Sestdiena, 1. novembris
No bērnu un zīdaiņu mutes tu sev esi sagādājis slavu. (Mat. 21:16.)
Ja jums ir bērni, palīdziet viņiem sagatavot tādas atbildes, kas atbilst viņu vecumam. Protams, reizēm sapulcēs tiek apskatītas tēmas, par kurām bērniem ir grūti izteikties, piemēram, ir pievērsta uzmanība ģimenes problēmām vai tikumības jautājumiem, taču pat tādos materiālos ir pāris jautājumu, uz kuriem varēs atbildēt arī bērni. Paskaidrojiet bērniem, kāpēc viņus neizsauks ik reizi, kad viņi pacels roku. Ja viņi to sapratīs, viņi neapvainosies, kad tiks izsaukts kāds cits. (1. Tim. 6:18.) Mēs visi ar savām atbildēm varam slavēt Jehovu un stiprināt ticības biedrus. (Sāl. pam. 25:11.) Reizēm atbildēs mēs varam pieminēt kādu gadījumu, ko esam pieredzējuši, bet nebūtu vēlams, ja mēs pārāk bieži runātu par sevi. (Sāl. pam. 27:2; 2. Kor. 10:18.) Centīsimies vairāk pievērst uzmanību Bībelei, Jehovam un viņa kalpiem. (Atkl. 4:11.) w23.04 24., 25. lpp., 17., 18. rk.
Svētdiena, 2. novembris
Negulēsim kā pārējie, bet paliksim nomodā un paturēsim skaidru prātu. (1. Tes. 5:6.)
Lai saglabātu modrību un paturētu skaidru prātu, būtiska ir mīlestība. (Mat. 22:37—39.) Mīlestība pret Dievu mums palīdz nepadoties un sludināt pat tad, ja sludināšanas dēļ nāktos ciest. (2. Tim. 1:7, 8.) Tā kā mēs mīlam visus cilvēkus, arī tos, kas nav mūsu ticības biedri, mēs cītīgi sludinām arī pa telefonu un ar vēstuļu starpniecību, lai labo vēsti dzirdētu pēc iespējas vairāk cilvēku. Mēs ceram, ka tie, kam sludinām, mainīsies un sāks rīkoties pareizi. (Eceh. 18:27, 28.) Mēs mīlam savus ticības biedrus, tāpēc ”uzmundrinām un stiprinām cits citu”. (1. Tes. 5:11.) Kareivji, kas cīnās plecu pie pleca, cits citu atbalsta, un arī mēs tā darām. Mēs nekad tīši nesāpinām savus brāļus un māsas un neatmaksājam tiem ar ļaunu. (1. Tes. 5:13, 15.) Par mīlestību pret ticības biedriem liecina arī tas, ka cienām brāļus, kas mūs ”vada kalpošanā Kungam”. (1. Tes. 5:12.) w23.06 9. lpp., 6. rk.; 11. lpp., 10., 11. rk.
Pirmdiena, 3. novembris
Ja viņš [Jehova] ko saka, vai viņš to nedarīs? (4. Moz. 23:19.)
Mūsu ticību ļoti stiprina pārdomas par izpirkuma upuri. Izpirkums ir droša garantija, ka Dieva solījumi īstenosies. Kad mēs dziļi pārdomājam, kāpēc izpirkuma upuris tika dots un ko tas sevī ietver, vairojas mūsu pārliecība, ka Dieva solījums par jauno pasauli, kurā cilvēki dzīvos mūžīgi, noteikti piepildīsies. Kāpēc tā var apgalvot? Padomāsim, ko sevī ietver izpirkums. Jehova izlēma sūtīt uz zemi savu pirmdzimto Dēlu, ko viņš ļoti mīlēja un kas bija viņa tuvākais palīgs, lai tas kļūtu par pilnīgu cilvēku. Uz zemes Jēzus saskārās ar visdažādākajām grūtībām. Dzīves pēdējās dienās viņš pieredzēja neizsakāmas ciešanas un galu galā nomira mokpilnā nāvē. Cik gan dārgu maksu par mums ir samaksājis Jehova! Mūsu mīlošais debesu Tēvs nebūtu pieļāvis, ka viņa Dēls cieš un mirst tikai tādēļ, lai mūsu dzīve kļūtu labāka uz īsu brīdi. (Jāņa 3:16; 1. Pēt. 1:18, 19.) Tā kā Jehova ir samaksājis tik dārgi, viņš gādās, lai viņa solījums par jaunu pasauli un mūžīgu dzīvi īstenotos. w23.04 27. lpp., 8., 9. rk.