MALEAHIJA GRĀMATA

1 Vēstījums.

Jehovas vēsts, ko Maleahijs* paziņoja izraēliešiem.

2 ”Es jūs mīlu,”+ saka Jehova.

Bet jūs prasāt: ”Kā tu esi apliecinājis savu mīlestību?”

”Vai Ēsavs nav Jēkaba brālis?”+ vaicā Jehova. ”Bet es iemīlēju Jēkabu, 3 savukārt Ēsavu ienīdu.+ Es padarīju viņa kalnu zemi par tukšaini,+ viņa mantoto zemi nodevu tuksneša iemītniekiem šakāļiem.+

4 Edomieši saka: ”Mūsu zeme guļ drupās, bet mēs atgriezīsimies un visu atjaunosim,” — taču karapulku Pavēlnieks* Jehova saka: ”Viņi gan būvēs, bet es jaukšu nost. Viņu zemi sauks par ļaunuma zemi, bet viņus pašus — par tautu, ko Jehova nolādējis uz mūžiem.+ 5 Jūs to redzēsiet un teiksiet: ”Lai Jehova ir daudzināts visā Izraēla zemē!””

6 ”Dēls godā tēvu,+ un kalps — kungu. Ja jau es esmu tēvs,+ kāpēc jūs mani negodājat?+ Ja jau es esmu kungs, kāpēc neizjūtat pret mani bijību*?” tā es, karapulku Pavēlnieks Jehova, saku jums, priesteri, kas nicināt manu vārdu.+

Bet jūs prasāt: ”Kā tad mēs nicinām tavu vārdu?”

7 Jūs to darāt, ziedojot uz mana altāra netīru maizi*.

Turklāt jūs prasāt: ”Kā mēs tev sagādājam negodu?”

Jūs to darāt, teikdami: ”Jehovas galds+ nav nekā vērts.” 8 Kad jūs upurējat aklu dzīvnieku, jūs spriežat: ”Kas gan tur slikts?” Arī tad, kad upurējat klibu vai slimu dzīvnieku, jūs spriežat: ”Kas gan tur slikts?”+

Pamēģiniet tādus uzdāvināt pārvaldniekam! Vai viņš būs priecīgs? Vai viņš raudzīsies uz jums labvēlīgi?” vaicā karapulku Pavēlnieks Jehova.

9 ”Lūdziet Dievu, lai viņš apžēlotos! Vai, nesot šādus upurus, jūs izpelnīsieties viņa labvēlību?” saka Jehova, karapulku Pavēlnieks.

10 ”Vai kāds no jums ir ar mieru vērt ciet durvis*?+ Bez samaksas jūs negribat pat uguni kurt uz mana altāra!+ Man par jums nav nekāda prieka,” saka Jehova, karapulku Pavēlnieks, ”un man nav patīkami jūsu upuri.”+

11 ”No austrumiem līdz rietumiem* mans vārds būs dižs tautu starpā.+ It visur, godājot manu vārdu, dedzinās upurus un nesīs ziedojumus — tā būs tīra dāvana —, jo mans vārds būs dižs tautu starpā,”+ saka Jehova, karapulku Pavēlnieks.

12 ”Bet jūs to* zaimojat,+ teikdami: ”Jehovas galds ir netīrs, un upuri — uz tā uzliktais ēdiens — nav nekā vērti.”+ 13 Vēl jūs sakāt: ”Cik apnicīgi!” un par to visu raucat degunu,” saka Jehova, karapulku Pavēlnieks. ”Jūs atvedat zagtus, klibus un slimus dzīvniekus. Un tā ir jūsu dāvana?! Vai lai es kaut ko tādu pieņemu?”+ vaicā Jehova.

14 ”Lai nolādēts krāpnieks, kas, devis Jehovam solījumu, upurē dzīvnieku, kam ir kāda vaina, lai gan viņa sīklopu ganāmpulkā ir pilnīgi vesels tēviņš!” saka Jehova, karapulku Pavēlnieks. ”Es taču esmu dižais Ķēniņš,+ un mans vārds tautās iedvesīs bijību.”+

2 ”Priesteri, šis norādījums ir domāts jums!+ 2 Jums jāklausa man un jāpatur prātā, ka mans vārds ir jāgodā,” saka Jehova, karapulku Pavēlnieks. ”Ja jūs to nedarīsiet, es jums uzsūtīšu lāstus,+ un es pārvērtīšu lāstos jūsu svētības.+ Patiesībā es jau esmu pārvērtis svētības lāstos, jo jūs neesat ņēmuši vērā, kas jums bija teikts.”

3 ”Jūsu dēļ es nopostīšu jūsu sējumus.+ Es jums notriepšu seju ar mēsliem — jūsu svētku upuru mēsliem —, un jūs pašus iemetīs mēslos. 4 Tad jūs sapratīsiet, ka es jums biju devis šo norādījumu, lai mans līgums ar Leviju paliktu spēkā,”+ saka Jehova, karapulku Pavēlnieks.

5 ”Līgums, ko es biju noslēdzis ar viņu, ļāva iemantot dzīvību un mieru. Es viņam to visu devu, lai viņš mani bītos*. Un viņš mani bijās, viņš juta bijību pret manu vārdu. 6 Viņa mutē bija patiesības likumi*,+ no viņa lūpām nenāca netaisnība. Viņš staigāja ar mani,* uzturēdams ar mani mieru un rīkodamies taisnīgi,+ un viņš daudziem palīdzēja novērsties no grēkiem. 7 Priestera lūpām taču jāglabā zināšanas, lai viņam varētu prasīt likumu* skaidrojumus,+ jo priesteris ir karapulku Pavēlnieka Jehovas vēstnesis.

8 Bet jūs esat novērsušies no pareizā ceļa, un jūsu dēļ daudzi vairs neievēro likumus*.+ Jūs esat pārkāpuši līgumu, ko es biju slēdzis ar Leviju,”+ saka Jehova, karapulku Pavēlnieks. 9 ”Es jūs padarīšu nicināmus un neievērojamus visu ļaužu acīs, jo jūs neejat manus ceļus un pielāgojat likumus, lai izdabātu atsevišķiem cilvēkiem*.”+

10 ”Vai mums visiem nav viens tēvs?+ Vai mūs nav radījis viens un tas pats Dievs? Kāpēc tad mēs rīkojamies cits pret citu tik nodevīgi,+ nicinot ar mūsu tēviem noslēgto līgumu? 11 Jūdas ļaudis rīkojas nodevīgi, un Izraēlā un Jeruzālemē notiek kaut kas pretīgs — Jūdas ļaudis nicina Jehovas svētumu*,+ kas viņam tik dārgs, un prec sievietes, kas pielūdz svešus dievus.+ 12 Jehova iznīcinās Jēkaba teltīs ikvienu, kas tā rīkojas, lai kas viņš būtu, — iznīcinās arī tad, ja šis cilvēks nesīs karapulku Pavēlniekam Jehovam upurus.”+

13 ”Lūk, vēl kas: jūsu dēļ Jehovas altāris tiek slacīts asarām un pie tā dzirdamas raudas un nopūtas. Tāpēc viņš vairs nepievērš uzmanību jūsu upuriem un neraugās labvēlīgi ne uz kādiem jūsu ziedojumiem.+ 14 Bet jūs jautājat: ”Kāpēc tā?” Jehova liecina pret jums, jo jūs izturaties nodevīgi pret jaunībā apņemtajām sievām — savām līdzgaitniecēm, savām likumīgajām sievām.+ 15 Tomēr ir arī tādi, kas tā nerīkojas, jo viņiem ir palicis Dieva gars. Un pēc kā viņi tiecas? Lai pēcnācēji piederētu Dievam! Tāpēc pārbaudiet savas vēlmes un domas*, un lai neviens neizturas nodevīgi pret jaunībā apņemto sievu. 16 Es ienīstu šķiršanos,”+ saka Izraēla Dievs Jehova. ”Es ienīstu tos, kas aptraipa savas drēbes ar varmācību,” saka Jehova, karapulku Pavēlnieks. ”Pārbaudiet savas vēlmes un domas un nerīkojieties nodevīgi!+

17 Jūs ar saviem vārdiem esat nogurdinājuši Jehovu.+ Tomēr jūs jautājat: ”Kā mēs viņu nogurdinām?” Jūs to darāt, sakot: ”Visi, kas dara ļaunu, ir labi Jehovas acīs, tie viņam ir tīkami,”+ un vaicājot: ”Kur tad ir taisnīgais Dievs?””

3 ”Es sūtīšu savu vēstnesi, un tas man sagatavos ceļu.+ Tad savā templī pēkšņi ieradīsies Kungs,+ kuru jūs meklējat. Ieradīsies arī līguma vēstnesis, pēc kura jūs ilgojaties. Viņš noteikti atnāks,” paziņo karapulku Pavēlnieks Jehova.

2 ”Bet kurš izturēs viņa atnākšanas dienu? Kurš varēs pastāvēt, kad viņš parādīsies? Viņš būs kā metāla kausētāja uguns un kā veļas mazgātāju sārms.+ 3 Līdzīgi metāla kausētājam un sudraba attīrītājam+ viņš sēdēs un attīrīs Levija dēlus, pārkausēs tos kā zeltu un kā sudrabu. Tad tie nesīs Jehovam upurus taisnīgumā 4 un Jūdas un Jeruzālemes upuri Jehovam būs patīkami, kā tas bija sendienās, senajos laikos.+

5 Es nākšu jūs tiesāt un steigšu liecināt pret burvjiem,+ pret laulības pārkāpējiem, pret tiem, kas dod nepatiesus zvērestus,+ pret tiem, kas apkrāpj algādžus,+ atraitnes un bāreņus,+ un pret tiem, kas negrib palīdzēt svešzemniekiem*.+ Neviens no tiem mani nebīstas,” pavēstī karapulku Pavēlnieks Jehova.

6 ”Es esmu Jehova, es nemainos.+ Un jūs taču esat Jēkaba dēli. Tāpēc jums vēl nav pienācis gals. 7 Jau kopš savu tēvu laikiem jūs atsakāties pildīt manus norādījumus un neņemat tos vērā.+ Atgriezieties pie manis, tad es atgriezīšos pie jums!”+ saka Jehova, karapulku Pavēlnieks.

Bet jūs prasāt: ”Kā mums būtu jāatgriežas?”

8 ”Vai gan cilvēks var aplaupīt Dievu? Tomēr jūs mani aplaupāt.”

Jūs vaicājat: ”Kā mēs tevi esam aplaupījuši?”

”Jūs nenesat desmitās tiesas un ziedojumus. 9 Pār jums ir nācis lāsts,* jo jūs mani aplaupāt, un tā rīkojas visa tauta. 10 Atnesiet uz manām krātuvēm visu desmito tiesu,+ lai manā namā būtu pārtika,”+ aicina karapulku Pavēlnieks Jehova, ”un tā pārbaudiet mani — raugiet, vai es neatvēršu debesu slūžas+ un neizliešu pār jums pārpārēm svētību!”+

11 ”Es apsaukšu kaitēkļus, un tie nepostīs jūsu tīrumus, un jūsu vīna dārzi dos bagātīgu ražu,”+ saka Jehova, karapulku Pavēlnieks.

12 ”Visas tautas jūs sauks par laimīgiem,+ jo jūsu zeme būs brīnišķīga,” saka Jehova, karapulku Pavēlnieks.

13 ”Jūs par mani runājat sliktu,” saka Jehova.

Tomēr jūs jautājat: ”Ko sliktu mēs par tevi esam teikuši?”+

14 ”Jūs apgalvojat: ”Nav jēgas kalpot Dievam.+ Ko mums ir devis tas, ka esam pildījuši karapulku Pavēlnieka Jehovas norādījumus un staigājuši viņa priekšā noliektu galvu? 15 Tagad mēs redzam, ka lepnie ir laimīgi un ļaundariem dzīvē sekmējas.+ Tie uzdrīkstas izaicināt Dievu un tiek cauri sveikā.””

16 Tad tie, kas bīstas Jehovu, sarunājās savā starpā un Jehova uzmanīgi klausījās. Jehovas priekšā piemiņas grāmatā+ tika ierakstīti visi, kas viņu bīstas un kas domā par viņa vārdu*.+

17 ”Tajā dienā, kad tie kļūs par manu dārgo īpašumu,+ es tos padarīšu par savu tautu,”+ paziņo karapulku Pavēlnieks Jehova. ”Es tos žēlošu, kā tēvs žēlo paklausīgu dēlu.+ 18 Un jūs atkal redzēsiet atšķirību starp taisno un ļaundari,+ starp to, kas Dievam kalpo, un to, kas nekalpo.”

4 ”Tuvojas diena, kas kvēlos kā degoša krāsns,+ — lepnie un ļaundari tad būs kā salmi. Šajā dienā tie visi zudīs,” saka Jehova, karapulku Pavēlnieks, ”un no tiem nepaliks pāri ne saknes, ne zari. 2 Bet pār jums — tiem, kas godā* manu vārdu, — atspīdēs taisnības saule, tās stari* jūs dziedinās, un jūs lēkāsiet kā brangi teļi.”

3 ”Tajā dienā, kad es sākšu rīkoties, jūs samīsiet ļaundarus, tie būs kā putekļi zem jūsu kājām,” saka Jehova, karapulku Pavēlnieks.

4 ”Atcerieties mana kalpa Mozus bauslību — norādījumus un priekšrakstus, ko es izraēliešiem Horebā liku pildīt!+

5 Pirms pienāks Jehovas lielā un baisā diena,+ es sūtīšu pie jums pravieti Eliju.+ 6 Viņš padarīs tēvu sirdis tādas kā bērniem+ un bērnu sirdis — tādas kā tēviem*, lai tad, kad es būšu ieradies, man zeme nebūtu pilnībā jāizposta.”

(Bībeles senebreju un aramiešu valodā sarakstītās daļas beigas. Seko grieķu valodā sarakstītā daļa.)