Trešdiena, 19. novembris
Lai ikviens pakļaujas varām, kas pār mums valda. (Rom. 13:1.)
Daudzi atzīst, ka valsts vara ir nepieciešama un ka valsts likumi ir jāievēro. Bet, ja kāds likums viņiem šķiet netaisnīgs vai grūti izpildāms, to viņi negrib pildīt. Bībelē ir atzīts, ka cilvēku valdīšana ir izraisījusi ciešanas, ka pasaule atrodas Sātana varā un ka drīz cilvēku valdīšanai tiks darīts gals. (Ps. 110:5, 6; Pulc. 8:9; Lūk. 4:5, 6.) Bet Bībelē ir arī teikts: ”Tas, kas pretojas varai, nostājas pret Dieva noteikto kārtību.” Jehova pagaidām ļauj cilvēkiem valdīt, lai pasaulē pastāvētu kaut kāda kārtība, un viņš prasa, lai mēs pakļautos valsts varai. Tāpēc mums ”jādod katram, kas tam pienākas,” — mums ir jāmaksā nodokļi, jāizturas ar cieņu pret varas pārstāvjiem un tiem jāpakļaujas. (Rom. 13:1—7.) Varbūt mums kāds likums šķiet netaisnīgs vai grūti pildāms, bet mēs paklausām varas pārstāvjiem, jo to no mums prasa Jehova. Vienīgais izņēmums ir tad, ja varas pārstāvji mums liek pārkāpt Jehovas likumus. (Ap. d. 5:29.) w23.10 8. lpp., 9., 10. rk.
Ceturtdiena, 20. novembris
Jehovas gars viņu piepildīja ar spēku. (Tiesn. 15:14.)
Tolaik, kad piedzima Samsons, pār izraēliešiem bija uzkundzējušies filistieši. (Tiesn. 13:1.) Tā kā viņi nežēlīgi apspieda izraēliešus, to dzīve bija ļoti grūta. Jehova izraudzījās Samsonu, lai tas ”glābtu izraēliešus no filistiešu spaidiem”. (Tiesn. 13:5.) Ir skaidrs, ka Samsonam bija jāpaļaujas uz Jehovu, lai viņš spētu paveikt šo grūto uzdevumu. Reiz uz Lehiju, kas acīmredzot atradās Jūdas cilts teritorijā, bija atnākuši filistiešu karotāji, un viņu nolūks bija sagūstīt Samsonu. Jūdas vīri nobijās. Kaut arī Samsons bija viņu tautietis, viņi izlēma to nodot filistiešiem. Viņi cieši sasēja Samsonu ar divām jaunām virvēm un aizveda uz ienaidnieku nometni. (Tiesn. 15:9—13.) Taču ”Jehovas gars viņu piepildīja ar spēku, un viņš sarāva virves”. Tad Samsons ”ieraudzīja svaigu ēzeļa žokļa kaulu, paņēma to un ar to nosita tūkstoš” filistiešu. (Tiesn. 15:14—16.) w23.09 2., 3. lpp., 3., 4. rk.
Piektdiena, 21. novembris
Tas ir saskaņā ar Dieva mūžīgo nodomu, ko viņš iecerēja īstenot caur Kristu Jēzu, mūsu Kungu. (Efes. 3:11.)
Jehova laika gaitā pakāpeniski ir atklājis, kāds ir viņa ”mūžīgais nodoms”, un par to ir stāstīts Bībelē. ”Jehova it visu izmanto, lai īstenotu savu nodomu”, tāpēc tas, ko viņš ir iecerējis, vienmēr izdodas. (Sāl. pam. 16:4.) Turklāt viņa veikums pastāvēs mūžam. Kāds ir Jehovas diženais nodoms, un kā viņš ir pielāgojies, lai to īstenotu? Pirmajiem diviem cilvēkiem Dievs darīja zināmu, kāds ir ar viņiem saistītais nodoms. Dievs viņiem teica: ”Radiet pēcnācējus un vairojieties, piepildiet zemi un esiet noteicēji pār to, un valdiet.. pār visiem dzīvniekiem.” (1. Moz. 1:28.) Kad Ādams un Ieva sacēlās pret Jehovu un kļuva grēcīgi, Jehova neatteicās no sava nodoma. Viņš tikai mainīja veidu, kā tas tiks piepildīts. Tūlīt pat viņš nolēma, ka tiks izveidota debesu valstība, ar kuras starpniecību tiks īstenots viss, ko viņš bija paredzējis cilvēcei un zemei. (Mat. 25:34.) w23.10 19., 20. lpp., 6., 7. rk.