Jehova ir mūsu mīlošais debesu Tēvs, un viņam ir sāpīgi redzēt mūs ciešam. (Jes. 63:9.) Tomēr viņš mūs nepasargā no itin visiem pārbaudījumiem. (Jes. 43:2.) Jehova ir apsolījis, ka viņš mums palīdzēs izturēt pat tādus pārbaudījumus, kurus varētu salīdzināt ar upēm un liesmām. Viņš nepieļaus, ka mums tiktu nodarīts nelabojams ļaunums. Lai mēs spētu visu izturēt, viņš mums dod savu svēto garu. (Lūk. 11:13; Filip. 4:13.) Mums vienmēr būs viss, kas vajadzīgs, lai mēs spētu palikt viņam uzticīgi. Jehova vēlas, lai mēs viņam ticētu. (Ebr. 11:6.) Dažu problēmu priekšā mēs varam justies bezspēcīgi. Varbūt mēs pat esam sākuši šaubīties, ka Jehova mums nāks talkā. Taču turēsim prātā, ka ar Dieva spēku mēs varam ”pārvarēt mūrus”. (Ps. 18:29.) Tāpēc mums ir ”jālūdz ticībā” un jāpaļaujas, ka Jehova atbildēs uz mūsu lūgšanām. (Jēk. 1:6, 7.) w23.11 22. lpp., 8., 9. rk.

Cik skaisti vārdi! Tie liecina, ka mīlestība laulāto starpā noteikti var palikt stipra visa mūža garumā. Tas, vai mīlestība vīra un sievas starpā nezudīs, ir atkarīgs no viņiem pašiem. Mīlestību var salīdzināt ar ugunskuru. Kā zināms, ja ugunskuram visu laiku piemet malku, tas neapdziest, bet, ja to nedara, uguns ar laiku izdziest. Arī mīlestība var saglabāties visu mūžu, taču ar nosacījumu, ka to stiprina. Var gadīties, ka mīlestība laulāto starpā sāk dzist, — piemēram, to var veicināt materiālas grūtības, veselības problēmas vai daudzie vecāku pienākumi. Tāpēc, lai ”Jah liesmas” neizplēnētu, gan vīram, gan sievai pastāvīgi jāstiprina savas attiecības ar Jehovu. w23.05 20. lpp., 1.—3. rk.

Kā bērni un jaunieši var vairot drosmi? Ja vecāki ir drosmīgi, tas nenozīmē, ka arī viņu bērni noteikti būs drosmīgi. Drosme nav kā ģimenes relikvija, ko viena paaudze nodod nākamajai, — tā ir jāattīsta katram pašam. Padomāsim: kā tiek apgūtas kādas iemaņas? Vispirms mēs vērojam kādu, kuram labi padodas tas, ko vēlamies iemācīties, bet pēc tam mēģinām attiecīgo darbību atkārtot. Līdzīgi ir ar drosmi — vispirms mums jānoskaidro, kā šī īpašība ir izpaudusies citu Dieva kalpu rīcībā, bet pēc tam jācenšas sekot šo cilvēku priekšzīmei. Daniēls labi pārzināja Svētos Rakstus, tātad arī mums tie labi jāpazīst. Mums ir jāizveido ciešas attiecības ar Jehovu, tāpēc bieži jāvēršas pie viņa lūgšanās un jārunā ar viņu pilnīgi atklāti. Turklāt mums jāpaļaujas uz Jehovu un jābūt pārliecinātiem par viņa atbalstu. Ja tā rīkosimies, mēs spēsim būt drosmīgi arī tad, kad mūsu ticība tiks pārbaudīta. Drosmīgi cilvēki bieži vien iemanto citu cilvēku cieņu. Turklāt, rīkodamies drosmīgi, mēs varam palīdzēt godprātīgiem cilvēkiem iepazīt Jehovu. Kā var redzēt, ir daudz iemeslu, kāpēc ir vērts rīkoties drosmīgi. w23.08 2. lpp., 2. rk.; 4. lpp., 8., 9. rk.