HOZEJAS GRĀMATA
1 Jehovas vēsts, kas Hozejam*, Beērija dēlam, atklājās Jūdas ķēniņu+ Usijas,+ Jotāma,+ Ahasa+ un Hiskijas+ un Izraēla ķēniņa Jerobeāma,+ Joasa+ dēla, laikā. 2 Kad Jehova ar Hozejas starpniecību sāka pasludināt savu vēsti, Jehova Hozejam teica: ”Appreci sievieti, kas kļūs par netikli un dzemdēs ārlaulības bērnus, jo šīs zemes iedzīvotāji ar savu izvirtību* ir pilnīgi novērsušies no Jehovas.”+
3 Hozeja apprecēja Gomeru, Diblaima meitu, un tā viņam dzemdēja dēlu.
4 Tad Jehova viņam teica: ”Nosauc savu dēlu par Jezreēlu*, jo drīz es saukšu Jehus dzimtu+ pie atbildības par asinīm, ko Jezreēla* izlējusi, un darīšu galu Izraēla ķēniņu valdīšanai.+ 5 Tajā dienā es Jezreēlas ielejā salauzīšu Izraēla loku.”
6 Gomera atkal ieņēma bērnu, un viņai piedzima meita. Tad Dievs Hozejam teica: ”Nosauc viņu par Lo-Ruhāmu*, jo es vairs neapžēlošos+ par Izraēla tautu, es to padzīšu.+ 7 Bet es būšu žēlsirdīgs pret Jūdas tautu,+ un es viņus izglābšu ne ar loku vai zobenu, ne ar karu vai zirgiem un jātniekiem,+ bet ar viņu Dieva Jehovas spēku.”+
8 Atšķīrusi Lo-Ruhāmu no krūts, Gomera atkal ieņēma bērnu un dzemdēja dēlu. 9 Tad Dievs teica: ”Nosauc viņu par Lo-Ammi*, jo jūs neesat mana tauta un es nebūšu jūsu Dievs.
10 Tomēr Izraēla ļaudis reiz būs kā jūras smiltis, kas nav ne izmērāmas, ne saskaitāmas.+ Un turpat, kur tiem sacīja: ”Jūs neesat mana tauta,”+ — tiem sacīs: ”Jūs, dzīvā Dieva dēli.”+ 11 Jūdas tauta un Izraēla tauta sapulcēsies kopā un apvienosies,+ izraudzīsies vienu vadoni un aizies no tās zemes — Jezreēlai+ tā būs liela diena.
2 Apsūdziet savu māti, apsūdziet,
jo viņa nav mana sieva+ un es neesmu viņas vīrs.
Lai viņa pārtrauc savu netiklo rīcību,
lai izbeidz pārkāpt laulību,
3 citādi es viņu izģērbšu un atstāšu kailu kā piedzimšanas dienā,
padarīšu par tuksnesi,
par izkaltušu zemi,
lai viņa mirst no slāpēm.
4 Es nebūšu žēlsirdīgs pret viņas bērniem,
jo tie ir netikles bērni.
Viņa teica: ”Steigšos pie saviem mīļākajiem,+
kas man dod maizi un ūdeni,
vilnu un linus, eļļu un vīnu*!”
6 Tāpēc es izaudzēšu viņas ceļā ērkšķu žogu,
uzbūvēšu priekšā akmens mūri,
lai viņa vairs neatrod savu taku.
7 Viņa skries pakaļ saviem mīļākajiem, bet tos nepanāks,+
meklēs tos, bet neatradīs.
8 Viņa neaptvēra, ka tas biju es, kurš viņai deva labību,+ jauno vīnu un eļļu,
kurš viņai nežēloja ne sudrabu, ne zeltu,
ko viņa izlietoja Baalam.+
9 Tādēļ es atgriezīšos un atņemšu viņai savu labību, kad klāt būs pļauja,
un savu jauno vīnu, kad pienāks ražas laiks,+
es paņemšu atpakaļ savas vilnas un linu drēbes, ar ko tā sedza savu kailumu.
10 Viņas mīļākajiem redzot, es izģērbšu viņu kailu,
un neviens viņu no manis neizglābs.+
11 Es darīšu galu visiem viņas priekiem,
viņas svētkiem,+ jauna mēness dienām, sabatiem un visām svinībām.
12 Es iznīcināšu viņas vīnogulājus un vīģes kokus, par kuriem viņa teica:
”Tā ir mana alga, ko esmu dabūjusi no saviem mīļākajiem.”
Es tos pārvērtīšu par brikšņiem,
un meža dzīvnieki tos nograuzīs.
13 Es viņu saukšu pie atbildības par tām dienām, kad viņa upurēja Baaliem,+
kad, auskariem un rotām greznojusies, viņa skrēja pakaļ saviem mīļākajiem,
bet mani bija aizmirsusi,+ — tā paziņo Jehova.
14 Es viņu pierunāšu,
aizvedīšu tuksnesī
un runāšu ar viņu sirsnīgi.
15 Tad es viņai atdošu vīnadārzus,+
un Āhoras ieleja+ kļūs par cerības vārtiem;
tur viņa man atsauksies tāpat kā jaunības dienās,
kā tolaik, kad viņa aizgāja no Ēģiptes.+
16 Tad viņa mani uzrunās: ”Mans vīrs!”
un nesauks mani vairs par savu kungu* — tā paziņo Jehova.
18 Tad es savas tautas labā noslēgšu līgumu ar meža zvēriem,+
ar putniem debesīs un rāpuļiem uz zemes.+
19 Es saistīšos ar tevi uz mūžiem,
saderināšos ar tevi taisnīgumā un taisnībā,
uzticīgā mīlestībā un žēlsirdībā,+
20 es saderināšos ar tevi uzticībā,
un tu pazīsi Jehovu.+
21 Tad es atsaukšos, paziņo Jehova,
es atbildēšu debesīm,
un tās atbildēs zemei,+
22 zeme atbildēs labībai, jaunajam vīnam un eļļai,
Tiem, kas nebija mana tauta,* es teikšu: ”Jūs esat mana tauta!”,+
un tie atbildēs: ”Tu esi mūsu Dievs!””+
3 Jehova man sacīja: ”Mīli atkal savu sievu, kas ir cita vīrieša mīļākā un laulības pārkāpēja,+ tāpat kā Jehova mīl Izraēla tautu,+ kaut gan ļaudis pievēršas citiem dieviem+ un labprāt ziedo tiem rozīņu plāceņus.”
2 Tāpēc es viņu nopirku par piecpadsmit sudraba gabaliem un pusotru homeru* miežu 3 un teicu viņai: ”Dzīvo pie manis ilgu laiku un nerīkojies netikli. Tu nedrīksti piederēt citam vīrietim, un arī es atturēšos no tuvības ar tevi.”
4 Arī Izraēla tauta ilgi būs bez ķēniņa+ un augstmaņiem, bez upuriem un elku akmeņiem, bez efoda*+ un mājas dievekļiem.+ 5 Bet pēc tam izraēlieši atgriezīsies un meklēs savu Dievu Jehovu+ un savu ķēniņu Dāvidu.+ Pēdējās dienās* tie, bijības pārņemti, nāks pie Jehovas, lai atkal izjustu, cik viņš ir labs.+
4 Uzklausiet Jehovas vārdus, Izraēla ļaudis, —
Jehova sauc pie tiesas šīs zemes iedzīvotājus,+
jo zemē nav ne patiesības, ne uzticīgas mīlestības, ne zināšanu par Dievu.+
2 Kur vien paraugies — nepatiesi zvēresti, meli+ un slepkavības,+
zagšana un laulības pārkāpšana,+
atkal un atkal līst asinis.+
3 Tāpēc zeme sēros+
un visus tās iedzīvotājus skars posts,
arī zvēri un putni,
pat zivis jūrā ies bojā.
4 ”Nav vērts ne pārmest, ne aizrādīt,+
jo ļaudis ir tik ietiepīgi kā tie, kas runā pretī priesterim.+
5 Gaišā dienas laikā jūs klupsiet gluži kā naktī,
un pravieši klups kopā ar jums,
arī jūsu māti es iznīcināšu.
6 Mana tauta būs pagalam, jo tā mani nepazīst.
Jūs atsakāties mācīties,+
tāpēc es atteikšos no jums un jūs vairs nebūsiet mani priesteri.
7 Jo vairāk viņu* kļuva, jo vairāk viņi grēkoja pret mani.+
Viņu godu es pārvērtīšu negodā.*
8 Tie barojas no manas tautas grēkiem,
kārot kāro pēc viņu pārkāpumiem.
9 Tautai klāsies tāpat kā priesteriem —
es viņus saukšu pie atbildības par viņu darbiem
un atmaksāšu viņiem pēc nopelniem.+
12 Mana tauta vaicā padomu saviem koka elkiem
un klausa zīlnieka nūjai,
jo netiklības gars tos ved neceļos
un savas izvirtības dēļ tie vairs neklausa savam Dievam.
13 Tie upurē kalnu virsotnēs,+
dedzina upurus uz pakalniem,
zem ozoliem un storakskokiem, zem katra kupla koka,+
kas sniedz patīkamu pavēni.
Tāpēc jūsu meitas slīgst netiklībā
un jūsu vedeklas pārkāpj laulību.
14 Es nesodīšu jūsu meitas par netiklību
un jūsu vedeklas par laulības pārkāpšanu,
jo arī vīrieši pinas ar palaistuvēm
un upurē kopā ar tempļa prostitūtām*.
Šādu tautu, kurai trūkst sajēgas,+ piemeklēs posts.
16 Izraēls ir spītīgs+ kā niķīga govs.
Vai Jehova to ganīs kā jēru plašās ganībās?
17 Efraims ir pieķēries elkiem.+
Atstājiet viņu!
19 Vējš viņu* aizraus prom uz saviem spārniem,
un tiem būs kauns par saviem upuriem.”
3 Es pazīstu Efraimu,
un Izraēls man nav apslēpts.
Tu, Efraim, esi nodevies izvirtībai,
un Izraēls ir sevi aptraipījis.+
4 Viņu darbi neļauj viņiem atgriezties pie sava Dieva,
jo viņos mājo netiklības gars+
un Jehovu tie neatzīst.
5 Izraēla lepnums liecina pret viņu pašu,+
gan Izraēls, gan Efraims klūp savu pārkāpumu dēļ,
un Jūda klūp kopā ar viņiem.+
6 Ar savām aitām un vēršiem tie gāja meklēt Jehovu,
bet nespēja viņu atrast —
viņš tos bija atstājis.+
7 Tie ir nodevuši Jehovu+ —
tiem ir piedzimuši dēli, kas viņam ir sveši.
Nu mēneša laikā tie tiks iznīcināti* kopā ar savu mantojumu.
8 Pūtiet ragu+ Gibeā, pūtiet tauri Rāmā!+
Lai atskan kaujas sauciens Bēt-Āvenā+ — mēs tev sekosim, Benjamīn!
9 Efraim, soda dienā tu tapsi par briesmīgu postažu.+
Es Izraēla ciltīm esmu skaidri pateicis, kas notiks.
10 Jūdas vadoņi nekrietnībā līdzinās tiem, kas pārceļ robežas,+ —
kā ūdeni es izliešu pār viņiem savas dusmas.
11 Efraims ir apspiests, pelnīti sagrauts,
jo viņš ietiepīgi gribēja sekot savam ienaidniekam.+
12 Tāpēc es biju kā kode Efraimam
un kā puve — Jūdam.
13 Kad Efraims pamanīja savu slimību un Jūda — savu brūci,
Efraims devās uz Asīriju+ un sūtīja ziņu varenam ķēniņam,
bet tas nespēja jūs izārstēt
un jūsu brūci neizdziedēja.
14 Kā jauns lauva es uzbrukšu Efraimam,
kā stiprs lauva — Jūdam.
15 Es atgriezīšos un palikšu savā mājvietā, līdz tie būs pilnībā izjutuši savu grēku sekas.
6 ”Nāciet, atgriezīsimies pie Jehovas!
Viņš mūs ir saplosījis,+ bet viņš arī dziedinās,
viņš mūs ir sitis, bet viņš arī pārsies mūsu brūces.
2 Pēc divām dienām viņš mūs atkal darīs dzīvus
un trešajā dienā piecels,
lai mēs dzīvotu, baudot viņa labvēlību*.
3 Mēs pazīsim Jehovu un tieksimies iepazīt viņu arvien labāk.
Kā rīta ausma viņš noteikti nāks,
viņš nāks pie mums kā lietus,
kā pavasara lietus, kas veldzē zemi.”
4 ”Ko lai es daru ar tevi, Efraim?
Ko man iesākt ar tevi, Jūda?
Jo jūsu uzticība* ir kā rīta mākoņi,
kā rasa, kas ātri zūd.
5 Tāpēc es jūs sitīšu ar praviešu vēstīm,+
nonāvēšu ar saviem vārdiem,+
un spriedumi, ko jums pasludinu, mirdzēs spoži kā gaisma.+
6 Mani iepriecina nevis kaujamie upuri, bet uzticīga mīlestība*,
nevis dedzināmie upuri, bet zināšanas par Dievu.+
7 Taču jūs, būdami grēcīgi cilvēki, esat lauzuši līgumu,+
savā zemē jūs esat izturējušies pret mani nodevīgi.
9 Priesteri ir kā laupītāju banda, kas uzglūn saviem upuriem
un slepkavo uz Šehemas+ ceļa.
Viņi rīkojas zemiski.
10 Es redzu, cik šausmīgi rīkojas Izraēla tauta!
11 Tomēr tevi, Jūda, vēl gaida pļauja,
kad es savu tautu pārvedīšu no gūsta.”+
2 Tiem neienāk prātā, ka es pieminēšu visas viņu nelietības.+
Nu tos ielenc viņu ļaunie darbi,
neko tie no manis nenoslēps!
3 Ar savu ļaunumu tie iepriecina ķēniņu
un ielīksmo augstmaņus ar saviem meliem.
4 Tie visi ir laulības pārkāpēji,
tie deg kā krāsns, ko maiznieks ir iekūris
un nebiksta vairs, kamēr, mīklu iemīcījis, gaida to uzrūgstam.
5 Mūsu ķēniņa svētku dienā augstmaņiem ir sameties slikti,
no vīna noreibuši,+ tie trako,
un ķēniņš sniedz roku izsmējējiem.
6 Sirds tiem kuras kā krāsns.*
Visu nakti maiznieks guļ,
bet no rīta krāsnī atkal liesmo uguns.
7 Tie visi ir kā nokaitēta krāsns,
savus valdniekus* tie iznīcina,
visi to ķēniņi ir krituši,+
un neviens nesauc pēc manas palīdzības.+
8 Efraims jaucas ar tautām,+
viņš ir kā plācenis, kas nav apmests uz otru pusi.
9 Svešzemnieki ir aprijuši viņa spēku,+ bet viņš to neapzinās,
mati viņam jau sirmi, bet viņš to nav pamanījis.
10 Izraēla lepnums liecina pret viņu pašu,+
bet, par spīti visam, tie neatgriežas pie sava Dieva Jehovas+
un viņu nemeklē.
11 Efraims ir kā muļķa balodis, kam trūkst saprašanas.+
Tie sauc palīgā Ēģipti+ un lūdz atbalstu Asīrijai.+
12 Bet, lai kur tie skrietu, es tiem uzmetīšu savu tīklu,
noķeršu tos kā putnus gaisā
un sodīšu, kā esmu brīdinājis.+
13 Bēdas tiem, jo tie mani ir pametuši!
Posts tiem, jo tie pret mani ir grēkojuši!
Es biju gatavs tos izglābt, bet tie mani apmeloja.+
14 Tie vaimanāja, gultā gulēdami,
bet nepiesauca mani no visas sirds.+
Tie graizīja sevi, cerot izlūgties labību un jaunu vīnu,
un sacēlās pret mani.
15 Kaut gan es tos mācīju un stiprināju,
tie ir nostājušies pret mani un perina ļaunu.
Savu nekaunīgo runu dēļ viņu vadoņi kritīs no zobena,
tāpēc par viņiem zobosies Ēģiptē.”+
8 ”Pūt ragu!+
Kā ērglis ienaidnieks metas uz Jehovas tautu*,+
jo viņi ir lauzuši manu līgumu+ un pārkāpuši manus likumus.+
2 Izraēls man sauc: ”Mans Dievs, mēs tevi pazīstam!”+
3 Bet Izraēls ir noraidījis to, kas labs.+
Lai ienaidnieks viņu vajā!
4 Ļaudis ieceļ ķēniņus, bet bez manis,
viņi ieceļ augstmaņus, bet bez manas piekrišanas.
5 Es riebumā atraidu tavu teļu, Samarija!+
Manas dusmas kvēlo pret viņiem.+
Kad viņi beidzot attīrīsies?
6 Šis teļš ir no Izraēla,
to ir darinājis amatnieks — tas nav nekāds Dievs.
Samarijas teļš tiks sadragāts gabalos.
7 Viņi sēj vēju,
bet pļaus vētru.+
8 Izraēlu aprīs!+
Nu tie būs starp tautām+
kā nekam nederīgs trauks,
9 jo tie skrēja pie asīriešiem+ kā tiepīgs savvaļas ēzelis.
Efraims ir nolīdzis sev mīļākos.+
10 Viņi tos līgst no citām tautām,
bet es viņus savākšu kopā,
un viņiem būs jācieš+ zem ķēniņa un augstmaņu uzkrautā sloga.
12 Es viņam uzrakstīju tik daudz likumu,
bet viņam tie nerūp!+
13 Viņi nes man upurus un ēd to gaļu,
bet man — saka Jehova — šie upuri nav patīkami.+
Tagad es pieminēšu viņu vainu un sodīšu viņus par grēkiem.+
Viņi griežas atpakaļ uz Ēģipti*.+
14 Izraēls ir aizmirsis savu Radītāju+ un uzbūvējis tempļus,+
Jūda ir uzcēlis daudz nocietinātu pilsētu.+
Bet es uzsūtīšu uguni viņa pilsētām,
un visus torņus aprīs liesmas.”+
9 ”Nepriecājies, Izraēl,+
nelīksmo kā citas tautas,
jo savas netiklības dēļ tu esi novērsies no sava Dieva,+
tev patīk saņemt prostitūtas algu ikvienā kuļamklonā.+
2 Bet kuļamkloni un vīna spiedes nepabaros ļaudis,
un jaunā vīna tiem trūks.+
3 Tie nepaliks Jehovas zemē.+
Efraims atgriezīsies Ēģiptē
un Asīrijā ēdīs to, kas nav tīrs.+
Šie upuri būs kā sēru maize.
Visi, kas to ēdīs, būs aptraipīti,
jo viņu maize būs tikai viņiem pašiem,
to nenesīs uz Jehovas namu.
5 Ko jūs darīsiet svinamajās dienās,
ko darīsiet Jehovas svētkos?
Viņu sudraba dārgumus pārņems nātres,
un ērkšķu krūmi zels viņu teltīs.
7 Pienāks soda dienas,+
klāt būs atmaksas laiks.
Izraēlam tas būs jāatzīst!
Atklāsies, ka jūsu pravieši ir muļķi un gara atklāsmju vēstītāji — neprāši.
Jūsu daudzo grēku dēļ arī naids pret jums ir liels.”
8 Efraima sargi+ bija ar manu Dievu,+
bet tagad visi viņa praviešu+ ceļi ir kā putnu ķērāja slazdi
un Dieva namā ir naids.
9 Viņi ir dziļi pagrimuši kā savulaik Gibeā,+
tāpēc Dievs pieminēs viņu vainu un sodīs viņus par grēkiem.+
10 ”Es atradu Izraēlu kā vīnogas tuksnesī;+
kad ieraudzīju jūsu tēvus, tie bija kā pašas pirmās agrīnās vīģes,
bet tie pievērsās Peora Baalam,+
nodevās šī apkaunojošā elka pielūgsmei+
un kļuva tikpat riebīgi kā viņu iemīļotais dieveklis.
11 Efraima gods aizlido kā putns.
Bērni vairs nedzimst, tos neieņem un neiznēsā.+
12 Pat ja viņi savus bērnus izaudzinātu,
es tos atņemšu — visus līdz pēdējam.+
Bēdas viņiem, kad es no viņiem novēršos!+
13 Iestādīts skaistā pļavā, Efraims manās acīs bija kā Tira,+
bet tagad viņš pats aizvedīs savus dēlus nāvē.”
14 Dod viņiem, Jehova, ko viņi ir pelnījuši, —
neauglīgu klēpi un izsīkušas krūtis.
15 ”Visa ļaunā dēļ, ko viņi darīja Gilgālā,+ es viņus sāku nīst.
Visi viņu vadoņi ir stūrgalvji.
16 Efraimu nogāzīs.+
Viņu saknes sažūs, augļu viņiem nebūs.
Pat ja tiem dzimtu bērni, es nonāvēšu viņu dārgās atvases.”
10 ”Izraēls ir izvirtis* vīnogulājs, kas nes augļus.+
Bet, jo vairāk tam augļu, jo vairāk tam sabūvēts altāru,+
un, jo bagātāku ražu dod viņa zeme, jo greznāki tā elku akmeņi.+
2 Šo ļaužu sirds ir divkosīga,
bet tagad viņus sauks pie atbildības.
Viņu altārus sagraus un elku akmeņus sadragās.
3 Nu tie sacīs: ”Mums nav ķēniņa,+ jo mums trūka bijības pret Jehovu,
un kā gan ķēniņš spētu mums palīdzēt?”
4 Tie runā tukšus vārdus, dod nepatiesus zvērestus+ un slēdz vienošanās,
tāpēc netaisni spriedumi zeļ kā indīgas nezāles tīruma vagās.+
5 Samarijas iedzīvotāji uztrauksies par Bēt-Āvenas teļa tēlu,+
par to vaimanās gan tauta,
gan elku priesteri, kas priecājās par šo slaveno tēlu,
jo to viņiem atņems un aizvedīs prom.
6 To aizvedīs uz Asīriju un uzdāvinās varenam ķēniņam.+
Efraims piedzīvos negodu,
un Izraēlam būs jākaunas, ka viņš sekojis aplamiem padomiem.+
7 Samarija un tās ķēniņš zudīs+
kā žagars, ko aiznes straume.
8 Bēt-Āvenas upurvietas*+ — Izraēla grēks+ — tiks nopostītas,+
ērkšķi un dadži augs uz viņu altāriem.+
Viņi sacīs kalniem: ”Apklājiet mūs!”
un pakalniem: ”Gāzieties mums virsū!”+
9 Izraēl, tu esi grēkojis jau kopš Gibeas laikiem+
un neesi mainījies.
Karš līdz galam neiznīcināja* ļaundarus Gibeā.
10 Es tos pārmācīšu, kad gribēšu.
Tautas pulcēsies cīņai pret tiem,
kad es tos sodīšu par viņu divkāršo grēku*.
11 Efraims bija kā pie darba radināta tele, kas labprāt kūla,
un es saudzēju tās skaisto kaklu.
12 Sējiet taisnību, un jūs pļausiet uzticīgu mīlestību,
uzplēsiet atmatas,+
kamēr vēl ir laiks meklēt Jehovu,+
tad viņš nāks, lai jums mācītu, kas ir taisnība.+
13 Bet jūs sējāt* ļaunumu
un pļāvāt netaisnību,+
jūs ēdāt melu augļus,
jo paļāvāties paši uz sevi
un saviem daudzajiem karavīriem.
14 Pār jūsu tautu velsies kara dārdi,
un visas jūsu nocietinātās pilsētas tiks sagrautas,+
kā Šalmans kaujā sagrāva Bēt-Arbēlu,
kad nežēlīgi tika nonāvētas mātes kopā ar bērniem.
15 Tā tev klāsies, Bētele,+ tavas briesmīgās nekrietnības dēļ!
Rītausmā Izraēla ķēniņš ies bojā.”+
2 Bet, jo vairāk izraēliešus sauca*,
jo tālāk tie aizgāja projām+ —
upurēja Baaliem+
un nesa upurus izcirstiem tēliem.+
4 Es viņus vedu ar cilvēciskām saitēm*, ar mīlestības auklām,+
nocēlu jūgu viņiem no kakla
un ikvienu gādīgi ēdināju.
5 Viņi neatgriezīsies Ēģiptē, tomēr asīrieši valdīs pār viņiem,+
jo viņi atteicās atgriezties pie manis.+
6 Zobens brāzīsies caur viņu pilsētām,+
salauzīs vārtu aizšaujamos un nonāvēs ļaudis viņu nekrietno nodomu dēļ.+
7 Mana tauta neparko negrib būt man uzticīga.+
Lai kā viņus aicinātu tiekties augšup*, neviens pat nepieceļas.
8 Kā lai es atstāju tevi, Efraim?+
Kā lai atdodu tevi ienaidniekiem, Izraēl?
Kā lai rīkojos ar tevi kā ar Admu?
Kā lai padaru tevi līdzīgu Ceboīmai?+
Es esmu mainījis domas,
un manī kvēlo līdzcietība.+
9 Es neļaušu vaļu savai dusmu versmei
un nepostīšu Efraimu vēlreiz,+
jo es esmu Dievs, nevis cilvēks,
esmu Svētais jūsu vidū,
un es nenākšu pie jums dusmās.
10 Tie sekos Jehovam, un kā lauvas rēciens grandēs viņa balss.+
Kad tā nograndēs, viņa dēli nāks no rietumiem,+ bijības trīsu pārņemti.
11 Drebēdami kā putni, tie izies no Ēģiptes,
kā dūjas trīsēdami — no Asīrijas.+
Es viņiem ļaušu dzīvot pašu mājās,” paziņo Jehova.+
12 ”Man visapkārt vien Efraima meli
un Izraēla viltības.+
Tomēr Jūda vēl turas pie Dieva,
viņš ir uzticīgs Vissvētākajam.”+
12 ”Efraims pārtiek no vēja,
ķer austrumvēju visu cauru dienu.
4 Viņš cīnījās ar eņģeli un uzvarēja,
ar asarām izlūdzās labvēlību.”+
Dievs viņu atrada Bētelē un tur runāja ar mums*.+
7 Bet tirgonim rokā ir sagrozīti svari,
viņam patīk krāpties.+
8 Efraims saka: ”Es esmu bagāts,+
esmu ticis pie lielas mantas,+
un visos manos pūliņos nav atrodams ne pārkāpums, ne grēks.”
9 Bet es esmu Jehova — tavs Dievs jau kopš Ēģiptes laikiem.+
Es tev likšu atkal mājot teltīs,
gluži kā svētku dienās.
11 Bet Gileādā valda meli*+ un viltus,
Gilgālā ļaudis upurē buļļus,+
viņu altāri ir kā akmeņu kaudzes tīruma vagās.+
13 Ar pravieša starpniecību Jehova izveda Izraēlu no Ēģiptes+
un ar pravieša starpniecību to pasargāja.+
14 Bet Efraims ir nekrietni apvainojis Dievu,+
uz viņu gulstas vaina asinsizliešanā.
Tāpēc viņa Kungs tam atmaksās par sagādāto negodu.”+
13 ”Kad Efraims runāja, visi drebēja,
viņš bija augstu cienīts Izraēlā,+
bet viņš noziedzās, pielūgdams Baalu,+ un mira.
Ļaudis saka: ”Lai tie, kas upurē, skūpsta teļus!”+
3 Tāpēc viņi būs kā rīta mākoņi,
kā rasa, kas ātri zūd,
kā pelavas, ko vētra aizpūš no kuļamklona,
kā dūmi, kas aizkūp pa jumta lūku.
4 Bet es esmu Jehova — tavs Dievs jau kopš Ēģiptes laikiem.+
Citu Dievu tu nepazini,
nav cita glābēja kā vienīgi es.+
5 Es gādāju par tevi tuksnesī,+ izkaltušā zemē.
7 Es uzbrukšu viņiem kā jauns lauva,+
kā leopards, kas uzglūn takas malā,
8 uzklupšu kā lāču māte, kurai atņemti lācēni,
un saplosīšu viņu krūtis.
Turpat es viņus aprīšu kā lauva,
un zvēri viņus saraus gabalos.
9 Tas būs tavs gals, Izraēl,
jo tu esi nostājies pret mani — savu palīgu!
10 Kur tad ir tavs ķēniņš, kas tevi varētu izglābt visās tavās pilsētās?+
12 Efraima noziegumi ir sakrāti,
un viņa grēki ir saglabāti.
13 Viņu sagrābs sāpes kā dzemdētāju,
bet viņš ir negudrs bērns —
kad pienāk laiks dzimt, viņš negrib atstāt mātes klēpi.
Nāve, kur tavs dzelonis?+
Kaps*, kur tavs iznīcības spēks?+
Tomēr es nebūšu līdzcietīgs.
15 Pat ja viņš zaļotu kā niedrājs,
nāks austrumvējš, Jehovas vējš,
tas brāzīsies no tuksneša, izžāvēs viņa akas un izkaltēs avotus,
un izlaupīs visus dārgumus no viņa krātuvēm.+
16 Samariju sauks pie atbildības,+ jo tā ir sacēlusies pret savu Dievu.+
14 ”Atgriezies, Izraēl, pie Jehovas, sava Dieva,+
jo tu esi kritis savu pārkāpumu dēļ!
2 Atgriezies pie Jehovas ar šādiem vārdiem,
saki viņam: ”Piedod mūsu pārkāpumus+ un pieņem no mums to, kas labs,
tad, gluži kā jaunus buļļus, mēs tev ziedosim slavas upurus*.+
3 Mēs negaidīsim, ka Asīrija mūs izglābs,+
nejāsim ar zirgiem+
un vairs neteiksim savu roku darinājumam: ”Mūsu Dievs!”,
jo tu esi tas, kurš iežēlojas par bāreņiem.”+
5 Es Izraēlam būšu kā rasa,
viņš plauks kā lilija
un dzīs saknes kā Libāna koki.
6 Izpletis kuplus zarus,
viņš zels krāšņi kā olīvkoks
un smaržos kā Libāna meži.
Manu* slavu daudzinās kā Libāna vīnu.
8 Efraims sacīs: ”Kam man tie elki?”+
Es viņu uzklausīšu un par viņu gādāšu.+
Es būšu kā zaļojošs kadiķis.
Man atradīsies augļi, ko tev sniegt.”
9 Kurš ir gudrs? Lai viņš to saprot!
Kurš ir saprātīgs? Lai viņš to aptver!
Vārda Hošaja (”Jah izglābtais; Jah ir izglābis”) saīsināta forma.
Vai ”netiklību”.
Noz. ”Dievs sēs sēklu”.
Pilsēta, kur atradās desmit cilšu valsts Izraēlas ķēniņu rezidence, kaut gan galvaspilsēta bija Samarija.
Noz. ”neapžēlotā”.
Noz. ”ne mana tauta”.
Sk. 1:9, zemsv. piez.
Sk. 1:6, zemsv. piez.
Burt. ”dzērienus”.
Vai ”pie vīra, pie sava pirmā”.
Vai ”savu Baalu”.
Noz. ”Dievs sēs sēklu”.
Sk. 1:6, zemsv. piez.
Sk. 1:9, zemsv. piez.
330 l. Sk. pielikumu B14.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Burt. ”Dienu beigās”.
Vai ”mācību”.
Acīmredzot domāti priesteri.
Vai, iesp., ”Manu godu viņi ir iemainījuši pret negodu”.
Vai ”vēlēšanos rīkoties pareizi”. Burt. ”sirdi”.
Sk. ”prostitūta, prostitūcija” skaidrojošajā vārdnīcā.
T.i., Efraimu.
Vai ”Tiem, kas mani pametuši”.
Vai ”sodīšu”.
Burt. ”Nu mēnesis tos aprīs”.
Burt. ”dzīvotu viņa priekšā”.
Vai ”uzticīgā mīlestība”.
Vai ”žēlsirdība”.
Vai, iesp., ”Sirds tiem ir kā krāsns, kad tie nāk ar savām viltībām”.
Burt. ”tiesnešus”.
T.i., ne patiesā Dieva pielūgsmei.
Vai ”namu”.
Vai, iesp., ”atgriezīsies Ēģiptē”.
Burt. ”nama”.
Vai, iesp., ”kupli saaudzis”.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Burt. ”Karš nepanāca”.
Vai ”kad tiem būs jāvelk sava divkāršā grēka jūgs”.
Vai ”es iejūgšu Efraimu”.
Burt. ”arāt”.
Runa ir par praviešiem un citiem, kurus Dievs sūtīja pamācīt izraēliešus.
Vai ”ar laipnības saitēm”. Acīmredzot norāde uz palīglīdzekli, ko vecāki izmantoja, mācīdami bērnam staigāt.
T.i., pielūgt patieso Dievu.
Acīmredzot domāti Jēkaba pēcnācēji.
Vai ”buršana”.
Vai ”Sīriju”.
Burt. ”tiesneši”.
Burt. ”izpirkšu”.
Vai ”šeola”. Sk. ”šeols” skaidrojošajā vārdnīcā.
Vai ”Šeol”.
Burt. ”mēs tev atlīdzināsim ar savu lūpu jaunajiem buļļiem”.
Burt. ”viņa”.
Burt. ”Viņa”.