VĒSTULE EBREJIEM

1 Senatnē Dievs daudzkārt un daudzējādi ir runājis ar mūsu tēviem caur praviešiem,+ 2 bet šajā laikā* viņš ir runājis ar mums caur Dēlu,+ kuru ir iecēlis par visa mantinieku+ un ar kura starpniecību ir radījis visu pasaulē*.+ 3 Dēls ir Dieva spožuma atspulgs, viņa būtības precīzs atveids,+ un viņš visu uztur ar Dieva* vareno vārdu. Attīrījis mūs no grēkiem,+ viņš ir apsēdies debesīs pie Varenā labās rokas.+ 4 Tā viņš ir kļuvis daudz pārāks par eņģeļiem,+ jo ir iemantojis vārdu*, kas ir daudz izcilāks nekā tiem.+

5 Kuram eņģelim Dievs jebkad ir teicis: ”Tu esi mans dēls, šodien es esmu kļuvis par tavu tēvu”?+ Un vēl: ”Es būšu viņa tēvs, un viņš būs mans dēls”?+ 6 Un par laiku, kad viņš atkal sūtīs savu Pirmdzimto+ pasaulē, viņš saka: ”Lai visi Dieva eņģeļi viņu godina.”

7 Bet par eņģeļiem viņš saka: ”Viņš dara savus eņģeļus par gariem, savus kalpotājus+ padara par uguns liesmām,”+ — 8 savukārt par Dēlu: ”Dievs ir tavs tronis+ mūžu mūžos, un tavs valdnieka* scepteris ir taisnības scepteris. 9 Tu mīli taisnīgumu un ienīsti ļaunumu*, tāpēc Dievs, tavs Dievs, tevi ir svaidījis+ ar līksmības eļļu vairāk nekā tavus biedrus*.”+ 10 Un vēl: ”Tu, Kungs, jau sākumā ieliki pamatus zemei, un debesis ir tavu roku darbs. 11 Tās zudīs, bet tu paliksi, gluži kā drēbes tās nodils, 12 tu tās satīsi kā apmetni, kā drēbes, un tās tiks nomainītas. Bet tu paliec tāds pats, un tavi gadi nekad nebeigsies.”+

13 Par kuru gan eņģeli viņš jebkad ir teicis: ”Sēdi pie manas labās rokas, kamēr es nolikšu tavus ienaidniekus tev zem kājām”?+ 14 Vai visi eņģeļi nav gari, kuru uzdevums ir kalpot,+ kurus Dievs sūta kalpot tiem, kas iemantos glābšanu?

2 Tāpēc mums jāpievērš īpaša uzmanība dzirdētajam,+ lai mēs netiktu aizskaloti projām.+ 2 Ja jau caur eņģeļiem+ nodotie vārdi bija nesatricināmi un par katru pārkāpumu un nepaklausību cilvēks saņēma taisnīgu sodu,+ 3 kā gan mēs izglābsimies, ja būsim nevērīgi pret tik izcilu glābšanu,+ par ko vispirms ir runājis mūsu Kungs+ un ko mums ir apstiprinājuši tie, kuri viņu dzirdēja? 4 Arī Dievs to ir apliecinājis ar zīmēm, brīnumiem, dažādiem vareniem darbiem+ un svētā gara dāvanām, ko viņš ir izdalījis pēc savas gribas.+

5 Ne jau eņģeļiem viņš ir pakļāvis nākamo pasauli,+ par kuru mēs runājam. 6 Bet kāds kaut kur ir liecinājis: ”Kas ir cilvēks, ka tu viņu piemini, kas ir cilvēka dēls, ka viņš tev rūp?+ 7 Tu viņu padarīji mazliet zemāku par eņģeļiem, tu vainagoji viņu ar slavu un godu un iecēli pār savu roku darbu. 8 Visu tu esi pakļāvis viņam*.”+ Pakļaudams viņam visu,+ Dievs neko nav atstājis viņam nepakļautu.+ Tiesa, pagaidām mēs vēl neredzam, ka viss viņam ir pakļauts.+ 9 Bet mēs redzam, ka Jēzus, kas bija padarīts mazliet zemāks par eņģeļiem,+ tagad ir vainagots ar slavu un godu, jo ir cietis līdz nāvei.+ Tā pēc Dieva labestības* viņš ir izcietis nāvi par visiem.+

10 Lai daudzus dēlus vestu godā,+ Dievam, kura dēļ un caur kuru viss pastāv, labpatika to, kurš viņus vada uz glābšanu,*+ ciešanās padarīt pilnīgu.+ 11 Visi — gan tas, kurš dara svētus, gan tie, kas tiek darīti svēti,+ — taču ir no viena tēva,+ tāpēc Jēzus nekaunas tos saukt par brāļiem,+ 12 sacīdams: ”Es pavēstīšu tavu vārdu* saviem brāļiem, draudzes vidū es tev dziedāšu slavas dziesmas.”+ 13 Un vēl: ”Es paļaušos uz viņu.”+ Un vēl: ”Lūk, es un bērni, ko Jehova* man devis.”+

14 Bet, tā kā šie bērni ir cilvēki no miesas un asinīm, arī viņš kļuva par cilvēku no miesas un asinīm,+ lai ar savu nāvi iznīcinātu to, kas spēj nonāvēt,+ tas ir, Velnu,+ 15 un lai atbrīvotu visus, ko bailes no nāves visu mūžu ir turējušas verdzībā.+ 16 Jo viņš jau palīdz nevis eņģeļiem, bet Ābrahāma pēcnācējiem.+ 17 Tāpēc viņam visā bija jātop līdzīgam saviem brāļiem,+ lai viņš kļūtu par žēlsirdīgu un uzticamu augsto priesteri kalpošanā Dievam un nestu izlīguma* upuri+ par ļaužu grēkiem.+ 18 Tā kā viņš pats ir cietis, kad tika pārbaudīts,+ viņš spēj palīdzēt tiem, kas tiek pārbaudīti.+

3 Tāpēc, svētie brāļi, debesu aicinājuma dalībnieki,+ pievērsiet uzmanību Jēzum, ko mēs atzīstam par apustuli un augsto priesteri*.+ 2 Viņš bija uzticīgs Dievam, kas viņu iecēla,+ tāpat kā Mozus bija uzticīgs, kalpodams Dieva namā*.+ 3 Un viņš ir lielākas slavas cienīgs+ nekā Mozus, jo nama cēlējam pienākas lielāks gods nekā pašam namam. 4 Katru namu kāds ir cēlis, bet tas, kas ir uzcēlis visu, ir Dievs. 5 Mozus viņa namā bija uzticams kalps, un viņa kalpošana norādīja uz* to, kam bija jātiek paziņotam vēlāk, 6 bet Kristus pārvaldīja Dieva namu, būdams uzticams Dēls.+ Mēs esam Dieva nams,+ ja vien līdz galam saglabājam savu cerību, ar ko lepojamies, un turpinām drosmīgi par to runāt.

7 Tāpēc, kā saka svētais gars:+ ”Kaut šodien jūs viņam paklausītu, kad dzirdat viņa balsi: 8 nenocietiniet savas sirdis kā toreiz, kad es tiku ļoti sadusmots, kā pārbaudījuma dienā tuksnesī,+ 9 kad jūsu tēvi mani izaicināja un pārbaudīja, kaut arī četrdesmit gadus bija redzējuši manus darbus.+ 10 Tāpēc mani pārņēma dziļa nepatika pret šo paaudzi un es teicu: ”Savā sirdī viņi vienmēr novēršas no manis, un manus ceļus viņi nav iepazinuši.” 11 Tā nu es zvērēju savās dusmās: ”Tie neieies manā atpūtā.””+

12 Uzmanieties, brāļi! Neatkāpieties no dzīvā Dieva, lai nevienam no jums sirds nekļūtu ļauna un neticīga.+ 13 Labāk katru dienu iedrošiniet cits citu, kamēr vēl turpinās laiks, ko sauc par ”šodienu”,+ lai neviens no jums nenocietinātos, grēka viltības piemānīts. 14 Jo mēs saņemsim to pašu, ko Kristus,* vienīgi tad, ja sākotnējo pārliecību saglabāsim stipru līdz galam,+ 15 kā ir sacīts: ”Kaut šodien jūs viņam paklausītu, kad dzirdat viņa balsi: nenocietiniet savas sirdis kā toreiz, kad es tiku ļoti sadusmots.”+

16 Kas bija tie, kuri dzirdēja, ko Dievs saka, un tomēr viņu ļoti sadusmoja? Vai tie nebija visi, kas Mozus vadībā izgāja no Ēģiptes?+ 17 Un pret ko Dievs četrdesmit gadus izjuta dziļu nepatiku?+ Vai ne pret tiem, kas grēkoja un nomira tuksnesī?+ 18 Un kam viņš zvērēja, ka tie neieies viņa atpūtā? Vai ne tiem, kas bija nepaklausīgi? 19 Tātad mēs redzam, ka tie nevarēja ieiet neticības dēļ.+

4 Tad nu, tā kā solījums ieiet viņa atpūtā joprojām ir spēkā, piesargāsimies, lai kāds no mums neizrādītos tā necienīgs.+ 2 Jo arī mums ir stāstīta labā vēsts,+ tāpat kā mūsu tēviem, bet dzirdētie vārdi viņiem neko nedeva, tāpēc ka viņiem nebija tādas ticības kā tiem, kas bija paklausīgi. 3 Mēs, kas ticam, ieejam šajā atpūtā, bet par viņiem Dievs teica: ”Tā nu es zvērēju savās dusmās: ”Tie neieies manā atpūtā,””+ — kaut arī viņa darbi bija pabeigti jau kopš pasaules pirmsākumiem.+ 4 Kādā vietā viņš par septīto dienu ir sacījis šādi: ”Septītajā dienā Dievs atpūtās no visiem saviem darbiem.”+ 5 Bet citā vietā viņš saka: ”Tie neieies manā atpūtā.”+

6 Tie, kam labā vēsts tika sludināta pirmajiem, nepaklausības dēļ nav iegājuši viņa atpūtā,+ bet dažiem vēl tajā ir jāieiet, 7 tāpēc viņš no jauna nosaka kādu dienu, pēc ilga laika Dāvida psalmā teikdams: ”Šodien,” — kā jau iepriekš bija minēts: ”Kaut šodien jūs viņam paklausītu, kad dzirdat viņa balsi: nenocietiniet savas sirdis.”+ 8 Jo, ja Jozua+ viņus būtu ievedis vietā, kur būtu šī atpūta, Dievs vēlāk nebūtu runājis par citu dienu. 9 Tātad Dieva tautai ir paredzēta vēl kāda sabata atpūta.+ 10 Tas, kas iegājis Dieva atpūtā, arī pats atpūšas no saviem darbiem, tāpat kā Dievs no saviem.+

11 Tāpēc darīsim visu iespējamo, lai ieietu šajā atpūtā un neviens nekļūtu nepaklausīgs, sekojot viņu paraugam.+ 12 Jo Dieva vārdi ir dzīvi un spēcīgi,+ tie ir asāki par jebkuru divasmeņu zobenu+ un duras tik dziļi, ka atdala dvēseli* un garu*, locītavas un kaulu smadzenes, un spēj izvērtēt* sirds domas un nolūkus. 13 Un nekas no radītā nav apslēpts viņa skatienam,+ bet viss ir atsegts un atklāts viņa acīm — viņam mēs sniegsim norēķinu.+

14 Tā kā mums ir izcils augstais priesteris, kas ir iegājis debesīs, Jēzus, Dieva Dēls,+ nepārstāsim atklāti vēstīt par savu ticību viņam*.+ 15 Jo mums nav tāds augstais priesteris, kas nespēj just mums līdzi mūsu vājībās,+ bet gan tāds, kas ir visādi pārbaudīts, tāpat kā mēs, tikai viņš ir bez grēka.+ 16 Tāpēc droši* tuvosimies augstsirdīgās labestības tronim,+ lai rastu žēlastību un augstsirdīgu labestību un saņemtu palīdzību īstajā laikā.

5 Ikviens augstais priesteris, kas izraudzīts no cilvēkiem, tiek iecelts kalpot Dievam cilvēku labā,+ lai nestu dāvanas un upurus par grēkiem.+ 2 Viņš spēj izturēties iejūtīgi pret tiem, kas savas nezināšanas dēļ kļūdās*, jo viņam pašam ir savas vājības, 3 tāpēc viņam jāupurē ne tikai par tautas grēkiem, bet arī par savējiem.+

4 Neviens neuzņemas šo godu pats, bet saņem to tikai pēc Dieva aicinājuma, kā tas bija ar Āronu.+ 5 Tā arī Kristus nav pats sevi iecēlis+ augstā priestera godā — viņu ir pagodinājis tas, kurš viņam teica: ”Tu esi mans dēls, šodien es esmu kļuvis par tavu tēvu.”+ 6 Savukārt citā vietā viņš saka: ”Tu esi priesteris mūžīgi, līdzīgs Melhisedekam.”+

7 Dzīvodams uz zemes, Kristus ar skaļiem saucieniem un asarām raidīja karstas lūgšanas un lūgumus+ pie tā, kurš varēja viņu izglābt no nāves, un tika uzklausīts savas dievbijības dēļ. 8 Kaut arī viņš bija Dēls, viņš mācījās paklausību no tā, ko izcieta,+ 9 un, padarīts pilnīgs,+ ir sagādājis mūžīgu glābšanu visiem, kas viņam paklausa,+ 10 jo Dievs viņu ir pasludinājis par augsto priesteri, līdzīgu Melhisedekam.+

11 Par viņu mums daudz kas būtu sakāms, bet ir grūti jums to visu izskaidrot, jo jūs esat kļuvuši kūtri klausīties. 12 Kaut gan jums pašiem tagad jau būtu jābūt skolotājiem, jums atkal ir vajadzīgs kāds, kas jums no paša sākuma mācītu dievišķo vārdu pamatus,+ un esat kļuvuši par tādiem, kam vajag pienu, nevis cietu barību. 13 Kas pārtiek no piena, tas nav iepazinis taisnības vārdus — viņš vēl ir mazs bērns.+ 14 Bet cieta barība ir domāta pieaugušajiem, kas, likdami lietā savu spriestspēju*, to ir ievingrinājuši atšķirt labu no ļauna.

6 Tāpēc, apguvuši pamatmācības+ par Kristu, dosimies tālāk — tieksimies uz briedumu,+ nevis liksim atkal pamatu, no jauna sākdami mācīties par grēku nožēlu nedzīvu* darbu dēļ un ticību Dievam, 2 par kristīšanām un roku uzlikšanu,+ mirušo augšāmcelšanu+ un mūžīgo spriedumu. 3 Un mēs tuvosimies briedumam, ja Dievs to gribēs.

4 Tos, kas reiz tikuši apgaismoti,+ kas ir saņēmuši dāvanu no debesīm un svēto garu 5 un kas ir iepazinuši labos Dieva vārdus un nākamā laikmeta* spēkus, 6 bet ir atkrituši,+ nav iespējams atkal vest pie grēku nožēlas, jo tie no jauna sit Dieva Dēlu pie staba un liek viņu vispārējā apsmieklā.+ 7 Zeme saņem svētību no Dieva, kad, daudzkārt lietus veldzēta, liek izaugt augiem, kas derīgi tiem, kuri zemi apstrādā. 8 Bet, ja laukā izaug ērkšķi un dadži, tas tiek atzīts par nederīgu. Tas drīz tiks nolādēts un beigu beigās tiks nodedzināts.

9 Bet jūsu gadījumā, mīļie, kaut arī tā runājam, mēs esam pārliecināti, ka ar jums ir daudz labāk un jūs darāt to, kas ved uz glābšanu. 10 Jo Dievs nav netaisnīgs un neaizmirst jūsu darbu un mīlestību, ko esat parādījuši viņa vārdam+ ar to, ka esat kalpojuši un vēl joprojām kalpojat svētajiem. 11 Bet mēs ļoti vēlamies, lai ikviens no jums būtu tikpat centīgs kā agrāk un lai jūs līdz galam+ saglabātu nešaubīgu cerību,+ 12 tā ka jūs nekļūtu kūtri,+ bet līdzinātos tiem, kas ar ticību un pacietību iemanto apsolīto*.

13 Kad Dievs deva solījumu Ābrahāmam, viņš nevarēja zvērēt pie kāda augstāka, tāpēc viņš zvērēja pats pie sevis+ 14 un teica: ”Es tevi svētīdams svētīšu un vairodams vairošu tavus pēcnācējus.”+ 15 Būdams pacietīgs, Ābrahāms saņēma apsolīto*. 16 Cilvēki zvēr pie tā, kas ir augstāks par viņiem pašiem, un viņu zvērests dara galu katram strīdam, jo tas apstiprina*, ka sacītais ir patiesība.+ 17 Tāpat Dievs, gribēdams solījuma mantiniekiem+ vēl skaidrāk parādīt, cik negrozāms ir viņa nodoms, apstiprināja to ar zvērestu, 18 lai šīs divas negrozāmās lietas* — un tās ir negrozāmas, jo nav iespējams, ka Dievs melotu,+ — mums, kas esam raduši pie viņa patvērumu, būtu spēcīgs pamudinājums satvert cerību, kas ir mūsu priekšā. 19 Šī cerība+ mums ir kā drošs un stiprs enkurs dvēselei*. Tā ieved aiz priekškara,+ 20 kur, sagatavodams mums ceļu, pirms mums ir iegājis Jēzus,*+ kas uz mūžīgiem laikiem ir kļuvis par augsto priesteri, līdzīgu Melhisedekam.+

7 Šis Melhisedeks, Salemas ķēniņš, Visaugstākā Dieva priesteris, izgāja pretī Ābrahāmam, kad tas atgriezās no ķēniņu sakaušanas, un to svētīja,+ 2 un Ābrahāms viņam deva desmito daļu no visa. Melhisedeka vārds nozīmē ”taisnības ķēniņš”, turklāt viņš ir arī Salemas ķēniņš, tas ir, ”miera ķēniņš”. 3 Nav zināms, kas bija viņa tēvs un māte, kādi bija viņa raduraksti, kad viņš piedzima un kad mira, bet, padarīts līdzīgs Dieva Dēlam, viņš paliek priesteris uz visiem laikiem.+

4 Redziet, cik izcils bija tas, kuram ciltstēvs Ābrahāms deva desmito daļu no labākā laupījuma!+ 5 Tiesa, pēc bauslības tiem Levija dēliem,+ kas stājas priestera amatā, ir pavēlēts ievākt desmito tiesu no tautas,+ tas ir, no saviem brāļiem, lai gan tie ir Ābrahāma pēcnācēji. 6 Bet Melhisedeks nav cēlies no Levija cilts, tomēr viņš ir ņēmis desmito tiesu no Ābrahāma un ir svētījis šo vīru, kam bija doti solījumi.+ 7 Nav noliedzams, ka augstākais svētī zemāko. 8 Vienā gadījumā desmito tiesu saņem mirstīgi cilvēki, bet otrā — tas, par kuru Raksti liecina, ka viņš joprojām dzīvo.+ 9 Var teikt, ka pat Levijs, kas saņem desmito tiesu, caur Ābrahāmu ir maksājis desmito tiesu, 10 jo, kad Melhisedeks satika Ābrahāmu,+ Levijs bija nākotnē gaidāms Ābrahāma pēcnācējs*.

11 Ja jau pilnību varētu sasniegt ar Levija pēcnācēju priesterību,+ kas bija iedibināta ar tautai doto bauslību, kāda tad vēl būtu vajadzība parādīties citam priesterim, par kuru ir teikts, ka viņš ir līdzīgs Melhisedekam,+ nevis Āronam? 12 Mainoties priesterībai, ir jāmaina arī likums,+ 13 jo tas, par kuru tas viss ir teikts, ir nācis no citas cilts, no kuras neviens nav kalpojis pie altāra.+ 14 Kā zināms, mūsu Kungs ir cēlies no Jūdas cilts,+ bet Mozus neko nav teicis par priesteriem, kas nāktu no šīs cilts.

15 Aina kļūst vēl skaidrāka tagad, kad ir parādījies šis priesteris,+ kas līdzinās Melhisedekam+ 16 un kas par tādu ir kļuvis nevis likuma prasībai atbilstošas izcelsmes dēļ, bet neiznīcināmās dzīvības spēkā.+ 17 Jo Rakstos par viņu ir liecināts: ”Tu esi priesteris mūžīgi, līdzīgs Melhisedekam.”+

18 Tātad iepriekšējais likums tiek atcelts, tāpēc ka tas ir vājš un nespēj mums palīdzēt.+ 19 Jo bauslība neko nepadarīja pilnīgu,+ bet to ir paveikusi labāka cerība,+ ko ir dāvājis Dievs un kas mums ļauj viņam tuvoties.+ 20 Un šis priesteris neparādījās bez zvēresta 21 (jo daži ir kļuvuši par priesteriem bez zvēresta, bet šis par tādu ir kļuvis tāpēc, ka par viņu ir zvērējis Dievs, kas ir teicis: ”Jehova* ir zvērējis, un viņš nepārdomās*: ”Tu esi priesteris mūžīgi””).+ 22 Līdz ar to Jēzus ir kļuvis par labāka līguma garantiju.+ 23 Turklāt par priesteriem bija jākļūst daudziem pēc kārtas,+ jo nāve tiem neļāva palikt amatā uz visiem laikiem, 24 bet viņš dzīvo mūžīgi,+ tāpēc viņu priestera amatā neviens nenomainīs. 25 Tāpēc viņš arī spēj pilnībā izglābt tos, kas ar viņa starpniecību tuvojas Dievam, jo viņš vienmēr ir dzīvs un var aizlūgt par tiem.+

26 Tieši tāds augstais priesteris mums arī ir vajadzīgs: uzticīgs, nevainīgs, neaptraipīts,+ nošķirts no grēciniekiem un pacelts augstāk par debesīm.+ 27 Atšķirībā no citiem augstajiem priesteriem viņam nav jānes upuri ik dienas,+ vispirms par saviem un tad par ļaužu grēkiem,+ — viņš ir nesis upuri reizi par visām reizēm, upurēdams pats sevi.+ 28 Jo bauslība ieceļ par augstajiem priesteriem cilvēkus ar vājībām,+ bet zvērests,+ kas dots pēc bauslības, ieceļ Dēlu, kas ir padarīts pilnīgs+ uz mūžiem.

8 Bet, lūk, kas ir galvenais visā sacītajā: mums ir tāds augstais priesteris,+ kas ir apsēdies debesīs līdzās Varenajam, pa labi no viņa troņa,+ 2 un kalpo* svētajā vietā*+ un patiesajā teltī, ko ir uzcēlis Jehova*, nevis cilvēks. 3 Ikviens augstais priesteris taču tiek iecelts, lai nestu dāvanas un upurus, tāpēc bija nepieciešams, lai arī viņam būtu, ko upurēt.+ 4 Ja viņš būtu uz zemes, viņš nebūtu priesteris,+ jo te jau ir citi, kas ziedo dāvanas saskaņā ar bauslību. 5 Viņu kalpošana* ir debesu lietu+ simbolisks atveids un ēna.+ To palīdz saprast Dieva norādījums, ko Mozus saņēma, kad grasījās celt telti. Dievs viņam teica: ”Skaties, lai tu visu taisītu pēc tā parauga, kas tev tika parādīts kalnā.”+ 6 Bet tagad Jēzum ir uzticēta izcilāka kalpošana, jo viņš ir arī starpnieks+ labākam līgumam,+ kas ir likumīgi pamatots uz labākiem solījumiem.+

7 Ja pirmais līgums būtu bijis nevainojams, nebūtu bijis vajadzīgs otrs.+ 8 Dievs pārmet tautai, teikdams: ””Tuvojas laiks,” saka Jehova, ”kad es noslēgšu jaunu līgumu ar Izraēla tautu un Jūdas tautu. 9 Tas nebūs tāds līgums kā tas, ko es noslēdzu ar viņu tēviem toreiz, kad es viņus paņēmu aiz rokas, lai izvestu no Ēģiptes,+ jo viņi nepalika uzticīgi manam līgumam, un tāpēc viņi man vairs nerūp,” saka Jehova.”

10 ””Lūk, šāds būs līgums, ko es tad slēgšu ar Izraēla tautu,” saka Jehova. ”Es likšu savus likumus viņu prātā un tos ierakstīšu viņu sirdī.+ Es būšu viņu Dievs, un viņi būs mana tauta.+

11 Neviens vairs nemācīs savu tuvāko* un savu brāli, sacīdams: ”Iepazīsti Jehovu!”, jo visi mani pazīs, no mazākā līdz lielākajam. 12 Es žēlsirdīgi piedošu viņu ļaunos darbus un vairs nepieminēšu viņu grēkus.””+

13 Runādams par ”jaunu līgumu”, viņš iepriekšējo ir atzinis par savu laiku nodzīvojušu.+ Bet tas, kas savu laiku ir nodzīvojis un kļūst vecs, drīz izzudīs.+

9 Arī iepriekšējam līgumam bija savi kalpošanas noteikumi un sava svētnīca+ uz zemes. 2 Bija uzcelta telts, kuras pirmajā nodalījumā, ko sauc par svēto vietu,+ atradās gaismeklis,+ kā arī galds un uz tā noliktās maizes*.+ 3 Bet aiz otrā priekškara+ bija telts nodalījums, ko sauc par vissvētāko vietu.+ 4 Tur bija zelta kvēpināmais trauks+ un līguma šķirsts,+ kas pilnībā bija pārklāts ar zeltu.+ Šķirstā bija ievietots zelta trauks ar mannu,+ kā arī uzplaukusī Ārona nūja+ un līguma plāksnes,+ 5 bet uz šķirsta atradās diženie ķerubi, kas apēnoja izlīguma* vāku.+ Taču patlaban nav īstais brīdis sīki par to runāt.

6 Kopš viss tādā veidā bija iekārtots, priesteri diendienā gāja pirmajā telts nodalījumā, lai veiktu kalpošanas pienākumus,+ 7 bet otrajā nodalījumā reizi gadā iegāja vienīgi augstais priesteris,+ turklāt ne bez asinīm,+ ko viņš upurēja par sevi+ un par tautas grēkiem,+ kuri izdarīti aiz nezināšanas. 8 Tā svētais gars skaidri parāda, ka tikmēr, kamēr pastāv pirmā telts, ceļš uz svēto vietu vēl nav atklājies.+ 9 Šī telts ir uzskatāms piemērs, kurš attēlo to, kas notiek tagad:+ saskaņā ar šo kārtību joprojām tiek nestas dāvanas un upuri,+ kas tomēr nespēj dot upurētājam* pilnīgi tīru sirdsapziņu.+ 10 Tiem ir saistība tikai ar ēdieniem, dzērieniem un dažādiem mazgāšanas rituāliem.+ Tās bija likuma prasības, kas attiecās uz miesu*+ un bija spēkā līdz laikam, kad bija paredzēts ieviest labāku kārtību.

11 Bet, kad Kristus atnāca kā augstais priesteris, lai nodrošinātu to labo, ko mēs jau tagad pieredzam, viņš iegāja lielākajā un pilnīgākajā teltī, kas nav rokām celta, tas ir, nepieder pie zemes*. 12 Viņš reizi par visām reizēm iegāja svētajā vietā nevis ar āžu un jaunu buļļu, bet pats ar savām asinīm+ un sagādāja mums mūžīgu glābšanu.+ 13 Ja jau āžu un buļļu asinis+ un teles pelni padara aptraipītos svētus, attīrot miesu,+ 14 tad vēl jo vairāk Kristus asinis,+ kurš mūžīga gara spēkā sevi bezvainīgu ir upurējis Dievam, attīrīs mūsu sirdsapziņu no nedzīviem* darbiem,+ lai mēs kalpotu dzīvajam Dievam!+

15 Tāpēc viņš ir kļuvis par jauna līguma starpnieku,+ lai ar savu nāvi uz izpirkuma+ pamata atbrīvotu aicinātos no iepriekšējā līguma laikā izdarītajiem pārkāpumiem un viņi varētu saņemt solījumu par mūžīgu mantojumu.+ 16 Ja tiek slēgts līgums ar Dievu, līguma slēdzējam* ir jāmirst, 17 jo līgums nav spēkā, kamēr līguma slēdzējs ir dzīvs, — tas stājas spēkā tikai līdz ar viņa nāvi. 18 Tāpēc arī iepriekšējais līgums netika apstiprināts bez asinīm. 19 Kad Mozus tautai bija pavēstījis visus bauslības likumus, viņš paņēma jaunu buļļu un āžu asinis kopā ar ūdeni, kā arī košsarkanu vilnu un izopu* un apslacīja gan līguma grāmatu, gan visu tautu, 20 sacīdams: ”Ar šīm asinīm tiek apstiprināts līgums, kuru Dievs jums ir pavēlējis ievērot.”+ 21 Arī telti un visus kalpošanas piederumus viņš tāpat apslacīja ar asinīm.+ 22 Tātad pēc bauslības gandrīz viss tiek attīrīts ar asinīm,+ un bez asins izliešanas nav piedošanas.+

23 Tāpēc debesu lietu simboliskie atveidi+ bija šādi jāattīra,+ upurējot dzīvniekus, bet pašām debesu lietām ir vajadzīgi daudz labāki upuri. 24 Kristus taču iegāja nevis rokām celtā svētā vietā,+ kas tikai attēloja īsto,+ bet gan pašās debesīs,+ lai tagad mūsu dēļ nostātos Dieva priekšā.+ 25 Viņš to nedarīja, lai sevi bieži upurētu, līdzīgi tam, kā augstais priesteris gadu no gada+ ieiet svētajā vietā ar svešām asinīm, 26 citādi kopš pasaules pirmsākumiem viņam būtu nācies bieži ciest. Bet tagad, šī laikmeta* beigās, viņš ir parādījies reizi par visām reizēm, lai, upurējot sevi, iznīcinātu grēku.+ 27 Un, kā cilvēkiem ir jāmirst vienreiz, bet pēc tam jāsaņem spriedums, 28 tā arī Kristus ir upurēts reizi par visām reizēm, lai nestu daudzu grēkus.+ Bet, kad viņš parādīsies otrreiz, tas nebūs grēka dēļ, bet gan tādēļ, lai glābtu tos, kas ar ilgām viņu gaida.+

10 Bauslība ir tikai gaidāmo labo lietu ēna,+ bet tajā nav pašu šo lietu, tāpēc tā nespēj padarīt pilnīgus tos, kas tuvojas Dievam, gadu no gada pastāvīgi nesot tos pašus upurus.+ 2 Citādi taču upurēšana būtu mitējusies, jo upurētāji*, reiz attīrīti, vairs nejustos vainīgi nekādos grēkos. 3 Bet ar šiem upuriem ik gadu tiek atgādināts par grēkiem,+ 4 jo buļļu un āžu asinis nevar iznīcināt grēkus.

5 Tāpēc, ienākdams pasaulē, Kristus saka: ””Upurus un ziedojumus tu negribēji, bet devi* man ķermeni. 6 Dedzināmie upuri un grēku upuri tev nebija patīkami.”+ 7 Tad es teicu: ”Lūk, es esmu atnācis (kā grāmatā* par mani ir rakstīts) pildīt tavu gribu, Dievs.””+ 8 Tātad vispirms viņš teica: ”Tu negribēji upurus, ziedojumus, dedzināmos upurus un grēku upurus, un tie nebija tev patīkami,” — runa ir par upuriem, ko nes pēc bauslības, — 9 bet pēc tam viņš saka: ”Lūk, es esmu atnācis pildīt tavu gribu.”+ Viņš dara galu pirmajam, lai iedibinātu otro. 10 Pēc šīs Dieva gribas+ mēs esam padarīti svēti ar to, ka Jēzus Kristus ķermenis ir ziedots reizi par visām reizēm.+

11 Ikviens priesteris dienu no dienas stājas savā vietā, lai kalpotu+ un bieži nestu tos pašus upurus,+ kas nekad nevar pilnībā iznīcināt grēkus.+ 12 Bet Kristus ir nesis vienu upuri par grēkiem uz visiem laikiem un ir apsēdies pie Dieva labās rokas,+ 13 un kopš tā laika viņš gaida, kamēr viņa ienaidnieki tiks nolikti viņam zem kājām.+ 14 Ziedojis vienu upuri, viņš uz visiem laikiem ir padarījis pilnīgus+ tos, kas tiek darīti svēti. 15 Turklāt to mums apliecina arī svētais gars, jo ir sacīts: 16 ””Šāds būs līgums, ko es tad slēgšu ar tiem,” saka Jehova*. ”Es likšu savus likumus viņu sirdī un tos ierakstīšu viņu prātā,””+ — 17 un pēc tam ir teikts: ”Viņu grēkus un pārkāpumus* es vairs nepieminēšu.”+ 18 Ja grēki ir piedoti, ziedojums par tiem vairs nav vajadzīgs.

19 Brāļi, pateicoties Jēzus asinīm, mēs droši varam ieiet svētajā vietā+ 20 pa jaunu un dzīvu ceļu, ko viņš mums ir pavēris cauri priekškaram,+ tas ir, savai miesai, 21 un mums ir izcils priesteris, kas iecelts pārvaldīt Dieva namu,+ 22 tāpēc tuvosimies Dievam ar skaidru sirdi pilnīgā ticībā, attīrījuši* savu sirdi no netīras sirdsapziņas+ un nomazgājušies tīrā ūdenī.+ 23 Būdami neatlaidīgi, bez svārstīšanās atklāti vēstīsim par savu cerību,+ jo solījuma devējs ir uzticams. 24 Būsim vērīgi cits pret citu, lai pamudinātu uz mīlestību un labiem darbiem,+ 25 un neatstāsim novārtā savas sapulces,+ kā daži paraduši, bet uzmundrināsim cits citu+ — un vēl jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu.+

26 Ja mēs tīši grēkojam pēc tam, kad esam labi iepazinuši patiesību,+ vairs nepaliek nekāds upuris par grēkiem,+ 27 bet tikai baisa tiesas gaidīšana un Dieva ugunīgās dusmas, kas aprīs pretiniekus.+ 28 Ikviens, kas ir izrādījis necieņu pret Mozus bauslību, mirst bez žēlastības, ja pret viņu liecina divi vai trīs liecinieki.+ 29 Tad padomājiet, cik gan smagāku sodu izpelnīsies tas, kas būs mīdījis kājām Dieva Dēlu, uzskatījis par nevērtīgām līguma asinis,+ ar kurām bija darīts svēts, un bezkaunīgi nonievājis garu, caur kuru Dievs ir dāvājis savu labestību?+ 30 Jo mēs zinām, ka Dievs ir teicis: ”Atriebība ir manā ziņā, es atmaksāšu,” un vēl: ”Jehova tiesās savu tautu.”+ 31 Ir baisi krist dzīvā Dieva rokās.

32 Atcerieties laiku, kad jūs, saņēmuši gaismu,+ palikāt izturīgi ciešanās un smagos pārbaudījumos. 33 Reizēm jūs ļaužu priekšā tikāt pakļauti pazemojumiem un mokām, bet reizēm bijāt līdzās tiem, kam tas bija jāpieredz. 34 Jūs jutāt līdzi ieslodzītajiem un saglabājāt prieku pat tad, kad tika nolaupītas jūsu mantas,+ zinādami, ka jums ir labāka manta, kas nekad nezudīs.+

35 Tāpēc nezaudējiet drosmi*, jo par to jūs tiksiet bagātīgi atalgoti.+ 36 Jums ir vajadzīga izturība,+ lai saņemtu apsolīto, kad būsiet izpildījuši Dieva gribu. 37 Jo vēl ”pavisam mazliet”,+ un ”tas, kas nāk, ieradīsies un nekavēsies”.+ 38 ”Bet mans taisnais dzīvos ticības dēļ”,+ un, ”ja viņš atkāpjas, viņš man nav patīkams”.+ 39 Bet mēs neesam no tiem, kas atkāpjas un iet bojā,+ — mēs esam no tiem, kas tic un pasargā savu dzīvību.

11 Ticība ir pamatota paļaušanās, ka cerētais īstenosies,+ pārliecība par to, kas nav redzams*. 2 Ticības dēļ tie, kas dzīvoja senatnē, ir saņēmuši apliecinājumu, ka Dievs pret viņiem ir labvēlīgs.

3 Ticībā mēs saprotam, ka viss pasaulē ir iedibināts* ar Dieva sacīto vārdu, tā ka redzamais ir radies no neredzamā.

4 Ticībā Ābels nesa Dievam vērtīgāku upuri nekā Kains,+ un tās dēļ viņš saņēma apliecinājumu, ka ir taisns, jo Dievs pieņēma viņa dāvanas,+ un ticības dēļ Ābels vēl joprojām runā*, kaut arī ir miris.+

5 Ticības dēļ Ēnohs+ tika paņemts*, lai neredzētu nāvi, un viņu vairs nevarēja atrast, jo Dievs viņu bija paņēmis,+ bet pirms tam viņam tika apliecināts, ka viņš ir paticis Dievam. 6 Bez ticības nav iespējams patikt Dievam, jo tam, kas viņam tuvojas, ir jātic, ka viņš ir un ka viņš atalgo tos, kas viņu cītīgi meklē.+

7 Ticības dēļ Noass,+ saņēmis Dieva brīdinājumu par vēl neredzamo,+ apliecināja bijību pret Dievu un uzbūvēja šķirstu+ savas ģimenes glābšanai. Ar savu ticību viņš nosodīja pasauli+ un ticības dēļ tika atzīts par taisnu.

8 Ticības dēļ Ābrahāms,+ kad Dievs viņu aicināja, paklausīja un devās uz vietu, kas viņam bija jāsaņem mantojumā, un viņš gāja, kaut arī nezināja, uz kurieni.+ 9 Ticības dēļ viņš dzīvoja apsolītajā zemē kā svešatnē, būdams tur ienācējs,+ un dzīvoja teltīs+ kopā ar Īzaku un Jēkabu, tā paša solījuma mantiniekiem,+ 10 jo viņš gaidīja pilsētu ar īstiem pamatiem, kuras veidotājs un cēlējs ir Dievs.+

11 Ticības dēļ arī Sāra spēja* ieņemt pēcnācēju, lai gan bija jau veca,+ jo viņa uzskatīja par uzticamu to, kurš bija devis solījumu. 12 Tāpēc no viena cilvēka*, kurš, kā likās, vairs nespēja radīt pēcnācējus,*+ ir piedzimis tik daudz bērnu+ kā zvaigžņu debesīs, tik neskaitāmi daudz kā smilšu jūrmalā.+

13 Visi minētie līdz pat nāvei saglabāja stipru ticību, kaut gan viņi nesaņēma apsolīto.+ Bet viņi no tālienes to redzēja+ un sveica un atklāti vēstīja, ka ir svešinieki un pagaidu iedzīvotāji tajā zemē. 14 Tie, kas tā runā, apliecina, ka dedzīgi tiecas pēc vietas, kas kļūs par viņu mājām. 15 Ja viņi būtu domās kavējušies pie vietas, no kuras bija aizgājuši,+ viņi būtu varējuši atgriezties. 16 Bet nu viņi tiecas pēc labākas vietas, tas ir, debesīm piederīgas. Tāpēc Dievs nekaunas, ka tie viņu piesauc kā savu Dievu,+ un pat ir sagatavojis tiem pilsētu.+

17 Ticības dēļ Ābrahāms, kad tika pārbaudīts,+ gandrīz upurēja Īzaku. Jā, tas, kurš bija priecājies, kad bija saņēmis solījumus, grasījās upurēt savu vienīgo dēlu,+ 18 lai gan viņam bija teikts: ”Tev apsolītie pēcnācēji* celsies no Īzaka.”+ 19 Bet viņš sprieda, ka Dievs viņa dēlu spēj celt augšā pat no mirušajiem, un, tēlaini runājot, no turienes viņš to arī saņēma atpakaļ*.+

20 Ticībā arī Īzaks svētīja Jēkabu+ un Ēsavu,+ runādams par to, kam bija jānotiek nākotnē.

21 Ticībā Jēkabs pirms nāves+ svētīja abus Jāzepa dēlus+ un pielūdza Dievu, atbalstīdamies uz sava spieķa.+

22 Ticībā Jāzeps, tuvojoties nāvei, runāja par izraēliešu izceļošanu no Ēģiptes un lika aiznest no turienes viņa kaulus.+

23 Ticības dēļ vecāki pēc Mozus piedzimšanas trīs mēnešus viņu slēpa,+ jo viņi redzēja, ka bērns ir skaists,+ un nenobijās no valdnieka pavēles.+ 24 Ticības dēļ Mozus, kad bija pieaudzis,+ atteicās saukties par faraona meitas dēlu.+ 25 Viņš labāk izvēlējās ciest nežēlīgu izturēšanos kopā ar Dieva tautu, nevis nodoties īslaicīgām grēcīgām baudām, 26 tāpēc ka negodu, ko viņš cieta kā svaidītais*, Mozus uzskatīja par lielāku bagātību nekā Ēģiptes dārgumus, jo viņš cieši raudzījās uz atalgojumu. 27 Ticībā viņš aizgāja no Ēģiptes,+ nebaidoties no valdnieka dusmām,+ jo viņš palika nelokāms, it kā redzētu to, kurš ir neredzams.+ 28 Ticībā viņš svinēja Pashu un apslacīja durvju stenderes ar asinīm, lai nonāvētājs neaiztiktu izraēliešu pirmdzimtos.+

29 Ticības dēļ viņi izgāja cauri Sarkanajai jūrai kā pa sauszemi,+ bet, kad ēģiptieši mēģināja izdarīt to pašu, jūra tos aprija.+

30 Ticības spēkā sabruka Jērikas mūri, kad ļaudis septiņas dienas bija soļojuši tiem apkārt.+ 31 Ticības dēļ prostitūta Rahāba negāja bojā kopā ar tiem, kas bija nepaklausīgi Dievam, jo viņa bija draudzīgi uzņēmusi izlūkus.+

32 Ko vēl lai saku? Man nepietiks laika pastāstīt arī par Gideonu,+ Baraku,+ Samsonu,+ Jeftu,+ Dāvidu,+ kā arī Samuēlu+ un citiem praviešiem. 33 Ar ticību viņi ir uzvarējuši valstis,+ darījuši to, kas taisnīgs,* saņēmuši solījumus,+ aizvēruši lauvām rīkli,+ 34 apslāpējuši uguns spēku,+ izglābušies no zobena asmens,+ vājumā darīti spēcīgi,+ kļuvuši par vareniem karotājiem,+ sakāvuši iebrucēju karapulkus.+ 35 Dažas sievietes ir atguvušas mirušos tuviniekus, pateicoties augšāmcelšanai,+ bet citi tika nomocīti, atteikdamies no iespējas tikt atbrīvotiem*, jo gribēja iegūt labāku augšāmcelšanu. 36 Citiem ir nācies pārciest izsmieklu un pēršanu ar pletnēm, pat važas+ un cietumu.+ 37 Viņi tika nomētāti ar akmeņiem,+ pakļauti pārbaudījumiem, sazāģēti, nogalināti ar zobenu,+ viņi staigāja apkārt aitu un kazu ādās,+ pieredzēja trūkumu, bēdas+ un nežēlīgu izturēšanos.+ 38 Tie, kuru pasaule nebija cienīga, klejoja pa tuksnešiem un kalniem, mitinājās alās+ un klinšu spraugās.

39 Taču, lai gan savas ticības dēļ viņi saņēma apliecinājumu, ka Dievs pret viņiem ir labvēlīgs, neviens no viņiem nepieredzēja apsolīto, 40 jo Dievs bija paredzējis vispirms piešķirt mums kaut ko labāku,+ lai viņi nekļūtu pilnīgi bez mums.

12 Tā kā ap mums ir tik liels pulks* liecinieku, noliksim arī mēs visas nastas un grēku, kas mūs viegli var sapīt,+ un ar izturību skriesim mums paredzētajās sacīkstēs,+ 2 vērsdami skatienu uz Jēzu, kas mūs vada ticībā un to pilnveido*.+ Viņam paredzētā prieka dēļ viņš, nicinādams kaunu, ir izturējis nāvi pie moku staba* un ir apsēdies pa labi no Dieva troņa.+ 3 Jā, allaž domājiet par to, kas ir izturējis tik daudz naidīgu runu,+ ar kurām grēcinieki ir kaitējuši paši sev. Domājiet par viņu, lai jūs nepagurtu un nepadotos!+

4 Pretodamies grēkam, jūs vēl neesat cīnījušies līdz asinīm, 5 un jūs esat pavisam aizmirsuši mudinājumu, kas uzrunā jūs kā dēlus: ”Dēls, nenoniecini Jehovas* pārmācību* un nenolaid rokas, kad viņš tev aizrāda, 6 jo, ko Jehova mīl, to viņš pārmāca*, un viņš soda katru, ko atzīst par dēlu.”+

7 Jums jābūt izturīgiem, jo tā jūs tiekat mācīti*. Dievs izturas pret jums kā pret dēliem+ — un kuru gan dēlu tēvs nepārmāca?+ 8 Bet, ja jūs nebūtu saņēmuši šādu pārmācību kā visi citi, jūs būtu neīsti bērni, nevis īstie dēli. 9 Turklāt mūsu miesīgie tēvi mūs ir pārmācījuši, un mēs viņus esam cienījuši. Vai tad mums vēl jo vairāk nebūtu jāpakļaujas mūsu garīgās dzīves Tēvam*, lai dzīvotu?+ 10 Jo viņi mūs ir pārmācījuši īsu laiku un to ir darījuši tā, kā tas viņiem šķita pareizi, bet Dievs to dara mūsu labā, lai mēs būtu svēti tāpat kā viņš.+ 11 Tiesa gan, pirmajā brīdī pārmācība nevis iepriecina, bet apbēdina, tomēr vēlāk ikvienam, kas no tās ir mācījies, tā nes augļus — mieru un taisnīgumu.

12 Tāpēc stipriniet pagurušās rokas un ļodzīgos ceļus+ 13 un staigājiet taisnus ceļus,+ lai klibais nesavainotos*, bet tiktu izdziedināts. 14 Tiecieties pēc miera ar visiem+ un pēc svētuma,+ jo neviens, kas nav svēts, neredzēs Kungu. 15 Skatieties, lai neviens nezaudētu Dieva labestību, kas viņam augstsirdīgi dāvāta, un lai starp jums neuzdīgtu neviena indīga sakne, kas nodara ļaunu un var aptraipīt daudzus.+ 16 Tāpat uzmanieties, lai starp jums nebūtu neviena netikļa* un neviena, kas neciena svētumu, kā to necienīja Ēsavs, kurš savas pirmdzimtā tiesības iemainīja pret vienu ēdiena bļodu.+ 17 Jūs taču zināt, ka vēlāk, kad viņš gribēja iemantot svētību, viņš tika atraidīts, jo, kaut gan viņš ar asarām mēģināja pierunāt tēvu pārdomāt,+ viņam tas neizdevās.

18 Bet jūs neesat pienākuši pie kalna, kas rokām sataustāms+ un deg liesmās,+ un neesat tuvojušies tumšam mākonim, biezai tumsai un vētrai,+ 19 taures skaņai+ un balsij,+ kuras sacītos vārdus dzirdot ļaudis lūdza, lai šī balss ar viņiem vairs nerunātu,+ 20 jo viņus jau tā bija pārbiedējusi pavēle: ”Pat dzīvnieks, ja tas pieskaras kalnam, ir jānomētā ar akmeņiem.”+ 21 Un skats bija tik baiss, ka Mozus teica: ”Es drebu aiz bailēm.”+ 22 Nē, jūs esat tuvojušies Cionas kalnam,+ dzīvā Dieva pilsētai — debesu Jeruzālemei+ — un miriādēm* eņģeļu, 23 kas sapulcējušies kopā,+ debesīs pierakstīto pirmdzimto draudzei, Dievam, visu Tiesnesim,+ garīgajai dzīvei,+ kāda ir taisnajiem,* kas kļuvuši pilnīgi,+ 24 kā arī Jēzum, jauna līguma+ starpniekam,+ un asinīm, ar kurām viņš mūs slacījis un kuras runā par kaut ko labāku nekā Ābela asinis.+

25 Sargieties nepaklausīt* tam, kas runā! Ja jau no soda neizbēga tie, kas atteicās paklausīt tam, kurš izteica Dieva brīdinājumu uz zemes, tad vēl jo vairāk neizbēgsim mēs, ja novērsīsimies no tā, kurš runā no debesīm.+ 26 Toreiz viņa balss satricināja zemi,+ bet tagad viņš ir apsolījis: ”Es vēlreiz satricināšu ne vien zemi, bet arī debesis.”+ 27 Vārds ”vēlreiz” norāda, ka tas, ko satricina, — viss izveidotais* — tiks likvidēts, lai paliktu nesatricināmais. 28 Tad nu, tā kā mums ir jāsaņem nesatricināma valstība, paliksim tās labestības cienīgi, ko Dievs mums augstsirdīgi ir dāvājis un kas ļauj kalpot viņam patīkamā veidā ar bijību un goddevību, 29 jo mūsu Dievs ir versmaina uguns*.+

13 Lai brāļu mīlestība jūsu starpā nebeidzas!+ 2 Neaizmirstiet viesmīlību*,+ jo daži tādā veidā, pašiem nezinot, ir uzņēmuši eņģeļus.+ 3 Paturiet prātā tos, kas ir ieslodzījumā,+ it kā jūs būtu nebrīvē kopā ar tiem,+ un tāpat arī tos, pret kuriem izturas nežēlīgi, jo jūs paši arī esat cilvēki no miesas un asinīm*. 4 Ikviens lai godā laulību, un laulības gulta lai ir neaptraipīta,+ jo Dievs tiesās netiklos* un laulības pārkāpējus.+ 5 Lai jūsu dzīvē nav vietas mantkārībai!+ Esiet apmierināti ar to, kas jums ir,+ jo Dievs ir teicis: ”Es tevi nekad neatstāšu un nekad nepametīšu,”+ — 6 tā ka mēs, paļāvības pilni, varam teikt: ”Jehova* ir mans palīgs, es nebaidīšos. Ko gan cilvēks man var nodarīt?”+

7 Atcerieties savus vadītājus,+ kas jums ir mācījuši Dieva vārdus, un, pārdomājot, kāds ir viņu rīcības iznākums, sekojiet viņu ticībai!+

8 Jēzus Kristus ir nemainīgs vakar un šodien, un mūžīgi.

9 Nepieļaujiet, ka jūs aizmaldītos prom dažādu svešu mācību dēļ! Jūs stiprinās Dieva labestība*, nevis norādījumi par ēdienu, kas neko nedod tiem, kuri tos cītīgi ievēro.+

10 Mums ir altāris, no kura nav tiesību ēst tiem, kas kalpo teltī.+ 11 Dzīvnieki, kuru asinis augstais priesteris ienes svētajā vietā kā ziedojumu par grēkiem, taču tiek sadedzināti ārpus nometnes,+ 12 tāpēc arī Jēzus ir cietis ārpus pilsētas vārtiem,+ lai darītu cilvēkus svētus ar savām asinīm.+ 13 Tad nu iziesim pie viņa ārpus nometnes, nesdami tādu pašu negodu kā viņš,+ 14 jo šeit mums nav paliekošas pilsētas, bet mēs dedzīgi tiecamies pēc tās, kas vēl būs.+ 15 Vienmēr nesīsim caur viņu Dievam slavas upuri,+ mūsu lūpu augli,+ atklāti vēstīdami Dieva vārdu*.+ 16 Neaizmirstiet arī darīt labu un dalīties ar citiem,+ jo tādi upuri Dievam ir patīkami.+

17 Esiet paklausīgi saviem vadītājiem+ un esiet tiem padevīgi,+ tāpēc ka viņi, kam būs jāatbild Dieva priekšā, ir nomodā, gādājot par jums,+ — tad viņi to varēs darīt ar prieku, nevis nopūzdamies, jo tas jums nāktu par ļaunu.

18 Lūdziet par mums Dievu! Mēs esam pārliecināti, ka mums ir tīra sirdsapziņa, jo mēs it visā vēlamies rīkoties godīgi.+ 19 Bet jo īpaši es jūs mudinu lūgt, lai pēc iespējas drīzāk es varētu pie jums atgriezties.

20 Lai miera Dievs, kas ir piecēlis no mirušajiem izcilo avju ganu,+ mūsu Kungu Jēzu, kurš nodeva viņam mūžīga līguma asinis, 21 jūs nodrošina ar visu labo, kas nepieciešams viņa gribas pildīšanai. Lai viņš caur Jēzu Kristu mūsos paveic to, kas ir patīkams viņa acīs. Viņam lai ir gods mūžu mūžos! Āmen.

22 Brāļi, es jūs mudinu pacietīgi uzklausīt šos uzmundrinājuma vārdus, jo es jums esmu rakstījis tikai īsumā. 23 Ziniet, ka mūsu brālis Timotejs ir atbrīvots. Ja viņš drīzumā ieradīsies, mēs kopā jūs apciemosim.

24 Sveiciniet visus savus vadītājus un pārējos svētos. Jūs sveicina brāļi, kas ir Itālijā.+

25 Lai Dieva labvēlība ir ar jums visiem!