ZAHARJAS GRĀMATA
1 Dārija* otrā valdīšanas gada astotajā mēnesī+ Jehova pravietim Zaharjam*,+ Ido dēla Berehjas dēlam, teica: 2 ”Jehova bija ļoti sadusmojies uz jūsu tēviem.+
3 Pavēstī ļaudīm, ka Jehova, karapulku Pavēlnieks,* saka: ””Atgriezieties pie manis!” aicina karapulku Pavēlnieks Jehova. ”Tad es atgriezīšos pie jums,”+ saka Jehova, karapulku Pavēlnieks.”
4 ”Neesiet kā jūsu tēvi, kam pravieši senatnē sludināja: ”Karapulku Pavēlnieks Jehova saka: ”Jel atstājiet savu ļauno ceļu un nekrietnos darbus!”””+
”Bet viņi neklausījās, viņi neņēma mani vērā,”+ saka Jehova.
5 ”Kur tagad ir jūsu tēvi? Un vai tad pravieši dzīvo mūžīgi? 6 Vai tad jūsu tēvi nepieredzēja, kā piepildās mani vārdi un brīdinājumi, kurus es saviem kalpiem praviešiem liku sludināt?”+ Tāpēc viņi atgriezās pie manis un sacīja: ”Karapulku Pavēlnieks Jehova ar mums ir rīkojies tā, kā bija lēmis un kā mēs to bijām pelnījuši savu darbu un rīcības dēļ.””+
7 Dārija otrā valdīšanas gada+ vienpadsmitajā mēnesī, tas ir, šebātā*, mēneša divdesmit ceturtajā dienā, pravietis Zaharja, Ido dēla Berehjas dēls, atkal saņēma no Jehovas vēsti. 8 Zaharja teica: ”Naktī es redzēju šādu parādību: gravā starp mirtēm bija apstājies jātnieks sarkanā zirgā, un aiz viņa bija redzami vīri sarkanos, sarkanbrūnos un baltos zirgos.”
9 Es pajautāju: ”Kungs, kas ir šie vīri?”
Eņģelis, kas ar mani runāja, teica: ”Es tev to parādīšu.”
10 Tad jātnieks, kas stāvēja starp mirtēm, sacīja: ”Jehova viņus ir sūtījis pārlūkot zemi.” 11 Viņi pavēstīja Jehovas eņģelim, kas stāvēja starp mirtēm: ”Mēs esam pārlūkojuši zemi. Visā zemē valda klusums un miers.”+
12 Jehovas eņģelis* vaicāja: ”Karapulku Pavēlniek Jehova, cik ilgi vēl tu liegsi žēlastību Jeruzālemei un Jūdas pilsētām,+ uz kurām tu esi dusmojies šos septiņdesmit gadus?”+
13 Jehova atbildēja eņģelim, kas ar mani bija runājis, un teica tam laipnus, mierinošus vārdus. 14 Tad šis eņģelis man sacīja: ”Paziņo, ka Jehova, karapulku Pavēlnieks, saka: ”Es degu par Jeruzālemi, es degtin degu par Cionu!+ 15 Es esmu dziļi sašutis par tautām, kas dzīvo bez bēdu,+ jo es uz savu tautu biju sadusmojies tikai nedaudz,+ bet tās padarīja manas tautas postu smagāku.”+
16 Tāpēc Jehova saka: ””Es apžēlošos par Jeruzālemi,+ un tajā atkal sliesies mans nams,”+ paziņo karapulku Pavēlnieks Jehova. ”Pār Jeruzālemi nostieps mērauklu.””+
17 Paziņo, ka vēl Jehova, karapulku Pavēlnieks, saka: ”Manās pilsētās visa labā atkal būs pārpārēm. Jehova atkal mierinās Cionu+ un atkal izraudzīsies Jeruzālemi.””+
18 Tad es ieraudzīju četrus ragus.+ 19 Es vaicāju eņģelim, kas ar mani runāja: ”Kas tie tādi?” Viņš atbildēja: ”Tie ir ragi, kas izklīdināja Jūdu,+ Izraēlu+ un Jeruzālemi.”+
20 Pēc tam Jehova man parādīja četrus amatniekus. 21 ”Ko viņi grasās darīt?” es jautāju.
Viņš atbildēja: ”Ragi bija izklīdinājuši Jūdas ļaudis tā, ka neviens neuzdrošinājās pacelt galvu. Bet šie vīri tos iebiedēs, viņi nolauzīs ragus tām tautām, kuras vērsa savus ragus pret Jūdas zemi, lai izklīdinātu Jūdas ļaudis.”
2 Es ieraudzīju vīru, kam rokā bija mēraukla.+ 2 ”Kurp tu dodies?” es pavaicāju.
Vīrs atbildēja: ”Es dodos mērīt Jeruzālemi — noskaidrot tās platumu un garumu.”+
3 Tad eņģelis, kas ar mani bija runājis, aizgāja prom. Pie viņa pienāca cits eņģelis 4 un teica: ”Skrien pie tā jaunā vīra un saki: ””Jeruzālemē būs daudz ļaužu un lopu,+ tāpēc šai pilsētai nebūs mūru. 5 Es pats būšu tai visapkārt kā ugunīgs mūris,”+ saka Jehova, ”un to piepildīs mans gods.”””+
6 ”Steidzieties!” mudina Jehova. ”Bēdziet no ziemeļu zemes!”+
”Es jūs biju izklīdinājis uz visām četrām debess pusēm,”+ saka Jehova.
7 ”Steidzieties, Cionas ļaudis! Glābieties, jūs, kas mītat Babilonā*!+ 8 Kad Jehova, karapulku Pavēlnieks, bija pagodināts, viņš mani sūtīja pie tautām, kas jūs aplaupīja.+ Viņš pavēstī: ”Kas pieskaras jums, pieskaras manas acs zīlītei.+ 9 Viņi redzēs manu draudīgi pacelto roku, un viņus aplaupīs viņu pašu kalpi.”+ Tad jūs skaidri zināsiet, ka mani ir sūtījis karapulku Pavēlnieks Jehova.
10 ”Gavilē, Cionas meita,+ jo es jau nāku!+ Es mitīšu pie tevis,”+ saka Jehova. 11 ”Tajā laikā daudzas tautas pievērsīsies Jehovam.+ Tās kļūs par manu tautu, un es mitīšu pie tevis.” Tad jums būs jāatzīst, ka mani pie jums ir sūtījis karapulku Pavēlnieks Jehova. 12 Jehova iegūs īpašumā Jūdu — tā būs viņa daļa svētajā zemē, un viņš atkal izraudzīsies Jeruzālemi.+ 13 Klusējiet Jehovas priekšā, visi ļaudis, jo viņš nāk no sava svētā mājokļa, lai rīkotos!”
3 Viņš man parādīja augsto priesteri Jozuu+ stāvam Jehovas eņģeļa priekšā. Pa labi no Jozuas bija nostājies Sātans,+ lai tam liktu šķēršļus. 2 Jehovas eņģelis teica Sātanam: ”Lai Jehova tevi tiesā, Sātan!+ Tik tiešām, lai Jehova, kas ir izraudzījies Jeruzālemi,+ tevi tiesā! Vai gan Jozua nav kā no uguns izrauta apdegusi pagale?”
3 Jozua eņģeļa priekšā stāvēja netīrās drēbēs. 4 Eņģelis teica tiem, kas stāvēja blakus: ”Novelciet viņam netīrās drēbes!” Jozuam eņģelis sacīja: ”Es esmu licis taviem pārkāpumiem izzust, un tevi ietērps greznās drēbēs.”+
5 Es teicu: ”Uzlieciet viņam galvā tīru turbānu!”+ Tie uzlika viņam galvā tīru turbānu un viņu apģērba. Jehovas eņģelis stāvēja turpat līdzās. 6 Jehovas eņģelis pavēstīja Jozuam: 7 ”Karapulku Pavēlnieks Jehova saka: ”Ja tu staigāsi manus ceļus un pildīsi savus pienākumus, tad tu spriedīsi tiesu manā namā+ un gādāsi par maniem pagalmiem*. Tāpat kā tiem, kas te stāv, arī tev es ļaušu nākt un nostāties manā priekšā.”
8 ”Klausies, augstais priesteri Jozua! Lai klausās arī priesteri, kas sēž tavā priekšā! Jūs esat zīme. Redzi, es likšu parādīties savam kalpam+ — Atvasei.+ 9 Es esmu nolicis Jozuas priekšā akmeni. Uz šī akmens ir septiņas acis,* un es uz tā iegravēšu uzrakstu,” saka Jehova, karapulku Pavēlnieks, ”un es vienā dienā likšu izzust šīs zemes pārkāpumiem.”+
10 ”Tajā laikā ikviens no jums aicinās savu tuvāko pie sevis zem vīnogulāja un vīģes koka,”+ pavēstī karapulku Pavēlnieks Jehova.”
4 Eņģelis, kas ar mani bija runājis, pienāca klāt un mani pamodināja kā no dziļa miega. 2 Viņš man vaicāja: ”Ko tu redzi?”
”Es redzu gaismekli, un tas viss ir no zelta,”+ es atbildēju, ”un virs tā atrodas trauks. Gaismeklim ir septiņas lampas,+ patiešām, septiņas! Pie lampām, kas atrodas gaismekļa augšdaļā, ir pievienotas septiņas caurulītes. 3 Tam līdzās ir divi olīvkoki,+ viens trauka labajā pusē un otrs kreisajā.”
4 ”Kungs, ko tas viss nozīmē?” es vaicāju eņģelim, kas ar mani runāja. 5 Eņģelis atjautāja: ”Vai tu nezini, ko tas nozīmē?”
”Nē, mans kungs,” es atbildēju.
6 Viņš man teica: ”Lūk, ko Jehova saka Zerubābelam: ””Ne ar karaspēku, ne ar varu,+ bet ar manu garu!”+ saka Jehova, karapulku Pavēlnieks. 7 Lielais kalns, kas tu tāds esi? Zerubābela+ priekšā tu kļūsi par līdzenu vietu.+ Viņš atnesīs augšējo stūrakmeni, un skanēs saucieni: ”Cik tas brīnišķīgs! Cik brīnišķīgs!”””
8 Man atkal atskanēja Jehovas vēsts: 9 ”Zerubābels pats savām rokām ir licis šī nama pamatus,+ un savām rokām viņš to pabeigs.”+ Tad jums būs jāatzīst, ka mani pie jums ir sūtījis karapulku Pavēlnieks Jehova. 10 ”Vai būtu jānicina necilā sākuma diena?+ Visi priecāsies, kad redzēs Zerubābela rokā svērteni. To redzēs arī septiņas acis. Tās ir Jehovas acis, kas pārlūko visu zemi.”+
11 Tad es vaicāju eņģelim: ”Ko attēlo abi olīvkoki, kas atrodas pa labi un pa kreisi no gaismekļa?”+ 12 Vēl es jautāju: ”Ko attēlo abu olīvkoku zari, no kuriem pa zelta caurulītēm plūst zeltainais šķidrums?”
13 Viņš atjautāja: ”Vai tu to nezini?”
”Nē, mans kungs,” es atbildēju.
14 Viņš teica: ”Tie ir divi svaidītie, kas stāv blakus visas zemes Kungam.”+
5 Es paskatījos augšup un ieraudzīju lidojam rakstu rulli. 2 Eņģelis man vaicāja: ”Ko tu redzi?”
”Es redzu lidojam rakstu rulli,” es atbildēju. ”Tas ir divdesmit olektis garš un desmit olektis* plats.”
3 Viņš man teica: ”Tas ir lāsts, kas nāk pār visu zemi, jo paliek nesodīti visi, kas zog+ (par to ir runa ruļļa vienā pusē), un visi, kas nepatiesi zvēr+ (par to ir runa ruļļa otrā pusē). 4 Karapulku Pavēlnieks Jehova paziņo: ”Es esmu licis nākt šim lāstam. Tas iekļūs gan zagļa namā, gan tāda cilvēka namā, kurš nepatiesi zvēr manā vārdā, un paliks šajos namos, kamēr tos nebūs iznīcinājis ar visiem baļķiem un akmeņiem.””
5 Pēc tam eņģelis, kas ar mani runāja, pienāca pie manis un teica: ”Paskaties, kas tur tuvojas!”
6 ”Kas tas ir?” es vaicāju.
Viņš atbildēja: ”Tas ir mērgrozs*,” un piebilda: ”Tā visā zemē izskatās ļaundari.” 7 Apaļais svina vāks tika pacelts, un es mērgrozā ieraudzīju sievieti. 8 Eņģelis teica: ”Viņu sauc Ļaunums!” Tūlīt pat viņš sievieti iestūma atpakaļ grozā un uzlika grozam smago svina vāku.
9 Pavēries augšup, es ieraudzīju, ka šurp laižas divas sievietes. Tām bija stārķa spārni, un vējš tās nesa. Abas sievietes pacēla mērgrozu gaisā*. 10 Es jautāju eņģelim, kas ar mani runāja: ”Uz kurieni tās nes šo mērgrozu?”
11 ”Uz Šināru*,+ kur šai sievietei uzcels namu,” viņš atbildēja. ”Kad nams būs gatavs, viņu novietos tur, jo tur ir viņas vieta.”
6 Tad es ieraudzīju, ka starp diviem kalniem parādās četri rati un traucas šurp. Kalni bija no vara. 2 Pirmajos ratos bija iejūgti sarkani zirgi, otrajos — melni,+ 3 trešajos — balti, bet ceturtajos — lāsumaini un dābolaini zirgi.+
4 ”Kas tie ir, mans kungs?” es vaicāju eņģelim, kas ar mani bija runājis.
5 Eņģelis atbildēja: ”Tur traucas četri debesu gari.+ Tie bija stāvējuši visas zemes Kunga priekšā.+ 6 Rati ar melnajiem zirgiem dodas uz ziemeļu zemi,+ rati ar baltajiem zirgiem dodas uz zemi viņpus jūras, bet rati ar lāsumainajiem zirgiem dodas uz dienvidu zemi. 7 Dābolainie zirgi ir gatavi apskriet zemi.” Tad eņģelis teica: ”Traucieties! Apauļojiet zemi!” Un tie metās auļos.
8 Viņš man uzsauca: ”Skaties! Tie, kas ir devušies uz ziemeļu zemi, tur ir remdējuši Jehovas dusmas*.”
9 Jehova man teica: 10 ”Paņem daļu no trimdinieku ziedojumiem, ko ir atgādājuši Heldajs, Tobija un Jedaja, un tajā pašā dienā kopā ar šiem vīriem, kas ieradušies no Babilonas, dodies uz Jošijas, Cefanjas dēla, namu! 11 No paņemtā sudraba un zelta uztaisi kroni, uzliec to galvā augstajam priesterim Jozuam,+ Jocadaka dēlam, 12 un pavēstī viņam: ”Karapulku Pavēlnieks Jehova saka: ”Lūk, vīrs, ko sauc Atvase!+ Viņš izriesīsies savā vietā un uzbūvēs Jehovas templi.+ 13 Viņš uzbūvēs Jehovas templi un kļūs dižens. Viņš sēdīsies tronī un valdīs. Viņš būs ne vien valdnieks, bet arī priesteris,+ un šos pienākumus viņš prasmīgi apvienos. 14 Lai kronis paliek Jehovas templī un vienmēr atgādina par Hēlemu*, Tobiju, Jedaju+ un Hēnu*, Cefanjas dēlu. 15 Atnāks arī tie, kas tagad atrodas tālu, un palīdzēs būvēt Jehovas templi.” Tad jums būs jāatzīst, ka mani pie jums ir sūtījis karapulku Pavēlnieks Jehova. Tas viss patiešām notiks, ja jūs klausīsiet savu Dievu Jehovu.””
7 Ķēniņa Dārija ceturtā valdīšanas gada devītajā mēnesī, tas ir, kislēvā*, mēneša ceturtajā dienā, Zaharja+ saņēma no Jehovas vēsti. 2 Bēteles ļaudis lika, lai Sarecers, Regem-Melehs un viņa vīri ietu lūgties Jehovu 3 un jautātu priesteriem, kas ir karapulku Pavēlnieka Jehovas namā, un praviešiem: ”Vai mums joprojām piektajā mēnesī jāraud+ un jāgavē, kā mēs to esam darījuši jau tik daudz gadu?”
4 Karapulku Pavēlnieks Jehova atkal vērsās pie manis: 5 ”Saki visiem ļaudīm un priesteriem: ”Jūs septiņdesmit gadus+ piektajā un septītajā mēnesī gavējāt un vaimanājāt,+ bet vai tad jūs to darījāt manis dēļ? 6 Vai tad jūs to nedarījāt sevis dēļ, gluži tāpat kā jūs paši sevis dēļ ēdāt un dzērāt? 7 Vai jums nebija jāpilda Jehovas norādījumi, ko senatnē darīja zināmus pravieši+ — tolaik, kad Jeruzāleme un apkārtējās pilsētas bija apdzīvotas, kad tur valdīja miers un kad bija apdzīvots arī Negevs un Šefela?””
8 Zaharjam atkal atskanēja Jehovas vēsts: 9 ”Karapulku Pavēlnieks Jehova ir teicis: ”Spriediet taisnu tiesu,+ mīliet cits citu ar uzticīgu mīlestību+ un esiet žēlsirdīgi! 10 Neapkrāpiet atraitnes, bāreņus,+ svešzemniekus+ un trūcīgos+ un neperiniet ļaunu cits pret citu!”+ 11 Bet viņi neklausījās,+ viņi stūrgalvīgi uzgrieza muguru+ un aizspieda ausis, lai neko nedzirdētu.+ 12 Viņu sirds kļuva cieta kā akmens*,+ un viņi neievēroja likumus* un norādījumus, ko karapulku Pavēlnieks Jehova viņiem bija devis ar savu garu, jau senatnē runādams ar praviešu starpniecību.+ Tāpēc karapulku Pavēlnieks Jehova iedegās pret viņiem lielās dusmās.+
13 ”Viņi neklausījās, kad es vērsos pie viņiem,+ tāpēc es neklausījos, kad viņi vērsās pie manis,”+ saka Jehova, karapulku Pavēlnieks. 14 ”Es kā ar viesuli viņus aiztrencu un izklīdināju starp tautām, ko viņi nepazina.+ Viņu zeme palika tukša, un neviens tur nestaigāja,+ jo viņi jauko zemi bija pārvērtuši par biedu.””
8 Man atkal atskanēja karapulku Pavēlnieka Jehovas vēsts: 2 ”Karapulku Pavēlnieks Jehova saka: ”Es degtin degšu par Cionu!+ To aizstāvot, es degšu lielās dusmās!”
3 Jehova saka: ”Es atgriezīšos Cionā+ un mājošu Jeruzālemē,+ un Jeruzālemi sauks par patiesības* pilsētu,+ bet karapulku Pavēlnieka Jehovas kalnu — par svēto kalnu.”+
4 Karapulku Pavēlnieks Jehova saka: ”Jeruzālemes laukumos atkal sēdēs veci vīri un sievas, sirmā vecuma dēļ atspiedušies uz spieķa.+ 5 It visur pilsētas laukumos rotaļāsies zēni un meitenes.”+
6 Karapulku Pavēlnieks Jehova saka: ”Atlikušajiem no šīs tautas tas var šķist neiespējami.” ”Bet vai tas ir neiespējami man?” vaicā karapulku Pavēlnieks Jehova.
7 Karapulku Pavēlnieks Jehova saka: ”Es pārvedīšu savu tautu no austrumu un rietumu zemēm.+ 8 Es viņus atvedīšu uz Jeruzālemi, un viņi tur dzīvos.+ Viņi būs mana tauta, un es būšu viņu Dievs+ — uzticams* un taisnīgs.”
9 Karapulku Pavēlnieks Jehova saka: ”Esiet drosmīgi*,+ jūs, kas dzirdat šos praviešu vārdus+ — tos pašus vārdus, kas izskanēja dienā, kad tika likti karapulku Pavēlnieka Jehovas nama pamati, kad sākās tempļa būvniecība! 10 Līdz šim ne cilvēki, ne lopi neko nesaņēma par savu darbu+ un ienaidnieku dēļ nebija droši staigāt pa ceļiem. Es biju sakūdījis ļaudis citu pret citu.”
11 ”Bet turpmāk pret atlikušajiem no šīs tautas es vairs neizturēšos tā, kā biju izturējies agrāk,”+ paziņo karapulku Pavēlnieks Jehova. 12 ”Tiks sēta miera sēkla, vīnogulāji dos ražu, zeme būs auglīga,+ un debesis dāvās rasu. To visu es ļaušu iemantot atlikušajiem no šīs tautas.+ 13 Citas tautas jūs, Jūdas tauta un Izraēla tauta, pieminēja lāstos.+ Bet turpmāk jūs pieminēs svētībās,+ jo es jūs izglābšu. Nebīstieties!+ Esiet drosmīgi*!”+
14 Karapulku Pavēlnieks Jehova saka: ””Jūsu tēvi mani bija saniknojuši, tāpēc es biju nolēmis jums uzsūtīt postu, un es to nenožēloju,”+ pavēstī karapulku Pavēlnieks Jehova, 15 ”bet tagad es esmu nolēmis Jeruzālemei un Jūdas tautai darīt labu.+ Nebīstieties!””+
16 ”Rīkojieties šādi: runājiet taisnību+ un, pilsētas vārtos spriežot tiesu, tiecieties pēc patiesības un veiciniet mieru!+ 17 Neperiniet cits pret citu ļaunu+ un nedodiet nepatiesus zvērestus,+ jo es to visu ienīstu!”+ pavēstī Jehova.”
18 Man atkal atskanēja karapulku Pavēlnieka Jehovas vēsts: 19 ”Karapulku Pavēlnieks Jehova saka: ”Ceturtā mēneša gavēnī,+ piektā mēneša gavēnī,+ septītā mēneša gavēnī+ un desmitā mēneša gavēnī+ Jūdas tauta priecāsies un līksmos — tie kļūs par priecīgiem svētkiem.+ Tad nu mīliet patiesību un mieru!”
20 Karapulku Pavēlnieks Jehova saka: ”Lūk, kas notiks: uz šejieni nāks dažādas tautas, nāks daudzu pilsētu iedzīvotāji. 21 Ļaudis no vienas pilsētas dosies pie citas pilsētas iedzīvotājiem un tos aicinās: ”Nāciet! Iesim lūgties Jehovas žēlastību, kalposim karapulku Pavēlniekam Jehovam! Mēs paši arī iesim!”+ 22 Daudz varenu tautu ieradīsies Jeruzālemē, lai kalpotu karapulku Pavēlniekam Jehovam+ un lūgtos Jehovas žēlastību.”
23 Karapulku Pavēlnieks Jehova saka: ”Tajā laikā desmit vīru, kas nāks no visām tautām un runās visdažādākajās valodās,+ cieši satvers aiz drēbēm jūdu vīru un teiks: ”Mēs gribam iet kopā ar jums,+ jo esam dzirdējuši, ka ar jums ir Dievs!”””+
9 Vēstījums.
”Jehovas vēsts par Hadrahas zemi,
it īpaši par Damasku+
(Jehova vēro visus cilvēkus,+
arī visas izraēliešu ciltis),
2 un par tās kaimiņzemi Hamātu,+
3 Tira sacēlusi sev apkārt mūrus,
sakrājusi sudrabu tik daudz kā putekļu,
un zelta tai tik daudz kā dubļu ielās.+
5 To redzēdama, Aškelona nobīsies.
Gaza cietīs lielas mokas,
un Ekrona — sāpes, jo tās cerības būs pieviltas.
Gaza zaudēs savu valdnieku,
un Aškelona būs neapdzīvota.+
6 Ašdodā iemitināsies svešinieki,
un filistiešu lepnībai es darīšu galu.+
7 Es viņiem izraušu no mutes asiņainos kumosus
un no viņu zobiem riebeklības.
8 Es nostāšos pie sava nama un to sargāšu+
no tiem, kas nāk un iet.
9 Priecājies, Cionas meita!
Gavilē, Jeruzālemes meita!
Lūk, pie tevis nāk tavs ķēniņš!+
Viņš ir taisnīgs, viņš ir glābējs*.
10 Es atņemšu efraimiešiem kaujas ratus,
Jeruzālemei zirgus
un karotājiem lokus.
11 Ar asinīm apstiprinātā līguma dēļ, ko esmu noslēdzis ar tevi*,
es atbrīvošu tavus cietumniekus no bedres, kur nav ūdens.+
12 Atgriezieties cietoksnī, cerību pilnie cietumnieki!+
Es šodien tev saku:
”Es tev atlīdzināšu divkārtīgi.+
13 Es saliekšu Jūdu kā loku,
likšu Efraimu kā bultu uz stiegras
un modināšu tavus dēlus, Ciona,
lai tie uzbruktu Grieķijas dēliem.
Tu būsi kā zobens karotāja rokā.”
14 Būs skaidri redzams, ka Jehova ir ar savu tautu.
Viņa bulta izšausies kā zibens.
Visaugstais Kungs Jehova pūtīs ragu+
un trauksies uzbrukumā kā dienvidu vētra.
15 Karapulku Pavēlnieks Jehova aizsargās savus ļaudis.
Tiem neko nenodarīs lingotāju akmeņi.+
Tie priecāsies un līksmos, it kā būtu dzēruši vīnu.
Tie būs kā upurtrauks, kas līdz malām pilns,
kā altāra stūri, kas mirkst asinīs.+
16 Tajā dienā viņu Dievs Jehova viņus izglābs —
izglābs savu tautu, savu ganāmpulku.+
Viņi mirdzēs viņa zemē, kā kronī mirdz dārgakmeņi.+
17 Cik liela ir viņa labestība!+
Cik dižens viņa krāšņums!
Labība dos spēku jaunekļiem,
un jauns vīns liks uzziedēt jaunavām.”+
10 ”Laikā, kad jālīst pavasara lietum, lūdziet lietu Jehovam,
jo Jehova liek savilkties tumšiem padebešiem
un dāvā ļaudīm lietu,+
dāvā visiem zemes ražu.
2 Mājas dievekļi runā melus*,
un zīlnieki parādībās redz māņus.
Viņi stāsta bezjēdzīgus sapņus,
viņi nespēj nevienu mierināt.
Tāpēc ļaudis aizklīdīs kā avis,
tie cietīs, jo tiem nav gana.
3 Manī kvēlo dusmas pret ganiem,
un es saukšu pie atbildības bargos vadoņus.
Karapulku Pavēlnieks Jehova ir pievērsies savam ganāmpulkam,+ Jūdas tautai,
un to padarījis diženu — līdzīgu savam kara zirgam.
4 No Jūdas nāk vadonis*,
no viņa nāk valdnieks un balsts*,
no viņa nāk karotāju loks,
no viņa nāk visi pārraugi, tie visi nāk no viņa.
Jātnieki tiks apkaunoti.+
6 Jūdas tautu es padarīšu varenāku par citām tautām,
un es izglābšu Jāzepa pēcnācējus.+
Es viņus pārvedīšu atpakaļ,
es apžēlošos par viņiem.+
Būs tā, it kā es viņus nekad nebūtu atstūmis,+ —
es taču esmu viņu Dievs Jehova, un es viņus uzklausīšu.
7 Efraimieši līdzināsies varonīgiem karotājiem,
tie līksmos kā no vīna.+
Efraimiešu dēli to redzēs un priecāsies.
Tie visi līksmos Jehovas dēļ.+
8 ”Es tiem uzsvilpšu un tos sapulcināšu,
es tos atbrīvošu*,+ un to skaits vairosies,
un to vienmēr būs daudz.
9 Kaut gan es tos izsēšu starp citām tautām,
tālajās zemēs tie mani atcerēsies
un, atguvuši spēkus, kopā ar saviem dēliem atgriezīsies.
10 Es tos pārvedīšu no Ēģiptes
un atsaukšu no Asīrijas,+
es tos aizvedīšu uz Gileādas zemi+ un Libānu,
bet arī tur tiem nepietiks vietas.+
11 Es pārsoļošu pāri jūrai un likšu tai iztrūkties,
es sitīšu jūras viļņus.+
Nīlas dziļie ūdeņi izžūs.
Asīrijas lepnībai pienāks gals,
un Ēģiptes scepteris būs zudis.+
11 ”Libān, atver durvis,
lai uguns var aprīt tavus ciedrus!
2 Vaimanājiet, kadiķi, jo ciedri guļ zemē,
dižie koki ir gājuši bojā!
Vaimanājiet, Basanas ozoli,
jo biezais mežs ir nopostīts!
3 Vai dzirdat? Vaimanā gani,
jo viņu diženums ir pagaisis.
Vai dzirdat? Rēc jauni lauvas,
jo Jordānas biezokņi ir zuduši.
4 Mans Dievs Jehova saka tā: ”Ej ganīt aitas, kas lemtas nokaušanai!+ 5 Pircēji tās nokauj+ un paliek nesodīti, un tie, kas tās pārdevuši,+ izsaucas: ”Lai slavēts Jehova! Nu es būšu bagāts!” Ganiem aitu nemaz nav žēl.”+
6 ”Man vairs nebūs žēl šīs zemes iedzīvotāju,” saka Jehova. ”Es ikvienu nodošu viņa tuvākā varā un viņa valdnieka varā. Zeme tiks izpostīta, un es viņus neglābšu no tiem, kuru varā viņi būs nonākuši.””
7 Tā nu es sāku ganīt aitas, kas lemtas nokaušanai.+ Es to darīju jūsu labad, nomocītās avis. Es paņēmu divas nūjas, no kurām vienu nosaucu par Labvēlību, bet otru par Vienotību,+ un sāku ganīt aitas. 8 Mēneša laikā es atlaidu trīs ganus, jo manai pacietībai bija pienācis gals. Savukārt es viņiem riebos. 9 Tad es teicu: ”Es jūs vairs neganīšu. Kas mirst, lai mirst, un, kas nīkst, lai nonīkst! Lai tās, kas vēl atlikušas, aprij cita citu!” 10 Es pārcirtu nūju, ko biju nosaucis par Labvēlību,+ — tā es lauzu līgumu, ko biju noslēdzis ar visu tautu. 11 Tajā dienā tas tika lauzts, un nomocītās avis, kas mani vēroja, saprata, ka tāda ir Jehovas vēsts.
12 Tad es viņiem teicu: ”Ja gribat, dodiet man algu. Bet, ja ne, tad ne.” Un viņi man izmaksāja* algu — trīsdesmit sudraba gabalus.+
13 Jehova man teica: ”Iemet tos mantnīcā! Tā nu gan ir iespaidīga summa, par kādu viņi mani novērtējuši!”+ Un es iemetu šos trīsdesmit sudraba gabalus Jehovas nama mantnīcā.+
14 Es pārcirtu otru nūju, ko biju nosaucis par Vienotību,+ — tā es izjaucu brālīgo vienotību, kāda pastāvēja starp Jūdu un Izraēlu.+
15 Jehova man teica: ”Paņem nekam nederīga gana+ piederumus! 16 Lūk! Es ļaušu šajā zemē uzrasties ganam, kas nerūpēsies par nonīkušajām avīm+ un kas neuzmeklēs jaunās, nedziedinās ievainotās+ un nebaros veselās. Šis gans rīs trekno avju gaļu+ un raus nost avīm nagus.+
17 Bēdas nekam nederīgajam ganam,+ kas pamet avis!+
Zobena cirtiens skars viņa roku un labo aci.
Viņa roka nokaltīs,
un labā acs kļūs pilnīgi akla.”
12 Vēstījums.
”Lūk, Jehovas vēsts par Izraēlu,” paziņo Jehova,
kas ir izpletis debesis+
un ielicis pamatus zemei+
un kas devis cilvēkam dzīvības elpu*.
2 ”Es padarīšu Jeruzālemi par kausu, kura dēļ apkārtējās tautas streipuļos. Jeruzāleme un Jūdas zeme nonāks aplenkumā.+ 3 Tajā dienā es padarīšu Jeruzālemi visām tautām par smagu akmeni. Visi, kas to gribēs pacelt, sāpīgi savainosies.+ Visas zemes tautas sapulcēsies, lai cīnītos ar šo pilsētu.”+ 4 Jehova pavēstī: ”Tajā dienā es izbiedēšu visus zirgus un jātniekiem aptumšošu prātu. Tautu zirgus es padarīšu aklus, bet no Jūdas tautas nenolaidīšu ne acu. 5 Jūdas vadoņi spriedīs: ”Jeruzālemes iedzīvotāji ir mūsu spēka avots, jo viņu Dievs ir karapulku Pavēlnieks Jehova.”+ 6 Tajā dienā Jūdas vadoņi būs kā kvēlojošas ogles meža vidū un kā degoša lāpa labības vālā.+ Viņi iznīcinās apkārtējās tautas — gan tās, kas pa labi, gan tās, kas pa kreisi.+ Tad jeruzālemieši atkal dzīvos savā pilsētā* — Jeruzālemē.+
7 Vispirms Jehova glābs Jūdas teltis, lai Dāvida pēcnācēju* un Jeruzālemes iedzīvotāju krāšņums neaizēnotu pārējo Jūdas ļaužu krāšņumu. 8 Tajā dienā Jehova no visām pusēm aizsargās Jeruzālemes iedzīvotājus.+ Tajā dienā tie, kas teju vai krīt,* būs tik stipri kā Dāvids, bet Dāvida pēcnācēji — tik vareni kā dievs, kā Jehovas eņģelis, kas tos vada.+ 9 Tajā dienā es iznīcināšu visas tautas, kas uzbruks Jeruzālemei.+
10 Pār Dāvida pēcnācējiem un Jeruzālemes iedzīvotājiem es izliešu labvēlības un lūgšanu garu. Viņi skatīsies uz to, kuru sadūruši;+ viņi to apraudās, kā apraud vienīgo dēlu, un sēros par to, kā sēro par pirmdzimto dēlu. 11 Tajā dienā Jeruzālemē skanēs gaužas vaimanas — tikpat gaužas, kādas skanēja Megidas līdzenumā,+ Hadad-Rimmonā. 12 Visa zeme vaimanās, katra dzimta vaimanās pati par sevi: Dāvida dzimta — pati par sevi, un šīs dzimtas sievietes — par sevi; Nātāna+ dzimta — pati par sevi, un šīs dzimtas sievietes — par sevi; 13 Levija+ dzimta — pati par sevi, un šīs dzimtas sievietes — par sevi; šimiešu+ dzimta — pati par sevi, un šīs dzimtas sievietes — par sevi; 14 vaimanās arī visas pārējās dzimtas — katra dzimta pati par sevi, un šo dzimtu sievietes — par sevi.
13 Tajā dienā tiks izrakta aka, kas būs domāta Dāvida pēcnācēju un Jeruzālemes iedzīvotāju attīrīšanai no grēkiem un netīrības.”+
2 Karapulku Pavēlnieks Jehova paziņo: ”Tajā dienā es šajā zemē iznīdēšu elkus,+ un tos vairs nepieminēs. Es izskaudīšu zemē praviešus+ un netīrības garu. 3 Ja kāds tomēr atkal sāks pravietot, viņa paša tēvs un māte, kas viņu laiduši pasaulē, viņam teiks: ”Tev jāmirst, jo tu Jehovas vārdā melo!” Tad viņa tēvs un māte, kas viņu laiduši pasaulē, viņu nodurs, tāpēc ka viņš ir pravietojis.+
4 Tajā dienā pravieši kaunēsies par saviem redzējumiem, kurus viņi pravietodami atstāsta. Viņi vairs nevalkās kažokādas* apģērbu*,+ ko bija nēsājuši, lai pieviltu ļaudis. 5 Ikviens no viņiem sacīs: ”Es neesmu pravietis. Es esmu laukstrādnieks. Mani nopirka, kad es vēl biju jauns.” 6 Un, ja kādam no viņiem jautās: ”Kas tās tev par brūcēm?”, viņš atbildēs: ”Mani savainoja manu draugu namā.””
7 ”Celies, zoben, uzbrūc manis ieceltajam ganam,+
uzbrūc vīram, kas man ir tuvs!” saka Jehova, karapulku Pavēlnieks.
”Cērt ganam!+ Lai avis izklīst!+
Mana roka vērsīsies pret tiem, kas ir neievērojami.”
8 Jehova paziņo: ”Visā zemē
divas trešdaļas tiks iznīcinātas un zudīs,
bet viena trešdaļa paliks.
9 Šo trešo daļu es izvedīšu cauri ugunij.
Es viņus attīrīšu, tāpat kā attīra sudrabu,
un pārbaudīšu, tāpat kā pārbauda zeltu.+
Viņi piesauks manu vārdu,
un es viņiem atbildēšu.
Es teikšu: ”Tā ir mana tauta,”+ —
un viņi sacīs: ”Jehova ir mūsu Dievs.””
14 ”Tuvojas diena, Jehovas diena, kad tev* nolaupītais tiks dalīts tavu acu priekšā*. 2 Es sapulcināšu visas tautas, lai tās uzsāktu karu ar Jeruzālemi. Pilsētu ieņems, namus izlaupīs un sievietes izvaros. Puse pilsētas iedzīvotāju dosies trimdā, bet pārējie paliks pilsētā.
3 Jehova dosies karot ar šīm tautām+ un cīnīsies tā, kā viņš cīnās kaujas dienā.+ 4 Tajā dienā viņš nostāsies ar kājām uz Olīvkalna*,+ kas atrodas pie Jeruzālemes austrumu pusē. Olīvkalns pāršķelsies virzienā no austrumiem uz rietumiem, un izveidosies plaša ieleja. Viena daļa kalna pavirzīsies uz ziemeļiem, un otra — uz dienvidiem. 5 Jūs bēgsiet uz ieleju, kas būs izveidojusies starp maniem kalniem. Šī ieleja sniegsies līdz Ācēlai. Jums būs jābēg, tāpat kā jūs bēgāt, kad Jūdas ķēniņa Usijas laikā notika zemestrīce.+ Ieradīsies Dievs Jehova, un visi viņa svētie būs kopā ar viņu.+
6 Tajā dienā nebūs tik ļoti vērtīgās gaismas+ — viss būs sastindzis*. 7 Tā būs diena, ko sauks par Jehovas dienu.+ Nebūs starpības starp dienu un nakti, un arī vakarā būs gaišs. 8 Tajā dienā no Jeruzālemes plūdīs+ dzīvības ūdens:+ puse ūdens tecēs uz austrumu jūru*,+ un puse — uz rietumu jūru*.+ Tā būs gan vasarā, gan ziemā. 9 Jehova būs visas zemes Ķēniņš.+ Tajā dienā Jehova būs viens vienīgs+ un viņa vārds — viens vienīgs.+
10 Visa zeme no Gebas+ līdz Rimmonai,+ kas atrodas dienvidos no Jeruzālemes, kļūs kā Arava.+ Bet Jeruzāleme augstu pacelsies savā sākotnējā vietā un būs apdzīvota+ no Benjamīna vārtiem+ līdz vietai, kur bija Pirmie vārti, un līdz pat Stūra vārtiem un no Hananēla torņa+ līdz ķēniņa vīna spiedēm. 11 Jeruzāleme būs apdzīvota, pār to nekad vairs nenāks iznīcības lāsts,+ un ļaudis tur dzīvos drošībā.+
12 Lūk, ar kādu sērgu Jehova sodīs visas tautas, kas karo ar Jeruzālemi:+ ļaudīm, vēl dzīviem esot, sapūs miesa, sapūs acis dobumos un mutē sapūs mēle.
13 Tajā dienā Jehova viņu vidū izraisīs pilnīgu sajukumu. Ikviens no viņiem sagrābs savu biedru un bruks tam virsū.+ 14 Karā, kas norisināsies pie Jeruzālemes, piedalīsies arī Jūda. Apkārtējo tautu manta — zelts, sudrabs un drēbes — tiks savākta lielā daudzumā.+
15 Līdzīga sērga piemeklēs arī zirgus, mūļus, kamieļus, ēzeļus un visus pārējos lopus, kas būs viņu nometnēs.
16 Visi, kas palikuši no tautām, kuras karoja ar Jeruzālemi, ik gadu dosies uz Jeruzālemi,+ lai pielūgtu Ķēniņu, karapulku Pavēlnieku Jehovu,+ un svinētu Būdiņu svētkus.+ 17 Ja kādi ļaudis no kādas dzimtas neies uz Jeruzālemi un nepielūgs Ķēniņu, karapulku Pavēlnieku Jehovu, tad pār viņiem nelīs lietus.+ 18 Ja turp nedosies ēģiptieši, viņiem netiks lietus. Viņus piemeklēs sērga, ar kuru Jehova soda tās tautas, kas nedodas svinēt Būdiņu svētkus. 19 Lūk, tādu sodu par savu grēku saņems ēģiptieši un visas citas tautas, kas neies svinēt Būdiņu svētkus.
20 Tajā dienā uz zirgu zvārguļiem būs rakstīts: ”Jehova ir svēts,”*+ — un katli+ Jehovas namā būs tikpat svēti kā trauki,+ kas atrodas līdzās altārim. 21 Jeruzālemē un Jūdas zemē visi katli būs svēti un piederēs karapulku Pavēlniekam Jehovam, un visi, kas nāks upurēt, tajos vārīs upuru gaļu. Tajā dienā karapulku Pavēlnieka Jehovas namā vairs nebūs neviena kanaānieša*.”+
T.i., Dārija I jeb Dārija Lielā.
Noz. ”Jehova ir pieminējis”.
Sk. ”karapulku Pavēlnieks” skaidrojošajā vārdnīcā.
Sk. pielikumu B15.
Acīmredzot tas eņģelis, kas runāja ar Zaharju.
Burt. ”pie Babilonas meitas”.
Vai ”uzraudzīsi manus pagalmus”.
Vai, iesp., ”Uz šo akmeni raugās septiņas acis”.
8,9 × 4,5 m. Sk. pielikumu B14.
Burt. ”ēfa”. Domāts mērāmais trauks vai grozs, kura tilpums ir viena ēfa, t.i., 22 l. Sk. pielikumu B14.
Burt. ”starp zemi un debesīm”.
T.i., Babiloniju.
Burt. ”garu”.
10. pantā saukts par Heldaju.
Iesp., tas pats cilvēks, kas 10. pantā saukts par Jošiju.
Sk. pielikumu B15.
Ebr. vārds var attiekties uz dimantu un citiem cietiem minerāliem, piem., korundu.
Vai ”mācību”.
Vai ”uzticamo”.
Vai ”patiesīgs”.
Vai ”stipri”.
Vai ”stipri”.
Vai, iesp., ”tās karaspēku jūrā sakaus”.
Acīmredzot runa ir par Dieva tautas ciešanām.
Vai ”uzvarētājs”. Vai, iesp., ”izglābts”.
T.i., Eifratas.
T.i., Cionu.
Vai ”izplata burvestības”.
Burt. ”stūra tornis”. Tēlains apzīmējums nozīmīgam un ietekmīgam cilvēkam.
”Valdnieks un balsts”. Burt. ”vadzis”. Tēlains apzīmējums cilvēkam, kas sniedz būtisku atbalstu.
Burt. ”izpirkšu”.
Burt. ”staigās viņa vārdā”.
Burt. ”iesvēra”.
”Dzīvības elpu”. Vai ”garu”.
Vai ”dzīvos tur, kur tiem jādzīvo”.
Burt. ”nama”.
Vai ”paši vājākie”.
Vai, iesp., ”raupjas vilnas”.
Vai ”amata tērpu”.
T.i., Jeruzālemei.
Burt. ”tevī”.
Vai ”Eļļas kalna”.
T.i., kā sasalis.
T.i., Nāves jūru.
T.i., Vidusjūru.
Vai ”Svētums — no Jehovas”.
Vai, iesp., ”tirgoņa”.