Lai sarežģītā situācijā nezaudētu savaldību, ir vajadzīgs patiess spēks. Tāpēc var teikt, ka lēnprātība ir nevis vājuma, bet spēka izpausme. Lēnprātība ir viens no ”gara augļiem”. (Gal. 5:22, 23.) Grieķu valodā tās pašas saknes vārdu lietoja, runājot par pieradinātu zirgu. Pieradināts zirgs joprojām ir spēcīgs, tomēr ir kļuvis paklausīgs. Kā mēs varam būt vienlaikus gan lēnprātīgi, gan spēcīgi? Ar gribasspēku vien ir par maz. Mums ir jālūdz, lai Dievs mums dotu savu garu un palīdzētu attīstīt lēnprātību. Ļoti daudziem ir izdevies izkopt sevī šo brīnišķīgo īpašību, tāpēc viņi spēj atbildēt laipni tiem, kas pret mūsu ticību ir noskaņoti naidīgi. Tiem, kas to redz, veidojas labs viedoklis par Jehovas lieciniekiem. (2. Tim. 2:24, 25.) w23.09 14. lpp., 3. rk.

Apustulis Jānis parādībā redzēja, ka 24 vecākie debesīs pielūdz Jehovu. Viņi cildināja Jehovu un teica, ka viņš ir cienīgs saņemt slavu un godu. (Atkl. 4:10, 11.) Arī eņģeļi slavē Jehovu, un tam ir daudz iemeslu. Eņģeļi ir debesīs kopā ar Jehovu, tāpēc ļoti labi viņu pazīst. Visā, ko Jehova dara, izpaužas viņa brīnišķīgās īpašības. Kad viņi redz, ko paveic Jehova, viņi priekā gavilē un slavē visa Radītāju. (Īj. 38:4—7.) Arī mēs lūgšanās vēlamies slavēt Jehovu un stāstīt, kāpēc mēs viņu apbrīnojam un mīlam. Lasot Bībeli un tajā iedziļinoties, pārdomāsim, kādas Jehovas īpašības ir saskatāmas attiecīgajā fragmentā. (Īj. 37:23; Rom. 11:33.) Slavēsim Jehovu par tām īpašībām, kuras mums šķiet sevišķi pievilcīgas. Cildināsim Jehovu arī par to, ko viņš dara mūsu labā un visu savu kalpu labā. (1. Sam. 2:1, 2.) w23.05 3., 4. lpp., 6., 7. rk.

1919. gadā lielā Babilona zaudēja varu pār patiesā Dieva kalpiem. Tajā gadā tika iecelts ”uzticamais un gudrais kalps” un tiem, kas vēlējās kalpot Jehovam, radās iespēja iet pa ”svēto ceļu”, kas beidzot bija vaļā. (Mat. 24:45—47; Jes. 35:8.) Agrāko Bībeles pētnieku veikums palīdzēja cilvēkiem labāk iepazīt Dievu un saprast viņa nodomu. (Sāl. pam. 4:18.) Tie, kas vēlējās iet pa ”svēto ceļu”, centās saskaņot savu dzīvi ar Jehovas prasībām. Bet Jehova zināja, ka viņa kalpi nespēs veikt visas izmaiņas uzreiz, un to nemaz neprasīja. Viņš savus kalpus attīrīja pamazām. Pienāks laiks, kad mēs būsim viņam patīkami it visā, un tas mums sagādās neizsakāmu prieku. Ikviens ceļš ir jāuztur kārtībā. Arī pie simboliskā ”svētā ceļa” darbs joprojām turpinās, lai pēc iespējas vairāk cilvēku varētu aiziet no lielās Babilonas. w23.05 16. lpp., 15. rk.; 19. lpp., 16. rk.