JĒKABA VĒSTULE

1 Jēkabs,+ Dieva un Kunga Jēzus Kristus kalps, sveicina pa pasauli izkaisītās divpadsmit ciltis.

2 Mani brāļi, kad jūs sastopaties ar dažādiem pārbaudījumiem, priecājieties,+ 3 zinādami, ka pārbaudīta ticība rada izturību.+ 4 Bet izturība lai paveic savu darbu līdz galam, lai jūs būtu pilnīgi, bez jebkādas vainas un jums nekā netrūktu.+

5 Ja kādam no jums trūkst gudrības, lai viņš to neatlaidīgi lūdz Dievam,+ kas nepārmezdams dāsni dod visiem,+ un tā viņam tiks dota.+ 6 Bet lai viņš lūdz ticībā,+ it nemaz nešaubīdamies,+ jo tas, kas šaubās, ir kā vēja dzenāts un šurpu turpu svaidīts jūras vilnis. 7 Šāds cilvēks lai pat necer kaut ko saņemt no Jehovas* — 8 viņš ir neizlēmīgs vīrs,+ svārstīgs visā, ko viņš dara.

9 Lai necilais brālis līksmo, ka ir paaugstināts,+ 10 bet bagātais — ka ir pazemots,+ jo bagātais iznīks kā zieds laukā. 11 Kad uzlec saule un sāk kveldēt, zāle novīst, zieds nobirst un tā skaistums iet bojā. Tā aprausies arī bagātnieka gaitas.+

12 Laimīgs ir tas, kurš iztur pārbaudījumus,+ jo, iemantojis Dieva atzinību, viņš saņems dzīvības vainagu,+ ko Jehova ir apsolījis tiem, kas viņu mīl.+ 13 Pārbaudījumā* neviens lai nesaka: ”Dievs mani pārbauda*,” — jo Dievu nevar pārbaudīt ar kaut ko ļaunu un arī pats viņš nevienu tā nepārbauda*. 14 Ikviens tiek pārbaudīts ar to, ka viņu vilina un kārdina viņa paša iekāre.+ 15 Kad iekāre ir nobriedusi, tā noved pie grēka*, savukārt grēks, kad tas ir izdarīts, ved nāvē.+

16 Neļaujieties maldiem, mani mīļie brāļi! 17 Ikkatra laba dāvana un ikviena pilnīga velte nāk no augšas+ — no gaismas* Tēva,+ kas nemainās kā mainīgās ēnas.+ 18 Pēc savas gribas viņš mūs ir radījis ar patiesības vēsti,+ lai mēs būtu vieni no pirmajiem, kurus viņš ir izraudzījies no savas radības*.+

19 Ziniet, mani mīļie brāļi: ikvienam jābūt naskam klausīties, gausam runāt,+ gausam dusmoties,+ 20 jo ar cilvēka dusmām nevar panākt Dieva taisnību*.+ 21 Tāpēc atmetiet visu netīrību un jebkādu, pat visniecīgāko ļaunumu*+ un pazemīgi* pieņemiet Dieva vārdus, kas tiek dēstīti jūsos un var jūs izglābt.

22 Esiet vārda* darītāji+ un ne tikai klausītāji, kas māna paši sevi. 23 Jo, ja kāds ir vārda klausītājs, bet nav tā darītājs,+ viņš līdzinās cilvēkam, kas raugās uz savu seju spogulī, 24 bet, paskatījies uz sevi, aiziet un tūlīt pat aizmirst, kā viņš izskatās. 25 Turpretī tas, kurš uzmanīgi ielūkojas pilnīgajā brīvības likumā+ un neatkāpjas no tā, ir kļuvis nevis par aizmāršīgu klausītāju, bet par darba darītāju, un viņš būs laimīgs, tā rīkodamies.+

26 Ja kāds domā, ka viņš kalpo Dievam, bet nesavalda mēli,+ viņš sevi māna un viņa kalpošana ir veltīga. 27 Lūk, ko mūsu Dievs un Tēvs uzskata par tīru un nevainojamu kalpošanu: gādāt par bāreņiem+ un atraitnēm+ viņu bēdās+ un pasargāt sevi pasaules neaptraipītu.+

2 Mani brāļi, vai tiešām jūs, kas ticat mūsu diženajam Kungam Jēzum Kristum, vieniem izrādāt lielāku labvēlību nekā citiem?+ 2 Ja jūsu sapulcē ienāk grezni tērpies vīrs ar zelta gredzeniem pirkstos un ienāk arī nabags netīrās drēbēs, 3 vai jūs ar labvēlību raugāties uz to, kas grezni tērpies, un aicināt: ”Sēdies, te ir laba vieta,” — bet nabagam sakāt: ”Pastāvi kājās!” vai: ”Sēdies tur, pie mana kājsoliņa”?+ 4 Ja tā ir, vai tad jūs neesat sākuši šķirot cits citu+ un kļuvuši par tiesnešiem, kuru spriedumi ir nekrietni?+

5 Klausieties, mani mīļie brāļi! Vai tad tieši tos, ko pasaulē uzskata par nabagiem, Dievs nav izraudzījis par bagātniekiem ticībā+ un tās valstības mantiniekiem, kuru viņš ir apsolījis tiem, kas viņu mīl?+ 6 Bet jūs nicināt trūcīgos. Vai tad bagātie jūs neapspiež+ un nevelk uz tiesām? 7 Vai tad viņi nezaimo cildeno vārdu, kādā esat nosaukti? 8 Ja vien jūs pildāt ķēnišķīgo likumu, kas dots Rakstos: ”Mīli tuvāko kā sevi pašu!”,+ jūs darāt labi. 9 Bet, ja jūs pret vieniem izturaties ar lielāku labvēlību nekā pret citiem,+ jūs grēkojat un likums jūs atzīst par pārkāpējiem.+

10 Ja kāds ievēro visu bauslību, bet pārkāpj kaut vienu tās prasību, viņš ir pārkāpis visu bauslību.+ 11 Jo tas, kurš ir teicis: ”Nepārkāp laulību!”,+ ir teicis arī: ”Nenogalini!”+ Tāpēc, ja tu nepārkāp laulību, bet nogalini, tu esi kļuvis par bauslības pārkāpēju. 12 Runājiet un rīkojieties kā tie, ko tiesās pēc brīvības* likuma.+ 13 Tam, kas nav žēlsirdīgs, spriedīs tiesu bez žēlastības.+ Žēlsirdība gūst virsroku pār sodu.

14 Kāds labums, mani brāļi, ja kāds saka — viņam esot ticība, bet viņam nav darbu?+ Vai gan tāda ticība viņu var izglābt?+ 15 Ja brālim vai māsai nav, ko vilkt mugurā, un viņiem trūkst dienišķās maizes, 16 bet kāds no jums viņiem teiktu: ”Ejiet ar mieru, sildieties un labi paēdiet!”, taču nedotu to, kas viņiem nepieciešams, — ko tas palīdz?+ 17 Tā arī ticība, ja tai nav darbu, pati par sevi ir nedzīva.+

18 Bet kāds sacīs: ”Tev ir ticība, un man ir darbi.” Parādi man savu ticību bez darbiem, un es tev parādīšu savu ticību savos darbos! 19 Tu tici, ka ir viens Dievs? Tas ir labi. Taču arī dēmoni tic un dreb bailēs.+ 20 Kā tu nesaproti, tukšais cilvēk, ka ticība bez darbiem nekam neder! 21 Vai tad Ābrahāms, mūsu tēvs, netika atzīts par taisnu savu darbu dēļ, kad bija guldījis uz altāra savu dēlu Īzaku?+ 22 Kā redzi, viņa ticībai līdzi nāca darbi un darbos viņa ticība pilnveidojās,+ 23 un piepildījās Rakstos teiktie vārdi: ”Ābrahāms ticēja Jehovam*, tāpēc viņu atzina par taisnu,*”+ — un viņu nosauca par Jehovas draugu.+

24 Tātad cilvēks top atzīts par taisnu savu darbu dēļ, nevis tikai ticības dēļ. 25 Vai gan arī prostitūta Rahāba netika atzīta par taisnu savu darbu dēļ, jo viņa bija uzņēmusi pie sevis izlūkus un aizsūtījusi tos projām pa citu ceļu?+ 26 Tik tiešām, kā miesa bez gara* ir nedzīva,+ tā arī ticība bez darbiem ir nedzīva.+

3 Nekļūstiet, mani brāļi, daudzi par skolotājiem, jo jūs zināt, ka mēs tiksim tiesāti bargāk.+ 2 Mēs visi bieži klūpam*.+ Cilvēks, kas neklūp runā*, ir pilnīgs, spējīgs iegrožot visu savu miesu. 3 Ja zirgam liekam laužņus mutē, lai tas mums klausītu, mums ir vara pār visu zirgu. 4 Paskatieties arī uz kuģiem: tie ir tik lieli, un stipri vēji tos dzen, bet pavisam maza stūre tos virza turp, kur vēlas stūresvīrs.

5 Tāpat arī mēle ir maza, bet tā lielās bez mēra. Cik gan mazu uguni vajag, lai aizdedzinātu lielu mežu! 6 Tiešām, arī mēle ir uguns.+ Starp mūsu locekļiem tā ir kā vesela pasaule, kas pilna ļaunuma, jo tā aptraipa visu miesu+ un spēj pārvērst liesmās visu cilvēka dzīvi, bet pati ir Gehennas* aizdedzināta. 7 Cilvēki var savaldīt un ir savaldījuši visvisādus zvērus, putnus, rāpuļus un jūras radījumus, 8 bet mēli neviens cilvēks nevar savaldīt. Tā ir nepakļāvīga un ļauna, pilna nāvīgas indes.+ 9 Ar to mēs slavējam Jehovu*, Tēvu, un ar to mēs lādam cilvēkus, kas radīti pēc Dieva līdzības.+ 10 No tās pašas mutes nāk labi vārdi un lāsti.

Mani brāļi, tā tas nedrīkst būt!+ 11 Vai tad no viena un tā paša avota izplūst gan salds, gan rūgts ūdens? 12 Mani brāļi, vai vīģes koks var nest olīvas un vīnogulājs — vīģes?+ Tāpat sāļš avots nevar dot saldu ūdeni.

13 Kurš no jums ir gudrs un saprātīgs? Lai viņš to apliecina ar savu krietno rīcību, ar darbiem, kas darīti gudrībai raksturīgā pazemībā*. 14 Bet, ja jūsu sirdī ir rūgta nenovīdība+ un ķildīgums*,+ nelielieties+ un nemelojiet, runādami to, kas ir pret patiesību. 15 Šāda gudrība nenāk no augšas, bet gan no zemes,+ tā ir dzīvnieciska un dēmoniska. 16 Kur ir nenovīdība un ķildīgums, tur ir arī juceklis un visādas nekrietnības.+

17 Bet gudrība, kas nāk no augšas, pirmām kārtām ir tīra,+ tad miermīlīga,+ saprātīga*,+ tā labprāt paklausa, ir pilna žēlsirdības un labu augļu,+ tā nav ne aizspriedumaina,+ ne liekulīga.+ 18 Turklāt taisnība, kas mierā tiek sēta, nes augļus+ tiem, kas paši tiecas pēc miera.*+

4 No kurienes starp jums ir kari un strīdi? Vai ne no tā, ka jūsos nemitīgi cīnās savtīgas tieksmes*?+ 2 Jūs kārojat, bet jums nav. Jūs nonāvējat un tīkojat pēc tā, kas jums nepieder, bet neko nevarat iegūt. Jūs strīdaties un karojat.+ Bet jums nav tāpēc, ka jūs nelūdzat. 3 Pat ja jūs lūdzat, jūs nesaņemat, jo lūdzat ļaunā nolūkā, lai apmierinātu savas savtīgās tieksmes.

4 Neuzticīgie*, vai jūs nezināt, ka draudzēties ar pasauli nozīmē būt naidā ar Dievu? Tāpēc tas, kurš grib būt pasaules draugs, kļūst par Dieva ienaidnieku.+ 5 Vai jums šķiet, ka Rakstos velti ir teikts: ”Mūsos mītošais gars* nemitīgi deg skaudībā”?+ 6 Taču labestība, ko viņš augstsirdīgi izrāda, ir lielāka. Tāpēc ir teikts: ”Dievs nostājas pret lepnajiem,+ bet pazemīgajiem viņš augstsirdīgi izrāda labestību.”+

7 Tad nu pakļaujieties Dievam+ un pretojieties Velnam,+ un viņš bēgs no jums.+ 8 Tuvojieties Dievam, un viņš tuvosies jums.+ Mazgājiet rokas, grēcinieki,+ un attīriet savas sirdis,+ neizlēmīgie! 9 Esiet satriekti, sērojiet un raudiet.+ Lai jūsu smiekli pārvēršas sērās un jūsu prieks — izmisumā. 10 Pazemīgi pakļaujieties Jehovam*,+ un viņš jūs paaugstinās.+

11 Brāļi, pārstājiet runāt ļaunu cits par citu!+ Tas, kurš runā ļaunu par savu brāli vai tiesā viņu, runā ļaunu par likumu un tiesā likumu. Ja tu tiesā likumu, tu neesi likuma pildītājs, bet tiesnesis. 12 Ir tikai viens Likumdevējs un Tiesnesis+ — tas, kurš var glābt un var iznīcināt.+ Bet kas tu tāds esi, lai otru tiesātu?+

13 Klausieties, jūs, kas sakāt: ”Šodien vai rīt mēs dosimies uz tādu un tādu pilsētu, paliksim tur gadu, tirgosimies un pelnīsim naudu!”+ 14 Jūs taču nezināt, kas ar jums notiks rīt.+ Jūs esat kā dūmaka, kas īsu brīdi ir redzama un tad izgaist.+ 15 Patiesībā jums būtu jāsaka: ”Ja tāda būs Jehovas griba,+ mēs dzīvosim un darīsim šo vai to.” 16 Taču jūs lepojaties, dižmanīgi plātīdamies. Tāda lielīšanās ir ļaunums! 17 Tātad, ja kāds zina, kā būtu pareizi rīkoties, bet to nedara, viņš grēko.+

5 Raudiet un vaimanājiet, bagātnieki, par tām nelaimēm, kas jūs sagaida!+ 2 Jūsu bagātība ir sapuvusi, un jūsu drēbes ir kožu saēstas.+ 3 Jūsu zelts un sudrabs ir sarūsējis, un šī rūsa liecinās pret jums un saēdīs jūsu miesu. Tas, ko jūs esat sakrājuši, pēdējās dienās būs līdzīgs ugunij.*+ 4 Lūk, cik skaļi kliedz alga, ko jūs neesat samaksājuši strādniekiem, kuri ir novākuši jūsu laukus, un pļāvēju saucieni pēc palīdzības ir nonākuši karapulku Pavēlnieka* Jehovas* ausīs.+ 5 Jūs uz zemes esat dzīvojuši greznībā un nodevušies baudām, jūs esat nobarojuši savas sirdis kaušanas dienai.+ 6 Jūs esat notiesājuši un nogalinājuši taisno*. Vai viņš jums nepretojas?*

7 Brāļi, esiet pacietīgi, līdz Kungs būs klāt.+ Zemkopis pacietīgi gaida dārgo zemes ražu, viņš gaida, līdz nolīst rudens un pavasara* lietus.+ 8 Esiet pacietīgi+ arī jūs un kļūstiet nelokāmi*, jo Kunga klātbūtne jau ir tuvu.+

9 Nežēlojieties cits par citu, brāļi, lai jūs netiktu tiesāti.+ Skatieties, Tiesnesis stāv durvju priekšā! 10 Kā panest ļaunumu un būt pacietīgiem+ — to, brāļi, mācieties no praviešiem,+ kas runāja Jehovas vārdā.+ 11 Mēs uzskatām par laimīgiem* tos, kas ir izturējuši.+ Jūs esat dzirdējuši par Ījaba izturību+ un esat redzējuši, kā Jehova viņu beigās svētīja,+ jo Jehova ir ļoti sirsnīgs* un žēlsirdīgs.+

12 Galvenais, mani brāļi, nezvēriet ne pie debesīm, ne pie zemes, nedz pie kā cita, bet jūsu ”jā” lai nozīmē ”jā” un jūsu ”nē” — ”nē”,+ lai jūs netiktu tiesāti.

13 Ja kādam no jums klājas slikti, lai viņš lūdz Dievu.+ Ja kādam ir priecīgs prāts, lai viņš dzied slavas dziesmas.+ 14 Ja kāds no jums ir nevesels, lai viņš ataicina draudzes vecākos+ un tie lai lūdz par viņu, slacīdami viņu ar eļļu+ Jehovas vārdā. 15 Ticībā teikta lūgšana izdziedinās savārgušo*, un Jehova liks viņam atspirgt. Un, ja viņš ir izdarījis grēkus, viņš saņems piedošanu.

16 Tāpēc atklāti atzīstieties cits citam savos grēkos+ un lūdziet cits par citu, lai jūs tiktu dziedināti. Taisna cilvēka karstajai lūgšanai ir liels spēks.+ 17 Elija bija parasts cilvēks, līdzīgs mums,* bet, kad viņš lūgšus lūdzās, lai nelītu lietus, tas nelija trīsarpus gadus.+ 18 Un, kad viņš lūdza vēlreiz, debesis deva lietu un zeme nesa augļus.+

19 Mani brāļi, ja kāds no jums ir nomaldījies no patiesības, bet kāds cits viņu pamudina atgriezties, 20 tad ziniet, ka tas, kurš palīdz grēciniekam atstāt aplamo ceļu+ un atgriezties, izglābs viņu no nāves un apklās daudzus grēkus.+