Bībelē kristiešu dzīve ir salīdzināta ar skrējienu. Dievs ir apsolījis, ka ikvienam, kas sekmīgi pabeigs šo skrējienu, viņš dāvās mūžīgu dzīvi. (2. Tim. 4:7, 8.) Tagad mums ir īpaši jāpūlas neapstāties, jo mēs esam pavisam tuvu finišam. Apustulis Pāvils, rakstīdams citiem kristiešiem, minēja, kas jādara, lai tiktu līdz simboliskā skrējiena finiša līnijai. Viņš aicināja: ”Noliksim.. visas nastas.. un ar izturību skriesim mums paredzētajās sacīkstēs.” Vai Pāvils domāja, ka kristiešiem, tēlaini runājot, vispār nekas nav jānes? Nē, tā viņš nedomāja. Pāvils kristiešiem lika atbrīvoties no nevajadzīgām nastām. Tās ir nastas, kas kristieti garīgajā skrējienā lieki apgrūtina un atņem tam spēkus. Lai izturētu līdz galam, mums no tādām nekavējoties jāatbrīvojas. Bet tas nenozīmē atbrīvoties no tā, kas kristiešiem tomēr ir jāpilda jeb ”jānes”. Ja tā notiktu, kristietis būtībā izstātos no garīgā skrējiena. (2. Tim. 2:5.) w23.08 26. lpp., 1., 2. rk.

Saprātīgs cilvēks ciena citu viedokļus. Ir ne viena vien joma, kurās kristiešu viedokļi atšķiras. Piemēram, daudzām kristietēm patīk krāsoties, bet citas dekoratīvo kosmētiku nelieto. Daļa kristiešu mēreni lieto alkoholu, bet citi no tā atturas pavisam. Visi kristieši rūpējas par savu veselību, bet viņi to dara dažādi. Ja mēs uzskatām, ka mūsu viedoklis ir vienīgais pareizais, un cenšamies par to pārliecināt citus kristiešus, mēs veicinām draudzē šķelšanos un varam citiem kļūt par klupšanas akmeni. (1. Kor. 8:9; 10:23, 24.) Piemēram, attiecībā uz ārējo izskatu Jehova saviem kalpiem ir devis principus, nevis stingrus norādījumus. Mums ir jāģērbjas tā, kā pienākas Dieva kalpiem, proti, ”kārtīgi, piedienīgi un prātīgi”. (1. Tim. 2:9, 10.) Tāpēc mēs necenšamies ar savu ģērbšanās stilu izcelties. Tā kā Bībelē par ārējo izskatu ir atrodami noderīgi principi, draudzes vecākie sargās izdomāt likumus. w23.07 23., 24. lpp., 13., 14. rk.

Lasot Bībeli, mēs saprotam, kā jārīkojas, lai mums būtu laimīga nākotne. Tie, kas pieņem muļķības uzaicinājumu, nododas ”saldām” baudām. Kā teikts Bībelē, tie, kas viesojas muļķības namā, ”nokāpj kapa dzīlēs”. (Sāl. pam. 9:13, 17, 18.) Pilnīgi citāda dzīve ir tiem, kas ir pieņēmuši ”īstās gudrības” uzaicinājumu. (Sāl. pam. 9:1.) Mēs mācāmies mīlēt to, ko mīl Jehova, un ienīst to, ko ienīst viņš. (Ps. 97:10.) Mēs ar vislielāko prieku aicinām arī citus uz ”īstās gudrības” sagatavoto mielastu — mēs it kā ”saucam no augstākajām vietām pilsētā: ”Kam trūkst pieredzes, lai nāk šurp!”” Tas, ko gūst ikviens, kurš pieņem gudrības uzaicinājumu, nav kaut kas īslaicīgs. Tiem, kas iet ”pa sapratnes ceļu”, būs iespējams dzīvot mūžīgi. (Sāl. pam. 9:3, 4, 6.) w23.06 24. lpp., 17., 18. rk.