OTRĀ VĒSTULE KORINTIEŠIEM

1 Pāvils, pēc Dieva gribas Kristus Jēzus apustulis, un mūsu brālis Timotejs+ Dieva draudzei Korintā, kā arī visiem svētajiem visā Ahajā.+

2 Lai Dievs, mūsu Tēvs, un Kungs Jēzus Kristus jums dāvā labvēlību un mieru!

3 Slavēts lai ir mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs,+ līdzjūtības Tēvs+ un visa mierinājuma Dievs,+ 4 kas mūs mierina visās mūsu bēdās*,+ lai mēs ar to mierinājumu, ko paši saņemam no Dieva,+ spētu mierināt citus+ jebkādās bēdās. 5 Jo, tāpat kā mēs pārpārēm pieredzam ciešanas Kristus dēļ,+ caur Kristu mēs pārpārēm saņemam arī mierinājumu. 6 Tātad, ja mēs pieredzam bēdas, tas jums ir par mierinājumu un glābšanu, un, ja mūs mierina, tas kļūst par mierinājumu arī jums, lai jūs spētu izturēt tās pašas ciešanas kā mēs. 7 Tāpēc mūsu pārliecība par jums* ir nesatricināma, jo mēs zinām: kā jūs ciešat līdz ar mums, tāpat jūs saņemsiet arī mierinājumu.+

8 Mēs gribam, brāļi, lai jūs zinātu, kādus pārbaudījumus mēs pieredzējām Āzijā*.+ Mums bija ārkārtīgi grūti, un tas jau gāja pāri mūsu spēkiem, tā ka vairs necerējām palikt dzīvi.+ 9 Taisnību sakot, mums jau likās, ka esam saņēmuši nāves spriedumu. Bet tas mums mācīja paļauties nevis uz sevi, bet uz Dievu,+ kas ceļ augšā mirušos. 10 Viņš mūs izglāba no drošas nāves, un mēs esam pārliecināti, ka viņš mūs glābs arī turpmāk.+ 11 Arī jūs varat mums palīdzēt, karsti par mums lūdzot.+ Tad daudzi pateiksies Dievam par palīdzību, ko mēs saņemsim par atbildi uz daudzu lūgšanām.+

12 Mēs lepojamies, ka ar tīru sirdsapziņu varam teikt: pasaulē un vēl jo vairāk jūsu vidū mēs esam dzīvojuši svētumā un bez liekulības, kā māca Dievs, paļaudamies nevis uz cilvēku* gudrību,+ bet uz Dieva labestību*. 13 Mēs jums nerakstām neko tādu, ko jūs nevarētu izlasīt un saprast*, un es ceru, ka jūs to sapratīsiet līdz galam. 14 Daļa no jums jau ir sapratuši, ka jūs varat ar mums lepoties, tāpat kā mēs varēsim lepoties ar jums mūsu Kunga Jēzus dienā.

15 Būdams par to pārliecināts, es gribēju vispirms ierasties pie jums, lai jums atkal būtu iemesls priecāties*. 16 Es biju nodomājis apciemot jūs pa ceļam uz Maķedoniju un atceļā no turienes iegriezties pie jums vēlreiz, un pēc tam jūs mani pavadītu, kad es dotos tālāk uz Jūdeju.+ 17 Kad es to plānoju, vai mana attieksme bija vieglprātīga? Vai tad es pieņemu lēmumus tā, kā cilvēki mēdz darīt, it kā teikdams vispirms: ”Jā,” — bet pēc tam: ”Nē”? 18 Bet, tāpat kā var paļauties uz Dievu, var paļauties arī uz to, ko mēs jums sakām, — tas nav reizē ”jā” un ”nē”. 19 Jo Dieva Dēls, Jēzus Kristus, par ko mēs, tas ir, es, Silvāns* un Timotejs,+ jums sludinājām, nav bijis reizē ”jā” un ”nē”, bet viņa gadījumā ”jā” vienmēr ir ”jā”. 20 Lai cik ir Dieva solījumu, tie ir piepildījušies* ar viņa starpniecību.+ Tāpēc arī caur viņu mēs sakām: ”Āmen!”+ Dievam par godu. 21 Bet tas, kurš apstiprina, ka jūs un mēs piederam Kristum, un kurš mūs ir svaidījis, ir Dievs.+ 22 Viņš mūs ir arī apzīmogojis+ un devis mums sirdī garu par ķīlu tam, ka saņemsim gaidāmās svētības.+

23 Bet Dievs ir mans liecinieks: es vēl neesmu ieradies Korintā tikai tāpēc, ka vēlējos jūs saudzēt. 24 Nav tā, ka mēs valdītu pār jūsu ticību,+ — mēs esam jūsu darbabiedri, kas vairo jūsu prieku, jo jūs stingri stāvat savas ticības dēļ.

2 Es gribu nākt pie jums vēlreiz ne jau tādēļ, lai jūs apbēdinātu. 2 Ja es jūs apbēdināšu, kas tad mani iepriecinās? Vai tie paši, ko esmu apbēdinājis? 3 Es to visu esmu rakstījis, lai tad, kad ieradīšos, man nebūtu jāskumst par tiem, par kuriem man vajadzētu priecāties. Bet es esmu pārliecināts, ka tas, kas sagādā prieku man, sagādā prieku arī jums. 4 Es taču jums esmu rakstījis ar dziļām bēdām, sirdssāpēm un gaužām asarām, nevis lai jūs apbēdinātu,+ bet lai jūs zinātu, cik ļoti es jūs mīlu.

5 Ja kāds tomēr ir kādu apbēdinājis,+ tad ne jau mani, bet zināmā mērā jūs visus (es gan negribu būt pārāk skarbs). 6 Tādam cilvēkam pietiek ar nosodījumu, ko ir paudis* vairākums, 7 tāpēc tagad labāk no sirds piedodiet viņam un mieriniet viņu,+ lai viņu nenomāc pārmērīgas bēdas.+ 8 Es jūs mudinu apliecināt viņam savu mīlestību.+ 9 Es jums rakstīju arī tādēļ, lai redzētu, vai jūs būsiet paklausīgi it visā. 10 Kam piedodat jūs, tam piedodu arī es. Un, lai ko es būtu piedevis (ja ir bijis kaut kas piedodams), es to esmu darījis jūsu dēļ Kristus priekšā, 11 lai Sātans mūs nepiekrāptu,+ jo mums ir labi zināmi viņa paņēmieni*.+

12 Kad es ierados Troādā+ sludināt labo vēsti par Kristu un man pavērās iespēja darīt Kunga darbu, 13 man nebija mierīgs prāts, jo es neatradu savu brāli Titu.+ Tad es atvadījos no brāļiem un devos uz Maķedoniju.+

14 Bet paldies Dievam, kas mūs vienmēr vada triumfa gājienā kopā ar Kristu un ar mūsu starpniecību visur kā jauku smaržu izplata zināšanas par sevi! 15 Dievam mēs esam Kristus saldā smarža, ko jūt gan tie, kas tiek glābti, gan tie, kas iet bojā: 16 pēdējiem nāves smarža, kas vēsta nāvi,+ bet pirmajiem — dzīvības smarža, kas vēsta dzīvību. Un kas ir piemērots šādai kalpošanai? 17 Mēs tādi esam, jo mēs netirgojamies ar Dieva vārdiem*+ kā daudzi citi, bet runājam neliekuļoti, būdami vienoti ar Kristu un darbodamies Dieva uzdevumā un Dieva priekšā.

3 Vai mums jāsāk jums atgādināt, kas mēs esam*? Jeb vai mums, tāpat kā dažiem, ir vajadzīgas jums adresētas vai jūsu rakstītas ieteikuma vēstules? 2 Jūs paši esat mūsu vēstule,+ kas rakstīta mūsu sirdī, saprotama un izlasāma visiem cilvēkiem. 3 Ir redzams, ka jūs esat Kristus vēstule, ko esam rakstījuši mēs, Dieva kalpi.+ Tā ir rakstīta nevis ar tinti, bet ar dzīvā Dieva garu, nevis uz akmens plāksnēm,+ bet sirdī*.+

4 Pateicoties Kristum, mums ir tāda pārliecība Dieva priekšā. 5 Tas nenozīmē, ka mēs paši no sevis būtu piemēroti šim darbam un uzskatītu to par savu nopelnu. Ja esam piemēroti, tas ir no Dieva,+ 6 kas mūs ir pienācīgi sagatavojis*, lai mēs kļūtu par jauna līguma+ kalpotājiem un kalpotu nevis rakstītiem likumiem,+ bet garam, jo rakstītie likumi notiesā uz nāvi,+ turpretī gars dara dzīvu.+

7 Ja jau bauslība, kas ved nāvē, ar saviem akmenī iekaltajiem burtiem+ tika dota tādā spožumā, ka izraēlieši nespēja skatīties Mozus sejā, jo tā spīdēja pārāk spoži,+ — bet šim spožumam taču bija jāizzūd — 8 kāpēc lai gars+ netiktu dots vēl lielākā spožumā?+ 9 Ja bauslībai, kas nes notiesāšanu,+ piemita spožums,+ cik gan lielāks spožums ir kalpošanai, kas ved uz taisnību!+ 10 Jā, tam, kam reiz bija piešķirts spožums, tagad tas ir atņemts lielāka spožuma dēļ.+ 11 Ja jau tas, kam bija jāizzūd, tika dots spožumā,+ cik gan lielāks spožums piemīt tam, kas paliek!+

12 Tā kā mums ir tāda cerība,+ mēs runājam pilnīgi droši 13 un nedarām kā Mozus, kas ar apsegu aizklāja seju,+ lai izraēlieši neredzētu, uz ko ved tas,* kam bija jāizzūd. 14 Bet viņu prāts bija aptumšots*.+ Un līdz pat šai dienai, lasot veco līgumu, tas pats apsegs paliek nenoņemts,+ jo to var noņemt tikai ar Kristus palīdzību.+ 15 Jā, līdz pat šai dienai viņu sirdis klāj apsegs,+ tā ka viņi nesaprot Mozus rakstīto.+ 16 Bet, ja kāds pievēršas Jehovam*, apsegs viņam tiek noņemts.+ 17 Jehova ir Gars,+ un, kur ir Jehovas gars, tur ir brīvība.+ 18 Mēs visi, atsegtām sejām atspoguļodami Jehovas spožumu, tiekam pārvērsti, lai kļūtu līdzīgi viņam, un atstarojam viņa spožumu aizvien vairāk un vairāk, kā tam liek notikt Jehova, kas ir Gars*.+

4 Tāpēc mēs, kam Dievs savā žēlastībā ir uzticējis šo kalpošanu, nenolaižam rokas. 2 Atteikušies no slepenām, kaunpilnām lietām, mēs rīkojamies bez viltus un nesagrozām Dieva vārdus,+ bet, darīdami zināmu patiesību, Dieva priekšā skaidri parādām visiem cilvēkiem*, ka rīkojamies pareizi.+ 3 Ja labā vēsts, ko sludinām, ir aizsegta, tā ir aizsegta tiem, kas iet bojā, — 4 neticīgajiem, kuru prātu šīs pasaules* dievs+ ir padarījis aklu,+ lai tiem nespīdētu gaisma, kas nāk no cildenās labās vēsts par Kristu,+ kurš ir Dieva attēls.+ 5 Mēs nesludinām par sevi, bet par to, ka Jēzus Kristus ir Kungs un mēs esam jūsu kalpi Jēzus dēļ. 6 Pats Dievs, kas ir teicis: ”Lai no tumsas atspīd gaisma!”,+ caur Kristu* ir apgaismojis mūsu sirdis+ ar cildenajām zināšanām par Dievu.

7 Taču šis dārgums*+ mums ir māla traukos,+ lai būtu redzams, ka mūsu neparastais spēks nāk no Dieva, nevis no mums pašiem.+ 8 Mūs spiež no visām pusēm, tomēr mēs neesam iedzīti stūrī, esam apjukuši, bet ne bezizejā*.+ 9 Mūs vajā, tomēr mēs neesam pamesti,+ esam satriekti, bet ne zuduši pavisam.+ 10 Mums, tāpat kā Jēzum, visu laiku draud nāve,+ lai arī mūsu dzīve būtu tāda pati kā Jēzum.* 11 Kamēr dzīvojam, mēs pastāvīgi raugāmies nāvei acīs+ Jēzus dēļ, lai mēs dzīvotu tāpat kā Jēzus*. 12 Tātad mums — nāves briesmas, bet jums — dzīvība.

13 Ir rakstīts: ”Es ticēju, tāpēc es runāju.”+ Tā kā mums ir tāds pats ticības gars, tad arī mēs ticam un tāpēc runājam, 14 zinādami, ka tas, kurš ir cēlis augšā Jēzu, arī mūs cels augšā tāpat kā viņu un kopā ar jums nostādīs viņa priekšā.+ 15 Tas viss notiek jūsu dēļ, lai Dieva labestību* saņemtu aizvien vairāk cilvēku un Dievam par godu aizvien vairāk būtu to, kas viņam pateicas.+

16 Tāpēc mēs nenolaižam rokas. Gluži otrādi: kaut arī ārēji mēs izdilstam, iekšēji mēs dienu no dienas atjaunojamies*. 17 Mūsu grūtības, kas ir īslaicīgas un vieglas, sagādā mums neizsakāmi lielu, mūžīgu godu.+ 18 Mūsu skatiens ir pievērsts nevis redzamajam, bet neredzamajam,+ jo redzamais ir pārejošs, bet neredzamais — mūžīgs.

5 Mēs zinām, ka mūsu mājoklis* uz zemes, šī telts, tiks nojaukts+ un Dievs mums dos mūžīgu mājokli debesīs — tādu, kas nav rokām celts.+ 2 Pašreizējā mājoklī mēs nopūšamies, ilgodamies ietērpties tajā, kas ir no debesīm,+ 3 lai tad, kad būsim tajā tērpušies, mēs nebūtu kaili. 4 Šajā teltī mēs nopūšamies, smagu nastu mākti, — nevis tāpēc, ka vēlamies to novilkt, bet gan tāpēc, ka vēlamies apvilkt citu,+ lai to, kas ir mirstīgs, aizstātu* dzīvība.+ 5 Tam visam mūs ir sagatavojis Dievs,+ kurš mums ir devis garu par ķīlu tam, kas gaidāms nākotnē.+

6 Tāpēc mēs vienmēr esam paļāvības pilni un zinām, ka, mājojot miesā, mēs neesam kopā ar Kungu,+ — 7 jo mūs vada ticība, nevis tas, ko var redzēt*. 8 Patiesi, mēs esam paļāvības pilni un labāk gribētu vairs nebūt šajā miesā un mājot pie Kunga.+ 9 Bet, vienalga, vai esam mājās pie viņa vai neesam kopā ar viņu, mūsu mērķis ir būt viņam patīkamiem. 10 Mums taču visiem būs jāstājas Kristus tiesas troņa priekšā, lai katrs saņemtu pēc nopelniem atkarībā no tā, ko viņš, būdams miesā, ir darījis, vai nu labu, vai ļaunu.+

11 Tad nu, saprazdami, ko nozīmē bīties Kungu, mēs pārliecinām cilvēkus ticēt tam, ko mācām. Dievs jau mūs labi pazīst, un es ceru, ka arī jūs* labi zināt, kādi mēs esam. 12 Mēs to sakām, nevis lai jums atkal sevi ieteiktu, bet lai pamudinātu jūs lepoties ar mums un jums būtu, ko atbildēt tiem, kuri lepojas ar ārēji redzamo,+ nevis ar to, kas ir sirdī. 13 Ja esam neprātīgi,+ tas ir Dieva dēļ, bet, ja esam saprātīgi, tas ir jūsu dēļ. 14 Mūs skubina* Kristus mīlestība, jo esam atzinuši, ka viens cilvēks ir nomiris par visiem,+ tātad visi bija miruši, 15 un viņš ir nomiris par visiem, lai tie, kas dzīvo, vairs nedzīvotu sev pašiem,+ bet tam, kurš ir nomiris par viņiem un pēc tam celts augšā.

16 No šī brīža mēs vairs ne par vienu nespriežam no cilvēciskā viedokļa*.+ Pat ja mēs kādreiz tā esam sprieduši par Kristu, tagad mēs par viņu tā vairs nespriežam.+ 17 Tātad tas, kurš ir vienots ar Kristu, ir kļuvis par jaunu radību.+ Vecais ir pagājis, un ir parādījies kaut kas jauns. 18 Bet tas viss ir no Dieva, kurš caur Kristu ir panācis izlīgumu starp mums un sevi+ un ir uzticējis mums kalpošanu, kas arī citiem palīdz gūt šo izlīgumu,+ — 19 proti, Dievs ar Kristus starpniecību panāk izlīgumu starp pasauli un sevi,+ nesaukdams cilvēkus pie atbildības par viņu pārkāpumiem,+ un mums viņš ir uzticējis sludināt vēsti par izlīgumu.+

20 Tāpēc mēs esam vēstnieki+ Kristus vietā,+ it kā Dievs caur mums vērstos ar aicinājumu pie cilvēkiem. Kristus vietā mēs lūdzam: ”Izlīgstiet ar Dievu!” 21 To, kas grēku nepazina,+ viņš mūsu dēļ atdeva par grēku upuri*, lai caur viņu mēs kļūtu taisni Dieva acīs.+

6 Kā Dieva darbabiedri+ mēs jūs arī mudinām dzīvot tā, lai jūs nebūtu velti saņēmuši Dieva augstsirdīgo labestību*.+ 2 Viņš saka: ”Labvēlības laikā es tevi uzklausīju, un glābšanas dienā es tev palīdzēju.”+ Lūk, tagad ir sevišķas labvēlības laiks! Lūk, tagad ir glābšanas diena!

3 Mēs nevienam nekādā veidā negribam kļūt par klupšanas akmeni, lai par mūsu kalpošanu nevarētu teikt neko sliktu,+ 4 bet it visā apliecinām, ka esam Dieva kalpotāji:+ lielā izturībā, nelaimēs, trūkumā, grūtībās,+ 5 sitienos, ieslodzījumā,+ nemieros, smagā darbā, negulētās naktīs, bez ēdiena,+ 6 sirdsskaidrībā, zināšanās, pacietībā,+ laipnībā,+ svētajā garā, neliekuļotā mīlestībā,+ 7 patiesos vārdos, Dieva spēkā,+ ar taisnības ieročiem+ gan labajā, gan kreisajā rokā*, 8 godā un negodā, pelti un slavēti, uzskatīti par krāpniekiem, tomēr patiesīgi, 9 kā nepazīstami, tomēr pazīstami, kā tādi, kas skatās nāvei acīs,* tomēr joprojām dzīvi,+ kā sodīti, bet ne nonāvēti,+ 10 kā tādi, kas skumst, bet allaž priecājas, kā nabagi, bet kas daudzus dara bagātus, kā tādi, kam nekā nav, bet kam tomēr ir viss.+

11 Mēs runājam atklāti ar jums, korintieši, mēs esam atdarījuši savu sirdi. 12 Mēs neskopojamies ar mīlestību pret jums,*+ bet kur ir jūsu sirsnīgās jūtas pret mums? 13 Tāpēc es jums saku kā saviem bērniem: par atbildi atdariet arī jūs savu sirdi jo plaši!+

14 Neiejūdzieties nesaderīgā jūgā ar neticīgajiem.+ Jo kāda saistība ir taisnībai ar netaisnību*?+ Un kas vieno gaismu ar tumsu?+ 15 Kāda var būt saskaņa starp Kristu un Beliaru*?+ Un kas ticīgajam kopīgs ar neticīgo?+ 16 Kā gan Dieva templis sader ar elkiem?+ Mēs taču esam dzīvā Dieva templis,+ kā Dievs ir sacījis: ”Es mājošu starp viņiem+ un būšu viņu vidū, es būšu viņu Dievs, un viņi būs mana tauta.”+ 17 ”Tāpēc izejiet no viņu vidus un nošķirieties,” saka Jehova*, ”un nepieskarieties nekam netīram+ — tad es jūs pieņemšu.”+ 18 ”Un es būšu jūsu tēvs,+ un jūs būsiet mani dēli un meitas,”+ saka Jehova, Visvarenais.

7 Tāpēc, mīļie, tā kā mums ir doti šādi solījumi,+ attīrīsimies no visa, kas aptraipa miesu un garu,+ un, juzdami bijību pret Dievu, pilnveidosim savu svētumu.

2 Atdariet mums savu sirdi!+ Mēs nevienam neesam nodarījuši pāri, nevienu neesam noveduši neceļos, nevienu neesam ļaunprātīgi izmantojuši.+ 3 Es to nesaku, lai jūs nosodītu. Kā jau iepriekš teicu, jūs esat mūsu sirdī — mēs esam ar jums kopā, vai dzīvojam vai mirstam. 4 Es runāju ar jums pilnīgi atklāti. Es ļoti lepojos ar jums, esmu saņēmis mierinājumu papilnam, un visās mūsu grūtībās mans prieks plūst pāri malām.+

5 Kad ieradāmies Maķedonijā,+ mēs neradām mieru, bet nemitīgi pieredzējām visādas grūtības: no ārpuses bija pretestība, iekšā — raizes. 6 Taču Dievs, kas mierina nomāktos,+ sniedza mums mierinājumu ar Tita klātbūtni. 7 Un mierinājumu mums sagādāja ne tikai viņa klātbūtne, bet arī tas, cik uzmundrināts viņš bija jūsu dēļ. Viņš mums pastāstīja, kā jūs ilgojaties mani satikt, cik ļoti bijāt nobēdājušies un kā jūs bijāt norūpējušies par mani, un tas mani iepriecināja vēl vairāk.

8 Tāpēc, pat ja es ar savu vēstuli jūs apbēdināju,+ es to nenožēloju. Pat ja es sākumā to nožēloju (jo šī vēstule jūs tomēr apbēdināja, kaut arī tikai uz īsu brīdi), 9 tagad es priecājos — ne jau tāpēc, ka jūs bijāt apbēdināti, bet tāpēc, ka bēdas jūs pamudināja nožēlot grēkus. Jūsu bēdas bija Dievam tīkamas, tā ka mēs jums neesam nodarījuši nekādu ļaunumu. 10 Dievam tīkamas bēdas ved pie grēku nožēlas* un līdz ar to pie glābšanas — un nekas no tā nebūs jānožēlo —,+ bet pasaulīgas bēdas ved nāvē. 11 Jo, redziet, ko ir devušas Dievam tīkamas bēdas: cik lielu centību tās jūsos ir radījušas, kādu vēlēšanos attīrīties, kādu sašutumu par notikušo, kādas bailes, kādas ilgas, kādu dedzību, kādus pūliņus labot nodarīto!+ Jūs visādi esat apliecinājuši, ka šajā lietā esat tīri*. 12 Es jums rakstīju nevis pārkāpēja dēļ+ vai tā cilvēka dēļ, kam tika nodarīts pāri, bet gan tādēļ, lai Dieva priekšā kļūtu redzams, ka jūs no sirds cenšaties mums paklausīt. 13 Lūk, tāpēc mēs esam guvuši mierinājumu.

Taču tas vēl nav viss — mēs arī bijām bezgala iepriecināti, redzot Tita prieku, jo jūs bijāt viņu stiprinājuši. 14 Man nav nācies kaunēties par to, ka es jūs Titam slavēju, jo mūsu uzslavas ir izrādījušās patiesas, tāpat kā patiess ir bijis viss, ko esam teikuši jums. 15 Arī Tits jūt pret jums vēl lielāku sirsnību, atceroties jūsu visu paklausību+ un dziļo cieņu, ar kādu jūs viņu uzņēmāt. 16 Es priecājos, ka visādā ziņā varu uz jums paļauties*.

8 Bet mēs gribam, lai jūs, brāļi, zinātu par Dieva labestību, kas augstsirdīgi dāvāta Maķedonijas draudzēm.+ 2 Smagā pārbaudījumā un grūtībās viņu prieka pārpilnība ir izpaudusies bagātīgā dāsnumā, par spīti viņu dziļajai nabadzībai. 3 Viņi ir devuši atbilstoši savām iespējām+ un — varu to apliecināt — pat pāri savām iespējām.+ 4 Turklāt viņi paši mūs lūgtin lūdzās, lai viņiem ļautu ziedot un tā dot savu ieguldījumu kalpošanā* svētajiem.+ 5 Viņi ir devuši pat vairāk, nekā bijām cerējuši, — pirmām kārtām viņi pēc Dieva gribas paši sevi ir atdevuši Kungam un arī mums. 6 To redzot, mēs mudinājām Titu+ pabeigt ziedojumu vākšanu jūsu vidū, jo viņš bija tas, kurš šo darbu pie jums iesāka. 7 Jums nekā netrūkst — ne ticības, ne runas dāvanu, ne zināšanu, ne centības it visā, ne mīlestības, kāda mums ir pret jums. Tad nu lai jums netrūkst arī dāsnuma ziedojot!+

8 Es to nesaku, lai jums kaut ko pavēlētu, bet lai darītu jums zināmu, cik centīgi ir bijuši citi, un lai pārbaudītu jūsu mīlestības patiesumu. 9 Jūs taču zināt, kāda ir bijusi mūsu Kunga Jēzus Kristus augstsirdīgā labestība: kaut gan viņš bija bagāts, jūsu dēļ viņš kļuva nabags,+ lai, pateicoties viņa nabadzībai, jūs kļūtu bagāti.

10 Lūk, kādas ir manas domas:+ jums pašiem nāks par labu, ja paveiksiet līdz galam šo darbu, ko iesākāt jau pirms gada, pie tam ar lielu dedzību. 11 Tad nu pabeidziet iesākto un izdariet to, ko vēlējāties, ziedodami atbilstoši savām iespējām. 12 Ja vien ir vēlēšanās dot, dāvana tiek augstu novērtēta. Dievs pieņem no cilvēka to, kas viņam ir,+ nevis prasa to, kā viņam nav. 13 Es negribu, atvieglojot citus, apgrūtināt jūs, 14 bet vēlos, lai jūsu pārpalikums tagad segtu viņu trūkumu, savukārt viņu pārpalikums segtu jūsu trūkumu un tā notiktu izlīdzināšana. 15 Kā ir rakstīts: ”Kam bija daudz, tam nepalika pāri, un, kam bija maz, tam nepietrūka.”+

16 Bet paldies Dievam par to, ka viņš ir pamudinājis Titu rūpēties par jums tikpat sirsnīgi, kā esam rūpējušies mēs.+ 17 Tits ne tikai izpilda mūsu lūgumu, bet arī, ļoti vēlēdamies palīdzēt, pats grib doties pie jums. 18 Kopā ar viņu mēs sūtām brāli, kuru visās draudzēs slavē par to, ko viņš dara labās vēsts dēļ. 19 Turklāt draudzes ir izraudzījušās viņu par mūsu ceļabiedru, kas mūs pavadīs, kad mēs par godu Kungam nogādāsim saziedoto dāvanu, apliecinot savu gatavību palīdzēt. 20 Līdz ar to neviens mums nevarēs neko pārmest saistībā ar šo dāsno ziedojumu, ar ko mums ir uzticēts rīkoties.+ 21 Jo ”mēs visu cenšamies darīt godīgi — ne vien Jehovas*, bet arī cilvēku priekšā”.+

22 Viņiem līdzi mēs sūtām vēl vienu brāli, par kura uzcītību daudzkārt esam pārliecinājušies, un tagad viņš centīsies vēl vairāk, jo pilnībā paļaujas uz jums. 23 Kas attiecas uz Titu — viņš ir mans biedrs un līdzgaitnieks, kas darbojas jūsu labā. Kas attiecas uz pārējiem brāļiem — viņi ir draudžu sūtņi par godu Kristum. 24 Tāpēc aplieciniet viņiem savu mīlestību+ un pierādiet draudzēm, ka mēs pamatoti esam jūs slavējuši.

9 Bet par kalpošanu* svētajiem+ man jums nav jāraksta, 2 jo man ir zināma jūsu labprātība, ar ko es lepojos maķedoniešu priekšā, sakot, ka Ahaja nu jau gadu ir gatava palīdzēt, un jūsu dedzība ir iekvēlinājusi lielāko daļu no viņiem. 3 Es sūtu pie jums brāļus, lai šajā ziņā mēs nebūtu jūs velti slavējuši, bet lai jūs patiešām būtu gatavi, kā jau es biju teicis. 4 Citādi, ja maķedonieši atnāktu ar mani un ieraudzītu, ka jūs vēl neesat gatavi, mums būtu kauns par savu paļaušanos uz jums, nemaz nerunājot par to, kāds kauns būtu jums pašiem. 5 Tāpēc es uzskatīju par nepieciešamu pamudināt brāļus, lai viņi jau laikus dotos pie jums un sagatavotu jūsu apsolīto dāsno dāvanu, tā ka jūsu dāvana tiešām nāktu no sirds, nevis būtu izdabūta ar varu.

6 Tad, lūk: kas skopi sēj, tas skopi arī pļaus, un, kas bagātīgi sēj, arī pļaus bagātīgi.+ 7 Lai ikviens dara tā, kā savā sirdī ir apņēmies, nevis negribīgi vai piespiedu kārtā,+ jo Dievs mīl priecīgu devēju.+

8 Turklāt Dievs jums spēj pārpārēm dāvāt savu labestību*, lai jums vienmēr visa būtu diezgan un ar uzviju pietiktu katram labam darbam.+ 9 (Kā ir rakstīts: ”Viņš dāsni ir dalījies, bijis devīgs pret nabagiem, viņa taisnīgums paliek mūžīgi.”+ 10 Tas, kas bagātīgi piešķir sēklu sējējam un maizi ēšanai, arī jums piešķirs sēklu un to vairos, lai jūsu krietnie* darbi nestu daudz augļu.) 11 Jūs visā tiekat darīti bagāti, lai būtu dāsni it visā, un ar mūsu starpniecību jūsu dāsnums vairo pateicību Dievam, 12 jo šī kalpošana ne tikai ļauj pienācīgi gādāt par svēto vajadzībām,+ bet arī daudzus jo daudzus pamudina pateikties Dievam. 13 Šī jūsu kalpošana liecina, kādi jūs esat, tāpēc viņi slavē Dievu par to, ka esat paklausīgi labajai vēstij par Kristu, ko jūs sludināt, un dāsni ziedojat gan viņiem, gan visiem citiem.+ 14 Karstās lūgšanās par jums viņi pauž savas sirsnīgās jūtas pret jums, zinot, cik izcilu labestību Dievs jums ir augstsirdīgi dāvājis.

15 Paldies Dievam par viņa neaprakstāmo dāvanu!

10 Bet es, Pāvils, kurš klātienē, kā daži no jums saka, esot vājš,+ bet prombūtnē — stingrs,+ vēršos pie jums Kristus lēnprātības un laipnības vārdā.+ 2 Es ceru, ka tad, kad ieradīšos, man nebūs stingri jāvēršas pret tiem, kas domā, ka mēs rīkojamies pasaulīgi*. 3 Kaut arī mēs dzīvojam šajā pasaulē*, mēs necīnāmies pasaulīgi, 4 jo mūsu cīņas ieroči nav miesīgi*+ — tie ir vareni ieroči no Dieva,+ ar kuriem var sagraut cietokšņus*. 5 Proti, mēs apgāžam aplamus spriedumus un augstprātīgas idejas, kas nostājas pret* zināšanām par Dievu,+ un sagūstām it visas domas, lai tās būtu paklausīgas Kristum. 6 Kolīdz jūs būsiet pierādījuši, ka esat pilnībā paklausīgi, mēs būsim gatavi sodīt katru, kas joprojām būs nepaklausīgs.+

7 Jūs par visu spriežat virspusīgi. Ja kāds ir pārliecināts, ka pieder Kristum, lai apdomā: arī mēs piederam Kristum, tāpat kā viņš. 8 Pat ja es mazliet par daudz lielītos ar varu, ko Kungs mums ir piešķīris, lai jūs stiprinātu, nevis grautu,+ man nebūtu jākaunas. 9 Bet nedomājiet, ka ar savām vēstulēm gribu jūs iebiedēt. 10 Daži apgalvo: ”Viņa vēstules ir iespaidīgas un spēcīgas, bet, pats būdams klāt, viņš ir nevarīgs, un viņa sacītais nav uzmanības vērts.” 11 Lai šie cilvēki ņem vērā: ko mēs, būdami projām, rakstām vēstulēs, to pašu mēs darīsim, kad ieradīsimies.+ 12 Mēs neuzdrīkstamies pieskaitīt vai pielīdzināt sevi tiem, kas sevi slavē.+ Viņi sevi vērtē paši pēc savas mērauklas un salīdzina sevi paši ar sevi — tiem nav nekādas sapratnes!+

13 Bet mēs lielīsimies, nevis pārkāpjot mums nospraustās robežas, bet gan tajās robežās, ko mūsu darbam ir noteicis Dievs, un viņš mūs ir sūtījis arī pie jums.+ 14 Ierazdamies pie jums, mēs nepārkāpām savas robežas. Mēs bijām pirmie, kas aiznesa jums labo vēsti par Kristu.+ 15 Nē, mēs nelielāmies ar to, ko ārpus mums nospraustajām robežām ir paveikuši citi, bet ceram, ka, augot jūsu ticībai, tas, ko esam sasnieguši savā darba laukā, nesīs aizvien vairāk augļu. Tad mūsu darbs vērsīsies plašumā 16 un mēs sludināsim labo vēsti ne tikai jūsu pusē, bet vēl tālākās zemēs, lai nelielītos ar to, ko jau ir padarījuši citi, darbodamies savās robežās. 17 ”Bet, kas lielās, lai lielās ar Jehovu*.”+ 18 Jo atzinību izpelnās ne tas, kurš pats sevi slavē,+ bet gan tas, kuru slavē Jehova.+

11 Kaut jūs būtu iecietīgi pret nelielu neprātību no manas puses! Bet jūs jau esat iecietīgi pret mani. 2 Es degu par jums Dievam tīkamā dedzībā, jo es jūs esmu apsolījis vienam vīram, Kristum, un gribu jūs atdot viņam kā tikumīgu jaunavu.+ 3 Bet es baidos, ka, tāpat kā čūska ar savu viltību piekrāpa Ievu,+ jūsu prāts varētu tikt sabojāts un novērsts no skaidrības un tīrības, kas pienākas Kristum.+ 4 Jo, ja kāds nāk un sludina citu Jēzu, nevis to, ko sludinājām mēs, vai ja jūs sāk ietekmēt cits gars, nevis tas, ko esat saņēmuši, vai kāds jums sludina citu labo vēsti, nevis to, ko esat pieņēmuši,+ jūs labprāt tādus paciešat. 5 Es uzskatu, ka ne ar ko neesmu sliktāks par jūsu ”dižapustuļiem”.+ 6 Bet, ja arī neesmu izcils runātājs,+ zināšanu gan man netrūkst — to mēs jums skaidri esam apliecinājuši it visā.

7 Jeb vai es būtu grēkojis ar to, ka sludināju jums Dieva labo vēsti, neprasīdams atlīdzību,+ un tā sevi pazemināju, lai jūs tiktu paaugstināti? 8 Es pieņēmu palīdzību no citām draudzēm, var teikt, es tās aplaupīju, lai kalpotu jums.+ 9 Pat tad, kad, būdams pie jums, nonācu trūkumā, es nevienam nekļuvu par nastu, jo par manām vajadzībām dāsni parūpējās brāļi, kas atnāca no Maķedonijas.+ Es darīju visu, lai nekādā ziņā jūs neapgrūtinātu, un darīšu to arī turpmāk.+ 10 Es nepārstāšu ar lepnumu par to runāt+ Ahajas apgabalā — saku to kā Kristus sekotājs. 11 Kāpēc es tā esmu rīkojies? Vai tāpēc, ka es jūs nemīlu? Dievs zina, ka mīlu.

12 Bet es arī turpmāk rīkošos tā, kā esmu rīkojies līdz šim,+ lai tiem, kas meklē iespēju pierādīt, ka viņi ir tādi paši kā mēs, un lielās ar to, ko dara, šādas iespējas nebūtu. 13 Tie ir neīsti apustuļi, viltīgi darboņi, kas izliekas par Kristus apustuļiem.+ 14 Nav jau arī brīnums, jo pats Sātans izliekas par gaismas eņģeli.+ 15 Tāpēc nav nekas neparasts, ka arī viņa kalpi izliekas par taisnības kalpiem. Bet viņu gals būs tāds, kādu viņi ar saviem darbiem ir pelnījuši.+

16 Es saku vēlreiz: neviens lai mani neuzskata par neprātīgu! Bet, ja jūs tā tomēr uzskatāt, tad pieņemiet mani kā neprātīgu, lai arī es varētu mazliet palielīties. 17 Ko es tagad saku, es nesaku, sekodams Kunga paraugam, bet gan kā neprātis, kas pašpārliecināti lielās. 18 Tā kā daudzi lielās ar to, ar ko mēdz lielīties šajā pasaulē,* tad lielīšos arī es. 19 Jūs, ”prātīgie”, taču labprāt paciešat neprātīgos! 20 Jūs jau paciešat ikvienu, kas jūs paverdzina, izputina un aplaupa, ikvienu, kas jums uzkundzējas un sit pa seju.

21 Ar kaunu jāatzīst — mēs, kā redzams, tam esam bijuši par vāju.

Bet, ja jau citi uzdrošinās lielīties, tad uzdrošināšos arī es, kaut varētu likties, ka esmu neprātīgs. 22 Tie ir ebreji? Es arī.+ Tie ir izraēlieši? Es arī. Tie ir Ābrahāma pēcnācēji? Es arī.+ 23 Tie ir Kristus kalpotāji? Es atbildu kā bezprātā: es vēl lielākā mērā. Es esmu darījis vairāk,+ biežāk bijis ieslodzīts,+ esmu neskaitāmas reizes sists un daudzkārt bijis tuvu nāvei.+ 24 Piecas reizes es no jūdiem esmu dabūjis četrdesmit sitienu bez viena,+ 25 trīs reizes esmu pērts ar rīkstēm,+ vienreiz mani nomētāja ar akmeņiem,+ trīs reizes piedzīvoju kuģa katastrofu,+ dienu un nakti pavadīju atklātā jūrā, 26 bieži ceļoju, esmu bijis briesmās upēs, briesmās laupītāju dēļ, briesmās savu tautiešu dēļ,+ briesmās cittautiešu dēļ,+ briesmās pilsētā,+ briesmās tuksnesī, briesmās jūrā, briesmās viltus brāļu vidū, 27 smagā darbā un pūlēs, bieži negulētās naktīs,+ badā un slāpēs,+ bieži bez ēšanas,+ aukstumā un bez pienācīga apģērba.

28 Piedevām vēl ik dienu man nedod mieru raizes par visām draudzēm.+ 29 Ja kāds ir vājš, vai arī es neesmu vājš? Ja kāds tiek paklupināts, vai es neiekaistu dusmās?

30 Ja jālielās, es lielīšos ar to, kas atklāj manu vājumu. 31 Kunga Jēzus Dievs un Tēvs — viņam lai ir slava mūžīgi! — zina, ka es nemeloju. 32 Damaskā ķēniņa Aretas pārvaldnieks lika apsargāt pilsētu, lai mani notvertu, 33 bet caur logu pilsētas mūrī mani grozā nolaida lejā,+ un es no viņa izglābos.

12 Man nekas cits neatliek kā lielīties. Tas gan nav noderīgi, bet es tomēr pāriešu pie Kunga dotiem redzējumiem+ un atklāsmēm.+ 2 Es pazīstu kādu cilvēku, Kristus kalpu, kurš pirms četrpadsmit gadiem — vai nu miesā, vai ārpus miesas, es nezinu, Dievs to zina — tika aiznests trešajās debesīs. 3 Jā, es pazīstu cilvēku, kas — vai nu miesā, vai ārpus miesas, es nezinu, Dievs to zina — 4 tika aiznests paradīzē un dzirdēja vārdus, ko nedrīkst sacīt un ko cilvēkam nav atļauts izrunāt. 5 Ar šo cilvēku es lielīšos, bet ar sevi nelielīšos, ja nu vienīgi ar savu vājumu. 6 Ja arī es gribētu lielīties, es nebūtu neprātīgs, jo es runātu patiesību. Bet es to nedaru, lai ikviens mani vērtētu tikai pēc tā, ko viņš manī redz vai no manis dzird, un necildinātu mani 7 tikai tālab, ka esmu saņēmis īpašas atklāsmes.

Lai es nekļūtu lepns, man ir dots dzelonis miesā,+ Sātana eņģelis, lai tas mani sistu un neļautu man pārlieku paaugstināties. 8 Trīs reizes es esmu lūdzis Kungu, lai viņš mani no tā atbrīvotu, 9 bet viņš man teica: ”Tev pietiek ar manu labestību*, jo mans spēks pilnā mērā izpaužas, kad esi vājš.”+ Tad nu es ar prieku lielīšos ar savu vājumu, lai Kristus spēks paliktu pār mani kā telts. 10 Tāpēc es rodu prieku vājumā, apvainojumos, trūkumā, vajāšanās un grūtībās Kristus dēļ. Jo tad, kad esmu vājš, es esmu stiprs.+

11 Es esmu kļuvis neprātīgs. Jūs mani piespiedāt tādam kļūt, jo jums būtu vajadzējis izteikties par mani atzinīgi. Es taču ne ar ko neesmu sliktāks par jūsu ”dižapustuļiem”, kaut gan nekas neesmu.+ 12 Jūs paši esat redzējuši pierādījumus, ka esmu apustulis: manu lielo izturību,+ zīmes, brīnumus un varenus darbus.+ 13 Kādā ziņā gan es būtu izturējies pret jums sliktāk nekā pret citām draudzēm, izņemot to, ka es jums nekļuvu par nastu?+ Piedodiet man šo ļaundarību!

14 Lūk, es jau trešo reizi gatavojos nākt pie jums, un arī šoreiz es nekļūšu jums par nastu. Jo man ir vajadzīga nevis jūsu manta,+ bet jūs paši. Bērnu+ pienākums taču nav krāt mantu vecākiem — vecāki ir tie, kas krāj bērniem. 15 Jūsu dēļ es ar vislielāko prieku atdošu visu, pat sevi pašu.+ Ja es jūs tik ļoti mīlu, vai tad es būtu pelnījis saņemt mazāk mīlestības? 16 Lai kā arī būtu, es jūs neesmu apgrūtinājis.+ Un tomēr jūs sakāt, ka es esot bijis blēdīgs un notvēris jūs ar viltību. 17 Vai tad es jūs esmu izmantojis savā labā ar to brāļu starpniecību, kurus sūtīju pie jums? 18 Es mudināju Titu doties pie jums un sūtīju viņam līdzi vēl vienu brāli. Vai tad Tits jūs ir izmantojis savā labā?+ Vai tad mēs nedarbojāmies vienā un tajā pašā garā? Vai negājām vienu un to pašu ceļu?

19 Vai jūs domājat, ka mēs visu laiku jūsu priekšā aizstāvamies? Mēs kā Kristus sekotāji runājam Dieva priekšā. Bet, mīļie, mēs visu darām, lai jūs stiprinātu. 20 Jo es baidos, ka ieradies neieraugu jūs tādus, kādus nevēlos redzēt, un pats neizrādos tāds, kādu jūs nevēlaties redzēt. Ka tikai es neieraugu ķildas, skaudību, dusmas, nesaskaņas, aprunāšanu, tenkas, uzpūtību un nekārtības! 21 Var gadīties, ka tad, kad pie jums atnākšu, man jūsu dēļ būs jākaunas sava Dieva priekšā un jābēdājas par tiem daudzajiem, kas ir grēkojuši, bet nav nožēlojuši savu netīrību, netiklību* un bezkaunīgo rīcību*.

13 Šī ir jau trešā reize, kad grasos doties pie jums. ”Katra lieta ir jāapstiprina diviem vai trim lieciniekiem.”+ 2 Lai gan tagad es neesmu ar jums, tomēr uztveriet manus vārdus tā, it kā es atkal būtu atnācis. Es jau laikus brīdinu tos, kas ir grēkojuši iepriekš, kā arī visus pārējos: ja atkal ieradīšos, es nebūšu saudzīgs. 3 Tas jums pierādīs, ka ar manu muti patiešām runā Kristus, kas ir nevis vājš, bet stiprs jūsu vidū. 4 Tiesa, viņš tika piesists pie staba, kad bija vājš, bet viņš ir dzīvs, pateicoties Dieva spēkam.+ Arī mēs tagad esam vāji, tāpat kā vājš bija viņš, bet kopā ar viņu mēs dzīvosim,+ pateicoties Dieva spēkam, kas darbojas jūsos.+

5 Pārbaudiet, vai dzīvojat saskaņā ar ticību, izvērtējiet, kādi jūs esat.+ Vai neapzināties, ka Jēzus Kristus ir vienots ar jums? Protams, ja vien neesat zaudējuši Dieva labvēlību. 6 Es nudien ceru, ka jūs atzīsiet — mēs viņa labvēlību neesam zaudējuši.

7 Mēs lūdzam Dievu, lai jūs nedarītu ļaunu, taču ne jau tādēļ, lai izpelnītos labvēlību cilvēku acīs, bet gan tādēļ, lai jūs darītu labu, pat ja citi raudzītos uz mums nelabvēlīgi. 8 Jo mēs neko nevaram darīt pret patiesību, bet tikai patiesības labā. 9 Mēs priecājamies ik reizi, kad esam vāji, bet jūs esat stipri, un mēs lūdzam Dievu, lai jūs labotos. 10 Tādēļ es to visu rakstu no tālienes, lai klātienē man nebūtu bargi jālieto sava vara, jo Kungs to man ir piešķīris,+ lai jūs stiprinātu, nevis grautu.

11 Visbeidzot, brāļi, pastāvīgi priecājieties, labojieties, pieņemiet mierinājumu,+ esiet vienprātīgi,+ dzīvojiet mierā+ — tad mīlestības un miera Dievs+ būs ar jums. 12 Sveiciniet cits citu ar svētu skūpstu. 13 Jūs sveicina visi svētie.

14 Lai jums visiem ir Kunga Jēzus Kristus labvēlība, Dieva mīlestība un svētais gars, kas mums dāvāts!