejas vārtos jāmetas zemē Jehovas priekšā.+

4 Dedzināmais upuris, ko vadonis sabatā dod Jehovam, lai ir seši nevainojami jēri* un viens nevainojams auns.+ 5 Par labības upuri lai viņš dod ēfu* miltu kopā ar aunu un tik, cik spēj, kopā ar jēriem, un lai viņš ziedo hīnu* eļļas kopā ar katru ēfu.+ 6 Jauna mēness dienā viņam jādod jauns bullis, seši jēri un auns, kam visiem jābūt bez vainas,+ 7 kā arī labības upuris — ēfa miltu kopā ar bulli, ēfa miltu kopā ar aunu un tik, cik viņš spēj, kopā ar jēriem. Lai viņš ziedo arī hīnu eļļas kopā ar katru ēfu.

8 Vadonim jāienāk vārtu priekšnamā un jāiziet pa to pašu ceļu, pa kuru viņš ienācis.+ 9 Un, kad tauta svētkos nāk pielūgt Jehovu,+ tad lai tie, kas ienākuši pa ziemeļu vārtiem,+ dodas laukā pa dienvidu vārtiem,+ bet tie, kas ienākuši pa dienvidu vārtiem, lai dodas laukā pa ziemeļu vārtiem. Neviens lai neiet ārā pa tiem pašiem vārtiem, pa kuriem ir ienācis, bet lai iziet pa pretējiem. 10 Lai vadonis iet iekšā kopā ar ļaudīm un kopā ar tiem arī iziet. 11 Svētkos un svinamajās dienās par labības upuri ir jādod ēfa miltu kopā ar jaunu bulli, ēfa miltu kopā ar aunu un tik, cik iespējams, kopā ar jēriem; kopā ar katru ēfu ir jāziedo hīns eļļas.+

12 Ja vadonis vēlas ziedot Jehovam labprātīgo upuri — dedzināmo upuri+ vai miera upuri —, lai viņam atver austrumu vārtus un lai šie upuri tiek ziedoti tāpat kā sabatā.+ Kad viņš aiziet, vārti ir jāaizver.+

13 Katru dienu par dedzināmo upuri Jehovam ir jāziedo nevainojams, gadu vecs jērs.+ Tas ir jādara ik rītu. 14 Turklāt ik rītu Jehovam ir jāziedo arī pastāvīgs labības upuris — sestdaļa ēfas* miltu līdz ar trešdaļu hīna* eļļas smalko miltu pārliešanai. Tas ir mūžīgs* likums. 15 Pastāvīgi, ik rītu, par dedzināmo upuri ir jāziedo jērs, labības upuris un eļļa.”

16 Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Ja vadonis dāvina zemi saviem dēliem, tā kļūst par dēlu īpašumu. Turpmāk tas ir viņu dzimtīpašums. 17 Bet, ja viņš no sava īpašuma dāvina zemi kādam no saviem kalpiem, tā kalpam pieder tikai līdz brīvlaišanas gadam,+ un pēc tam vadonis to atgūst. Vienīgi dēli patur zemi pastāvīgā īpašumā. 18 Vadonis nedrīkst atņemt ļaudīm mantojumu un padzīt tos no viņu zemes. Viņš drīkst piešķirt dēliem mantojumu tikai no sava īpašuma, lai neviens manā tautā netiktu padzīts no savas zemes.””

19 Tad pa ieeju+ blakus vārtiem viņš mani veda uz priesteru svētajām ēdamtelpām, kas bija pavērstas pret ziemeļiem,+ un tur es ieraudzīju kādu vietu pašā rietumu galā. 20 Viņš man teica: ”Šī ir vieta, kur priesteriem jāvāra vainas upuri un grēku upuri un jācep labības upuri,+ lai nekas nebūtu jānes ārējā pagalmā un svētums netiktu nodots tautai.”+

21 Pēc tam viņš mani izveda ārējā pagalmā un noveda gar visiem četriem pagalma stūriem, un katrā stūrī es redzēju vēl vienu pagalmu. 22 Šie mazie pagalmi ārējā pagalma stūros bija četrdesmit olekšu* gari un trīsdesmit olekšu* plati. Tie visi bija vienāda izmēra. 23 Visiem četriem iekšpusē visapkārt bija uzmūrēta mala, un tur apakšā bija ierīkoti pavardi upuru vārīšanai. 24 Tad viņš man teica: ”Šīs ir vietas, kur tempļa kalpotājiem jāvāra tautas ziedotie upuri.”+

47 Viņš mani atkal aizveda pie ieejas templī,+ un es ieraudzīju, ka no tempļa sliekšņa apakšas austrumu virzienā iztek ūdens+ (tempļa priekšpuse bija pret austrumiem). Ūdens izplūda tempļa labajā* pusē un tecēja dienvidos no altāra.

2 Pēc tam viņš mani izveda ārā pa ziemeļu vārtiem+ un veda apkārt līdz ārējiem austrumu vārtiem,+ un es ieraudzīju ūdeni strāvojam pa labi* no vārtiem.

3 Tad šis vīrs ar mērauklu rokā+ devās uz austrumiem, nomērīja tūkstoš olekšu* un lika man brist cauri ūdenim. Tas man bija līdz potītēm.

4 Viņš nomērīja vēl tūkstoš olekšu un atkal lika man brist cauri ūdenim. Nu jau tas sniedzās līdz ceļiem.

Viņš vēlreiz nomērīja tūkstoš olekšu un lika man brist cauri ūdenim. Tagad tas man bija līdz viduklim.

5 Kad viņš nomērīja vēl tūkstoš olekšu, straume bija pārvērtusies par upi, kuru es vairs nespēju pārbrist, jo ūdens bija tik dziļš, ka būtu bijis jāpeld. Brišus tas vairs nebija šķērsojams.

6 ”Vai tu to redzēji, cilvēka dēls?” vīrs man vaicāja.

Tad viņš man lika atgriezties krastā. 7 Izbridis no ūdens, es abos upes krastos ieraudzīju ļoti daudz koku,+ 8 un vīrs man teica: ”Šī upe tek uz austrumiem, šķērso Aravu*+ un ietek jūrā*.+ Kad upe tur ietek, jūras ūdens tiek dziedināts. 9 Kur vien tecēs šī straume, tur mudžēt mudžēs dzīvas radības. Zivju būs pārpārēm, jo, kur vien ūdens plūdīs, jūras ūdens tiks dziedināts, un it visur, kur straume tecēs, būs dzīvība.

10 Zvejnieki stāvēs jūras krastā no Ēn-Gedijas+ līdz Ēn-Eglaimai, kur žāvēsies zvejas tīkli. Tur būs milzum daudz visvisādu zivju, gluži kā Lielajā jūrā*.+

11 Bet purvi un dūksnāji netiks dziedināti, tie paliks sāļi.+

12 Abos upes krastos augs dažādi augļu koki, kam lapas nenovītīs un nekad netrūks augļu. Ik mēnesi tie nesīs jaunu ražu, jo tos dzirdinās ūdens no svētnīcas.+ Koku augļi būs ēšanai, bet lapas — dziedināšanai.”+

13 Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Šī ir tā zeme, kas jums jāsadala īpašumā divpadsmit Izraēla ciltīm (Jāzepam pienākas divas daļas).+ 14 Jūs to iemantosiet un sadalīsiet vienādās daļās. Es zvērēju dot šo zemi jūsu tēviem,+ un tagad tā tiek piešķirta jums.

15 Šāda ir zemes robeža ziemeļos: tā iet no Lielās jūras pa ceļu, kas ved uz Hetlonu,+ tad uz Cedādu,+ 16 Hamātu,+ Bērotu+ un Sibraimu, kas atrodas starp Damaskas un Hamātas apgabaliem, un uz Hācer-Tīkonu pie Haurānas+ robežas. 17 Tātad robeža sniedzas no jūras līdz Hacar-Ēnānai+ un ved gar Damaskas robežu ziemeļos un gar Hamātas robežu.+ Tā ir ziemeļu robeža.

18 Austrumos robeža iet starp Haurānu un Damasku un gar Jordānu starp Gileādu+ un Izraēla zemi. Mēriet to no ziemeļu robežas līdz jūrai austrumos*. Tā ir austrumu robeža.

19 Dienvidu robeža ved no Tamāras līdz Merībat-Kadešas ūdeņiem+ un tālāk līdz sausgultnei* un Lielajai jūrai.+ Tā ir dienvidu robeža.

20 Rietumu robeža ir Lielā jūra no dienvidu robežas līdz vietai pretī Lebo-Hamātai.+ Tā ir rietumu robeža.

21 Sadaliet šo zemi savā starpā — starp divpadsmit Izraēla ciltīm. 22 Iedaliet to īpašumā gan sev, gan ienācējiem, kas mīt jūsu starpā un kam, jūsu vidū dzīvojot, ir piedzimuši bērni, — izturieties pret viņiem tāpat kā pret dzimušiem izraēliešiem. Lai viņi saņem dzimtīpašumu līdz ar jums, ar Izraēla ciltīm. 23 Piešķiriet ienācējiem īpašumu tās cilts daļā, pie kuras viņi ir apmetušies. Tā paziņo Visaugstais Kungs Jehova.”

48 ”Šie ir cilšu apgabali, sākot no ziemeļiem: Dana cilts apgabals+ sniedzas gar ceļu, kas ved uz Hetlonu, līdz Lebo-Hamātai+ un Hacar-Ēnānai un gar Damaskas robežu ziemeļos blakus Hamātai;+ tas plešas no austrumu līdz rietumu robežai. 2 Blakus Dana apgabalam no austrumu līdz rietumu robežai sniedzas Ašera cilts apgabals.+ 3 Blakus Ašera apgabalam no austrumu līdz rietumu robežai sniedzas Naftaļa cilts apgabals.+ 4 Blakus Naftaļa apgabalam no austrumu līdz rietumu robežai sniedzas Manases cilts apgabals.+ 5 Blakus Manases apgabalam no austrumu līdz rietumu robežai sniedzas Efraima cilts apgabals.+ 6 Blakus Efraima apgabalam no austrumu līdz rietumu robežai sniedzas Rūbena cilts apgabals.+ 7 Blakus Rūbena apgabalam no austrumu līdz rietumu robežai sniedzas Jūdas cilts apgabals.+ 8 Blakus Jūdas apgabalam no austrumu līdz rietumu robežai lai sniedzas īpašam nolūkam atvēlēts zemes gabals, kura platums ir 25 000 olekšu*+ un garums no austrumu līdz rietumu robežai ir tāds pats kā blakus esošajiem cilšu apgabaliem. Tam vidū atradīsies svētnīca.

9 Zemes daļa, ko jūs ziedosiet Jehovam, lai ir 25 000 olekšu gara un 10 000 olekšu* plata. 10 Šis zemes gabals būs svēts ziedojums priesteriem,+ un tā izmēriem ir jābūt šādiem: 25 000 olekšu ziemeļu pusē, 10 000 olekšu rietumu pusē, 10 000 olekšu austrumu pusē un 25 000 olekšu dienvidu pusē. Tam vidū atradīsies Jehovas svētnīca. 11 Šis gabals piederēs iesvētītiem priesteriem, Cadoka pēcnācējiem,+ kas pildīja savus pienākumus pret mani un nenovērsās no manis, kad izraēlieši un levīti bija mani atstājuši.+ 12 No ziedotās zemes viņi saņems daļu, kas būs īpaši svēta un atradīsies blakus levītu zemes gabalam.

13 Levītiem piederēs 25 000 olekšu garš un 10 000 olekšu plats zemes gabals blakus priesteru daļai (pilnais garums — 25 000 olekšu, platums — 10 000 olekšu). 14 Neko no šīs vislabākās zemes viņi nedrīkst ne pārdot, ne iemainīt, ne nodot kādam citam, jo tā ir svēta Jehovam.

15 Atlikušais 5000 olekšu* platais un 25 000 olekšu garais gabals ir jāatstāj pilsētas ikdienišķajām vajadzībām+ — dzīvošanai un ganībām. Tam vidū atradīsies pilsēta.+ 16 Pilsētas izmēri ir šādi: ziemeļu robeža — 4500 olekšu*, dienvidu robeža — 4500 olekšu, austrumu robeža — 4500 olekšu, rietumu robeža — 4500 olekšu. 17 Pilsētas ganību platums būs 250 olekšu* ziemeļu pusē, 250 olekšu dienvidu pusē, 250 olekšu austrumu pusē un 250 olekšu rietumu pusē.

18 Atlikusī zemes daļa gar svētās daļas+ robežu būs 10 000 olekšu austrumu pusē un 10 000 olekšu rietumu pusē. Tur audzēs pārtiku pilsētas strādniekiem. 19 Pilsētas strādnieki būs no visām Izraēla ciltīm, un viņi kops šo zemi.+

20 Viss jūsu ziedotais zemes gabals lai ir 25 000 olekšu garš un 25 000 olekšu plats četrstūris — tas būs svētais ziedojums kopā ar pilsētas īpašumu.

21 Atlikusī zeme abās pusēs svētajam ziedojumam un pilsētas īpašumam piederēs vadonim.+ Tā pieguls ziedojuma 25 000 olekšu garajām robežām austrumu un rietumu pusē un robežosies ar blakus esošajiem cilšu apgabaliem. Šī zeme piederēs vadonim, un svētais ziedojums un templis būs tai pa vidu.

22 Levītu īpašums un pilsētas īpašums atradīsies starp zemes daļām, kas pieder vadonim, un vadoņa īpašums atradīsies starp Jūdas cilts+ un Benjamīna cilts apgabaliem.

23 Tālāk ir pārējo cilšu zemes: Benjamīna cilts apgabals sniedzas no austrumu līdz rietumu robežai.+ 24 Blakus Benjamīna apgabalam no austrumu līdz rietumu robežai sniedzas Simeona cilts apgabals.+ 25 Blakus Simeona apgabalam no austrumu līdz rietumu robežai sniedzas Isašara cilts apgabals.+ 26 Blakus Isašara apgabalam no austrumu līdz rietumu robežai sniedzas Zebulona cilts apgabals.+ 27 Blakus Zebulona apgabalam no austrumu līdz rietumu robežai sniedzas Gada cilts apgabals.+ 28 Dienvidu robeža ved gar Gada apgabalu; tā iet no Tamāras+ līdz Merībat-Kadešas ūdeņiem+ un tālāk līdz sausgultnei*+ un Lielajai jūrai*.

29 Tā ir zeme, kas jums jāsadala īpašumā Izraēla ciltīm,+ un tādi ir cilšu apgabali,”+ paziņo Visaugstais Kungs Jehova.

30 ”Ieejas pilsētā būs šādas: pilsētas ziemeļu robeža būs 4500 olekšu gara,+ 31 un pilsētas vārti būs nosaukti Izraēla cilšu vārdos. Ziemeļu pusē būs trīs vārti: Rūbena vārti, Jūdas vārti un Levija vārti.

32 Austrumu pusē, kas būs 4500 olekšu gara, būs trīs vārti: Jāzepa vārti, Benjamīna vārti un Dana vārti.

33 Dienvidu pusē, kas būs 4500 olekšu gara, būs trīs vārti: Simeona vārti, Isašara vārti un Zebulona vārti.

34 Rietumu pusē, kas būs 4500 olekšu gara, būs trīs vārti: Gada vārti, Ašera vārti un Naftaļa vārti.

35 Pilsētas apkārtmērs būs 18 000 olekšu*, un no tās dienas pilsētu sauks ”Šeit ir Jehova”.”+