Otrdiena, 9. septembris
Muļķe ir skaļa, tumsonīga sieva. (Sāl. pam. 9:13.)
Ikviens, kas dzird muļķības uzaicinājumu, ir izvēles priekšā: pieņemt to vai nepieņemt? Pastāv daudz iemeslu, kāpēc jāvairās no netiklības. Personificētā muļķība cenšas pārliecināt: ”Zagts ūdens ir salds!” (Sāl. pam. 9:17.) Dzimumattiecības laulāto starpā Bībelē ir salīdzinātas ar atspirdzinošu ūdeni, tēlaini aprakstot prieku, ko vīram un sievai dāvā intīma tuvība. (Sāl. pam. 5:15—18.) Tātad ar muļķības piedāvāto ”zagto ūdeni”, visticamāk, ir domātas netiklas dzimumattiecības. Zaglis parasti zog slepeni, un tie, kas rīkojas netikli, arī bieži vien to dara slepeni. Tiem, kas rīkojas netikli, ”zagtais ūdens” varbūt šķiet īpaši salds tāpēc, ka, viņuprāt, šādai rīcībai nebūs sliktu seku. Kāda alošanās! Jehova redz visu. Šādiem cilvēkiem viņš liedz savu labvēlību, un tas ir vissliktākais, kas ar cilvēku var notikt. Tās patiešām ir rūgtas sekas. (1. Kor. 6:9, 10.) w23.06 22. lpp., 7.—9. rk.
Trešdiena, 10. septembris
Pat ja es to daru negribēdams, man tik un tā ir uzticēts šis pienākums. (1. Kor. 9:17.)
Varbūt mēs pamanām, ka mūsu lūgšanas un sludināšana ir kļuvušas mehāniskas. Tādā gadījumā nevajadzētu nospriest, ka Jehova mums vairs nedod svēto garu. Ir daudz dažādu apstākļu, kas ietekmē to, kā jūtas nepilnīgs cilvēks. Ja mūsu dedzība kalpošanā ir noplakusi, pārdomāsim, kā rīkojās apustulis Pāvils. Kaut arī reizēm viņam negribējās sludināt, viņš tomēr to darīja, jo pūlējās sekot Jēzum. Viņš bija apņēmies pildīt Dieva gribu vienmēr — neatkarīgi no tā, kā viņš kurā brīdī jutās. Tāpat ir jārīkojas arī mums. Mums ir jāapņemas pildīt Dieva gribu neatkarīgi no tā, kā mēs kurā brīdī jūtamies. Ja turpināsim darīt to, ko no mums gaida Jehova, mūsu vēlēšanās sludināt noteikti vairosies. (1. Kor. 9:16.) w24.03 11., 12. lpp., 12., 13. rk.
Ceturtdiena, 11. septembris
Aplieciniet viņiem savu mīlestību. (2. Kor. 8:24.)
Mēs izpaužam kristīgu mīlestību, ja uzņemam savā draugu lokā arvien jaunus brāļus un māsas. (2. Kor. 6:11—13.) Ikvienā draudzē ir visdažādākie brāļi un māsas — viņiem ir dažādi raksturi un dažāda pagātne. Lai mīlestība mūsu starpā augtu, mums jāpievērš uzmanība brāļu un māsu labajām īpašībām. Ja mēs uz ticības biedriem raugāmies tāpat kā Jehova, mēs pierādām, ka viņus mīlam. Lielā posta laikā kristīgai mīlestībai būs ārkārtīgi liela nozīme. Kāpēc tā var teikt? Atsauksim atmiņā, ko Jehova saviem kalpiem bija licis darīt tad, kad ienaidnieki uzbruka senajai Babilonai. Jehova bija norādījis: ”Mana tauta, ieej iekštelpās un aizslēdz durvis! Paslēpies uz īsu brīdi, kamēr rimsies bargās dusmas.” (Jes. 26:20.) Iespējams, līdzīgi būs jārīkojas mums, kad būs sācies lielais posts. w23.07 6., 7. lpp., 14.—16. rk.