DANIĒLA GRĀMATA

1 Jūdas ķēniņa Jojakīma+ trešajā valdīšanas gadā Babilonas* ķēniņš Nebukadnecars devās karagājienā uz Jeruzālemi un to aplenca.+ 2 Jehova nodeva viņa rokās Jūdas ķēniņu Jojakīmu+ un daļu no Dieva nama piederumiem — tos Nebukadnecars aizveda uz Šināru*,+ uz sava dieva namu, un novietoja mantnīcā.+

3 Ķēniņš pavēlēja galminieku priekšniekam Ašpenazam atvest izraēliešu jauniešus, īpaši no ķēniņa dzimtas un citām dižciltīgām ģimenēm,+ 4 kas būtu stipri un veseli, izskatīgi, gudri, zinoši un saprātīgi,+ spējīgi kalpot ķēniņa pilī, un lika tiem mācīt haldiešu rakstus un valodu. 5 Turklāt viņš noteica, ka tiem katru dienu jāsaņem tie paši smalkie ēdieni un vīns, ko ceļ priekšā viņam. Jaunieši bija jāmāca trīs gadus, lai pēc tam viņi varētu stāties ķēniņa dienestā.

6 Starp viņiem bija jaunieši no Jūdas cilts: Daniēls*,+ Hananja*, Mišaēls* un Azarja*.+ 7 Galminieku priekšnieks viņiem deva citus* vārdus. Daniēlu viņš pārdēvēja par Beltsacaru,+ Hananju par Sadrahu, Mišaēlu par Mesahu un Azarju par Abed-Nego.+

8 Daniēls bija stingri apņēmies neaptraipīties ar smalkajiem ķēniņa ēdieniem un vīnu, tāpēc viņš lūdza galminieku priekšnieku, lai viņam atļauj neēst un nedzert to, kas viņu aptraipītu, 9 un Dievs gādāja, lai galminieku priekšnieks būtu labvēlīgs un atsaucīgs pret Daniēlu.+ 10 Tomēr galminieku priekšnieks Daniēlam sacīja: ”Es tikai baidos no ķēniņa, sava kunga, kurš pats ir noteicis, kas jums jāēd un jādzer. Ja nu viņš redzēs, ka jūs izskatāties sliktāk par saviem vienaudžiem? Jūsu dēļ es būšu noziedzies pret ķēniņu!” 11 Tad Daniēls vērsās pie uzrauga, kuram galminieku priekšnieks bija uzdevis atbildēt par Daniēlu, Hananju, Mišaēlu un Azarju: 12 ”Lūdzu, pārbaudi savus kalpus: lai desmit dienas mums dod dārzeņus* un ūdeni. 13 Pēc tam novērtē, kā mēs izskatāmies salīdzinājumā ar tiem jauniešiem, kas ēd ķēniņa gardumus, un tad izlem, ko darīt ar taviem kalpiem.”

14 Uzraugs piekrita sarīkot šādu pārbaudi, 15 un pēc desmit dienām viņi izskatījās labāk un bija veselīgāki nekā tie jaunieši, kas ēda smalkos ķēniņa ēdienus. 16 Tāpēc uzraugs arī turpmāk smalko ēdienu un vīna vietā viņiem deva dārzeņus. 17 Dievs šiem četriem jauniešiem piešķīra gudrību un zināšanas un ļāva saprast visādus rakstus, un Daniēlu viņš apveltīja arī ar spēju izskaidrot parādības un sapņus.+

18 Kad bija pagājis ķēniņa noteiktais laiks,+ galminieku priekšnieks atveda jauniešus pie Nebukadnecara. 19 Ķēniņš ar viņiem runāja, un izrādījās, ka neviens no jauniešiem nespēj līdzināties Daniēlam, Hananjam, Mišaēlam un Azarjam,+ tāpēc šie četri stājās ķēniņa dienestā. 20 Ikreiz, kad ķēniņš pie viņiem griezās kādā jautājumā, kas prasīja gudrību un sapratni, viņš pārliecinājās, ka tie ir desmitreiz pārāki par visiem viņa valsts burvjiem un zintniekiem.+ 21 Tā Daniēls tur palika līdz ķēniņa Kīra* pirmajam valdīšanas gadam.+

2 Savā otrajā valdīšanas gadā Nebukadnecars redzēja sapni*, kas viņu tā satrauca,+ ka viņš vairs nespēja aizmigt. 2 Tāpēc viņš lika sasaukt burvjus, zintniekus, gaišreģus un haldiešus*, lai tie izstāstītu, ko viņš ir sapņojis. Kad tie sanāca un nostājās ķēniņa priekšā,+ 3 ķēniņš tos uzrunāja: ”Es redzēju sapni, un tas man nedod mieru — es gribu zināt, ko esmu nosapņojis.” 4 Haldieši viņam atbildēja aramiešu valodā:*+ ”Ķēniņš lai dzīvo mūžīgi! Izstāsti saviem kalpiem savu sapni, un mēs to izskaidrosim.”

5 Bet ķēniņš atteica: ”Mans lēmums ir galīgs: ja jūs man neizstāstīsiet, ko es redzēju sapnī un ko tas nozīmē, jūs sacirtīs gabalos un jūsu namus pārvērtīs par atejām*. 6 Turpretī, ja jūs izstāstīsiet manu sapni un to izskaidrosiet, es jūs bagātīgi apdāvināšu un atalgošu un iecelšu lielā godā.+ Tagad stāstiet, ko es sapņoju un ko mans sapnis nozīmē!”

7 Tad haldieši atkārtoja: ”Lai ķēniņš izstāsta saviem kalpiem savu sapni, un mēs to izskaidrosim.”

8 ”Kā redzu, jūs mēģināt novilcināt laiku,” atbildēja ķēniņš, ”jo zināt, kāds ir mans gala lēmums. 9 Bet, ja jūs nevarēsiet pateikt, ko es sapņoju, jūs visus gaida viens un tas pats sods. Jūs taču esat norunājuši sastāstīt man melus un mani maldināt cerībā, ka es vēl pārdomāšu*. Tagad stāstiet, kāds bija mans sapnis, tad es zināšu, ka jūs spējat to izskaidrot!”

10 Haldieši ķēniņam atbildēja: ”Uz zemes nav tāda cilvēka, kas spētu izpildīt ķēniņa prasību. Neviens ķēniņš, ne cits kāds valdnieks, lai cik varens tas būtu, ne no viena burvja, zintnieka vai haldieša neko tādu nav prasījis. 11 Tas, ko ķēniņš grib, ir par grūtu. Neviens nevar ķēniņam darīt zināmu to, ko viņš vēlas, — vienīgi dievi, bet tie nemājo starp mirstīgajiem.”

12 To dzirdot, ķēniņš tā saniknojās, ka pavēlēja sodīt ar nāvi visus Babilonas gudros.+ 13 Kad šī pavēle par gudrajiem bija izdota, arī Daniēlu un viņa biedrus meklēja, lai nogalinātu.

14 Tad Daniēls gudri un apdomīgi vērsās pie ķēniņa miesassardzes priekšnieka Arjoha, kas bija devies izpildīt nāvessodu Babilonas gudrajiem. 15 Viņš šim galminiekam vaicāja: ”Kāpēc ķēniņš ir izsludinājis tik bargu pavēli?” Kad Arjohs viņam to izstāstīja,+ 16 Daniēls gāja pie ķēniņa un lūdza dot viņam laiku sapņa izskaidrošanai.

17 Atgriezies mājās, Daniēls visu izstāstīja saviem biedriem Hananjam, Mišaēlam un Azarjam. 18 Viņš tos mudināja lūgt debesu Dievu iežēloties un atklāt sapņa noslēpumu, lai Daniēlam un viņa biedriem nebūtu jāmirst kopā ar pārējiem Babilonas gudrajiem.

19 Tad Daniēlam nakts parādībā noslēpums tika atklāts,+ tāpēc viņš cildināja debesu Dievu. 20 Daniēls sacīja:

Pie viņa mājo gaisma.+

24 Pēc tam Daniēls devās pie Arjoha, kuram ķēniņš bija uzdevis nonāvēt Babilonas gudros,+ un teica: ”Nenogalini gudros! Aizved mani pie ķēniņa, un es izskaidrošu, ko viņa sapnis nozīmē.”

25 Arjohs nekavējoties aizveda Daniēlu pie ķēniņa un tam sacīja: ”Starp jūdu trimdiniekiem+ es esmu atradis kādu vīru, kas spēj izskaidrot ķēniņa sapni.” 26 Ķēniņš jautāja Daniēlam, kas bija nosaukts par Beltsacaru:+ ”Tu tiešām vari man izstāstīt, kādu sapni es redzēju un ko tas nozīmē?”+ 27 Daniēls atbildēja: ”Noslēpumu, ko ķēniņš grib zināt, viņam nevar atklāt ne gudrie, ne zintnieki, ne burvji, nedz arī astrologi.+ 28 Bet debesīs ir Dievs, kas atklāj noslēpumus,+ un viņš ķēniņam Nebukadnecaram ir darījis zināmu, kas notiks pēdējās dienās*. Lūk, kāds bija tavs sapnis un tās parādības, ko tu redzēji miegā!

29 Tev guļot, ak, ķēniņ, tavas domas pievērsās nākotnei, un Dievs, kas atklāj noslēpumus, tev darīja zināmu, kas ir gaidāms. 30 Man šis noslēpums tika atklāts nevis tāpēc, ka es būtu gudrāks par visiem citiem, bet gan tādēļ, lai ķēniņš uzzinātu, ko nozīmē viņa sapnis un kādas domas rosījās viņa prātā.+

31 Tu, ķēniņ, redzēji milzīgu tēlu. Ārkārtīgi liels un spožs, tas stāvēja tavā priekšā un izskatījās baismīgs. 32 Tēla galva bija no tīra zelta,+ krūtis un rokas no sudraba,+ vēders un gurni no vara,+ 33 kājas no dzelzs,+ bet pēdas daļēji no dzelzs un daļēji no māla.+ 34 Kamēr tu to vēroji, no kalna bez cilvēka roku palīdzības atšķēlās akmens, triecās pret tēla dzelzs un māla pēdām un tās sadragāja.+ 35 Tad viss — gan dzelzs un māls, gan varš, sudrabs un zelts — sašķīda un izputēja kā pelavas vasarā uz kuļamklona, un vējš to visu aizpūta, tā ka nepalika ne miņas. Bet akmens, kas sadragāja tēlu, kļuva par milzīgu kalnu, kas piepildīja visu zemi.

36 Tāds bija sapnis, un tagad mēs ķēniņam to izskaidrosim. 37 Tu, ķēniņ, ak, ķēniņu ķēniņ, kuram debesu Dievs ir piešķīris valsti+ un varu, spēku un godu, 38 kura rokās viņš ir nodevis cilvēkus, lai kur tie dzīvotu, kā arī zvērus un putnus un kuru viņš tiem visiem ir iecēlis par valdnieku,+ — tu esi tā zelta galva!+

39 Pēc tevis nāks cita valsts,+ vājāka par tavējo, un pēc tam vēl trešā valsts, no vara, kas valdīs pār visu zemi.+

40 Ceturtā valsts būs stipra kā dzelzs.+ Tāpat kā dzelzs visu sašķaida un sadragā, šī valsts sadauzīs un sadragās visas iepriekšējās.+

41 Tu redzēji, ka pēdas un pirksti bija daļēji no māla un daļēji no dzelzs — tas nozīmē, ka valsts nebūs vienota, tomēr tajā būs kaut kas no dzelzs stipruma, jo tu redzēji dzelzi, kas sajaukta ar mīkstu mālu. 42 Tāpat kā kāju pirksti bija daļēji no dzelzs un daļēji no māla, šī valsts kaut kādā ziņā būs stipra, bet kaut kādā ziņā — vāja. 43 Tāpat kā dzelzs, ko tu redzēji sajauktu ar mīkstu mālu, stiprā daļa* sajauksies ar cilvēkiem*, bet dažādās daļas neturēsies kopā, gluži kā dzelzs nesavienojas ar mālu.

44 Šo ķēniņu laikā debesu Dievs nodibinās valsti*,+ kas nekad netiks iznīcināta+ un netiks nodota citai tautai.+ Tā sagraus un iznīcinās visas šīs valstis,+ bet pati pastāvēs mūžīgi.+ 45 Tāpēc tu redzēji, ka no kalna bez cilvēka roku palīdzības atšķēlās akmens un sadragāja dzelzi, varu, mālu, sudrabu un zeltu.+ Diženais Dievs ķēniņam ir atklājis, kas notiks nākotnē.+ Šis sapnis vēsta patiesību, un uz tā skaidrojumu var paļauties.”

46 Tad ķēniņš Nebukadnecars nometās ar seju pie zemes, pagodinot Daniēlu, un pavēlēja pasniegt viņam dāvanu un viņam par godu dedzināt kvēpināmo. 47 Ķēniņš Daniēlam teica: ”Patiesi, jūsu Dievs ir dievu Dievs un ķēniņu Kungs, viņš atklāj noslēpumus, tāpēc tu spēji šo noslēpumu atklāt!”+ 48 Pēc tam ķēniņš paaugstināja Daniēlu, bagātīgi viņu apdāvināja un iecēla par Babilonas provinces pārvaldnieku+ un visu Babilonas gudro augstāko priekšnieku. 49 Pēc Daniēla lūguma ķēniņš Sadraham, Mesaham un Abed-Nego+ uzdeva pārvaldīt Babilonas provinci, bet Daniēls kalpoja ķēniņa galmā.

3 Ķēniņš Nebukadnecars darināja zelta tēlu, kas bija sešdesmit olektis* augsts un sešas olektis* plats, un uzstādīja to Dūras līdzenumā Babilonas provincē. 2 Pēc tam viņš lika sapulcināt satrapus*, priekšniekus, pārvaldniekus, padomniekus, mantziņus, tiesnešus, tiesu ierēdņus un visus provinču varasvīrus uz viņa uzstādītā tēla iesvētīšanu.

3 Kad satrapi, priekšnieki, pārvaldnieki, padomnieki, mantziņi, tiesneši, tiesu ierēdņi un provinču varasvīri bija sapulcējušies uz ķēniņa Nebukadnecara uzstādītā tēla iesvētīšanu un nostājušies tā priekšā, 4 rīkojumu izsaucējs skaļi pasludināja: ”Jums, tautas un ciltis, kas runājat dažādās valodās, tiek pavēlēts: 5 tiklīdz jūs dzirdēsiet atskanam ragus, stabules, cītaras, arfas, liras, dūdas un visus pārējos mūzikas instrumentus, metieties zemē un pielūdziet zelta tēlu, ko ķēniņš Nebukadnecars ir uzstādījis! 6 Bet, ja kāds nemetīsies zemē un nepielūgs tēlu, viņu nekavējoties iemetīs degošā krāsnī.”+ 7 Izdzirdējuši ragus, stabules, cītaras, arfas, liras un pārējos mūzikas instrumentus, ļaudis no visām tautām un ciltīm, kas runāja dažādās valodās, metās zemē un pielūdza Nebukadnecara uzstādīto zelta tēlu.

8 Tad daži haldieši apsūdzēja* jūdus. 9 Viņi teica ķēniņam Nebukadnecaram: ”Ķēniņš lai dzīvo mūžīgi! 10 Ak, ķēniņ, tu taču pavēlēji, ka, dzirdot atskanam ragus, stabules, cītaras, arfas, liras, dūdas un pārējos mūzikas instrumentus, visiem ir jāmetas zemē un jāpielūdz zelta tēls 11 un ka ikviens, kas nemetas zemē un tēlu nepielūdz, ir jāiemet degošā krāsnī.+ 12 Bet daži jūdi — Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego, kuriem tu, ķēniņ, esi uzticējis pārvaldīt Babilonas provinci,+ — neņem vērā tavu pavēli. Viņi nekalpo taviem dieviem un nepielūdz zelta tēlu, ko tu esi uzstādījis.”

13 Nebukadnecars trakās dusmās pavēlēja atvest Sadrahu, Mesahu un Abed-Nego, un, kad šie vīri bija atvesti, 14 viņš tiem jautāja: ”Sadrah, Mesah un Abed-Nego, vai tiesa, ka jūs nekalpojat maniem dieviem+ un nepielūdzat zelta tēlu, ko es esmu uzstādījis? 15 Ja jūs esat gatavi, izdzirdot ragus, stabules, cītaras, arfas, liras, dūdas un pārējos mūzikas instrumentus, mesties zemē un pielūgt tēlu, ko esmu darinājis, tad labi! Bet, ja jūs to nepielūgsiet, jūs tūlīt pat iemetīs degošā krāsnī. Kur gan atradīsies tāds dievs, kas jūs spētu izglābt no manas rokas?”+

16 Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego ķēniņam atbildēja: ”Ak, Nebukadnecar, uz to mums nekas nav jāatbild. 17 Ja tā notiks, mūsu Dievs, kuram mēs kalpojam, spēj mūs izglābt no degošās krāsns un arī no tavas rokas, ak, ķēniņ!+ 18 Bet, ja arī viņš to nedarītu, tev, ķēniņ, jāzina, ka mēs nekalposim taviem dieviem un nepielūgsim zelta tēlu, ko tu esi uzstādījis!”+

19 Tad Nebukadnecars tā pārskaitās uz Sadrahu, Mesahu un Abed-Nego, ka viņa seja dusmās pārvērtās*. Viņš lika sakurināt krāsni septiņreiz karstāku nekā parasti 20 un saviem stiprākajiem karavīriem pavēlēja sasiet Sadrahu, Mesahu un Abed-Nego un iemest tos krāsnī.

21 Tā nu viņus sasēja un ar visām drēbēm — apmetņiem, krekliem un cepurēm — iemeta degošā krāsnī. 22 Pēc ķēniņa bargās pavēles krāsns bija tā sakurināta, ka vīrus, kas meta ugunī Sadrahu, Mesahu un Abed-Nego, nogalināja liesmu versme. 23 Bet šie trīs — Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego — sasieti iekrita degošajā krāsnī.

24 Taču tad ķēniņš Nebukadnecars izbijies pielēca kājās un vaicāja saviem padomniekiem: ”Vai mēs nesasējām un neiemetām ugunī trīs vīrus?” Tie atbildēja: ”Jā gan, ak, ķēniņ!” 25 Ķēniņš sacīja: ”Bet es redzu četrus vīrus, kas brīvi staigā ugunī, un ar tiem nekas ļauns nav noticis. Turklāt ceturtais izskatās gluži kā dievu dēls.”

26 Nebukadnecars piegāja pie krāsns durvīm un sauca: ”Sadrah, Mesah un Abed-Nego, Visaugstākā Dieva kalpi,+ nāciet laukā!” Kad Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego iznāca no uguns, 27 satrapi, priekšnieki, pārvaldnieki un ķēniņa padomnieki, kas tur bija sapulcējušies,+ redzēja, ka liesmas šos vīrus nav skārušas:+ ne matiņš uz viņu galvas nebija apsvilis, viņu apmetņi nebija apdeguši, un pat deguma smaka nebija jūtama.

28 Tad Nebukadnecars izsaucās: ”Lai slavēts Sadraha, Mesaha un Abed-Nego Dievs,+ kurš sūtīja savu eņģeli un izglāba savus kalpus, kas paļāvās uz viņu un nepakļāvās ķēniņa pavēlei, būdami gatavi drīzāk mirt nekā godināt un pielūgt kādu citu dievu, izņemot savu Dievu!+ 29 Tāpēc es tagad izdodu pavēli, ka visās tautās un ciltīs, lai kādā valodā tās runātu, ikviens, kas teiks kaut ko sliktu par Sadraha, Mesaha un Abed-Nego Dievu, ir jāsacērt gabalos un viņa māja ir jāpārvērš par ateju, jo nav cita dieva, kurš spētu tā izglābt kā viņu Dievs!”+

30 Tad ķēniņš Sadrahu, Mesahu un Abed-Nego atkal iecēla augstos amatos Babilonas provincē.+

4 Ķēniņa Nebukadnecara vēsts visām tautām un ciltīm, kas runā dažādās valodās, visiem zemes iedzīvotājiem: ”Liels lai ir jūsu miers! 2 Es vēlos darīt zināmu, kādas zīmes un brīnumus man ir parādījis Visaugstākais Dievs. 3 Cik diženas viņa zīmes, un cik vareni viņa brīnumi! Viņa valsts* ir mūžīga, un viņš valda paaudžu paaudzēs!+

4 Es, Nebukadnecars, mierīgi dzīvoju savā namā, baudīju labklājību savā pilī, 5 bet tad es redzēju briesmīgu sapni. Tēli un parādības, ko es skatīju miegā, mani izbiedēja.+ 6 Tādēļ es pavēlēju atvest visus Babilonas gudros, lai tie man šo sapni izskaidrotu.+

7 Pie manis ieradās burvji, zintnieki, haldieši un astrologi,+ un es viņiem izstāstīju savu sapni, bet viņi nespēja to izskaidrot.+ 8 Visbeidzot atnāca Daniēls, kurš par godu manam dievam nosaukts+ par Beltsacaru+ un kurā ir svēto dievu gars,+ un es sāku stāstīt viņam savu sapni.

9 Es teicu: ”Beltsacar, tu, kas esi iecelts par priekšnieku visiem burvjiem,+ es zinu, ka tevī ir svēto dievu gars+ un neviens noslēpums tev nav neatminams!+ Izskaidro man tās parādības, ko es redzēju sapnī!

10 Miegā vērodams parādības, es zemes vidū ieraudzīju koku,+ kas bija ārkārtīgi augsts.+ 11 Koks auga arvien lielāks un varenāks, galotne tam sniedzās debesīs, un to varēja redzēt līdz pašām zemes malām. 12 Tam bija krāšņa lapotne un augļu pārpārēm, tur visiem pietika, ko ēst. Zvēri rada patvērumu koka pavēnī, putni mājoja tā zaros, un no tā augļiem pārtika visas dzīvās radības.

13 Pēc tam, aizvien vēl vērodams parādības, es ieraudzīju svētu sargu, kas nokāpa no debesīm.+ 14 Viņš skaļi sauca: ”Nocērtiet koku,+ apcērtiet tam zarus, noplēsiet lapas un izsvaidiet augļus! Lai zvēri aizbēg no koka pavēņa un putni aizlido no tā zariem! 15 Bet celmu ar visām saknēm, iekaltu dzelzs un vara stīpās, atstājiet zemē, lai zaļajā zālē to mērcē debesu rasa. Lai tas paliek starp lauka augiem kopā ar zvēriem.+ 16 Cilvēka prāta* vietā lai tam tiek dots dzīvnieka prāts*, un tā lai paiet septiņi laiki.+ 17 Tāds ir sargu lēmums+ un svēto spriedums, lai visi dzīvie zinātu, ka Visaugstākajam ir vara pār cilvēku valstīm+ un viņš to piešķir, kuram vien vēlas, — viņš var iecelt par valdnieku pat pašu zemāko no cilvēkiem.”

18 Šādu sapni es, ķēniņš Nebukadnecars, redzēju, bet tagad, Beltsacar, izskaidro to! Neviens no manas valsts gudrajiem nespēj izskaidrot, ko mans sapnis nozīmē,+ bet tu to spēsi, jo tevī ir svēto dievu gars.”

19 Tad Daniēls, ko sauca arī par Beltsacaru,+ brīdi stāvēja kā sastindzis, jo viņa prātā raisījās biedējošas domas.

Taču ķēniņš sacīja: ”Beltsacar, lai sapnis un tā izskaidrojums tevi nebiedē!”

Beltsacars atbildēja: ”Mans kungs, kaut šis sapnis attiektos uz tiem, kas tevi ienīst, un tā skaidrojums — uz taviem ienaidniekiem!

20 Koks, ko tu redzēji, kas auga arvien lielāks un varenāks, kam galotne sniedzās debesīs un ko varēja saskatīt līdz pašām zemes malām,+ 21 kam bija krāšņa lapotne un augļu pārpārēm, tā ka visiem pietika pārtikas, kura pavēnī patvērās zvēri un kura zaros mājoja putni,+ — 22 tas esi tu, ak, ķēniņ, jo tu esi kļuvis varens un dižs, tava varenība ir tā augusi, ka sniedzas debesīs,+ un tu valdi līdz pat zemes malām.+

23 Tu, ķēniņ, redzēji arī svētu sargu,+ kas nokāpa no debesīm un sauca: ”Nocērtiet un iznīciniet koku, bet tā celmu ar visām saknēm, iekaltu dzelzs un vara stīpās, atstājiet zemē, lai zaļajā zālē to mērcē debesu rasa. Lai tas paliek kopā ar zvēriem, līdz paiet septiņi laiki.”+ 24 Šāds ir izskaidrojums, un šāds ir Visaugstākā spriedums par tevi, mans kungs un ķēniņ: 25 tevi izraidīs no cilvēku vidus, tu mitīsi pie zvēriem un ēdīsi zāli kā vērsis, un tevi mērcēs debesu rasa.+ Tā paies septiņi laiki,+ līdz tu atzīsi, ka Visaugstākajam ir vara pār cilvēku valstīm un viņš to piešķir, kuram vien vēlas.+

26 Bet celmu ar visām saknēm bija pavēlēts atstāt+ — tas nozīmē, ka tu atgūsi varu savā valstī, kad būsi atzinis, ka īstais valdnieks ir debesīs. 27 Tāpēc, ak, ķēniņ, uzklausi manu padomu! Pārstāj grēkot un dari to, kas pareizs, beidz rīkoties netaisni un esi žēlsirdīgs pret trūcīgajiem. Varbūt tad tava labklājība pastāvēs arī turpmāk.””+

28 Ar ķēniņu Nebukadnecaru viss tieši tā arī notika.

29 Pēc divpadsmit mēnešiem, pastaigādamies Babilonā pa pils jumtu, 30 ķēniņš dižojās: ”Lūk, lielā Babilona, mana ķēnišķīgā mītne, ko es ar savu vareno spēku esmu uzcēlis par godu savam diženumam!”

31 Ķēniņš vēl nebija beidzis runāt, kad no debesīm atskanēja balss: ”Tev, ķēniņ Nebukadnecar, tiek paziņots: ”Tev ir atņemta vara,+ 32 un tu tiec izraidīts no cilvēku vidus. Tu mitīsi pie zvēriem un ēdīsi zāli kā vērsis. Tā paies septiņi laiki, līdz tu atzīsi, ka Visaugstākajam ir vara pār cilvēku valstīm un viņš to piešķir, kuram vien vēlas.””+

33 Tas viss tūlīt piepildījās Nebukadnecara dzīvē. Viņš tika izraidīts no cilvēku vidus un ēda zāli kā vērsis. Viņu mērcēja debesu rasa, viņa mati izauga tik gari kā ērgļa spalvas, bet nagi sāka līdzināties putna nagiem.+

34 ”Kad bija pagājis noteiktais laiks,+ es, Nebukadnecars, palūkojos debesīs un man atgriezās saprāts. Es cildināju Visaugstāko un slavēju un godināju to, kurš dzīvo mūžīgi, jo viņa valdīšana ir mūžīga un viņa valsts pastāv paaudžu paaudzēs.+ 35 Visi, kas dzīvo uz zemes, nav nekas salīdzinājumā ar viņu. Gan ar debesu pulkiem, gan zemes iedzīvotājiem viņš dara, kā pašam tīk. Nav neviena, kas varētu viņu kavēt+ un viņam jautāt: ”Ko tu dari?”+

36 Kad man atgriezās saprāts, es atguvu arī savu ķēniņa godu, varenību un spožumu.+ Mani padomnieki un augstmaņi atkal vērsās pie manis, un es atguvu varu savā valstī un kļuvu vēl varenāks nekā iepriekš.

37 Tagad es, Nebukadnecars, cildinu, slavēju un godinu debesu Ķēniņu,+ jo visi viņa darbi ir pareizi un viņa ceļi ir taisnīgi,+ viņš augstprātīgajiem liek mācīties pazemību.”+

5 Ķēniņš Belsacars+ sarīkoja lielas dzīres saviem tūkstoš augstmaņiem un kopā ar tiem dzēra vīnu.+ 2 Reibumā Belsacars pavēlēja atnest zelta un sudraba traukus, kurus viņa tēvs* Nebukadnecars bija atvedis no Jeruzālemes tempļa,+ jo viņš gribēja ar saviem augstmaņiem, sievām un blakussievām dzert no tiem. 3 Tad kalpi atnesa zelta traukus, kas bija paņemti no Dieva tempļa Jeruzālemē, un ķēniņš ar saviem augstmaņiem, sievām un blakussievām no tiem dzēra. 4 Tā nu viņi dzēra vīnu un slavēja zelta un sudraba, vara, dzelzs, koka un akmens dievus.

5 Pēkšņi parādījās it kā cilvēka roka un sāka rakstīt uz pils sienas apmetuma pretī lukturim. Ieraudzījis šo roku rakstām, 6 ķēniņš šausmās* nobālēja, viņam sāka trīcēt kājas+ un ceļi ļodzījās.

7 Skaļā balsī ķēniņš sauca, lai atved zintniekus, haldiešus un astrologus.+ Viņš teica Babilonas gudrajiem: ”Tas, kurš izlasīs un izskaidros man šo uzrakstu, tiks ietērpts purpurā, viņam apliks ap kaklu zelta ķēdi,+ un viņš kļūs par trešo cilvēku šajā valstī.”+

8 Visi ķēniņa gudrie sanāca pie viņa, bet neviens nespēja ne izlasīt uzrakstu, ne izskaidrot, ko tas nozīmē.+ 9 Tad ķēniņš Belsacars izbijās vēl vairāk un kļuva vēl bālāks, un viņa augstmaņi pavisam apjuka.+

10 Uzzinājusi, par ko ķēniņš un augstmaņi tik satraukti runā, dzīru zālē ienāca ķēniņiene* un sacīja: ”Ķēniņš lai dzīvo mūžīgi! Kāpēc tu esi tik bāls, ak, ķēniņ? Nebaidies! 11 Tavā valstī ir kāds vīrs, kurā ir svēto dievu gars. Jau tava tēva laikā viņš bija pazīstams ar gaišu prātu, dziļu izpratni un dievišķu gudrību.+ Tavs tēvs, ķēniņš Nebukadnecars, viņu iecēla par priekšnieku visiem burvjiem, zintniekiem, haldiešiem un astrologiem.+ Tavs tēvs, ak, ķēniņ, to izdarīja tāpēc, 12 ka Daniēlam, ko ķēniņš nosauca par Beltsacaru,+ bija izcilas gara spējas, zināšanas un izpratne, viņš spēja izskaidrot sapņus, atminēt mīklas un atrisināt sarežģītus jautājumus.+ Liec aicināt Daniēlu, un viņš tev šo uzrakstu izskaidros.”

13 Kad Daniēls ieradās pie ķēniņa, tas viņam jautāja: ”Vai tu esi Daniēls, viens no tiem jūdiem,+ kurus mans tēvs atveda šurp trimdā?+ 14 Es dzirdēju, ka tevī esot dievu gars+ un ka tu esot apveltīts ar gaišu prātu, dziļu izpratni un neparastu gudrību.+ 15 Pie manis atveda gudros un zintniekus, lai viņi izlasītu un izskaidrotu man šo uzrakstu, bet viņiem tas nebija pa spēkam.+ 16 Taču, kā dzirdēju, tu gan spējot izskaidrot noslēpumus+ un atrisināt sarežģītus jautājumus. Tātad, ja tu izlasīsi šo uzrakstu un izskaidrosi man, ko tas nozīmē, tevi ietērps purpurā, apliks tev ap kaklu zelta ķēdi un tu kļūsi par trešo cilvēku šajā valstī.”+

17 Daniēls ķēniņam atbildēja: ”Paturi dāvanas sev un dod atlīdzību citiem. Tomēr es izlasīšu un izskaidrošu ķēniņam šo uzrakstu. 18 Ak, ķēniņ, Visaugstākais Dievs tavam tēvam Nebukadnecaram piešķīra valsti un varenību, godu un slavu.+ 19 Dieva dāvātās varenības dēļ visas tautas un ciltis, lai kādā valodā tās runātu, bailēs drebēja viņa priekšā.+ Viņš nonāvēja, kuru gribēja, un atstāja dzīvu, kuru gribēja, viņš paaugstināja vai pazemoja, kuru vien gribēja.+ 20 Bet, kad viņš kļuva lepns un iedomīgs un sāka izturēties augstprātīgi*,+ viņš zaudēja savu troni un ķēnišķīgo godu. 21 Viņu izraidīja no cilvēku vidus, prāts* viņam kļuva kā dzīvniekam. Viņš mita pie savvaļas ēzeļiem un ēda zāli kā vērsis, un viņu mērcēja debesu rasa, līdz viņš atzina, ka Visaugstākajam Dievam ir vara pār cilvēku valstīm un viņš ieceļ par valdnieku, kuru vien vēlas.+

22 Bet tu, viņa dēls Belsacar, nekļuvi pazemīgs, lai gan tu to visu zināji. 23 Gluži pretēji, tu izaicināji debesu Kungu,+ likdams atnest tev viņa nama traukus.+ Ar saviem augstmaņiem un savām sievām un blakussievām tu dzēri no tiem vīnu un slavēji sudraba un zelta, vara, dzelzs, koka un akmens dievus, kas neko ne redz, ne dzird, ne zina.+ Bet Dievam, kura rokās ir tava dzīvība+ un visa tava dzīve, tu nedevi godu. 24 Tāpēc viņš sūtīja roku, kas uzrakstīja šos vārdus.+ 25 Uzraksts skan šādi: menē, menē, tekēl un farsīn.

26 Lūk, ko šie vārdi nozīmē: menē — Dievs ir saskaitījis tavas valsts dienas un izbeidzis tās pastāvēšanu.+

27 Tekēl — tu esi nosvērts svaru kausā un esi izrādījies par vieglu.

28 Perēs* — tava valsts ir sadalīta un atdota mēdiešiem un persiešiem.”+

29 Tad Belsacars pavēlēja ietērpt Daniēlu purpurā, aplikt viņam ap kaklu zelta ķēdi un izsludināt viņu par trešo cilvēku valstī.+

30 Tajā pašā naktī haldiešu ķēniņš Belsacars tika nogalināts,+ 31 un varu pārņēma mēdietis Dārijs+ (viņš bija aptuveni sešdesmit divus gadus vecs).

6 Dārijs nolēma iecelt simt divdesmit satrapus, kas pārvaldītu visu valsti.+ 2 Tie bija pakļauti trim augstākajiem ierēdņiem, no kuriem viens bija Daniēls.+ Satrapiem+ par visu bija jāsniedz šiem ierēdņiem pārskats, lai ķēniņam nerastos zaudējumi. 3 Daniēls bija pārāks par citiem augstākajiem ierēdņiem un satrapiem, jo viņam bija izcilas gara spējas,+ tāpēc ķēniņš gribēja viņam uzticēt visas valsts pārvaldi.

4 Bet augstākie ierēdņi un satrapi meklēja ieganstu apsūdzēt Daniēlu par negodprātību valsts lietās, bet nekādu iemeslu apsūdzībām nespēja atrast, jo Daniēls bija uzticams un nebija nekāda pamata viņu vainot nolaidībā vai negodīgumā. 5 Viņi sprieda: ”Mēs nekādu pamatu apsūdzībai neatradīsim, ja nu vienīgi mums izdosies izmantot pret Daniēlu viņa Dieva likumus.”+

6 Tad šie ierēdņi un satrapi kopā devās pie ķēniņa un teica: ”Ķēniņš Dārijs lai dzīvo mūžīgi! 7 Ķēniņa ierēdņi, priekšnieki, satrapi, padomnieki un pārvaldnieki vienprātīgi ir nosprieduši, ka ar ķēniņa pavēli būtu jāizdod šāds rīkojums un aizliegums: ikviens, kas trīsdesmit dienu laikā lūgs kādu dievu vai cilvēku, izņemot tevi, ak, ķēniņ, ir jāiemet lauvu bedrē.+ 8 Tādēļ tagad, ķēniņ, izdod un paraksti šo rīkojumu,+ lai tas būtu negrozāms, jo mēdiešu un persiešu likumi nav atceļami.”+

9 Tā nu ķēniņš Dārijs parakstīja šo rīkojumu un ieviesa šādu aizliegumu.

10 Bet, kad Daniēls uzzināja par izdoto rīkojumu, viņš devās mājās, kur viņam augšistabā bija atvērti logi, kas bija vērsti pret Jeruzālemi.+ Tur viņš trīsreiz dienā, ceļos nometies, lūdza un slavēja savu Dievu, kā viņš arī iepriekš vienmēr bija darījis. 11 Tad istabā iebrāzās viņa nelabvēļi un ieraudzīja, ka Daniēls piesauc un lūdzas savu Dievu.

12 Viņi gāja pie ķēniņa un jautāja: ”Vai tu neparakstīji rīkojumu, ka ikviens, kas trīsdesmit dienu laikā lūgs kādu dievu vai cilvēku, izņemot tevi, ak, ķēniņ, ir jāiemet lauvu bedrē?” ”Tik tiešām, es to parakstīju,” atbildēja ķēniņš, ”un saskaņā ar mēdiešu un persiešu likumiem tas nav atceļams!”+ 13 Tad viņi teica: ”Daniēls, viens no jūdu trimdiniekiem,+ neciena tevi, ķēniņ, un par spīti tavam aizliegumam trīsreiz dienā lūdz savu Dievu.”+ 14 To dzirdot, ķēniņš bija satriekts. Viņš sāka lauzīt galvu, kā Daniēlam palīdzēt, un līdz pat saulrietam pūlējās izdomāt, kā viņu varētu izglābt. 15 Visbeidzot tie vīri atkal ieradās pie ķēniņa un sacīja: ”Ķēniņ, tu zini, ka saskaņā ar mēdiešu un persiešu likumiem neviens ķēniņa izdots aizliegums vai rīkojums nav atceļams.”+

16 Tad ķēniņš pavēlēja atvest Daniēlu un iemest viņu lauvu bedrē.+ Ķēniņš Daniēlam teica: ”Tavs Dievs, kuram tu pastāvīgi kalpo, tevi izglābs!” 17 Pēc tam kalpi atnesa akmeni un aizlika to priekšā bedres ieejai, un ķēniņš aizzīmogoja akmeni ar savu gredzenu un savu augstmaņu gredzeniem, lai neviens neko nevarētu darīt Daniēla labā.

18 Ķēniņš atgriezās savā pilī un gavēja visu nakti, atteikdamies no jebkādas izklaides,* un nekādi nespēja aizmigt. 19 Tiklīdz ausa rīts, viņš cēlās un steidzās uz lauvu bedri. 20 Piegājis pie bedres, ķēniņš bēdīgs sauca Daniēlu un jautāja: ”Daniēl, dzīvā Dieva kalps, vai tavs Dievs, kuram tu pastāvīgi kalpo, ir spējis tevi izglābt no lauvām?” 21 ”Lai ķēniņš dzīvo mūžīgi!” atsaucās Daniēls. 22 ”Mans Dievs sūtīja savu eņģeli, lai aizvērtu lauvām rīkli,+ un lauvas mani neaiztika,+ jo es esmu bez vainas viņa priekšā un arī pret tevi, ķēniņ, es neesmu noziedzies.”

23 Ķēniņš bezgala priecīgs pavēlēja izvilkt Daniēlu no bedres. Kad Daniēlu izvilka, izrādījās, ka viņam nav ne skrambiņas, jo viņš bija paļāvies uz savu Dievu.+

24 Tad ķēniņš pavēlēja atvest vīrus, kas bija apsūdzējuši Daniēlu, un viņi kopā ar dēliem un sievām tika iemesti lauvu bedrē. Viņi vēl nebija nokrituši līdz apakšai, kad lauvas viņus sakampa un saplosīja, salaužot viņiem visus kaulus.+

25 Pēc tam ķēniņš Dārijs rakstīja visām tautām un ciltīm, kas runāja dažādās valodās, visiem zemes iedzīvotājiem:+ ”Liels lai ir jūsu miers! 26 Es pavēlu, ka visā manā valstī ļaudīm ir bijībā jādreb Daniēla Dieva priekšā,+ jo viņš ir dzīvais Dievs, viņš dzīvo mūžīgi. Viņa valsts* nekad netiks iznīcināta, un viņa valdīšana ir mūžīga.+ 27 Viņš izglābj+ un atbrīvo un dara zīmes un brīnumus debesīs un uz zemes+ — viņš izglāba Daniēlu no lauvu ķetnām!”

28 Dārija+ un persieša Kīra+ valdīšanas laikā Daniēlam klājās labi.

7 Babilonas ķēniņa Belsacara+ pirmajā valdīšanas gadā Daniēls redzēja sapni un miegā vēroja parādības.+ Pēc tam viņš sapni pierakstīja,+ sīki atstāstīdams visu, ko bija redzējis. 2 Daniēls pavēstīja: ”Nakts parādībās es redzēju, kā četri debesu vēji sabango plašo jūru.+ 3 No jūras izkāpa četri lieli zvēri,+ kas atšķīrās cits no cita.

4 Pirmais izskatījās kā lauva,+ un tam bija ērgļa+ spārni. Man noraugoties, zvēram izrāva spārnus, to piecēla un nostādīja uz divām kājām kā cilvēku, un tam deva cilvēka sirdi.

5 Otrais zvērs izskatījās kā lācis.+ Paslējies ar vienu pusi, tas zobos turēja trīs ribas. Kāds tam sacīja: ”Celies, ēd daudz gaļas!”+

6 Tad es ieraudzīju nākamo zvēru, kas izskatījās kā leopards,+ bet tam uz muguras bija četri putna spārni. Zvēram bija četras galvas,+ un tam tika piešķirta vara.

7 Pēc tam es šajās nakts parādībās ieraudzīju ceturto zvēru — briesmīgu, baisu un neparasti stipru. Zvēram bija milzīgi dzelzs zobi, un tas visu rija un dragāja, bet to, kas atlika, samīdīja kājām.+ Tas atšķīrās no visiem iepriekšējiem zvēriem, un tam bija desmit ragi. 8 Kamēr es vēroju šos ragus, starp tiem izauga vēl viens, mazāks rags,+ un trīs no pārējiem ragiem tika izrauti. Šim ragam bija acis kā cilvēkam un mute, kas runāja lielīgus* vārdus.+

9 Tad es redzēju, kā novieto troņus un savā tronī apsēžas+ Mūžsenais.+ Drēbes viņam bija baltas kā sniegs+ un mati — kā tīra vilna. Viņa tronis bija kā uguns liesmas, un riteņi tam kvēloja kā uguns.+ 10 No tā izplūda uguns straume,+ un tūkstošu tūkstoši* viņam kalpoja, desmit tūkstoš reiz desmit tūkstoši stāvēja viņa priekšā.+ Sākās tiesa,+ un tika atvērtas grāmatas.

11 Es noraudzījos, kā rags lielās,+ un turpināju vērot notiekošo, kamēr zvēru nogalināja un viņa ķermeni iznīcināja, iemetot ugunī. 12 Pārējiem zvēriem+ atņēma varu, bet viņu dzīvi paildzināja uz noteiktu laiku.

13 Aizvien vēl vērodams nakts parādības, es ieraudzīju, ka debesu mākoņos nāk kāds, kas izskatās kā cilvēka dēls.+ Viņam bija ļauts tuvoties Mūžsenajam,+ un viņu atveda tā priekšā. 14 Tad viņam piešķīra varu,+ godu+ un valdīšanu*, lai viņam kalpotu visas tautas un ciltis, kas runā dažādās valodās.+ Viņa vara ir mūžīga, tā nekad nebeigsies, un viņa valdīšanai nepienāks gals.+

15 Es, Daniēls, biju ļoti satraukts, jo šīs parādības mani biedēja.+ 16 Tāpēc es piegāju pie kāda, kas tur stāvēja, un lūdzu izskaidrot, ko redzētais nozīmē, un viņš man sniedza šādu izskaidrojumu: 17 ”Četri lielie zvēri+ ir četri ķēniņi, kas parādīsies uz zemes.+ 18 Bet Visaugstākā svētie+ saņems varu*,+ un tā viņiem piederēs+ mūžīgi, uz laiku laikiem.”

19 Tad es gribēju vairāk uzzināt par ceturto zvēru, kurš atšķīrās no visiem pārējiem, būdams īpaši briesmīgs, ar dzelzs zobiem un vara nagiem, un kurš visu rija un dragāja, bet atlikušo samīdīja kājām,+ 20 kā arī par desmit ragiem+ uz tā galvas un par to ragu, kuram izaugot trīs citi ragi izlūza,+ kuram bija acis un lielīga mute un kurš izskatījās lielāks par pārējiem.

21 Es redzēju, kā šis rags karoja ar svētajiem un guva pārsvaru,+ 22 līdz ieradās Mūžsenais+ un sprieda tiesu par labu Visaugstākā svētajiem+ un pienāca laiks, kad svētajiem bija jāsaņem vara.+

23 Viņš man paskaidroja: ”Ceturtais zvērs ir ceturtā valsts, kas būs uz zemes. Šī valsts atšķirsies no visām pārējām, tā aprīs visu zemi, samīdīs to un sadragās.+ 24 Savukārt desmit ragi ir desmit ķēniņi, kas celsies no šīs valsts, bet pēc viņiem parādīsies vēl viens, kas atšķirsies no iepriekšējiem, un viņš pazemos trīs citus ķēniņus.+ 25 Viņš izaicinās Visaugstāko ar savām runām+ un vajās Visaugstākā svētos. Viņš gribēs mainīt laikus un likumus, un svētie tiks nodoti viņa varā uz vienu laiku, diviem laikiem* un pusi laika.+ 26 Taču tad notiks tiesa, un viņam atņems varu, lai viņu pilnīgi un galīgi iznīcinātu.+

27 Valdīšanu, varu un itin visu valstu diženumu, kādas vien ir zem debesīm, nodos Visaugstākā svēto tautai.+ Viņu valdīšana ir mūžīga,+ un visas varas viņiem kalpos un klausīs.”

28 Ar to apraksts beidzas. Es, Daniēls, biju tā satraukts, ka kļuvu bāls, bet es paturēju prātā visu, ko biju redzējis.”

8 Pēc iepriekšējās parādības es, Daniēls, ķēniņa Belsacara+ trešajā valdīšanas gadā skatīju vēl vienu parādību.+ 2 Kad es to redzēju, es atrados Sūzu+ pilī Elamas+ provincē. Parādībā es redzēju, ka esmu pie Ūlajas upes*. 3 Tad es pavēros apkārt, un, lūk, pie upes stāvēja auns,+ kam bija divi ragi.+ Abi ragi bija gari, bet viens bija garāks par otru, un garākais bija izaudzis vēlāk.+ 4 Auns badījās uz rietumiem, ziemeļiem un dienvidiem. Neviens zvērs nespēja stāties tam pretī, un nebija neviena, kas spētu no viņa paglābt.+ Auns dižojās un darīja, ko gribēja.

5 Pēc tam es ieraudzīju āzi,+ kas no rietumiem traucās pāri visai zemei, tai pat nepieskardamies. Āzim starp acīm bija stalts rags.+ 6 Tas tuvojās divragainajam aunam, ko es redzēju stāvam pie upes, un negantās dusmās metās tam virsū.

7 Es redzēju, kā tas nikni uzbruka aunam, notrieca to zemē un nolauza tam abus ragus. Aunam nebija spēka turēties āzim pretī. Āzis to nogāza un samīdīja kājām, un nebija neviena, kas aunu no viņa izglābtu.

8 Tad āzis visādi dižojās, bet, tiklīdz tas bija kļuvis varens, tam nolūza lielais rags, un tā vietā izauga četri stalti ragi, kas bija vērsti uz četrām debess pusēm.+

9 No viena raga parādījās cits, mazāks rags, kas izauga ārkārtīgi liels uz dienvidiem, uz austrumiem un uz skaistās zemes+ pusi. 10 Tas izauga tik liels, ka aizsniedzās līdz debesu karapulkam un notrieca zemē un samīdīja dažus no šī pulka un no zvaigznēm. 11 Šis rags dižodamies izaicināja pat karapulka Vadoni, un Vadonim tika atņemts pastāvīgais upuris, un viņa svētnīca tika izpostīta.+ 12 Grēka dēļ karapulks nonāca raga varā un pastāvīgais upuris vairs netika nests. Rags nogāza pie zemes patiesību, un, lai ko tas darīja, tam viss izdevās.

13 Tad es izdzirdēju kādu svēto runājam, un cits svētais viņam jautāja: ”Cik ilgi turpināsies tas, kas attēlots šajā parādībā par pastāvīgo upuri un grēku, kurš nes iznīcību?+ Cik ilgi svētnīca un karapulks tiks mīdīti kājām?” 14 Viņš man sacīja: ”Kamēr paies divtūkstoš trīssimt vakari un rīti. Pēc tam svētnīca tiks atjaunota un atkal būs tāda, kādai tai pienākas būt.”

15 Vērodams parādību un pūlēdamies to saprast, es, Daniēls, pēkšņi ieraudzīju savā priekšā stāvam kādu, kas izskatījās kā cilvēks. 16 Es izdzirdēju cilvēka balsi, kas sauca no Ūlajas+ vidus: ”Gabriēl,+ izskaidro viņam šo parādību!”+ 17 Viņš pienāca pie manis, un es, baiļu pārņemts, nometos ar seju pie zemes. Tad viņš man sacīja: ”Tev jāzina, cilvēka dēls, ka šī parādība piepildīsies beigu laikā.”+ 18 Kamēr viņš runāja, es, gulēdams ar seju pie zemes, cieši iemigu. Bet viņš man pieskārās, piecēla mani atkal kājās+ 19 un teica: ”Es tev darīšu zināmu, kas notiks Dieva dusmu laika beigās, jo parādība attiecas uz noteikto beigu laiku.+

20 Divragainais auns, ko tu redzēji, ir Mēdijas un Persijas ķēniņi.+ 21 Pinkainais āzis ir Grieķijas ķēniņš,+ bet lielais rags starp viņa acīm ir pirmais ķēniņš.+ 22 Kad rags nolūza, tā vietā izauga četri ragi+ — tas nozīmē, ka no viņa tautas izveidosies četras valstis, bet ne tik varenas, kāds bija viņš.

23 To valdīšanas beigās, kad pārkāpumu mērs būs pilns*, parādīsies bargs ķēniņš, kas saprot mīklainus izteicienus*. 24 Viņš kļūs varens, bet ne pats ar savu spēku. Šis ķēniņš nesīs milzu postu, un, lai ko viņš darītu, viss viņam izdosies. Viņš grūdīs postā varenos, tāpat arī svēto tautu,+ 25 un savā izmanībā īstenos savas viltības. Iedomības pārņemts, viņš miera laikā* daudzus pazudinās. Viņš nostāsies pat pret valdnieku Valdnieku, bet tad bez cilvēku iejaukšanās tiks iznīcināts.

26 Tas, ko vēstī parādība par vakariem un rītiem, ir patiesība, bet paturi šo parādību noslēpumā, jo tā attiecas uz tālu nākotni.”+

27 Tad mani spēki bija galā, un es vairākas dienas biju slims.+ Pēc tam es cēlos un atsāku pildīt savus pienākumus ķēniņa dienestā,+ taču redzētais mani joprojām mulsināja, jo tas nebija saprotams.+

9 Kad Dārijs,+ Ahasvēra dēls, pēc izcelsmes mēdietis, bija iecelts par ķēniņu haldiešu valstī,+ 2 pirmajā viņa valdīšanas gadā es, Daniēls, no rakstiem* sapratu, ka saskaņā ar vārdiem, ko Jehova ir pavēstījis pravietim Jeremijam, Jeruzālemei jāpaliek izpostītai+ septiņdesmit gadus.+ 3 Tad es vērsos pie Dieva Jehovas ar karstām lūgšanām, gavēdams+ maisa drānās un pelnos. 4 Es lūdzu savu Dievu Jehovu, atzīdamies grēkos un sacīdams: ”Jehova, diženais Dievs, tu iedves bijību, tu pildi savu līgumu un uzticīgi mīli+ tos, kas tevi mīl un ievēro tavus likumus!+ 5 Mēs grēkojām un darījām ļaunu, rīkojāmies nekrietni, dumpojāmies+ un nepildījām tavus likumus un spriedumus. 6 Mēs neklausījām praviešiem,+ taviem kalpiem, kas tavā vārdā runāja ar mūsu ķēniņiem un augstmaņiem, ar mūsu tēviem un ar visu tautu. 7 Tu, Jehova, esi taisnīgs, bet mums šodien atliek vien kaunēties, mums visiem — Jūdas ļaudīm un Jeruzālemes iedzīvotājiem, visiem izraēliešiem gan tuvās, gan tālās zemēs, it visur, kur tu viņus esi izkaisījis tāpēc, ka viņi nav bijuši tev uzticīgi.+

8 Jehova, mums, mūsu ķēniņiem un augstmaņiem un mūsu tēviem ir jākaunas, jo mēs esam pret tevi grēkojuši. 9 Jehova, mūsu Dievs, tu esi žēlsirdīgs un gatavs piedot,+ bet mēs pret tevi sacēlāmies,+ 10 mēs tev, Jehova, mūsu Dievs, neklausījām un nepildījām likumus, ko tu mums devi ar savu kalpu praviešu starpniecību.+ 11 Visa Izraēla tauta ir pārkāpusi tavu bauslību un ar savu nepaklausību no tevis novērsusies. Mēs pret tevi grēkojām, tāpēc tu liki pār mums nākt tam lāstam, kas apstiprināts ar zvērestu un ierakstīts Dieva kalpa Mozus bauslībā.+ 12 Tu izpildīji to, par ko biji brīdinājis mūs+ un mūsu valdniekus, un sūtīji mums lielu nelaimi — tāds posts, kāds piemeklēja Jeruzālemi, zem debesīm nekad vēl nebija pieredzēts.+ 13 Šī nelaime nāca pār mums, kā ir rakstīts Mozus bauslībā,+ tomēr mēs nelūdzāmies mūsu Dieva Jehovas žēlastību, nepārtraucām grēkot+ un necentāmies izprast viņa patiesību*.

14 Jehova, tu biji modrs, un tu sūtīji mums nelaimi, jo tu, Jehova, mūsu Dievs, esi taisnīgs visā, ko dari, bet mēs tev neklausījām.+

15 Jehova, mūsu Dievs, ar stipru roku tu savulaik izvedi savu tautu no Ēģiptes+ un sagādāji savam vārdam slavu, ko daudzina vēl šodien,+ bet mēs grēkojām un bijām nekrietni. 16 Jehova, tu, kas vienmēr rīkojies taisnīgi,+ lūdzu, novērs savas dusmas un niknumu no savas pilsētas Jeruzālemes, no sava svētā kalna, jo mūsu grēku un mūsu tēvu pārkāpumu dēļ Jeruzāleme un tava tauta ir kļuvušas visiem par apsmieklu.+ 17 Tagad uzklausi, mūsu Dievs, sava kalpa karstās lūgšanas un sevis paša dēļ, Jehova, uzlūko ar labvēlību* savu svētnīcu,+ kas guļ drupās!+ 18 Pievērs savu ausi, mans Dievs, un sadzirdi mani! Atver savas acis un skaties, kādā postā esam mēs un pilsēta, kas nosaukta tavā vārdā! Mēs tevi lūdzamies ne sava taisnīguma, bet tavas lielās žēlsirdības dēļ.+ 19 Jehova, sadzirdi! Jehova, piedod!+ Jehova, uzklausi un palīdzi mums! Sevis paša dēļ, mans Dievs, nekavējies, jo tava pilsēta un tava tauta ir nosauktas tavā vārdā!”+

20 Kamēr es vēl runāju un lūdzos, atzīdamies savos un savas Izraēla tautas grēkos un lūgdams savu Dievu Jehovu, lai viņš apžēlojas par savu svēto kalnu,+ 21 pie manis ieradās Gabriēls,+ tas vīrs, ko es iepriekš biju redzējis parādībā.+ Tas notika ap vakara upura laiku, kad es jau biju pavisam pārguris. 22 Viņš man paskaidroja: ”Daniēl, es esmu atnācis, lai sniegtu tev skaidrību un dziļāku izpratni. 23 Tiklīdz tu sāki lūgt, es saņēmu ziņu, un es esmu ieradies tev to pavēstīt, jo tu Dievam esi ļoti dārgs*.+ Tāpēc pārdomā manus vārdus un centies saprast šo parādību.

24 Par tavu tautu un tavu svēto pilsētu+ ir nolemts, ka tiek dotas septiņdesmit nedēļas*, lai izbeigtu pārkāpumus un grēkus,+ izpirktu noziegumus,+ panāktu mūžīgu taisnīgumu,+ apstiprinātu* parādības un pravietojumus+ un svaidītu* vissvētāko vietu. 25 Zini un saproti, ka no brīža, kad izskanēs pavēle atjaunot Jeruzālemi,+ līdz Mesijam,+ Vadonim,*+ paies septiņas nedēļas un sešdesmit divas nedēļas.+ Pilsētu uzcels no jauna ar laukumu un aizsarggrāvi, bet tas būs grūts laiks.

26 Pēc sešdesmit divām nedēļām Mesija tiks nogalināts,+ un viņam nekas nepaliks.+

Nāks kāds vadonis, kura karaspēks nopostīs pilsētu un svēto vietu.+ Tai pienāks gals it kā plūdos, un līdz pašam galam būs karš. Lēmums ir pieņemts — nāks iznīcība.+

27 Daudzu labā viņš* vienu nedēļu uzturēs spēkā līgumu, bet nedēļas vidū viņš izbeigs upurus un ziedojumus.+

Kopā ar riebeklībām* nāks tas, kas nes iznīcību,+ un nolemtais tiks izliets pār iznīcībai nodoto līdz pilnīgai bojāejai.”

10 Persijas ķēniņa Kīra+ trešajā valdīšanas gadā Daniēlam, kas bija nosaukts par Beltsacaru,+ atklājās vēsts. Šī vēsts bija patiesa — tā bija vēsts par lielu karu. Viņš to saprata, jo viņam redzētais tika paskaidrots.

2 Tolaik es, Daniēls, trīs nedēļas sēroju.+ 3 Es neēdu izsmalcinātus ēdienus, gaļai un vīnam pat nepieskāros un neziedos ar eļļu, līdz pagāja trīs nedēļas. 4 Pirmā mēneša divdesmit ceturtajā dienā, stāvēdams lielās upes Tigras*+ krastā, 5 es pavēros apkārt un ieraudzīju linu drēbēs+ tērptu vīru, kam ap vidu bija josta no Ūfāzas zelta. 6 Viņa ķermenis bija kā hrizolīts,+ seja — spoža kā zibens, acis — kā degošas lāpas, bet rokas un kājas — kā pulēts varš,+ un viņa balss skanēja kā pūļa duna. 7 Vienīgi es, Daniēls, redzēju šo parādību. Vīri, kas bija ar mani, to neredzēja,+ tomēr viņi sāka šausmās drebēt, aizbēga un noslēpās.

8 Kad es, palicis viens, vēroju šo vareno parādību, spēki mani atstāja un es kļuvu pilnīgi bāls un bezspēcīgs.+ 9 Tad viņš sāka runāt, bet, izdzirdot viņa balsi, es sakņupu pie zemes un iegrimu ciešā miegā.+ 10 Bet tad man pieskārās kāda roka,+ kas mani modināja, un es, balstīdamies uz rokām, piecēlos uz ceļiem. 11 Viņš man sacīja: ”Dārgais* Daniēl,+ vērīgi ieklausies vārdos, ko es tev teikšu. Celies kājās, jo es esmu atsūtīts pie tevis.”

Kad viņš to bija pateicis, es drebēdams piecēlos.

12 Tad viņš turpināja: ”Nebaidies,+ Daniēl! Jau kopš pirmās dienas, kad tu apņēmies iegūt sapratni un zemojies sava Dieva priekšā, tavas lūgšanas ir uzklausītas, tādēļ es arī esmu ieradies.+ 13 Taču divdesmit vienu dienu pret mani cīnījās Persijas valsts valdnieks,+ bet tad man palīgā nāca Mihaēls*,+ viens no galvenajiem valdniekiem. Man bija tur jāaizkavējas pie Persijas ķēniņiem, 14 bet tagad es esmu ieradies tev paskaidrot, kas ar tavu tautu notiks pēdējās dienās*,+ jo šī parādība attiecas uz nākotni.”+

15 Kad viņš to sacīja, es nodūru galvu un nespēju parunāt. 16 Tad tas, kas izskatījās kā cilvēks, pieskārās manām lūpām,+ un es atguvu runas spējas un teicu tam, kas stāvēja manā priekšā: ”Mans kungs, redzētās parādības dēļ es trīcu, un mani spēki ir galā.+ 17 Kā lai es, tavs kalps, runāju ar tevi, kungs?+ Es esmu pavisam bezspēcīgs un tik tikko velku elpu.”+

18 Tas, kas izskatījās kā cilvēks, atkal man pieskārās un mani stiprināja.+ 19 Viņš mani uzrunāja: ”Nebaidies,+ dārgais Daniēl!+ Lai tev miers!+ Esi stiprs, jā, esi stiprs!” Viņam runājot, mani spēki atgriezās, un es teicu: ”Runā, kungs, jo tu esi mani stiprinājis!”

20 Tad viņš sacīja: ”Vai zini, kādēļ esmu pie tevis atnācis? Tagad man jādodas atpakaļ cīnīties ar Persijas valdnieku.+ Un, kad es aiziešu, ieradīsies Grieķijas valdnieks. 21 Bet es tev izstāstīšu, kas rakstīts patiesības grāmatā. Mani neatbalsta neviens cits kā tikai Mihaēls,+ jūsu valdnieks.+

11 Mēdieša Dārija+ pirmajā valdīšanas gadā es stājos viņam* līdzās, lai viņu atbalstītu un stiprinātu. 2 Viss, ko es tev tagad stāstīšu, ir patiesība.

Persijā būs* vēl trīs ķēniņi, un ceturtais būs bagātāks par visiem citiem. Kad viņš savas bagātības dēļ būs kļuvis varens, viņš visus sacels karam pret Grieķijas valsti.+

3 Tad parādīsies varens ķēniņš, kuram būs milzīga vara+ un kurš darīs, ko gribēs. 4 Bet, kad viņš būs sasniedzis varas virsotni, viņa valsts sabruks un tiks sadalīta uz visām četrām debess pusēm*,+ taču tā netiks viņa pēcnācējiem un nebūs tik varena kā viņa laikā, jo viņa valsts tiks iznīcināta un atdota citiem.

5 Tad varens kļūs dienvidu ķēniņš, viens no viņa karavadoņiem, bet cits to pārspēs un kļūs vēl varenāks.

6 Pēc kāda laika viņi* noslēgs savienību, un dienvidu ķēniņa meita dosies pie ziemeļu ķēniņa slēgt vienošanos. Bet viņas roka zaudēs spēku, arī ķēniņš un viņa vara nenoturēsies. Viņa tiks nodota citu varā — gan viņa pati, gan viņas pavadoņi, gan viņas tēvs, gan tas, kurš viņu tolaik bija darījis stipru. 7 Atvase, kas cēlusies no viņas saknēm, stāsies sava priekšgājēja vietā. Viņš dosies cīņā pret karaspēku un pret ziemeļu ķēniņa cietoksni un gūs pār tiem uzvaru. 8 Viņu dievus, izlietos tēlus, dārgās sudraba un zelta lietas un gūstekņus viņš aizvedīs uz Ēģipti. Kādu laiku viņš atstās ziemeļu ķēniņu mierā. 9 Tas uzbruks dienvidu ķēniņa valstij, bet tam nāksies atgriezties savā zemē.

10 Viņa* dēli gatavosies karam un sapulcēs varen lielu karaspēku. Viens no tiem* dosies karagājienā, brāzdamies cauri zemei kā plūdi. Bet viņš griezīsies atpakaļ un karos, līdz sasniegs savu cietoksni.

11 Dienvidu ķēniņš saniknots ies karot ar ziemeļu ķēniņu. Tas sapulcēs lielu karaspēku, bet karaspēks kritīs viņa* rokās 12 un tiks aizslaucīts projām. Viņu pārņems iedomība, un viņš noguldīs desmitiem tūkstošu, bet savu pārsvaru neizmantos.

13 Ziemeļu ķēniņš atgriezīsies ar vēl lielāku karaspēku nekā iepriekš, un pēc kāda laika, kad būs aizritējuši gadi, viņš nāks ar varenu, labi apgādātu karaspēku. 14 Tajā laikā daudzi nostāsies pret dienvidu ķēniņu.

Nežēlīgi ļaudis, kas piederēs pie tavas tautas, mēģinās panākt, lai piepildītos parādība, bet cietīs neveiksmi.

15 Ziemeļu ķēniņš nāks un uzcels aplenkuma valni un ieņems nocietinātu pilsētu. Dienvidu karaspēks nenoturēsies, pat ne izlases vīri, jo tiem nepietiks spēka pretoties. 16 Uzbrucējs darīs, ko gribēs, — neviens nespēs stāties viņam pretī. Viņš nostāsies skaistajā zemē,+ un viņam būs vara iznīcināt. 17 Šis ķēniņš nolems nākt ar visu savas valsts spēku, un viņš noslēgs vienošanos un īstenos iecerēto. Viņam būs ļauts nodot meitu postam,* un tā neizturēs un nepaliks viņa pusē. 18 Tad viņš pievērsīsies piejūras zemēm un daudzas iekaros. Bet kāds karavadonis izbeigs viņa nievāšanos un par šīm nievām atmaksās viņam ar to pašu. 19 Pēc tam viņš atgriezīsies savas zemes cietokšņos, bet klups un kritīs un nebūs vairs atrodams.

20 Viņa vietā nāks cits, kas sūtīs nodokļu ievācēju* apstaigāt lielisko valsti, bet jau pēc dažām dienām viņš kritīs, kaut arī ne naida dēļ un ne karā.

21 Viņa vietā nāks nicināts* cilvēks, kam neparādīs ķēnišķīgu godu. Viņš nāks miera laikā* un tiks pie varas ar viltu*. 22 Karapulkus, kas atplūdīs kā palu straumes, viņš aizslaucīs projām un sakaus, arī līguma+ Vadonis+ tiks satriekts. 23 Ar viņu būs noslēgta vienošanās, bet viņš rīkosies viltīgi un ar mazas tautas palīdzību kļūs varens. 24 Miera laikā viņš ienāks apgabala bagātākajos novados un darīs to, ko ne viņa tēvi, ne tēvutēvi nav darījuši. Viņš izdalīs salaupīto mantu un visādus labumus un kals plānus pret cietokšņiem, bet tikai kādu laiku.

25 Sakopojis visus savus spēkus un drosmi un sapulcējis lielu karaspēku, viņš dosies uzbrukumā dienvidu ķēniņam, un dienvidu ķēniņš gatavosies karam, pulcēdams ārkārtīgi lielu un varenu karaspēku. Bet viņš* nenoturēsies, jo pret viņu vērps viltu, 26 un tie, kas mielojas pie viņa galda, panāks viņa bojāeju.

Viņa karaspēks tiks izklīdināts, un daudzi kritīs.

27 Abi ķēniņi perinās ļaunus nodomus un, sēdēdami pie viena galda, melos viens otram. Bet viņiem nekas neizdosies, jo gals nāks tikai noteiktajā laikā.+

28 Ar lielu mantu viņš* atgriezīsies savā zemē un būs naidīgi noskaņots pret svēto līgumu. Viņš darbosies sekmīgi un pārnāks savā zemē.

29 Noteiktajā laikā viņš atkal uzbruks dienvidiem, tomēr šoreiz nebūs kā iepriekš, 30 jo pret viņu dosies cīņā Kitīmas+ kuģi, un viņš piedzīvos pazemojumu.

Atgriezies viņš izgāzīs dusmas uz svēto līgumu+ un darbosies sekmīgi. Viņš dosies atpakaļ un pievērsīs uzmanību tiem, kas atkāpjas no svētā līguma. 31 Viņa sūtīti karapulki apgānīs cietoksni, proti, svētnīcu,+ un izbeigs pastāvīgos upurus.+

Tad tiks uzstādīta riebeklība, kas nes iznīcību.+

32 Ļaunprātīgos līguma lauzējus viņš saldiem* vārdiem pamudinās uz atkrišanu, bet ļaudis, kas pazīst savu Dievu, paliks stipri un sekmīgi darbosies. 33 Gudrie* daudziem palīdzēs iegūt sapratni,+ kaut gan tiem kādu laiku būs jācieš* no zobena, uguns, gūsta un laupīšanas. 34 Kad viņi cietīs, viņi saņems nelielu palīdzību, bet daudzi viņiem pievienosies ar viltīgām* runām. 35 Dažiem no gudrajiem būs jācieš, lai līdz beigu laikam pārkausētu, dzidrinātu un attīrītu+ tautu, jo noteiktais laiks vēl nav pienācis.

36 Ķēniņš darīs, ko gribēs, dižosies un cels sevi augstāk par visiem dieviem. Neticamā bezkaunībā viņš zaimos dievu Dievu,+ un viss viņam izdosies, līdz tiks izpildīts spriedums,* jo, kas nospriests, tam ir jānotiek. 37 Viņš necienīs ne savu tēvu dievu, ne to, kas patīk sievietēm, ne kādu citu dievu, jo uzskatīs, ka viņš ir augstāks par visiem. 38 To vietā viņš godās cietokšņu dievu — dievu, ko viņa tēvi nepazina, — un veltīs tam zeltu, sudrabu, dārgakmeņus un citus dārgumus. 39 Ar sveša dieva palīdzību* viņš sekmīgi vērsīsies pret pašiem stiprākajiem cietokšņiem. Tiem, kas viņu atzīs,* viņš piešķirs lielu godu un dos tiem varu pār daudziem; viņš dalīs zemi par maksu.

40 Beigu laikā dienvidu ķēniņš ar viņu cīnīsies*, un ziemeļu ķēniņš metīsies tam virsū ar kaujas ratiem, jātniekiem un daudziem kuģiem, viņš iebruks svešās zemēs un brāzīsies tām cauri kā plūdi. 41 Viņš iebruks arī skaistajā zemē,+ un daudzas zemes tiks sakautas, bet edomieši, moābieši un ievērojamākie amonieši no viņa izglābsies. 42 Viņš izstieps roku pēc citām zemēm, arī Ēģiptei nebūs glābiņa, 43 un viņš iegūs varu pār apslēptajiem dārgumiem, pār zeltu un sudrabu, pār visām Ēģiptes bagātībām. Lībieši un etiopieši viņam paklausīs*.

44 Taču viņu satrauks ziņas no austrumiem un ziemeļiem, un trakās dusmās viņš dosies sēt iznīcību un daudzus nodot nāvei. 45 Savas greznās teltis viņš uzslies starp lielo jūru un skaistās zemes+ svēto kalnu, bet viņam pienāks gals, un neviens viņam nepalīdzēs.

12 Tajā laikā celsies Mihaēls*,+ lielais valdnieks,+ kas stāv par tavu tautu*. Tad būs tāds bēdu laiks, kāda nav bijis, kopš pastāv tautas, bet tava tauta šajā laikā paglābsies+ — visi, kas ierakstīti grāmatā.+ 2 Daudzi no tiem, kas guļ kapā*, modīsies: vieni mūžīgai dzīvei, bet otri kaunam un mūžīgam negodam.

3 Tie, kam piemīt izpratne, mirdzēs spoži kā debesjums, un tie, kas daudziem ir palīdzējuši kļūt taisniem, — kā zvaigznes mūžīgi mūžos.

4 Bet tu, Daniēl, paturi šos vārdus slepenībā un aizzīmogo šo grāmatu līdz beigu laikam.+ Tad daudzi to cītīgi pētīs un zināšanas augs*.”+

5 Pēc tam es, Daniēls, pavēros apkārt un ieraudzīju pie upes stāvam vēl divus — vienu šajā krastā, bet otru pretējā.+ 6 Viens no tiem vaicāja linu drēbēs+ tērptajam vīram, kas stāvēja virs upes ūdeņiem: ”Cik ilgi jāgaida, līdz šie neparastie notikumi būs galā?” 7 Tad linu drēbēs tērptais vīrs, kas stāvēja virs upes ūdeņiem, pacēla abas rokas pret debesīm, un es dzirdēju viņu zvēram pie tā, kurš dzīvo mūžīgi:+ ”Paies viens laiks, divi laiki un puse laika. Tas viss līdz galam piepildīsies, kad svētās tautas spēks būs pilnīgi sadragāts.”+

8 Es to dzirdēju, bet nesapratu,+ tāpēc jautāju: ”Mans kungs, kā tas viss beigsies?”

9 Viņš atbildēja: ”Ej, Daniēl, jo šiem vārdiem ir jāpaliek apslēptiem un aizzīmogotiem līdz beigu laikam.+ 10 Daudzi attīrīsies, tiks dzidrināti un pārkausēti.+ Ļaundari turpinās darīt ļaunu, un neviens no viņiem šos vārdus nesapratīs, turpretī tie, kam piemīt izpratne, tos sapratīs.+

11 No tā laika, kad tiks izbeigti pastāvīgie upuri+ un uzstādīta riebeklība, kas nes iznīcību,+ paies 1290 dienas.

12 Laimīgs, kas gaida un sagaida, līdz beidzas 1335 dienas!

13 Bet tu ej savu ceļu līdz galam. Tu dusēsi mierā, bet, kad laiks būs galā, tu celsies, lai saņemtu savu daļu*.”+