HABAKUKA GRĀMATA
1 Vēsts, ko parādībā saņēma pravietis Habakuks*.
2 Jehova, cik ilgi vēl es saukšu pēc palīdzības, bet tu neklausīsies?+
Cik ilgi es kliegšu par varmācību, bet tu neglābsi?+
3 Kāpēc tu man liec noskatīties ļaundarībās?
Kāpēc tu paciet apspiešanu?
Kāpēc man jāredz tāds posts un varmācība?
Kāpēc nerimst strīdi un ķildas?
4 Likums ir kļuvis bezspēcīgs,
un taisnība nekad neuzvar.
Ļaundaris gūst virsroku pār taisno,
tāpēc tiesas spriedumi ir netaisni.+
5 ”Raugieties uz tautām un vērojiet!
Skatieties un brīnieties,
jo jūsu dienās notiks kaut kas tāds,
kam jūs neticētu, ja jums to stāstītu.+
6 Lūk, es celšu kājās haldiešus,+
nežēlīgu, nevaldāmu tautu,
kas traucas pāri plašumiem,
lai sagrābtu zemes, kas viņiem nepieder.+
7 Baisi un draudīgi,
tie atzīst tikai paši savu taisnību un varu.+
8 Viņu zirgi ir straujāki par leopardiem,
niknāki par vilkiem naktī.+
9 Viņiem prātā ir vienīgi varmācība,+
viņu pulki — kā brāzmains austrumvējš,+
tie gūstekņus grābj kā smiltis.
10 Tie ņirgājas par ķēniņiem
un smejas par varasvīriem.+
Tie tikai pasmīn par visiem cietokšņiem+ —
uzber valni un tos iekaro.
11 Tad tie traucas tālāk, brāžas pār zemi kā vējš,
bet tie tiks atzīti par vainīgiem,+
12 Vai tu neesi pastāvējis vienmēr, ak, Jehova?+
Mans Dievs, mans Svētais, tu nemirsti*.+
13 Tavas acis ir pārāk tīras, lai skatītu ļaunumu,
tu taču nevari paciest nekrietnību!+
14 Kāpēc tu ļauj, lai ar cilvēkiem apietas kā ar zivīm jūrā,
kā ar jūras radībām, kurām nav valdnieka?
Tāpēc viņš priecājas un līksmo,+
16 tāpēc viņš nes upurus savam zvejas vadam
un dedzina kvēpināmo savam tīklam —
tie taču viņam sagādā treknu kumosu,
un viņa ēdiens ir izmeklēts.
17 Vai viņš tā arī turpinās pildīt un tukšot savu tīklu*?
Vai viņš nemitēsies bez žēlastības iznīcināt tautas?+
2 Es stāvēšu savā sargpostenī,+
es nostāšos uz cietokšņa mūra;
es gaidīšu, līdz uzzināšu, ko viņš caur mani sacīs,
un sapratīšu, ko man atbildēt, kad viņš mani rās.
2 Tad Jehova man atbildēja:
”Pieraksti parādību, skaidri uzraksti to uz plāksnēm,+
3 Šai parādībai vēl jāpiepildās noteiktā laikā,
tā steidz īstenoties un nepievils.
4 Paraugies uz lepno —
viņš ir nekrietns pašā savā būtībā.
Bet taisnais dzīvos savas uzticības* dēļ.+
5 Nudien, vīns jauc galvu,
tāpēc augstprātim nekas neizdosies.
Viņš ir rijīgs kā kaps*,
nepiesātināms kā nāve.
Viņš vāc pie sevis visas tautas
un sagrābj visas ciltis.+
6 Vai tās viņu neizzobos dzēlīgos sakāmvārdos, līdzībās un mīklās?+
Tās teiks:
”Bēdas tam, kurš sagrābjas svešu mantu
un krāj sev aizvien lielāku parādu!
Cik ilgi tas vēl tā turpināsies?
7 Vai pēkšņi neieradīsies tavi parādu piedzinēji?
Tie celsies un sāks tevi purināt,
un tu kļūsi tiem par laupījumu.+
8 Tu aplaupīji daudzas tautas,
tāpēc visas atlikušās aplaupīs tevi,+
jo tu izlēji ļaužu asinis,
varmācīgi postīji zemi un pilsētas
un nogalināji to iemītniekus.+
9 Bēdas tam, kas netaisnā ceļā rauš bagātību savai dzimtai*,
lai vītu sev ligzdu augstā vietā
un izglābtos no nelaimes tvēriena!
10 Tavi nekrietnie plāni tavai dzimtai dara kaunu.
Iznīcinādams daudzas tautas, tu grēko pats pret sevi.+
11 Pat akmens sienā kliegs,
un jumta sija tam atsauksies.
12 Bēdas tam, kas pilsētu ceļ ar asinsizliešanu,
kas pilsētu dibina ar netaisnību!
13 Vai tas nav no karapulku Pavēlnieka* Jehovas, ka ļaužu pūliņi pazudīs ugunī
un tautas būs velti izšķiedušas spēkus?+
14 Zemi piepildīs zināšanas par Jehovas diženumu,
gluži kā ūdeņi piepilda jūru.+
15 Bēdas tam, kas pasniedz draugiem dzērienu,
piejaukdams tam niknumu un dusmas, lai viņus piedzirdītu
un redzētu viņu kailumu!
16 Tu piedzīvosi kaunu, nevis godu.
Dzer arī tu, lai visi redz, ka esi neapgraizīts.*
Kauss, kas ir Jehovas labajā rokā, nonāks arī pie tevis,+
un tavu slavu nomainīs apkaunojums.
17 Pār tevi nāks atmaksa par varmācību, kas nodarīta Libānam,
par postu, kas šausmināja meža zvērus,
jo tu izlēji ļaužu asinis,
varmācīgi postīji zemi un pilsētas
un nogalināji to iemītniekus.+
18 Kāds gan labums no izcirsta tēla,
ko darinājis amatnieks?
Kam der izliets tēls, skolotājs, kas māca melus?
Kaut arī veidotājs uz tiem paļaujas,
tie ir bezvērtīgi dievekļi bez valodas.+
19 Bēdas tam, kas koka gabalam saka: ”Atmosties!”
un mēmam akmenim: ”Celies! Māci mūs!”
20 Bet Jehova ir savā svētajā templī.+
Klusē viņa priekšā, visa zeme!””+
3 Pravieša Habakuka lūgšana. Raudu dziesmas.*
2 Jehova, es esmu dzirdējis vēsti par tevi,
tavi darbi, Jehova, man iedveš bijību!
Īstajā* laikā atkal paveic tos,
īstajā laikā dari tos zināmus!
Bet, kad ļausi vaļu dusmām, neaizmirsti žēlastību!+
Viņa varenība klāja debesis,+
viņa slava pildīja zemi.
4 Viņš mirdzēja spoži kā saule.+
Divi stari plaiksnīja no viņa rokas —
tajā slēpās viņa spēks.
5 Viņam pa priekšu gāja sērga,+
un drudzis sekoja viņam pa pēdām.
Mūžīgie kalni sadrupa,
saguma sensenie pakalni.+
Viņš iet savus senos ceļus.
7 Es redzēju nemieru Kušānas teltīs,
Midiānas telšu audekli drebēja.+
8 Vai pret upēm, Jehova,
vai pret upēm ir iedegušās tavas dusmas?
Tavi kaujas rati nesa uzvaru*.+
9 Tavs loks jau ir izņemts un uzvilkts,
zvērests ir izskanējis — ieročiem* uzdevums ir dots. (Selā.)
Ar upēm tu pāršķēli zemi.
11 Saule un mēness neiznāca no saviem debesu mājokļiem,+
tavas bultas lidoja kā gaismas šautras,+
spoži zibsnīja tavs šķēps.
12 Tu sašutumā pārstaigāji zemi
un dusmās mīdīji* tautas.
13 Tu devies glābt savu tautu, glābt savu svaidīto.
Tu sadragāji ļaundaru nama vadoni*
un sagrāvi namu no augšas līdz pašiem pamatiem. (Selā.)
14 Viņa karavīru galvas tu satrieci ar viņa paša ieročiem,
kad viņi brāzās man virsū kā auka.
Viņi gavilēja priekā, ka uzbruks no slēptuves un nonāvēs nelaimīgo.
15 Tu šķērsoji jūru ar saviem zirgiem,
soļoji cauri varenām bangām.
16 Kad es to dzirdēju, mani sagrāba trīsas,
no šīs ziņas manas lūpas sāka drebēt.
Manos kaulos ielija nespēks,+
un kājas ļodzījās.
Tomēr es mierīgi gaidīšu nelaimes dienu,+
jo tā nesīs postu tautai, kas mums uzbrūk.
17 Pat ja vīģes koki neuzziedēs
un vīnogulāji neriesīs ogas,
ja olīvkoku zari būs tukši
un lauki nedos ražu,
pat ja aitas pazudīs no aplokiem
un govju vairs nebūs kūtīs,
18 es tomēr līksmošu Jehovas dēļ,
es priecāšos par Dievu, savu Glābēju.+
19 Visaugstais Kungs Jehova ir mans spēks,+
viņš darīs manas kājas veiklas kā stirnai
un augstumos ļaus man droši staigāt.+
Dziedātāju vadītājam. Manu stīgu instrumentu pavadījumā.
Iesp., nozīmē ”apskāviens”.
Vai, iesp., ”jo viņu spēks ir viņu dievs”.
Vai, iesp., ”mēs nemirsim”.
T.i., haldieši.
Vai, iesp., ”vilkt ārā savu zobenu”.
Vai ”tas, kurš to balsī lasa”.
Vai ”šķietami kavētos”.
Vai, iesp., ”ticības”.
Vai ”šeols”. Sk. ”šeols” skaidrojošajā vārdnīcā.
Vai ”tautai”.
Sk. ”karapulku Pavēlnieks” skaidrojošajā vārdnīcā.
Vai, iesp., ”Dzer arī tu un streipuļo”.
Attiecīgā ebr. vārda nozīme precīzi nav zināma. Iesp., tas apzīmēja dziesmu, kurā izpaustas spēcīgas emocijas un kurai raksturīga strauja ritma maiņa.
Vai, iesp., ”Mūsu”.
Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
Vai ”glābšanu”.
Vai, iesp., ”bultām”.
Burt. ”kūli”.
Burt. ”galvu”.