MIHAS GRĀMATA
1 Jūdas ķēniņu+ Jotāma,+ Ahasa+ un Hiskijas+ laikā Miham*+ no Morešetas parādībā atklājās šāda Jehovas vēsts par Samariju un Jeruzālemi:
2 ”Klausieties, visas tautas!
Lai ieklausās zeme un viss, kas to pilda!
Visaugstais Kungs Jehova liecinās pret jums+ —
Jehova no sava svētā tempļa.
3 Lūk, Jehova iziet no savas mājvietas.
Viņš nonāks lejā un soļos pār kalniem.
4 Kalni zem viņa kusīs,+
ielejas plaisās —
tie būs kā vasks uguns karstumā,
kā ūdeņi, kas plūst pa krauju nogāzi.
Kas ir vainojams Jēkaba pārkāpumos?
Vai ne Samarija?+
Un kas ir vainojams, ka Jūdā ir upurvietas*?+
Vai ne Jeruzāleme?
6 Es padarīšu Samariju par drupu kaudzi laukā,
par vietu, kur dēstīs vīnadārzus;
es nogrūdīšu tās akmeņus ielejā
un atsegšu tās pamatus.
Es nopostīšu visus tās elku tēlus.
Par netikles algu tā tos ir guvusi,
un par netikļu algu tie atkal taps.”
Manas vaimanas skanēs kā šakāļa gaudošana,
un manas raudas — kā strausa žēlā balss.
9 Samarijas brūce nav dziedināma,+
tā sniedzas līdz Jūdai,+
stiepjas līdz pat manas tautas vārtiem, līdz Jeruzālemei.+
10 ”Nestāstiet to Gātā,
un lai jums nenobirst ne asara!
Bēt-Leafras ļaudis, vārtieties putekļos!
11 Šafīrieši, dodieties prom kaili un apkaunoti!
Caanānieši nepamet pilsētu.
Bēt-Ēcelā skanēs vaimanas, tā jums vairs nesniegs patvērumu.
12 Mārotieši cerēja uz labu,
bet no Jehovas nāca nelaime, un tā ir jau pie Jeruzālemes vārtiem.
13 Iejūdziet zirgus kaujas ratos, Lahišas+ iedzīvotāji!
Jūs pamudinājāt Cionas meitu uz grēku,
un tās dēļ visi izraēlieši ieslīga pārkāpumos,+
14 tāpēc tā dos atvadu dāvanas Morešet-Gātai.
Ahzības+ ļaudis pievīla Izraēla ķēniņus.
15 Pie jums, Mārēšas+ iedzīvotāji, es atvedīšu iekarotāju.+
Izraēla spožums* nonāks līdz pat Adullāmai.+
16 Nogrieziet matus, noskujiet galvu savu mīļo bērnu dēļ!
2 Bēdas tiem, kas, gultā gulēdami, kaļ ļaunus plānus
un apsver, kā tos īstenot!
Kad uzaust rīts, viņi paveic iecerēto,
jo viņiem tas ir pa spēkam.+
2 Viņi iekāro tīrumus un tos sagrābj,+
iekāro namus un piesavinās arī tos,
viņi izkrāpj vīram viņa māju,+
atņem viņam mantojumu.
3 Tāpēc Jehova saka tā:
”Es esmu paredzējis jums uzsūtīt nelaimi,+ no kuras jūs nespēsiet izvairīties.+
Jūs vairs nestaigāsiet, lepni izslējušies,+ jo šis ir posta laiks.+
4 Tajā dienā par jums skandēs sakāmvārdus
un jūs rūgti apraudās.+
Ļaudis sacīs: ”Mēs esam pilnīgi izpostīti!+
Viņš licis mūsu tautas īpašumam pāriet citās rokās. Ak vai, viņš mums to atņem!+
Viņš iedala mūsu tīrumus tiem, kas viņam nekalpo.”
5 Tāpēc Jehovas draudzē jums nebūs neviena, kas izstiepj mērāmo auklu,
neviena, kas iemēra zemi.
6 ”Nesludiniet!” tie saka.
”Neko tādu sludināt nedrīkst!
Mēs netiksim pazemoti!”
7 Jēkaba pēcnācēji, vai jūs sakāt:
”Vai Jehova* ir kļuvis nepacietīgs?
Vai tiešām Dievs tā rīkojas?”
Vai tad taisnajiem mani vārdi nevēstī labu?
8 Bet nu mana tauta ir kļuvusi naidīga.
Jūs atklāti noplēšat greznās rotas līdz ar apģērbu* tiem,
kuri iet jums garām tik mierīgi un droši kā karavīri, kas atgriežas no kara.
9 Jūs patriecat manas tautas sievietes no viņu mājīgajiem namiem,
uz visiem laikiem atņemat viņu bērniem manas lieliskās svētības.
10 Celieties un ejiet, jo šajā zemē vairs nevar rast mieru.
Netīrības dēļ+ viss tiek nopostīts, neglābjami nopostīts.+
11 Ja kāds blēdīgs vējagrābslis jūs maldinātu, sacīdams:
”Es jums sludināšu par vīnu un citiem reibinošiem dzērieniem,” —
tad viņš šai tautai būtu īstais sludinātājs!+
12 Es sapulcināšu jūs visus, Jēkaba pēcnācēji,
es sapulcēšu atlikušos izraēliešus,+
savākšu vienkopus kā aitas aplokā,
kā ganāmpulku ganībās,+
un tur skanēs ļaužu čala.”+
13 Tas, kas ies viņiem pa priekšu, izlauzīs ceļu.
3 Es teicu: ”Klausieties, Jēkaba vadītāji,
Izraēla tautas vadoņi!+
Vai jums nebūtu jāzina, kas ir taisnīgums?
2 Bet jūs nīstat to, kas labs,+ un mīlat to, kas ļauns,+
jūs manai tautai dīrājat ādu un plēšat miesu nost no kauliem.+
3 Jūs rijat manas tautas miesu,+
plēšat tai nost ādu,
salaužat un sadragājat kaulus+
kā gaļai, ko liek katlā, kā gaļas gabaliem podā.
4 Tad jūs sauksiet, lai Jehova palīdz,
bet viņš jums neatbildēs.
5 Praviešiem, kas maldina manu tautu+
un kas sludina mieru,+ kad viņiem ir, kur iecirst zobus,+
bet pasludina karu pret ikvienu, kas viņiem neliek neko mutē, Jehova saka:
6 ”Pār jums nolaidīsies nakts,+ nebūs nekādu parādību,+
jūs ieskaus viena vienīga tumsa, jūs vairs nezīlēsiet.
Pār praviešiem norietēs saule,
un diena tiem satumsīs.+
7 Tie, kas skata parādības, tiks apkaunoti,+
un zīlnieki būs vīlušies.
Viņiem visiem aiz kauna būs jāaizklāj mute*,
jo Dievs viņiem neatbildēs.””
8 Bet mani Jehovas gars ir pildījis ar spēku,
taisnīgumu un drosmi,
lai pavēstītu Jēkabam par tā pārkāpumiem, Izraēlam — par tā grēkiem.
9 Klausieties, Jēkaba pēcnācēju vadītāji,
Izraēla tautas vadoņi!+
Jūs nicināt taisnību un padarāt greizu visu, kas taisns,+
10 ceļat Cionu ar asinsizliešanu un Jeruzālemi ar netaisnību.+
Tomēr viņi apgalvo, ka Jehova viņus atbalsta, sacīdami:
”Vai Jehova nav ar mums?+
Nekas slikts ar mums nenotiks!”+
Tas pacelsies augstāk par pakalniem,
un turp plūdīs tautas.+
Viņš mums mācīs savus ceļus,
un mēs staigāsim pa viņa takām.”
No Cionas nāks pamācības*,
un no Jeruzālemes — Jehovas vārdi.
3 Viņš spriedīs tiesu daudzām tautām+
un izlabos to, kas aplams, pat varenās un tālās tautās.
Tās pārkals zobenus par lemešiem
un šķēpus par dārza nažiem.+
Tauta pret tautu vairs nepacels zobenu,
un ļaudis vairs nemācīsies karot.+
4 Ikviens sēdēs zem sava vīnogulāja un vīģes koka,+
un tiem ne no viena nebūs jābaidās,+
jo tā ir teicis karapulku Pavēlnieks* Jehova.
6 Jehova saka: ”Tajā dienā
es sapulcināšu klibos
un saaicināšu kopā izklīdinātos,+
kā arī tos, pret kuriem biju izturējies bargi.
Jehova no Cionas kalna valdīs pār viņiem
no tā laika mūžīgi.
8 Ganāmpulka torni,
Cionas meitas pakaln,+
pie tevis katrā ziņā atgriezīsies sākotnējā vara+ —
Jeruzālemes meitas valdīšana.+
9 Kāpēc tu tā kliedz?
Vai tev nav ķēniņa?
Vai tavi padomdevēji ir gājuši bojā,
ka tevi ir sagrābušas tādas sāpes kā dzemdētāju?+
10 Cionas meita, lokies sāpēs un vaidi
kā dzemdētāja,
jo tev būs jāpamet pilsēta un jādzīvo zem klajas debess.
11 Tad daudzas tautas būs sapulcējušās cīņai pret tevi
un sacīs: ”Lai Ciona tiek apkaunota!
Mēs gribam noraudzīties, kā tā krīt negodā!”
12 Taču tās nezina Jehovas domas,
nesaprot viņa nodomu —
viņš tās savāks kā nopļautu labību kuļamklonā.
13 Celies, Cionas meita, un kul!+
Es tevi padarīšu līdzīgu vērsim ar dzelzs ragiem
un vara nagiem,
un tu saberzīsi putekļos daudzas tautas.+
Viņu negodīgi iegūto mantu tu veltīsi Jehovam
un bagātību — visas zemes Kungam.”+
5 ”Aplenktā meita,
tagad tu sevi graizi.
2 Bet no tevis, Betlēme, Efrāta*,+
kaut arī tu esi mazākā no Jūdas pilsētām*,
nāks tas, ko es iecelšu par valdnieku Izraēlā.+
Viņš cēlies aizlaikos, senajās dienās.
3 Dievs atstās savus ļaudis,
līdz tā, kurai jādzemdē, būs dzemdējusi.
Valdnieka atlikušie brāļi atgriezīsies pie izraēliešiem.
4 Viņš stāvēs un ganīs ar Jehovas spēku+
Jehovas, sava Dieva, vārda cildenumā.
5 Un viņš dāvās mieru.+
Ja mūsu zemē iebruks asīrieši un graus mūsu stipros torņus,+
mēs izraudzīsimies septiņus ganus, jā, pat astoņus vadoņus no cilvēku vidus, kuri stāsies tiem pretī.
Kad mūsu zemē iebruks asīrieši un to postīs,
valdnieks mūs no tiem izglābs.+
7 Atlikušie Jēkaba pēcnācēji daudzu tautu vidū
būs kā Jehovas sūtīta rasa,
kā lietavas augājam —
tām nav jācer uz cilvēkiem,
nav jāgaida uz cilvēku bērniem.
8 Atlikušie Jēkaba pēcnācēji tautu vidū —
daudzu tautu vidū —
būs kā lauva starp meža zvēriem,
kā jauns lauva aitu ganāmpulkā,
kurš, iedams tam cauri, uzklūp aitām un tās saplosa;
nav neviena, kas tās izglābtu.
9 Jūs gūsiet virsroku pār saviem pretiniekiem,
un visi jūsu ienaidnieki tiks iznīcināti.”
10 Jehova saka: ”Tajā dienā
es jums atņemšu zirgus un iznīcināšu kaujas ratus.
11 Es sagraušu jūsu zemes pilsētas
un nopostīšu visus nocietinājumus.
12 Es darīšu galu jūsu piekoptajām burvestībām,
un jūsu vidū nepaliks neviens burvis.+
13 Es sadauzīšu jūsu izcirstos tēlus un elku akmeņus,
un jūs vairs nezemosieties savu roku darinājumiem.+
15 Dusmās un niknumā es atmaksāšu
tautām, kas man neklausa.”
6 Klausieties, ko saka Jehova!
Celieties un izklāstiet savu lietu kalnu priekšā,
un lai pakalni dzird jūsu balsi!+
2 Klausieties, kalni, kā Jehova tiesājas,
klausieties, zemes nesatricināmie pamati!+
Jehova tiesājas ar savu tautu,
viņš izraēliešiem cels apsūdzību:+
3 ”Mana tauta, ko es tev esmu nodarījis?
Kā es tevi esmu apgrūtinājis?+
Izklāsti savus pārmetumus!
5 Mana tauta, jel atceries, ko gribēja panākt Moābas ķēniņš Balaks,+
ko viņam atbildēja Beora dēls Bileāms+
un kas notika ceļā no Šitīmas+ līdz Gilgālai,+
tad tu sapratīsi, ka Jehovas darbi ir taisnīgi.”
6 Ar ko lai es nāku Jehovas priekšā?
Ko lai dodu viņam — Dievam, kas mīt augstumos —, kad noliecos viņa priekšā?
Vai lai es nāku ar dedzināmajiem upuriem,
ar gadu veciem teļiem?+
7 Vai Jehovam patiktu tūkstošiem aunu,
desmitiem tūkstošu eļļas straumju?+
Vai lai atdodu savu pirmdzimto par savu pārkāpumu,
miesas augli par savu grēku?+
8 Cilvēk, Jehova tev ir sacījis, kas ir labs.
Ko tad viņš no tevis prasa?
9 Pilsētā ir dzirdams Jehovas sauciens
(gudrie bīstas tavu vārdu):
10 Vai ļaundara namā joprojām ir ar nekrietnību iegūta manta
un nīstamais nepareizais mērs*?
11 Vai mani varētu saukt par nevainojamu, ja man būtu sagrozīti svari
un somā — neprecīzi atsvari?+
13 ”Tāpēc es cirtīšu tev brūces,+
un tavu grēku dēļ es tev likšu pieredzēt postu.
14 Tu ēdīsi, bet nebūsi paēdis,
tevi mocīs izsalkums.+
Ko tu nesīsi, tu nenogādāsi drošībā,
bet, ko tu tomēr noglabāsi, to es nodošu zobenam.
16 Jūs ievērojat Omrija likumus, darāt Ahaba un viņa dzimtas darbus+
un sekojat viņu priekšzīmei.
Tāpēc es panākšu, ka par jums šausmināsies
un par pilsētas iedzīvotājiem zobosies,+
un citas tautas jūs nicinās.”+
7 Bēdas man! Es esmu kā tāds,
kas pēc vasaras augļu nolasīšanas
un pēdējo atlikušo vīnogu novākšanas
vairs neatrod nevienu vīnogu ķekaru, ko iebaudīt,
nevienu tik ļoti kāroto agrīno vīģi.
2 Uzticīgie no zemes ir pazuduši,
ļaužu vidū nav neviena taisnā.+
Ikviens, ierīkojies slēpnī, ir gatavs izliet asinis,+
ikviens ar tīklu medī savu brāli.
3 Viņu rokas ir veiklas ļaunos darbos.+
Vadoņi prasa kukuļus,
tiesneši pieprasa atlīdzību,+
ievērojamākie vīri klāsta, ko iekārojuši,+
un kopīgiem spēkiem viņi panāk savu.
4 Vislabākie no viņiem ir kā ērkšķi,
paši taisnākie — sliktāki par ērkšķu žogu.
Bet pienāks diena, par ko ir runājuši jūsu sargi, — atmaksas diena.+
Tad jūs sagrābs izbailes.+
5 Neuzticies savam biedram
un nepaļaujies uz tuvu draugu!+
Esi piesardzīgs, runājot ar to, kura guļ tavos apskāvienos.
Cilvēka mājinieki ir viņa ienaidnieki.+
Mans Dievs mani sadzirdēs.+
8 Nepriecājies, mana ienaidniece!
Kaut esmu pakritis, es celšos,
kaut dzīvoju tumsā, Jehova būs mana gaisma.
9 Es esmu grēkojis pret Jehovu,+
tāpēc pacietīšu viņa dusmas,
līdz viņš iztiesās manu lietu un gādās man taisnību.
Viņš mani izvedīs gaismā,
un es skatīšu viņa taisnīgumu.
Manas acis redzēs,
ka viņa tiek samīta kā dubļi ielās.
11 Tā būs diena, kad tiks uzbūvēti tavi mūri.
Tajā dienā tavas robežas paplašināsies.
12 Tajā dienā pie tevis nāks
no Asīrijas un no Ēģiptes pilsētām,
no apgabala, kas stiepjas no Ēģiptes līdz pat upei*,
no jūras līdz jūrai un no kalniem līdz kalniem.+
13 Un zeme kļūs par tukšaini tās iedzīvotāju dēļ —
viņu darbu dēļ.
14 Gani ar spieķi savu tautu, savu ganāmpulku,+
kas reiz mitinājās savrup — mežā, dārza vidū!
Lai tas tāpat kā sendienās ganās Basanā un Gileādā!+
15 ”Es jums rādīšu brīnumainus darbus
tāpat kā tolaik, kad jūs izgājāt no Ēģiptes.+
16 Tautas tos redzēs un par spīti savai varenībai kritīs kaunā.+
Šie ļaudis ar roku aizklās muti,
to ausis kļūs kurlas.
17 Tie laizīs putekļus kā čūskas+
un drebēdami līdīs ārā no saviem cietokšņiem kā rāpuļi.
Trīsot aiz bailēm, tie nāks pie Dieva Jehovas,
un tie viņu bīsies.”+
18 Kurš ir tāds Dievs kā tu?
Tu piedod nodarījumus tiem, kas atlikuši no tavas tautas,+ un nepiemini pārkāpumus.+
Tu nedusmosies mūžīgi,
jo tev ir prieks apliecināt uzticīgu mīlestību.+
19 Tu atkal apžēlosies par mums+ un samīsi mūsu pārkāpumus.
Visus mūsu grēkus tu iesviedīsi jūras dzelmē.+
No vārda ”Mihaēls” (noz. ”kurš ir tāds kā Dievs?”) vai ”Mihaja” (noz. ”kurš ir tāds kā Jehova?”).
Burt. ”nama”.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Vai ”gods; diženums”.
Vai ”ērglim”.
Burt. ”Jehovas gars”.
Vai, iesp., ”no apģērba”.
Vai ”ūsas”.
Burt. ”Dienu beigās”.
Vai ”likumi”.
Sk. ”karapulku Pavēlnieks” skaidrojošajā vārdnīcā.
Burt. ”staigā sava dieva vārdā”.
Burt. ”staigāsim Jehovas, sava Dieva, vārdā”.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Iesp., Efrāta ir agrākais Betlēmes nosaukums, vai arī par Efrātu sauca apvidu, kur atradās Betlēme.
Vai ”dzimtām”. Burt. ”tūkstošiem”.
Vai ”Ašēras stabus”. Sk. ”elku stabs” skaidrojošajā vārdnīcā.
Vai ”būt uzticīgam savā mīlestībā”. Burt. ”mīlēt uzticīgu mīlestību”.
T.i., dzīvot saskaņā ar Dieva gribu.
Burt. ”rīkstes”.
Burt. ”ēfa”. Sk. pielikumu B14.
T.i., Eifratai.