AMOSA GRĀMATA
1 Amosa* vārdi (viņš bija aitkopis Tekojā).+ Vēsts par Izraēlu, ko viņš parādībā saņēma Jūdas ķēniņa Usijas+ un Izraēla ķēniņa Jerobeāma,+ Joasa+ dēla, valdīšanas laikā divus gadus pirms zemestrīces.+
2 Viņš pavēstīja:
”Jehova no Cionas rēks kā lauva,
no Jeruzālemes viņš dārdinās savu balsi.
Ganības bēdāsies,
un Karmela kalnu virsotnēs viss nokaltīs.”+
3 ”Jehova saka:
””Trīs, jā, četru* Damaskas noziegumu dēļ es darīšu, ko esmu nolēmis.
Tās iedzīvotāji kūla Gileādu ar dzelzs kuļamajām ragavām.+
5 Es salauzīšu Damaskas vārtu aizšaujamos.+
Es nonāvēšu Bikat-Āvenas iedzīvotājus
un Bēt-Edenas valdnieku.
Aramas* ļaudis tiks aizvesti gūstā uz Kīru,”+ paziņo Jehova.”
6 Jehova saka tā:
””Trīs, jā, četru Gazas noziegumu dēļ+ es darīšu, ko esmu nolēmis.
Tās iedzīvotāji visus gūstekņus+ nodeva edomiešiem.
7 Tāpēc es metīšu uguni uz Gazas mūriem,+
un liesmas aprīs tās stipros torņus.
Es vērsīšos pret Ekronu+
un iznīcināšu vēl atlikušos filistiešus,”+ paziņo Visaugstais Kungs Jehova.”
9 Jehova saka:
”Trīs, jā, četru Tiras noziegumu dēļ+ es darīšu, ko esmu nolēmis.
Tās iedzīvotāji visus gūstekņus nodeva edomiešiem,
tie aizmirsa brāļu vienošanos.+
10 Tāpēc es metīšu uguni uz Tiras mūriem,
un liesmas aprīs tās stipros torņus.”+
11 Jehova saka:
”Trīs, jā, četru Edomas noziegumu dēļ+ es darīšu, ko esmu nolēmis.
Tās iedzīvotāji ar zobenu vajāja savus brāļus+
un nemaz par tiem neiežēlojās.
Savās dusmās viņi tos plēsa un plosīja,
un viņu niknums nerimās.+
13 Jehova saka tā:
””Trīs, jā, četru noziegumu dēļ, kuros vainojami amonieši,+ es darīšu, ko esmu nolēmis.
Tiekdamies paplašināt savas robežas, viņi Gileādā uzšķērda grūtnieces.+
14 Tāpēc cīņas dienā, kad skanēs kaujas saucieni,
vētras laikā, kad trakos viesulis,
es aizdedzināšu Rabas mūrus,+
un uguns aprīs tās stipros torņus.
15 Amoniešu valdnieks ar visiem saviem augstmaņiem tiks aizvests gūstā,”+ saka Jehova.”
2 Jehova saka:
””Trīs, jā, četru Moābas noziegumu dēļ+ es darīšu, ko esmu nolēmis.
Tās ļaudis sadedzināja Edomas valdnieka kaulus, pārvērzdami tos kaļķos.
2 Tāpēc es pielaidīšu Moābai uguni,
un liesmas aprīs Kerījotas stipros torņus.+
Skanēs kaujas saucieni, tiks pūsti ragi,
un moābieši niknā kaujā kritīs.+
4 Jehova saka tā:
”Trīs, jā, četru Jūdas zemes noziegumu dēļ+ es darīšu, ko esmu nolēmis.
Viņi ir aizklīduši neceļos, ticēdami tiem pašiem māņiem, kuriem ticēja viņu tēvi.+
5 Tāpēc es metīšu uguni Jūdas zemē,
un liesmas aprīs Jeruzālemes stipros torņus.”+
6 Jehova saka tā:
”Trīs, jā, četru Izraēla zemes noziegumu dēļ+ es darīšu, ko esmu nolēmis.
Tās ļaudis pārdod taisnos par naudu
un trūcīgos — par sandaļu pāri.+
Tēvs un dēls ielaižas sakaros ar vienu un to pašu sievieti,
tā apgānīdami manu svēto vārdu.
8 Viņi atguļas pie altāriem+ uz ķīlā paņemtajām drēbēm.+
Savu dievu svētnīcās viņi dzer vīnu, ko pirkuši par ievāktajām soda naudām.”
9 ”Es taču biju iznīcinājis amoriešus, kas manai tautai bija ceļā,+
lai gan tie bija gari kā ciedri un spēcīgi kā ozoli.
Es iznīdēju gan to augļus, gan saknes.+
Vai tad tā nebija, izraēlieši?” vaicā Jehova.
13 Tāpēc es jūs sadragāšu,
tāpat kā ar labību piekrauti rati sadragā visu, kam pārbrauc pāri.
15 Loka šāvēji nenoturēsies pārspēka priekšā,
veiklajiem neizdosies aizbēgt,
un jātnieki neizglābsies.
16 Tajā dienā pat visdrošsirdīgākie karotāji
puskaili metīsies bēgt,”+ paziņo Jehova.”
3 ”Izraēlieši, uzklausiet, ko Jehova saka par jums — par tautu, ko viņš izveda no Ēģiptes:
2 ”No visām zemes tautām es izraudzījos* vienīgi jūs,+
tāpēc es jūs saukšu pie atbildības par jūsu grēkiem.+
3 Vai divi ceļo kopā, ja nav jau iepriekš to norunājuši?
4 Vai lauva mežā rēc, ja tam nav medījuma?
Un vai jauns lauva migā rūc, ja neko nav nomedījis?
5 Vai putns iekļūst slazdā, ja tas nemaz nav izlikts*?
Vai slazds aizcērtas, ja tajā neviens nav iekļuvis?
6 Vai tad ļaudis nedreb bailēs, ja pilsētā skan rags?
Vai pilsētai var uzbrukt nelaime, ja to nav uzsūtījis Jehova?
8 Lauva rēc!+ Kurš gan nebīsies?
Visaugstais Kungs Jehova runā! Kurš gan nepravietos?”+
9 ”Sauciet no Ašdodas stiprajiem torņiem,
pavēstiet no Ēģiptes stiprajiem torņiem:
”Pulcējieties Samarijas kalnos!+
Skatieties, kāds sajukums valda šajā pilsētā,
kā ļaudis tur krāpj cits citu!+
10 Viņi nemaz neprot rīkoties pareizi!
Viņu torņi ir pilni ar varmācīgā ceļā saraustu mantu.” Tā ir teicis Jehova.”
11 Tāpēc Visaugstais Kungs Jehova saka:
”Zemi ielenks ienaidnieki.+
Viņi atņems tev varenību
un izlaupīs tavus torņus.”+
12 Jehova saka:
”Kā ganam izdodas paglābt no lauvas rīkles tikai pāris stilbu vai gabaliņu auss,
tāpat no izraēliešiem, kas Samarijā atpūšas krāšņās gultās un greznos zviļņos*,
dzīvi paliks tikai nedaudzi.”+
13 ”Klausieties un brīdiniet Jēkaba pēcnācējus!” saka Visaugstais Kungs Jehova, karapulku Dievs.
14 ”Tajā dienā, kad es saukšu izraēliešus pie atbildības par viņu noziegumiem,+
es iznīcināšu Bēteles altārus.+
Altāru ragus nocirtīs, un tie nokritīs zemē.+
15 Es sagraušu gan ziemas, gan vasaras mājas.”
4 ”Klausieties, Basanas govis,
jūs, kas dzīvojat Samarijas kalnā!+
Jūs apkrāpjat grūtdieņus+ un apspiežat nabagus,
jūs saucat saviem vīriem: ”Atnes kaut ko iedzert!”
2 Visaugstais Kungs Jehova ir zvērējis pie sava svētuma:
””Tuvojas laiks, kad jūs uzkārs uz miesnieka āķiem
un tās, kas no jums vēl būs atlikušas, — uz zvejas āķiem.
3 Jūs aiziesiet pa mūrī izlauztajiem caurumiem, ikviena no jums taisnā ceļā dosies prom.
Jūs aizdzīs uz Harmonu*,” saka Jehova.”
5 Dedziniet vien raudzēto maizi, ko nesat par pateicības upuri,+
un izbazūnējiet, ka nesat labprātīgos upurus!
Jums taču patīk to darīt, izraēlieši!” saka Visaugstais Kungs Jehova.
6 ”Es visām jūsu pilsētām uzsūtīju badu,
un nevienā mājā nebija maizes,+
bet jūs pie manis neatgriezāties,”+ saka Jehova.
7 ”Es jums pārstāju dot lietu trīs mēnešus pirms pļaujas.+
Es liku lietum līt vienā pilsētā, bet cita palika bez lietus.
Pār vienu lauku lietus lija,
bet pār citu ne, un tas izkalta.
8 Ļaudis no divām trim pilsētām devās uz kādu citu pilsētu padzerties ūdeni,+
taču nevarēja remdēt slāpes.
Bet jūs pie manis neatgriezāties,”+ saka Jehova.
9 ”Es jums uzsūtīju kveldējošu vēju un labības rūsu.+
Jūs iekopāt arvien vairāk augļu dārzu un vīna dārzu,
taču jūsu vīģu un olīvu kokus aprija siseņi.+
Bet jūs pie manis neatgriezāties,”+ saka Jehova.
10 ”Es jums uzsūtīju tādas pašas sērgas, kādas piemeklēja Ēģipti.+
Jūsu jaunekļus es nonāvēju ar zobenu,+ un es aizvedu jūsu zirgus;+
no jūsu nometnēm cēlās līķu smaka.+
Bet jūs pie manis neatgriezāties,” saka Jehova.
11 ”Es pārvērtu jūsu zemi par postažu,
tāpat kā Sodomu un Gomoru.+
Vēl dzīvi palikušie bija kā no uguns izrautas pagales.
Bet jūs pie manis neatgriezāties,”+ saka Jehova.
12 ”Tāpēc, izraēlieši, es jūs sodīšu.
Es to patiešām darīšu —
esiet gatavi sastapties ar savu Dievu!”
13 Viņš ir veidojis kalnus+ un radījis vēju,+
viņš atklāj cilvēkiem savas domas,
viņš rīta blāzmu padara par tumsu+
un soļo pār kalniem.+
Viņu sauc Jehova, karapulku Dievs.”
5 ”Uzklausiet, ko es saku, izraēlieši! Ieklausieties manā raudu dziesmā par jums:
2 ”Jaunava, Izraēla tauta, ir pakritusi,
tā nespēj piecelties.
Pašas zemē tā ir atstāta guļam,
un neviens tai nepalīdz tikt augšā.”
3 Visaugstais Kungs Jehova saka:
”Lūk, kas notiks Izraēlā: ja kāda pilsēta sūtīs karā tūkstoš vīru, dzīvi paliks tikai simts,
un, ja kāda pilsēta sūtīs karā simt vīru, dzīvi paliks tikai desmit.”+
4 Jehova izraēliešiem saka:
”Meklējiet mani, tad jūs dzīvosiet!+
5 Nestaigājiet uz Bēteli,+
neejiet uz Gilgālu+ un nedodieties uz Bēršebu,+
jo Gilgālas ļaudīm būs jādodas trimdā+
un no Bēteles nekas nepaliks pāri*.
6 Meklējiet Jehovu, tad jūs dzīvosiet!+
Citādi viņš uzbruks Jāzepa pēcnācējiem kā uguns,
tā aprīs Bēteli, un neviens to nevarēs apdzēst.
7 Jūsu dēļ taisnīgums ir padarīts par vērmelēm
un taisnība ir iemīta zemē.+
8 Viņš ir izveidojis Kīmas zvaigznāju* un Kesīla zvaigznāju*,+
viņš dziļu tumsu vērš rīta blāzmā,
bet dienu dara tik tumšu kā nakti,+
viņš liek ūdenim celties no jūras
un pēc tam izlīt pār zemes virsu.+
Viņu sauc Jehova!
9 Pār stiprajiem pēkšņi nāks posts,
jo viņš sagraus cietokšņus.
10 Jūs neieredzat tos, kas pilsētas vārtos jūs pamāca,
un nicināt tos, kas saka taisnību.+
11 Jūs no nabagiem piedzenat nomas maksu par zemi
un ievācat nodevas no viņu graudu ražas,+
tāpēc jūs zaudēsiet savas tēsto akmeņu mājas+
un vairs nedzersiet vīnu, ko dāvā jūsu stādītie lieliskie vīna dārzi.+
12 Man ir zināmi jūsu daudzie noziegumi
un nav apslēpti jūsu smagie grēki —
jūs apspiežat taisnos, ņemat kukuļus
un pilsētas vārtos neaizstāvat trūcīgo tiesības.+
13 Tāpēc prātīgi ļaudis tajā laikā cietīs klusu,
jo tas būs bēdu laiks.+
Tad Jehova, karapulku Dievs, patiešām būs ar jums,
lai gan jums šķiet, ka tā ir jau tagad.+
Varbūt tad Jehova, karapulku Dievs,
apžēlosies par atlikušajiem Jāzepa pēcnācējiem.”+
16 Tāpēc Jehova, karapulku Dievs Jehova, saka tā:
”Pilsētas laukumos ļaudis vaimanās,
visās ielās skanēs: ”Ak vai! Ak vai!”
Zemkopjus aicinās bēdāties
un apraudātājus — vaimanāt.”
17 ”Ikvienā vīna dārzā būs dzirdamas žēlabas,+
jo es iešu cauri jūsu zemei,” saka Jehova.
18 ”Bēdas tiem, kas ilgojas pēc Jehovas dienas!+
Ko tad jums nesīs Jehovas diena?+
Tumsu, nevis gaismu!+
19 Cilvēks bēgs no lauvas, bet uzskries lācim,
un, kad viņš, ienācis mājā, ar roku atspiedīsies pret sienu, viņam iekodīs čūska.
20 Jehovas diena būs nevis gaisma, bet tumsa —
bieza tumsa bez mazākā gaišuma.
21 Es neieredzu jūsu svētkus, man tie riebjas!+
Man nav ne mazākās patikas par upurdūmu smaržu jūsu svinīgajās sapulcēs.
22 Lai arī jūs man upurējat dedzināmos upurus un ziedojat upurdāvanas,
tie man nesagādā prieku,+
es neraudzīšos ar labvēlību uz nobarotajiem teļiem, ko nesat par miera upuriem.+
23 Beidziet taču celt troksni ar savu dziedāšanu!
Es negribu ne dzirdēt jūsu cītaras!+
24 Lai taisnīgums plūst kā straume+
un taisnība kā neizsīkstošs strauts!
25 Vai tad jūs, izraēlieši, četrdesmit gadus klejodami tuksnesī,
man nesāt upurus un ziedojāt upurdāvanas?+
26 Tagad jums būs jānes līdzi jūsu ķēniņš Sikūts, kā arī Kijūns* —
jūsu pašu darinātie dievišķās zvaigznes tēli.
27 Es jūs aizsūtīšu trimdā vēl tālāk par Damasku,”+ saka tas, ko sauc Jehova, karapulku Dievs.”+
6 ”Bēdas Cionas pašapmierinātajiem ļaudīm,
kas jūtas droši Samarijas kalnā,+ —
dižās tautas ietekmīgajiem vīriem,
pie kuriem vēršas visi izraēlieši!
2 Dodieties uz Kalni un paraugieties apkārt,
no turienes ejiet uz lielo Hamātu+
un pēc tam uz filistiešu Gātu!
Vai tās visas ir labākas par jūsu valstīm*,
vai to zeme ir lielāka par jūsējo?
5 Skanot arfām, jūs sacerat dziesmas,+
un, tāpat kā Dāvids, jūs izgudrojat jaunus mūzikas instrumentus.+
6 Jūs kausiem dzerat vīnu+
un ieziežaties ar vislabākajām eļļām,
bet jums it nemaz nerūp Jāzepa pēcnācēju posts.+
7 Tāpēc jūs būsiet pirmie, kas aizies trimdā,+
un jūsu dīkajai zvilnēšanai un dzīrošanai pienāks gals.
8 Jehova, karapulku Dievs, saka: ”Visaugstais Kungs Jehova ir zvērējis pie sevis:+
”Es nevaru ciest Jēkaba lepnumu,+
es ienīstu viņa stipros torņus,+
un es nodošu pilsētu ar visiem iedzīvotājiem ienaidnieku varā.+
9 Ja kādā mājā būs palikuši desmit vīri, tie visi ies bojā. 10 Kāds viņu radinieks atnāks, lai iznestu un sadedzinātu viņu līķus. Viņš tos iznesīs ārā un pēc tam jautās kādam, kas ir mājā: ”Vai bez tevis tur ir vēl kāds?” Tas atbildēs: ”Nē, nav!” Tad radinieks teiks: ”Ciet klusu! Šis nav laiks, kad piesaukt Jehovas vārdu.””
12 Vai zirgi auļo pa klintīm,
un vai vērši tur velk arklu?
Jūs taisnīgumu padarāt līdzīgu indīgam augam
un taisnības augļus pārvēršat par vērmelēm.+
13 Jūs jūsmojat par to, kam nav nekādas vērtības,
un lielāties: ”Vai tad mēs neesam kļuvuši tik vareni paši saviem spēkiem?”+
14 Tāpēc es jums, izraēlieši, uzsūtīšu kādu tautu,”+ paziņo Jehova, karapulku Dievs,
”un tā jūs apspiedīs visā zemē — no Lebo-Hamātas+ līdz pat Aravas sausgultnei*.””
7 Visaugstais Kungs Jehova man parādīja redzējumu. Kad bija sanākuši vēlīnie sējumi,* viņš lika parādīties siseņu baram. (Šie sējumi bija iesēti pēc tam, kad ķēniņa siens jau bija sapļauts.) 2 Kad siseņi visus augus bija noēduši, es izsaucos: ”Visaugstais Kungs Jehova, jel piedod savai tautai!+ Kā gan Jēkabs paliks dzīvs? Viņš taču ir tik vājš!”+
3 Tad Jehova iežēlojās*.+ ”Tas nenotiks,” Jehova teica.
4 Visaugstais Kungs Jehova man parādīja vēl kādu redzējumu. Visaugstais Kungs Jehova sūtīja uguni, lai sodītu zemi, un uguns aprija plašās ūdensdzīles, un sadega arī daļa zemes. 5 Es izsaucos: ”Visaugstais Kungs Jehova, jel neļauj tam notikt!+ Kā gan Jēkabs paliks dzīvs? Viņš taču ir tik vājš!”+
6 Tad Jehova iežēlojās*.+ ”Arī tas nenotiks,” teica Visaugstais Kungs Jehova.
7 Lūk, ko viņš man parādīja pēc tam: Jehova stāvēja uz mūra, kas bija uzbūvēts, pārbaudot ar svērteni, un rokā viņam bija svērtenis. 8 Jehova man vaicāja: ”Amos, ko tu redzi?” ”Svērteni,” es atbildēju. ”Es ar svērteni pārbaudīšu savu Izraēla tautu,” sacīja Jehova, ”un es tai vairs nepiedošu.+ 9 Īzaka upurvietas*+ nopostīs un Izraēla svētnīcas sagraus,+ un pret Jerobeāma* dzimtu es vērsīšu zobenu.”+
10 Bēteles priesteris+ Amacja Izraēla ķēniņam Jerobeāmam+ aizsūtīja šādu ziņu: ”Amoss izraēliešu vidū gatavo pret tevi sazvērestību.+ Zeme vairs nevar paciest viņa runas.+ 11 Amoss saka: ”Jerobeāmu nonāvēs ar zobenu, un izraēlieši tiks aizvesti no savas zemes un nonāks trimdā.””+
12 Tad Amacja teica Amosam: ”Pazūdi no šejienes, redzētāj! Bēdz uz Jūdas zemi un pelni tur savu maizi! Tur tu vari pravietot.+ 13 Bet Bētelē tu vairs nedrīksti pravietot,+ jo te ir ķēniņa svētnīca+ un visas valsts templis*.”
14 Amoss Amacjam atbildēja: ”Es nebiju ne pravietis, ne pravieša dēls. Es ganīju lopus+ un rūpējos par sikomorēm*. 15 Taču Jehova mani aizsauca prom no lopiem un ganībām. Jehova man sacīja: ”Ej pravietot manai Izraēla tautai!”+ 16 Un nu uzklausi Jehovas vēsti: ”Tu man saki: ”Nepravieto par Izraēlu+ un nesludini+ sliktu Īzaka pēcnācējiem!” 17 Tāpēc Jehova saka tā: ”Tava sieva pilsētā kļūs par prostitūtu, un tavi dēli un meitas kritīs no zobena. Tavus laukus nomērīs ar mērauklu un sadalīs, un tu pats nomirsi svešā* zemē. Izraēlieši tiks aizvesti no savas zemes un nonāks trimdā.”””+
8 Visaugstais Kungs Jehova man redzējumā parādīja grozu ar vasaras augļiem*. 2 Viņš jautāja: ”Amos, ko tu redzi?” ”Grozu ar vasaras augļiem,” es atbildēju. Jehova man teica: ”Ir pienācis manas Izraēla tautas gals*. Es tai vairs nepiedošu.+ 3 ”Tajā dienā templī vairs neskanēs dziesmas, būs dzirdamas tikai vaimanas,”+ pavēstī Visaugstais Kungs Jehova. ”Visur mētāsies līķi.+ Klusu!”
4 Klausieties, jūs, kas apspiežat nabagus,
jūs, kuru dēļ pazemīgie visā zemē panīkst,+
5 jūs, kas gaužaties: ”Kad beigsies jauna mēness svētki+ un mēs atkal varēsim pārdot labību?
Kad beigsies sabats+ un mēs varēsim tirgot graudus?
Tad mēs varēsim samazināt ēfu*,
padarīt šekeli smagāku
un krāpties ar nepareiziem svariem,+
6 varēsim pirkt nabagus par naudu
un trūcīgos par sandaļu pāri+
un pārdot graudu atbiras.”
8 Tāpēc zeme drebēs
un iedzīvotāji sēros.+
Vai gan visa zeme nekļūs līdzīga Nīlai plūdu laikā,
vai tā neatgādinās Ēģiptes Nīlu, kuras ūdens ceļas un krītas?”+
9 Visaugstais Kungs Jehova saka:
”Tajā dienā es likšu saulei norietēt jau dienas vidū
un tumsai nolaisties pār zemi gaišā dienas laikā.+
10 Jūsu svētkus es pārvērtīšu sērās+
un jūsu līksmās dziesmas — raudu dziesmās.
Es jūs ietērpšu maisa drānās un jums visiem noskūšu galvu.
Jūs sērosiet, kā sēro par vienīgā dēla nāvi,
un dienas beigas būs pavisam rūgtas.”
11 ”Tuvojas laiks,” saka Visaugstais Kungs Jehova,
”kad es zemei uzsūtīšu badu —
nevis maizes un ūdens trūkumu,
bet slāpes pēc Jehovas vārdiem.+
12 Viņi klīdīs no jūras līdz jūrai,
no ziemeļiem līdz austrumiem.
Viņi visās malās taujās pēc Jehovas vārdiem, bet tie nebūs atrodami.
13 Tajā dienā aiz slāpēm
saļims gan daiļas jaunavas, gan jaunekļi —
14 visi, kas zvēr pie Samarijas grēkiem+ un izsaucas:
”Tik tiešām, ka tavs dievs, Dan, ir dzīvs!”+
un: ”Tik tiešām, ka pastāv ceļš uz Bēršebu!”+
Tie kritīs un vairs necelsies.””+
9 Es ieraudzīju virs altāra Jehovu.+ Viņš teica: ”Zvel pa kolonnu augšgaliem tā, lai nodreb pamati! Nocērt šos augšgalus! Atlikušos ļaudis es nogalināšu ar zobenu. Neviens no tiem neaizbēgs, un neviens nepaglābsies.+
2 Ja tie ieraktos pazemē*,
es tos izvilktu no turienes,
un, ja tie uzkāptu debesīs,
es tos nogāztu lejā.
3 Ja tie paslēptos Karmela virsotnē,
es tos atrastu un satvertu.+
Ja tie slēptos no manis jūras dibenā,
es liktu čūskai tos sakost.
4 Ja ienaidnieki tos aizvestu gūstā,
es tiem uzsūtītu zobenu, un tas visus nonāvētu.+
Es nenovērsīšu no tiem acis un darīšu tiem ļaunu, nevis labu.+
5 Kad Visaugstais Kungs, karapulku Pavēlnieks* Jehova, pieskaras zemei,
Visa zeme kļūs līdzīga Nīlai plūdu laikā,
tā atgādinās Ēģiptes Nīlu, kad ūdens krītas.+
6 Viņš ir uzbūvējis debesīs kāpnes
un izveidojis velvi pār zemi.
Viņš liek ūdenim celties no jūras
un pēc tam izlīt pār zemes virsu.+
Viņu sauc Jehova!+
7 ”Vai tad jūs, izraēlieši, manās acīs nelīdzināties kušiešiem?” vaicā Jehova.
8 ”Visaugstā Kunga Jehovas skatiens ir pievērsts grēcīgajai valstij.
Es to noslaucīšu no zemes virsas,+
tomēr es neiznīcināšu itin visus Jēkaba pēcnācējus,”+ paziņo Jehova.
9 ”Kad es pavēlēšu,
izraēlieši tiks izkaisīti starp visām tautām.+
Es tos izsijāšu gluži kā sietā —
ne akmentiņš nenokritīs zemē.
10 Visus grēciniekus manā tautā nonāvēs zobens —
mirs visi, kas apgalvo: ”Mums nekas nedraud, mūs neskars posts!””
11 ”Tajā dienā es atkal uzcelšu sagruvušo Dāvida namu+
un salabošu tā plaisas.
Es to uzcelšu no drupām
un atjaunošu tādu, kāds tas bija sendienās,+
12 lai mana tauta iegūtu savā īpašumā atlikušos edomiešus+
un visas pārējās tautas, kas nosauktas manā vārdā,” saka Jehova, kas to arī darīs.
13 ”Tuvojas laiks,” saka Jehova,
”kad arājs jau ars, bet pļauja vēl nebūs beigusies,
kad sējējs jau sēs, bet vēl arvien tiks mītas vīna spiedes;+
kad salds vīns pilēs no kalniem+
un plūdīs no pakalniem.+
14 Es pārvedīšu savu Izraēla tautu no gūsta.+
Mani ļaudis atjaunos izpostītās pilsētas un tajās dzīvos,+
viņi stādīs vīna dārzus un dzers vīnu,+
ierīkos augļu dārzus un ēdīs augļus.”+
15 ”Es viņus iedēstīšu viņu pašu zemē,
un viņi vairs netiks izrauti no zemes,
ko viņiem esmu devis,”+ saka tavs Dievs Jehova.”
Noz. ”nasta” vai ”nastas nesējs”.
Vārdi ”trīs, jā, četri” norāda uz daudzkārtēju darbību.
Vai ”Sīrijas”.
Burt. ”tiesnesi”.
Vai ”mācību”.
Burt. ”iepazinu”.
Vai, iesp., ”ja tajā nav ēsmas”.
Vai ”noslēpumu”.
Vai ”Damaskas zviļņos”.
Nav precīzi zināms, kas ebr. tekstā saukts par Harmonu.
Vai ”rīkojieties noziedzīgi”.
Vai, iesp., ”Bētele būs ļaunuma apsēsta”.
Iesp., atbilst Plejādēm (Sietiņam) Vērša zvaigznājā.
Iesp., atbilst Orionam.
Iesp., ar abiem šiem vārdiem domāts Saturns. Šī planēta tika pielūgta.
Acīmredzot domāta Jūdas valsts un Izraēla.
Vai ”vādī”. Sk. ”vādī” skaidrojošajā vārdnīcā.
T.i., janvārī un februārī.
Vai ”pārdomāja”.
Vai ”pārdomāja”.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
T.i., Jerobeāma II, Joasa dēla. Sk. 1:1.
Burt. ”nams”.
Vai ”iegriezu sikomoru augļus”. Sk. ”sikomore” skaidrojošajā vārdnīcā.
Burt. ”netīrā”.
Acīmredzot tās galvenokārt bija vīģes un varbūt arī dateles.
Ebr. valodā vārdu spēle: vārds, kas tulkots ”vasaras augļi” (tos novāca zemkopības gada beigās), un vārds, kas tulkots ”gals”, skan līdzīgi.
Sk. pielikumu B14.
Vai ”šeolā”. Sk. ”šeols” skaidrojošajā vārdnīcā.
Sk. ”karapulku Pavēlnieks” skaidrojošajā vārdnīcā.
Burt. ”Kaftoras”.