VĒSTULE GALATIEŠIEM

1 Pāvils — apustulis, ko nav sūtījuši un iecēluši cilvēki, bet gan Jēzus Kristus+ un Dievs, Tēvs,+ kas viņu ir piecēlis no mirušajiem, — 2 un visi brāļi, kas ir ar mani, Galatijas draudzēm.

3 Lai Dievs, mūsu Tēvs, un Kungs Jēzus Kristus jums dāvā labvēlību un mieru! 4 Pēc mūsu Dieva un Tēva gribas+ Kristus ir atdevis sevi par mūsu grēkiem,+ lai mūs izglābtu no tagadējās ļaunās pasaules*.+ 5 Dievam lai ir gods mūžu mūžos! Āmen.

6 Es brīnos, ka jūs tik drīz novēršaties no tā, kurš jūs ir aicinājis Kristus augstsirdīgajā labestībā*, un pievēršaties citai vēstij, it kā tā būtu labā vēsts.+ 7 Tomēr citas labās vēsts nav — ir tikai daži, kas jūs samulsina+ un grib sagrozīt labo vēsti par Kristu. 8 Bet, pat ja mēs vai kāds eņģelis no debesīm jums sludinātu kaut ko citu, nevis labo vēsti, ko mēs jums esam sludinājuši, lai tas ir nolādēts! 9 Es jums saku vēlreiz: lai kurš jums sludinātu kaut ko citu, nevis labo vēsti, ko esat pieņēmuši, tas lai ir nolādēts!

10 Vai es tagad cenšos iegūt cilvēku vai Dieva atzinību? Vai es cenšos izpatikt cilvēkiem? Ja es vēl aizvien censtos izpatikt cilvēkiem, es nebūtu Kristus kalps. 11 Ņemiet vērā, brāļi, ka labā vēsts, ko es jums sludināju, nenāk no cilvēkiem,+ 12 jo es to neesmu saņēmis vai mācījies no kāda cilvēka, bet man to atklāsmē ir devis Jēzus Kristus.

13 Jūs, bez šaubām, esat dzirdējuši, kā es rīkojos, kad vēl biju jūdu ticībā,+ — cik nežēlīgi es vajāju Dieva draudzi un centos to iznīcināt.+ 14 Jūdu ticībā es guvu lielākus panākumus par daudziem vienaudžiem savā tautā, jo ar īpašu dedzību ievēroju tēvu paražas.+ 15 Bet Dievam, kas man ir ļāvis nākt pasaulē un savā labestībā*+ mani ir aicinājis, labpatika, 16 lai es palīdzētu citām tautām iepazīt viņa Dēlu, sludinādams tām labo vēsti.+ Kad viņš mani tam izraudzīja, es nesteidzos meklēt padomu pie cilvēkiem 17 un arī negāju uz Jeruzālemi pie tiem, kas jau pirms manis bija apustuļi, bet devos uz Arābiju un pēc tam atgriezos Damaskā.+

18 Tad, trīs gadus vēlāk, es aizgāju uz Jeruzālemi,+ lai satiktu Kēfu*,+ un paliku pie viņa piecpadsmit dienas. 19 Nevienu citu apustuli es nesastapu, tikai Jēkabu,+ Kunga brāli. 20 Dievs ir mans liecinieks: es jums rakstu patiesību, es nemeloju.

21 Pēc tam es devos uz Sīrijas un Kilikijas apgabaliem.+ 22 Bet Kristus draudzes Jūdejā mani personiski nepazina, 23 tur tikai bija dzirdējuši runas: ”Tas, kas agrāk mūs vajāja,+ tagad sludina labo vēsti par ticību, ko pirms tam bija centies iznīdēt.”+ 24 Un tie manis dēļ slavēja Dievu.

2 Četrpadsmit gadus vēlāk es kopā ar Barnabu+ atkal aizgāju uz Jeruzālemi, paņēmis līdzi arī Titu.+ 2 Es atgriezos Jeruzālemē tāpēc, ka biju saņēmis atklāsmi, un tur es izstāstīju labo vēsti, ko sludinu cittautiešiem. Taču es to stāstīju šaurā lokā, brāļiem, kas draudzē tika augstu cienīti, jo gribēju pārliecināties, ka mana kalpošana nav bijusi un joprojām nav veltīga. 3 Tomēr pat mans ceļabiedrs Tits+ netika spiests apgraizīties,+ kaut arī viņš ir grieķis. 4 Šim jautājumam nācās pievērst uzmanību viltus brāļu dēļ,+ kas slepus bija ielavījušies draudzē, lai mūs izspiegotu, laupītu mums brīvību,+ kādu esam ieguvuši, pateicoties Kristum Jēzum, un mūs paverdzinātu.+ 5 Taču mēs ne mazākajā mērā tiem nepiekāpāmies un nepakļāvāmies,+ lai jūs nenovirzītos no labās vēsts patiesības.

6 Bet, runājot par tiem visu cienītajiem brāļiem+ — man nav svarīgi, kas viņi kādreiz ir bijuši, jo Dievs jau nespriež pēc cilvēka stāvokļa —, šie cienījamie vīri neko jaunu man neieteica. 7 Gluži otrādi, redzēdami, ka man ir uzticēts sludināt labo vēsti neapgraizītajiem,+ tāpat kā Pēterim — apgraizītajiem 8 (jo tas, kas Pēterim ir devis spēku pildīt apustuļa pienākumus apgraizīto labā, arī man ir devis spēku būt par apustuli cittautiešiem),+ 9 un saprazdami, kādu labestību Dievs man augstsirdīgi ir izrādījis,+ Jēkabs,+ Kēfa un Jānis, kas bija atzīti par draudzes balstiem, sniedza man un Barnabam+ roku par apliecinājumu mūsu sadarbībai un piekrita, ka mums jāiet pie citām tautām, bet viņi dosies pie apgraizītajiem. 10 Vienīgais, viņi lūdza, lai neaizmirstam parūpēties par trūcīgajiem, un to es no visas sirds esmu centies darīt.+

11 Bet, kad Kēfa+ bija ieradies Antiohijā,+ es viņam personiski aizrādīju, jo viņš rīkojās nepareizi. 12 Kamēr nebija atnākuši daži Jēkaba+ sūtīti brāļi, viņš mēdza ēst kopā ar cittautiešiem,+ bet, kad tie ieradās, Kēfa, baidīdamies no apgraizītajiem, pārtrauca to darīt un nošķīrās no cittautiešiem.+ 13 Arī pārējie jūdi sāka liekuļot tāpat kā viņš, un viņu liekulība aizrāva līdzi pat Barnabu. 14 Bet, kad es redzēju, ka viņi nerīkojas pēc labās vēsts patiesības,+ es Kēfam visu klātbūtnē teicu: ”Ja tu pats, būdams jūds, dzīvo kā cittautietis un nevis kā jūds, kāpēc tu spied cittautiešus dzīvot pēc jūdu paražām?”+

15 Mēs, kas esam dzimuši jūdi un nevis tā saucamie grēcinieki no citām tautām, 16 zinām, ka cilvēku atzīst par taisnu, pamatojoties nevis uz bauslības ievērošanu, bet uz ticību+ Jēzum Kristum.+ Tā nu mēs esam sākuši ticēt Kristum Jēzum, lai mūs atzītu par taisniem, pateicoties ticībai Kristum, nevis bauslības darbiem, jo bauslības darbu dēļ neviens netiks atzīts par taisnu.+ 17 Ja nu kāds mūs uzskata par grēciniekiem tāpēc, ka mēs tiecamies pēc tā, lai mūs atzītu par taisniem caur Kristu, vai tas nozīmē, ka Kristus ir grēka kalps? Nekādā ziņā! 18 Ja es atkal uzceltu to, ko reiz esmu nojaucis, es kļūtu par likuma pārkāpēju. 19 Ievērodams bauslību, es esmu nomiris bauslībai*,+ lai dzīvotu Dievam. 20 Es esmu piesists pie staba kopā ar Kristu,+ un nu vairs nedzīvoju es,+ bet manī dzīvo Kristus. Patiesi, savu dzīvi šajā miesā es tagad dzīvoju ticībā Dieva Dēlam,+ kas mani ir mīlējis un atdevis sevi par mani.+ 21 Es neatsakos no labestības, ko Dievs augstsirdīgi ir izrādījis,+ — ja cilvēks varētu kļūt taisns, ievērodams bauslību, Kristus būtu miris veltīgi.+

3 Ak, neprātīgie galatieši, kas jūs tā ir apmājis?+ Jums taču tik uzskatāmi bija paskaidrots, kāda nozīme ir Jēzus Kristus nāvei pie staba!+ 2 Es gribu jums jautāt vienu: vai jūs saņēmāt garu tāpēc, ka ievērojāt bauslību, vai tāpēc, ka ticējāt labajai vēstij, ko dzirdējāt?+ 3 Vai jūs patiešām esat tik neprātīgi? Jūs sākāt, klausīdami garam, bet tagad gribat pabeigt, paļaudamies uz cilvēciskiem spriedumiem?+ 4 Vai jūs velti tik daudz esat izcietuši? Nevar būt, ka velti! 5 Vai tas, kas jums piešķir garu un veic jūsu vidū varenus darbus,+ to dara tāpēc, ka jūs ievērojat bauslību, vai arī tāpēc, ka ticat dzirdētajam? 6 Padomājiet par Ābrahāmu — viņš ”ticēja Jehovam*, tāpēc viņu atzina par taisnu”.+

7 Jūs, bez šaubām, zināt, ka Ābrahāma bērni ir tie, kam ir ticība.+ 8 Bet, paredzot, ka Dievs atzīs cittautiešus par taisniem viņu ticības dēļ, Rakstos Ābrahāmam jau iepriekš ir pasludināta labā vēsts: ”Ar tavu starpniecību tiks svētītas visas tautas.”+ 9 Tāpēc tie, kas tic, tiek svētīti līdz ar Ābrahāmu, kam bija ticība.+

10 Visi, kas paļaujas uz bauslības ievērošanu, ir zem lāsta, jo ir rakstīts: ”Nolādēts ir ikviens, kurš nepilda un nedara visu, kas rakstīts bauslības grāmatā.”+ 11 Turklāt ir skaidrs, ka uz bauslības pamata neviens Dieva priekšā netiek atzīts par taisnu,+ jo ”taisnais dzīvos ticības dēļ”.+ 12 Bet bauslība neprasa ticību, tajā teikts: ”Kas pilda baušļus, tam tie dos dzīvību.”+ 13 Kristus mūs ir izpircis+ un atbrīvojis+ no bauslības lāsta, uzņemdamies lāstu mūsu vietā, jo ir rakstīts: ”Nolādēts ir ikviens, kas piekārts pie staba.”+ 14 Tas ir noticis, lai citas tautas ar Kristus Jēzus starpniecību saņemtu Ābrahāmam apsolīto svētību+ un savas ticības dēļ mēs dabūtu apsolīto garu.+

15 Brāļi, es jums minēšu piemēru no dzīves: ja reiz līgums ir apstiprināts, pat ja to ir apstiprinājis tikai cilvēks, neviens to neatceļ un nepapildina. 16 Solījumi tika doti Ābrahāmam un viņa pēcnācējam*.+ Nav teikts: ”Un pēcnācējiem,” — it kā runa būtu par daudziem, bet ir runāts par vienu: ”Un tavam pēcnācējam,” — tas ir, Kristum.+ 17 Ar to es gribu sacīt, ka bauslība, kas parādījās četrsimt trīsdesmit gadus vēlāk,+ neatceļ līgumu, ko Dievs bija noslēdzis jau iepriekš, un neatsauc solījumu. 18 Ja mantojums pienākas pēc likuma, solījumam vairs nav nozīmes, bet Ābrahāmam Dievs to ir dāvājis uz solījuma pamata.+

19 Kādēļ tad bija vajadzīga bauslība? Tā tika dota vēlāk, lai kļūtu redzami pārkāpumi,+ un tai bija jābūt spēkā, līdz nāktu pēcnācējs,+ kam bija dots solījums. Bauslību nodeva eņģeļi+ ar starpnieka palīdzību.+ 20 Kur ir tikai viena puse, starpnieks nav vajadzīgs, bet Dievs ir viens. 21 Vai tas nozīmē, ka bauslība ir pretrunā ar Dieva solījumiem? Nekādā ziņā! Jo, ja būtu doti likumi, kas spētu piešķirt dzīvību, tad mēs varētu kļūt taisni, pildīdami bauslību. 22 Bet Raksti ir parādījuši, ka visi ir saslēgti grēka važās, lai apsolītās svētības, kas atkarīgas no ticības Jēzum Kristum, tiktu dotas tiem, kas viņam tic.

23 Tomēr, pirms parādījās ticība, mūs apsargāja bauslība un mēs bijām pakļauti tās varai līdz brīdim, kad bija jāatklājas ticībai.+ 24 Tātad bauslība bija mūsu audzinātāja*, kas veda pie Kristus,+ lai mēs tiktu atzīti par taisniem ticības dēļ.+ 25 Bet tagad, kad ir parādījusies ticība,+ mēs vairs neesam pakļauti audzinātājai.+

26 Jūs taču visi esat Dieva dēli,+ jo ticat Kristum Jēzum.+ 27 Jūs visi, kas kristīdamies esat kļuvuši vienoti ar Kristu, esat kļuvuši viņam līdzīgi*.+ 28 Vairs nav svarīgi, vai kāds ir jūds vai grieķis,+ vergs vai brīvais,+ vīrietis vai sieviete,+ — jūs visi esat viens, būdami vienoti ar Kristu Jēzu.+ 29 Un, ja jūs piederat Kristum, jūs patiešām esat Ābrahāma pēcnācēji,+ apsolītās svētības+ mantinieki.+

4 Es saku: kamēr mantinieks vēl ir mazs, viņš ne ar ko neatšķiras no kalpa, lai gan viņam viss pieder, 2 bet viņš ir pakļauts aizbildņiem un pārvaldniekiem līdz tēva noteiktajam laikam. 3 Tāpat arī mēs, kad bijām bērni, atradāmies šīs pasaules uzskatu* kalpībā.+ 4 Bet, kad pienāca laiks, Dievs sūtīja savu Dēlu, kas piedzima sievietei+ un bija pakļauts bauslībai,+ 5 lai viņš izpirktu tos, kas bija pakļauti bauslībai,+ un mēs tiktu pieņemti par dēliem.+

6 Tā kā jūs esat dēli, Dievs ir sūtījis jūsu* sirdīs+ sava Dēla garu,+ kas sauc: ”Aba*, Tēvs!”+ 7 Tātad jūs vairs neesat kalpi, bet dēli un, ja dēli, tad, pateicoties Dievam, arī mantinieki.+

8 Kamēr jūs nepazināt Dievu, jūs kalpojāt tiem, kas īstenībā nav dievi. 9 Bet tagad, kad jūs pazīstat Dievu vai, pareizāk sakot — Dievs pazīst jūs, kāpēc jūs no jauna pievēršaties šīs pasaules bezjēdzīgajiem+ uzskatiem, kas nav nekā vērti, un atkal gribat tiem kalpot?+ 10 Jūs cītīgi ievērojat dienas, mēnešus,+ laikus* un gadus. 11 Es baidos, vai tikai nebūšu veltīgi pūlējies jūsu labā.

12 Brāļi, arī es agrāk biju tāds kā jūs,+ bet es jūs lūdzu: kļūstiet tādi, kāds es esmu tagad. Jūs neesat pret mani izturējušies slikti. 13 Jūs zināt, ka tieši manas slimības dēļ man pirmo reizi radās iespēja sludināt jums labo vēsti. 14 Lai gan mana slimība jums bija pārbaudījums, jūs neraudzījāties uz mani ar nicinājumu un riebumu*, bet uzņēmāt mani kā Dieva eņģeli, kā Kristu Jēzu. 15 Kur palicis jūsu toreizējais prieks? Esmu pārliecināts: ja būtu bijis iespējams, jūs būtu izrāvuši savas acis un atdevuši man.+ 16 Vai, sacīdams jums patiesību, es esmu kļuvis par jūsu ienaidnieku? 17 Daži dedzīgi vēlas jūs dabūt savā pusē, bet ne jau labā nolūkā — tie vēlas jūs šķirt no manis, lai jūs dedzīgi sekotu viņiem. 18 Bet ir labi, ja kāds dedzīgi interesējas par jums labā nolūkā un dara to vienmēr, ne tikai tad, kad es esmu ar jums. 19 Mani bērniņi,+ jūsu dēļ es atkal ciešu dzemdību sāpes, līdz kamēr jūsos būs izveidojusies Kristus personība. 20 Es vēlos, kaut šobrīd varētu būt pie jums un runāt ar jums citā tonī, jo es nezinu, kā lai jums palīdzu.

21 Jūs, kas gribat būt pakļauti bauslībai, sakiet man: vai jūs nedzirdat, ko bauslība saka? 22 Ir rakstīts, ka Ābrahāmam bija divi dēli: viens no kalpones,+ bet otrs no brīvās.+ 23 Tas, kurš bija no kalpones, bija dzimis parastā veidā*,+ bet otrs, kas bija no brīvās, — pēc solījuma.+ 24 Tam visam ir simboliska nozīme, jo šīs sievietes attēlo divus līgumus. Viens ir tas, kas noslēgts Sīnāja kalnā+ un kas dzemdē bērnus kalpībai, — tam atbilst Hagare. 25 Tātad Hagare attēlo Sīnāja kalnu+ Arābijā un atbilst tagadējai Jeruzālemei, jo viņa ar saviem bērniem atrodas kalpībā. 26 Bet augšējā Jeruzāleme ir brīva — tā ir mūsu māte.

27 Rakstos ir teikts: ”Priecājies, neauglīgā, tu, kas neesi dzemdējusi! Gavilē un sauc, tu, kas nepazīsti dzemdību sāpes, jo atstātajai ir vairāk bērnu nekā tai, kurai ir vīrs.”+ 28 Arī jūs, brāļi, esat solījuma bērni, tāpat kā Īzaks.+ 29 Un, kā toreiz parastā veidā dzimušais vajāja gara spēkā dzimušo,+ tā notiek arī tagad.+ 30 Bet ko saka Raksti? ”Padzen kalponi un viņas dēlu, jo kalpones dēls nebūs mantinieks kopā ar brīvās dēlu.”+ 31 Tātad, brāļi, mēs esam nevis kalpones, bet gan brīvās bērni.

5 Tādai brīvībai Kristus mūs ir atbrīvojis. Tāpēc stāviet stingri+ un neļaujiet sev atkal uzkraut kalpības jūgu.+

2 Es, Pāvils, jums saku: ja jūs apgraizīs, jums nebūs nekāda labuma no Kristus.+ 3 Es vēlreiz atgādinu, ka ikvienam, kas tiek apgraizīts, ir jāpilda visa bauslība.+ 4 Ja jūs cenšaties panākt, lai jūs atzītu par taisniem uz bauslības pamata,+ jūs esat šķirti no Kristus un esat zaudējuši viņa labestību*. 5 Bet mēs, gara vadīti, gaidām un ceram uz to taisnību, kas nāk no ticības. 6 Ja esam vienoti ar Kristu Jēzu, nav nozīmes, vai esam apgraizīti vai neapgraizīti,+ — svarīga ir ticība, kas izpaužas mīlestībā.

7 Jūs tik labi uzsākāt skrējienu!+ Kas jums traucēja arī turpmāk paklausīt patiesībai? 8 Kas jūs ir pārliecinājis tai vairs neklausīt? Ne jau tas, kurš jūs ir aicinājis. 9 Nedaudz rauga saraudzē visu mīklu.+ 10 Es esmu pārliecināts, ka jūs, kas esat vienoti ar Kungu,+ nepievērsīsieties citādiem uzskatiem, bet tas, kas jūs samulsina,+ lai kas viņš būtu, saņems pelnīto sodu. 11 Brāļi, ja es joprojām sludinātu apgraizīšanu, kāds gan būtu iemesls mani vēl vajāt? Tad jau Kristus moku stabs* nevienam vairs nebūtu par klupšanas akmeni.+ 12 Kaut jel tie, kas jūs musina, sevi sakropļotu*!

13 Jūs, brāļi, esat aicināti brīvībai. Tikai neizmantojiet šo brīvību, lai ļautos grēcīgās miesas tieksmēm,+ bet mīlestībā kalpojiet cits citam,+ 14 jo visa bauslība ir ietverta vienā bauslī, proti: ”Mīli tuvāko kā sevi pašu.”+ 15 Bet, ja jūs nebeigsiet plēsties un ēsties,+ piesargieties, ka cits citu neaprijat!+

16 Es jums saku: dzīvojiet, paklausīdami garam,*+ tad jūs nepadosieties grēcīgās miesas tieksmēm.+ 17 Jo miesa ar savām tieksmēm ir pret garu, bet gars ir pret miesu. Tie viens otram pretojas, tāpēc jūs nedarāt to, ko gribētu darīt.+ 18 Bet, ja jūs vada gars, jūs neesat pakļauti bauslībai.

19 Miesas darbi ir skaidri redzami. Tie ir netiklība*,+ netīrība, bezkaunīga rīcība*,+ 20 elkdievība, spiritisms*,+ naidošanās, ķildas, greizsirdība, dusmu izvirdumi, nesaskaņas, šķelšanās, sektu veidošana, 21 skaudība, piedzeršanās,+ uzdzīve un tamlīdzīgas lietas.+ Es jūs brīdinu, kā jau iepriekš esmu brīdinājis: tie, kas tā rīkojas, neiemantos Dieva valstību.+

22 Bet gara augļi ir mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība*, labestība*,+ ticība, 23 lēnprātība*, savaldība.+ Nav likuma, kas kaut ko tādu nosodītu. 24 Tie, kas pieder Kristum Jēzum, miesu ar visām tās kaislībām un iekārēm ir piesituši pie staba.+

25 Ja dzīvojam saskaņā ar garu, tad rīkosimies arī turpmāk, gara vadīti!+ 26 Nekļūsim godkārīgi,+ neizaicināsim cits citu uz sāncensību+ un neapskaudīsim cits citu.

6 Brāļi, ja kāds sper kļūmīgu soli*, pats to neapzinoties, tad jūs, kam piemīt garīgs briedums, lēnprātīgi*+ palīdziet viņam laboties*. Bet uzmanieties,+ lai arī jūs paši nepadotos kārdinājumam.+ 2 Nesiet cits cita smagumus+ — tā jūs izpildīsiet Kristus likumu!+ 3 Ja kāds domā, ka viņš kaut kas ir, nebūdams nekas,+ viņš maldina sevi. 4 Bet katrs lai pārbauda pats savus darbus,+ nesalīdzinot sevi ar citiem,+ tad viņš varēs priecāties pats par savu veikumu. 5 Katram jānes sava nasta*.+

6 Lai ikviens, kas mācās Dieva vārdus, dalās visā labajā ar to, kas viņu māca.+

7 Neļaujieties maldiem! Dievu nevar piemānīt — ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.+ 8 Kas sēj miesā*, tas pļaus no miesas iznīcību, bet, kas sēj garā*, pļaus no gara mūžīgu dzīvi.+ 9 Tāpēc nenolaidīsim rokas, darot labu, jo noteiktā laikā mēs pļausim, ja nepagursim.+ 10 Tad nu, kamēr mums ir tāda iespēja, darīsim labu visiem, bet jo īpaši ticības biedriem.

11 Redziet, cik lieliem burtiem es jums rakstu pats ar savu roku!

12 Tie, kas vēlas labi izskatīties cilvēku acīs, spiež jūs apgraizīties, bet viņi to dara tikai tāpēc, lai netiktu vajāti Kristus moku staba dēļ. 13 Jo tie, kas apgraizās, paši nepilda bauslību,+ bet viņi vēlas, lai jūs tiktu apgraizīti un tad viņi varētu ar to lielīties*. 14 Bet es nevēlos lielīties ne ar ko citu kā vienīgi ar mūsu Kungu Jēzu Kristu, kas mira pie moku staba.+ Pateicoties viņam, pasaule man ir mirusi*, bet es esmu miris pasaulei. 15 Jo ne apgraizīšanai, ne neapgraizīšanai nav nekādas nozīmes+ — svarīgi ir būt jaunai radībai.+ 16 Lai miers un žēlastība visiem, kas vadās pēc šī likuma, — Dieva Izraēlam!+

17 Turpmāk lai neviens man nesagādā raizes, jo manā miesā ir zīmes, kas liecina, ka esmu Jēzus kalps*.+

18 Brāļi, lai mūsu Kunga Jēzus Kristus labvēlība ir ar jūsu garu! Āmen.